Jauniešu stāsti

Viss bija kā parasti /8

Viss bija kā parasti. Rīts, modinātājpulkstenis. Man tas tāds vecs, grabošs, bet ļoti iedarbīgs. To noteikti varēja dzirdēt pat kaimiņi, bet man par to bija vienalga. Kamēr mani dzirdes receptori vēl reaģē uz šo nervu zāģi, esmu apmierināts. Šis zāģis tomēr veic savu pamodināšanas funkciju daudz labāk par daudziem modernajiem, polifoniskajiem un citiem cīruļu treļļiem.

Vakars

Ir pārāk skaļš un man traucē, bet es taču gribu domāt! Par krūtīm, naudu un ārzemēm.

Piedzīvojums Kuldīgā /3

Reiz kādā saulainā vasaras dienā pa klusajām un skaistajām Kuldīgas ielām ar riteni pabraukājās Artūrs. Viņš iebrauca mazā, bruģētā ieliņā, kurā viņš vēl nebija braucis. Saule apspīdēja bruģi un vecās mājas, kas atradās abās pusēs. Kad Artūrs izbrauca ielas galā, viņa skatam pavērās Kuldīgas muzejs un upe Venta ar plato ūdenskritumu. Artūrs nobrauca pa stāvo ielu gar Ventas krastu. Viņš piebrauca pie kādas zīmes, uz kuras bija apraksts par Ventas "Rumbu" kā vienu no platāko ūdenskritumu Eiropā. Pabraucis gabaliņu tālāk, Artūrs aplūkoja veco Ventas ķieģeļu tiltu.

Psihiatriskajā slimnīcā /7

Šodien, dodoties mājās no savas karsti mīlētās mācību iestādes, graužot pieturā skolotājas dāvāto ābolu, gaidīju autobusu, un nevilšus pieķēru sevi truli lūkojamies uz ielas pretējo pusi. Redzama tur bija ar dažnedažādiem hiphopa kultūras piekritēju parakstiem rotāta betona siena, pāri kurai bija saskatāmi pāris ēku nespodrie jumti, kurus daļēji iekļāva vēl tīkami zaļš kļavu lapu biezoknis. Šķietami mīlīga vietiņa, ja ne fakts, ka aiz baltās sienas atrodas iestāde, kur nebūtu diezko patīkami spert kāju. Jeb iestāde, kas tautā plašāk pazīstama kā vecā, labā Tvaicenīte.

Zvaigžņu tintnīca.

Pluslokā viss zibēja un ņirbēja, bet virs pilsētu namiem ziedēja saule. Parkā koki elsa un vaimanāja vējā, bet aiz pilsētas pļavu bļodas ziedēja un kūpēja vasaras tveicē. Vēja vieglie pieskārieni koku galotnēm, kuri kā rudzu vārpu pinumi sitas gar plaukstu jūlija pilnbriedā, pamazām modināja mežā visas dzīvās radībiņas. Tās mazākās jau pirms saules cēlušās gaiņāja prom miegu un žāvājoties gatavojās lielajam darbam, aplidojot katru uzziedošo puķi, katru uzplaukušo krūmu, kuri meža piemali izkrāso vēl neredzētās krāsās, liekot visiem meža iemītniekiem būt lepniem par savām mājām.

Diena /3

Liela vēsma pārlaidās pāri tam kokam, tas bija skaļākais klusums, ko es biju dzirdējusi, un visparastākās- sen aizmirstās sajūtas. Vienai iet pa nezināmu taciņu uz nezināmu mērķi. Galvā nerimstošas domas, un ne tikai kokiem, bet arī man pārlaidās tā vēsma.

Draugi-vide,ģimene-sabiedrība. /1

Atbraucu mājās no kāda festivāla. Laimīgs-visi tie cilvēki satiktie,visas tās atmiņas un jaukās domas,sen neredzētie draugi,cilvēki,kas saprot tevi,nevis garām ejot šķībi noskatās.

Eksāmena atvadas /2

Eksāmeniem nav tiešas saistības ar cilvēka zināšanu noskaidrošanu, jo šādas zināšanas visbiežāk ir no malas pielietas jau tā pilnā traukā, ko eksāmena glāzē atlej nost. Dažādi skatpunkti - vai nu glāze ir līdz pusei pilna, vai arīdzan pustukša. Cilvēks bez vidusskolas diploma šobrīd tiek uzlūkots par papuasam līdzīgu, kaut viņa dabīgā inteliģence kūsāt kūsā un piepilda līdz malām dzīves kristāla glāzi.

Septiņi balti zirgi un kāzas /6

Kā es braucu Latgalē pēc jauniem apaviem, kurus nedabūju un pie veciem radiniekiem atcerēties bērnu dienas, izklaidēties un muļķības darīt.

Uz veikalu pēc piena /8

Vakarā jānopērk piens. Īsi pirms 22 iegriežos „Rimi” (Galerijā Centrs), paķeru piena paku un nostājos pirms kasēm, izvēloties laimīgāko rindu, kuras visas pirms veikala slēgšanas ir katastrofāli garas.