Naktstaurenis

Rita Andzane, 30.10.2009., 16:24

Kad vakars tumsē krēslas miglājā
Un saule vīstas sārtā plīvurā,
Tad mostas pelēcības burvis –
Naktstauriņš, kam nav aizslēgtas nevienas durvis.

Savā pelēcības brīvībā,
Tas laistās sidrabotā dzīvībā.
Tas lido pretim mēness gaismai
Savus spārnus paverot
Un gaismu citiem atspīdot.
Bet spārnu puteklīšiem krītot,
Piebirst miers un cēlums kvēls.

Šī sidrabotā dzīvībiņa –
Kā skaistums mulss, tas aizslīd kluss.
Šī pelēcīgā radībiņa -
Kā dimants mirdz nakts burvībā.

Mans naktstauriņš –
Tas aizlido,
Tas mēness gaismu aplido.
Un tumsu sevī sasildot,
Tas nakti spārnos vizuļo.
 


1 komentārs Komentēšana pieejama visiem.
lacrime loisa, 02.01.2010. 18:30:38
Komentāra reitings: 0

Neteiktu, ka patīk šī dzejoļa jēga, bet Tev ir ļoti smalki un labi apraksti. Labs trumpis, lai uzburtu ainavu

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Datuve.lv tehnoloģiju jaunumu portāls
Padalies priekā
Szia, meg akartam tudni az árát.

LeeSax

Szia, meg akartam tudni az árát.

SimonSax

Hey We are writing in behalf of our client, as we are looking for company like yours, please contact us for more information on whatsapp:+1 825 590 3116

Lenore


ienāktreģistrēties