Kāda jēga dzīvot dzīvi, kurā viss ir saplānots un iepriekšparedzams?

Lai kā jums to negribētos atzīt, jūs visi tādu dzīvi dzīvojat.

Kādēļ jebkādas deviances izpausmes ir mirušas?

tad nedzīvo tādu!pats jau var izvēlēties ko darīt un kā darīt.var jau to visu spontāni darīt bet tad var tiešām sanākt nelāgi lai neteiktu vairāk.

es neuzskatu ka man viss ir saplānots.

emofag, tavs lietotajvards loti labi saskan ar sis temas saturu. zini, kas tevi nakotne gaida?

Ha, nav daudz tādu lietu, kuras ir jautri darīt vienam. ;P Vienkārši tāda vienveidīga dzīve ir garlaicīga, bet, kā izskatās, tas nevienu neuztrauc, jo kad es par to kaut ieminos - visi vienmēr pasūta dirst. ;) Visiem ir tāda stulba attieksme: "Es daru, ko es gribu, tu vari iet un darīt, ko tu gribi, tikai liec man mieru!"

nu tikai neklusti emo. bez emo matiem tev neviens nenotices tik un ta.

emofag maini vidi jo man liekas tas nav gluži normāli!

diemzel vina gadijums ir bezcerigs :(

logika, cilvek', ir pavisam vienkarsha - apnika/nav vert/ etc. galejibas formas - mirsti, variantu ir daudz, ka to panakt. Tik, kad lieta aiziet lidz realai mirshanai, tad nez kapec visa dusha saskrien papezhos un chush.. gribas dzivot pekshni.

pec tadas logikas man jau sen butu jamirst :D

Man ir daudzkas saplānots - un tieši tas liekas interesanti, kā sasniegt plānoto. Un nekas tajā, ko ieplānojis esmu nav vienveidīgs vai garlaicīgs!!!

Ja dzīvo bez mērķa, tad dzīvo lieki - citiem tik uz kakla. Un grauj sabiedrību ar savu bezdarbību, kaut vai netieši.

"Without philosophy, Action has no meaning."
------------------ by Sebastien Foucan

Un arī es Tevi uz poda sūtīt gribu, jo centies izplatīt savu viedokli, kurš ir:

1) nepareizs
2) pretējs morālei
3) vērsts pret sabiedrību, tās labklājību
4) tāds, kuram pāri vajadzētu tikt tīņu vecumā (līdz 15)

nav nekadas jegas vispar dziivot lai nomirtu!!!!!!!


tas ir visiem cilvekiem i8eplanots

gribi sasmidinaat dievu? pastaasti vinjam savus plaanus...
baac. nav iespeejams dziivot dziivi kuraa viss ir saplaanots un iepriekshparedzams. plaano cik gribi, taapat nekad nekas taa nenotiks. rutiina jaa, piekriitu, to nevajag. un nevajag plaanot. kaa buus taa buus.

Nu visu jau nesaplānosi, bet dzīvot nedomājot par rītdienu nozīmē būt pārāk atkarīgam no visiem apkārtējiem - jābūt kādam mērķim, kkam, ko censties sasniegt. Sēdēt, vilkt dzīvi līdz tā izbeigsies un neko lietderīgu nepaveikt... apmēram tas pats, kā kristietim paradīzi gaidīt, ka tad viss tikai sāksies...

Un ja arī no šāda uz mirkļa iegribām balstīta dzīvesveida arī sanāk kas labs, tad nu tā ir nejaušība, nevis auglis no "pareiza" dzīvesveida...

man ir pāris plāni, kas ir tādai kā tuvākajai dzīvei. tālāk īsti nevēlos saplānot savu dzīvi lai nekļūtu par pašas plānu vergu.
spontānums ir laba lieta, ja vien to ļauj visi apkārtējie valdošie apstākļi un, ja tas neliek ciest apkārtējiem.

man gan vnm likās, ka ieplānot var daudz ko, bet tas gandrīz nekad nepiepildās tieši tāpat, kā plānā bija paredzēts. lūk, jums arī spontānums. vai arī mēs runājam par kkādu galējību, kad no rīta dzer Inčukalnā, bet vakarā esi nez kāpēc aizkūlies līdz Panevežai un jau strādā par pudeļu vācēju?

izklausās, ka tev mammīte ir izplānojusi, ka tev jāmācās tur, jākļūst par to, jāaprec tā...
Tu pats veido savu dzīvi un savu attieksmi pret to
garlaicīgaa,padari to krāsaināku
slikti draugi, iegūsti jaunus
cmon, nav jēgas čīkstēt

save_ass,

1) lai kā tev to negribētos, tu nevari noteikt to, kas ir pareizs un kas nepareizs;
2) es ar to tavu "morāli" labprāt noslaucītu vienu vietu;
3) sabiedrība iet roku rokā ar garlaicību. Zini, mēs nedzīvojam nekādā utopijā. Patiesībā tieši otrādi. Tā kā nedirs man te par kaut kādu "labklājību".
4) tu mums galīgi kaut ko jauc

Zini, ja neesi pamanījis (es jau saprotu, ka tu esi pārāk aizņemts ar morāles sludināšanu, lai paskatītos apkārt), dzīvojot šajā sabiedrībā, lai ko mēs arī nedarītu, mēs esam atkarīgi no ļoti daudz cilvēkiem, kurus mēs nepazīstam un kurus mēs droši vien nekad pat neredzēsim. Vai arī kādu atkarību tu domāji?

Protams, uz to jau viss balstās, ka cilvēki šīm garlaicīgajām lietām PIEŠĶIR kaut kādu jēgu un tas liek tām šķist nozīmīgākām. Lai gan tas fakts, ka šīm lietām ir jāpiešķir nozīme, liecina par to, ka šīm lietām būtībā jēgas NAV.

Visa problēma slēpjas tajā, ka cilvēkiem nepatīk atšķirties. Viņi domā apmēram šādi: "Ja jau to dara visi pārējie, tad jau tam jābūt pareizi!" Kur ir individualitāte?

man nekas nav saplānots, un tas ļoti traucē man dažādu darbu veikšanā. ja viss būtu otrādāk, gan jau pašlaik dzīvotu ar labiem sasniegumiem, un nekad nekavētu autobusus )))

tas būtu vienkārši ideāli, ja viss notiktu kā saplānots! bet tas tak nemaz nav reāli.. vienmēr uzradīsies kāds vai kaut kas, kas izjauks visus plānus.

emofag - apkārt skatījies un arī pamanījis esmu daudz vairāk kā tu, man tā sāk likties...

Atkarību no apkārtējiem var mazināt, padarot tos atkarīgus no mums. Pasī virzod kādu sabiedrisko domu vai ideju, tā arī mazinot ikdienas rutīnu. Neko nedarot un neplānojot Tu tikai pakļaujies pārējai masai.
Vai to Tu sauc par individualitāti (kā vēl liela daļa jauniešu)
Kaut gan vēlmei atšķirties ar šo tēmu saistību neredzu...

Un ja tā noliedz jēgu visā ko dari, tad kāpēc posto šai forumā? Arī tas tad ir bezjēdzīgi. Un arī piekrist Tev ir bezjēdzīgi, jo no tā nekas nemainās... ja visi domātu kā Tu, vai cilvēce maz eksistētu?

Nav runa par to, vai plāni piepildās punkts punktā. Runa ir par to, ka lielākā daļa cilvēku uzskata, ka galarezultāts ir vērtīgāks par procesu, kas pie tā noved. Man vienkārši riebjas šāds skatījums uz dzīvi - ka tā domāta tikai lai kaut ko sasniegtu (tas nekas, ka miljoniem cilvēku tieši to pašu ir sasnieguši un ka to par sasniegumu īsti nevar saukt) un iegūtu.

save_ass, tava domāšana liedz tev redzēt lietas tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādas tu vēlies tās redzēt. Jā un šī "pakļauj citus vai viņi pakļaus tevi" filozofija man riebjas.

normaala gangstera dziive!

visi dara ta kaa tev vajag, ja nee ,ta izbaro cuukaam, uzspridzina vai noshauj.
viss ir saplaanots taa kaa tev vajag - uzpeerk, sakukuljo, sashpricee, piedraud, saspaarda,.. ..

viss paredzams

Tad kā var gūt procesu, netiecoties pēc galarezultāta... Un par pakļaušanu neko neteicu - mana doma drīzāk bija par to, ka citiem ir jārāķinās arī ar mani, nevis ka man būs labi neatkarīgi no viņiem... piemērs - ko darīt šovakar ar draugiem - pielikt mūli vai iet laicīgi gulēt. Es nedzeru un man jāceļas rīt agri, tāpēc absintam nemetīšos, tātad lai rēķinās ar to.

Mana domāšana tieši ļauj redzēt lietas objektīvāk, jo rēķinos gan sev nepatīkamām lietām, kas var gadīties, gan tiecos pēc sev vēlamām. Un man nav vienalga, kas notiks - tāpēc arī plānošana.

Vislabāk ir vienkārši darīt, ko tajā mirklī gribas, nedomājot par nākotni un to stulbo lietu, ko sauc par "morāli". :)

ņemsim piemēru - ir cilvēki, kas ir spiesti vergot pa diviem darbiem, lai ģimene nenosprāgtu badā, un tu te runā par prieku no procesa. aizmirsti! anarhija ir tikai utopija!

Morāles neievērošana rada sliktas sekas, lai tās novērstu arī sistēma, kurā dzīvojam ir jāmaina - rezultāds ir tāds, ka sistēma kļūst pārāk nospiedoša arī pārējiem, ieiet galējībās, paliek nepatīkama un mudina rīkoties pret to... atkal paliek arvien ierobežojošāka utt. - sākas apburtais loks, kurā ciešam mēs paši un apkārtējie. problēma nav ne sistēmā, ne rutīnā, ne valdībā, bet cilvēku viedokļos... šitas piedr**t morāli ir viens no spilgtākajiem piemēriem. Ta kāpēc vispār Tu esi, ja necieni neko, tikai kaitē (arī man).

Nevajag taisīt ģimeni. Pasaule ir pārapdzīvota, neesi pamanījis? Pie tā, protams, ir vainīga tehnoloģija, kas nevis uzlaboja dzīves apstākļus, bet tieši otrādi - tos pasliktināja, bet deva iespēju rasties un izdzīvot lielām cilvēku masām. Daži, protams, fano par SciFi un uzskata, ka tas ir nežēlīgi kruti, jo visi drīz dzīvos uz citām planētam, kaut gan realitāte ir tāda, ka ne pārāk tālā nākotnē ar šo pasauli būs cauri.

Par anarhiju - pie mūsdienu apstākļiem tā būtu katastrofa, par daudz visus mūs iespaidojis viss apkārtējais, lai anarhija būtu kādam patīkama ilgākā laika posmā (atkal plānoju uz priekšu). Utopija tā tiešām ir, un lai to sasniegtu vajadzētu noslaucīt no zemes visu, ko cilvēks ir radījis un ļaut mūsu sugai visu sākt no sākma - bet arī dzīvnieku pasaulē pastāv likumi, pastāv gods, cieņa, morāle.

save_ass, problēma ir ticība, ka pastāv tādas lietas, kā "pareizs" un "nepareizs". Ja cilvēki par šīm lietām aizmirstu, tad viss atrisinātos. Lai dzīvo nihilisms!

Ja katrs pieliks savejo klat, t.i. cienu, morali, likuma ieverosanu, milestibu galu gala utt., pasaule klus labaka. Vismaz taja cilveku loka, kuram tu pieder. Pec magneta principa.

Nežēlīgi kruti drīz būs apšaut visus, kas neko nedara un dzīvo no mirkļa iedomām uz visas pārējās sabiedrības rēķina un nopelniem - lai vairāk vietas uz Zemes būtu nopietniem cilvēkiem ar galvu uz pleciem - ne globālā sasilšna tad būs, ne inflācija, ne intrigas politikā, ne pārapdzīvotība.

Un nihilisms ir garām, tas noliedz centienus kko uzlabot, pilnveidot.

save_ass, šai sabiedrībai nav nekādu nopelnu. Nopietnie cilvēki? Kopš kura laika stulbumu sauc par nopietnību? Hahah. Tādi, kā tieši ir jānovāc no zemes virsas.

midnightmurder_____x, cieņu, morāli un likumus nevajag. A, mīlestība diemžēl ir mirusi. ;)

neka nebija, milestiba vnk ir, tapec ta nedzimst un nomirt, respektivi, ari nevar.

Nopelni? Valoda, kā saziņas veids, pirmkārt... arī tā tika radīta apzināti, ar tālejošu mērķi, nevis spontāni, ja jau pieskaiti sevi pie "gudrajiem", tad iztie kaut vai bez tās!

Par cieņu un morāli, arī likumiem - domā esam gudrāka par Māti Dabu?

Par mīlestību gan ir cits stāsts, pats nosaukums radās tikai renesansē... definīciju tai katrs pats var atrast savu.

Pārmaiņas iespējamas vienīgi tad, ja rīkojamies pilnīgi pretēji ierastajam./Portobello ragana/