Šovakar skaudība lēkā

Šovakar skaudība lēkā
uz kroplas kreisās kājas.
Starp skatienu zibeņiem
dun melna malduguns,
un šaubas kļūst pavisam vājas.

Ar karstu pirksta pieskārienu
es izrauju priekā robu
un jau kārtējo reizi, jau nez kuru dienu
mieru sūdīgās pārdomās rodu.
Nomāc tas, kā es bēgu, skrienu,
kā nelaimi žņaudzu un auklām sienu,
kā savus augstākos pārlieku cienu.

Es sēžu un gaidu, un skatos
jau stundu nez kuro, nudien,
kā mana rītdiena,
ar zāles stiebriem aizrīdamās,
pāri pļavai pie manis brien.

uz rakstu sarakstu

uz ziņu sarakstu