Drīz sāksies pūču ūjināšanas laiks

Meža pūces savas ligzdošanas teritorijas noskata un sargā jau kopš iepriekšējā rudens un ziemas.

„Pūču aktivitāte parasti sākas februāra sākumā pēc ilgstošiem saliem, kad iestājas atkusnis vai, kā tautā saka, „mīkstāks laiks”. Nākot tuvāk pavasarim, ūjināšana kļūst arvien biežāka un intensīvāka,” stāsta putnu vērotājs Kaspars Funts.

Arī meža pūces tēviņš savu ligzdošanas teritoriju iezīmē ar ūjināšanu. Bieži vien tēviņa ūjināšanas laikā var saklausīt mātītes atbildes saucienu – spalgu kvekstienu, ko, izsakot cilvēku valodā, varētu raksturot kā „kvik”. Kopumā Latvijā sastopamas trīspadsmit pūču sugas, vairākas no tām ir ļoti retas un mūsu valstī novērotas tikai dažas reizes. Tiem ļaudīm, kas dabā dodas biežāk, var laimēties dzirdēt bieži sastopamās meža pūces, kā arī retāku sugu – Ūrālpūces, apodziņa, bikšainā apoga, ausainās pūces un Latvijas lielākās pūces – ūpja saucienus.

„Vislabāk pūces klausīties skaidrās, bezvēja naktīs bez nokrišņiem, kad netraucē vēja radītā koku šalkoņa. Tad arī pūces savus teritoriālos saucienus izdod biežāk, pie tam lielāka pūču aktivitāte novērota pilnmēness laikā un tuvu tam. Meža pūce ir Latvijā visbiežāk sastopamā pūču suga, to dzirdēt var gan vecos parkos, gan alejās, gan mežmalās, galvenais, lai tuvumā būtu veci, dobumaini koki, kur pūcei ligzdu iekārtot. Ja ir vēlme doties klausīties pūču ūjināšanā, sākt vajadzētu pēc saulrieta, kad ir tikko satumsis. Šoziem Latvijā vairākās vietās jau dzirdēta aktīva ūpju dobjā ūjināšana, kas liecina, ka ligzdošanai gatavojas arī šīs lielās un mūsu valstī reti sastopamās pūces,” paskaidro Kaspars Funts. Viņš arī uzsver, ka nevajadzētu uzturēties iespējamo putnu ligzdošanas vietu vai ligzdu tuvumā, kas putnus varētu satraukt un likt pamest iecerētās ligzdvietas.

uz rakstu sarakstu

uz ziņu sarakstu