Tava mazā māsa pamet lielpilsētu

kas paņirgājās par mūsu tikumiem
jebkurš iemesls būtu labs diezgan
lai viņu aizturētu
tāds neatradās tavā melu kolekcijā
nedēļām viņa ubagoja pie katedrāles
tad dezertēja no ģimenes loka
laimīgs tas taksists
kurš viņu izveda aiz pilsētas robežas
izģērba nelabos nolūkos
piesēja pie koka pielūdza kā svēto
piedzimušu bez ārējām sievietes pazīmēm
zem sirds māsai briest Saule
kas varētu apsildīt visu pilsētu
siltums šļakstās no viņas plaukstām
karstām kā kausēta metāla rūda
viņa nevienu nepaciešot
jo dzīvo krājot spēku uz iekšu
izgaismojot šo zemisko pilsētu
virs koku galotnēm parkos
satriec to pīšļos
savas jaunības vienīgajā vasarā
nodari to drīz
mana mazā māsa
ja pirmā izrāvies no Rīgas varas
Saules kultā nemēdzot
pielietot ķeizargriezienus
tu mokās laidīsi pasaulē Sauli
izplaucēta izžāvēta no ripojošas bumbas