"Ceļojums" uz Tartu

Dzerot tēju, man nāca atklāsme, ka es nēesmu bijis Igaunijā, ko tur daudz spriest- ir jābrauc skatīties kā dzīvo mūsu ziemeļu kaimiņi.

Ātri vien sarunāju sev arī ceļabiedru. Naktsmājas, pateicoties couchsurfing.com, nemaz nebija grūti atrast- tās es sarunāju 10 minūšu laikā. Ir jāpasakās tiem cilvēkiem, kuriem radās ideja šādu lapu izveidot, jo tās iespējas, ko sniedz vietējie iedzīvotāji ir daudz labākas par dažnedažādām tūrisma aģentūrām.

Atlika vien tāds sīkums, ka ir jānokļūst pašā Tartu. Protams, ka es izvēlējos doties ar stopiem, jo tūrisma aģentūrām naudu nevēlos tērēt. No saviem draugiem aizņēmos piemērotu somu, ceļu karti, sarūpējām termosu, kā arī cienastus igauņu namamātei, atlika vien doties uz ceļa.

Kā jau tas pasaulē ir iekārtots, tad, kad tu patiešām kaut ko ļoti vēlies, tad visa pasaule sadosies rokās, lai tikai tev tas neizdotos. Dienā, kad bija plānots doties ceļā ziņu portāli brīdināja par vētru, kas jau plosās Kurzemes piekrastē un strauji dodās uz Latvijas austrumiem. Par spīti sliktajiem laikapstākļiem tomēr nolemjam doties ceļā.

Šo mēģinājumu stopēt es droši varētu iekļaut savā sarakstā- "Sliktākās stopēšanas gadījumi", ja vien man tāds saraksts būtu. Es stopēju jau ap 5 gadiem, taču vēl nekad iepriekš man nav nācies vienā vietā stāvēt 90 minūtes!! Šīs 90 minūtes drausmīgākas padarīja vēl tas, ka blakus atradās Juglas ezers, kuru kā skrejceļu izmantoja jau tā drausmīgais vējš.

Pēc šīm 90 minūtēm nolēmu, ka ir jāizbeidz manas ceļabiedrenes mokošā cīņa ar pieaugošo aukstumu un piekritu doties atpakaļ uz Rīgas centru, lai kādreiz atkal atgrieztos tajā pašā vietā un piepildīt savu vēlmi doties uz Igauniju.

Viss, ko es redzēju, man nezināmās Igaunijas vietā, bija Juglas ezers, pamatīgs daudzums mašīnu, kuras nevēlējas apstāties. Cerams, ka nākamreiz man izdosies sasniegt savu nosprausto mērķi.
 

uz rakstu sarakstu

uz ziņu sarakstu