Vasarā debesskrāpja jumtā

Hannes, 28.06.2009., 21:12

Mēs esam pati – saules nogurdināti.
Mēs esam augšā – uz vientulības jumta.
Mēs esam jauni – un priekšā visa pilsēta.
Mēs esam kaili – un tavas kājas augstumā.

Tu esi kaila uz mīlestības jumta,
viss smaržo pēc melna ruberoīda.
Vēl tikai mirklis, mēs abi būsim kopā,
tad kliedziens gaisā, nav līdzi Polaroida.

Ir vasara, mēs debesskrāpja jumtā,
mums ātrāk gribas mīlestības dozu.
Tas viss būs rīt, kad atkaļ kāpsim augšā,
lai Saulei rādītu jaunu superpozu.
 


1 komentārs Komentēšana pieejama visiem.
kristianaaa, 04.09.2009. 12:08:16
Komentāra reitings: 0

piedod, bet nesaprotams savārtījums.
nevaru pieņemt, ka Tu raksti par mīlestību un vientulību vienā dzejolī un tad vēl Polaroīds un superpoza galīgi izsit no domas.

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
We should definitely try something new - nMm5id.short.gy/u2GPx3?DIb

AmeliaDIb9657

New Member Introduction – Happy to Join the Community

SantodeM

Greetings! Hope you're having a good one. Let's find out if I can help you. I provide grants for creative endeavors, business ideas, and personal hardships. Reach out on WhatsApp +79173031189

Sarasof


ienāktreģistrēties