Dzeja

Lolita /1

ar tik tievām, baltām
kājām kā skrodera
glaunākais diegs,

Pasaule pasaulē /4

Pasaule mana brīžiem ir kā kurmja ala:
Roc dziļāk, tiec tālāk,

Citas laternas. Cita gaisma /3

Citas laternas. Cita gaisma.
Vakar negaiss, tveice un šodien
Jau atkal tukša nakts.
Baisa.

Par vērtībām /2

Ja deficīts ir kaisle,
ja sirdī valda apātija,
tad zaudējuši esam visu,
jo sirdī demokrātija.

Vien /2

Vien pār manām pļavām
Melnas aitas skrien
Vien pār manām pļavām
Vītuši ziedi zied

Vasarā debesskrāpja jumtā /1

Mēs esam pati – saules nogurdināti.
Mēs esam augšā – uz vientulības jumta.
Mēs esam jauni – un priekšā visa pilsēta.
Mēs esam kaili – un tavas kājas augstumā.

Es neesmu mūžīga /2

Es neesmu mūžīga,
Drīz atnāk mana stunda.
Joprojām tevi gaidu,
Joprojām stāvu rindā.

Mīlestības vēstule

Ir paruna sena, veca kā zeme:
Apdomā divreiz, pirms ko sāc!
Ik reizes, kad manī dzimst šī vēlme:
Sacīt tev – lūdzu, tuvāk man nāc...,

Ņem vērā

Aiz šīs miesas
Ir kas vairāk par iekāri
Ņem to vērā
Pirms pieskaries

Kad klusi apkārt vakars krīt /2

Kad klusi apkārt vakars krīt
Zilās debesīs tas slīkst
Koku šalkoņa vēl klusi dzirdama
Un svaigs gaiss klusi čukst