Psihiatriskajā slimnīcā

Itkā slava tomēr tai nav nemaz tik bēdīga, tomēr apziņa, ka kaut kur aiz tām veci iedzeltenajām sienām ir cilvēki, kurus dēvē vienkārši - par trakajiem. Iespējams, cerēju uz kaut ko iespaidīgāku, bet mana mīļā latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca vārdu `traks' tā arī skaidroja - Psihiski slims, ārprātīgs. Uzreiz jādomā par to, kur varētu slēpties tā mazā svītriņa, aiz kuras tad sākas „ārprāts”, un kā var zināt, ka tas patiešām ir šis „ārprāts”. Dzirdētas par Tvaika ielas iestādījumu jau nu visādas baumas. Tur gluži normālos par noteiktu samaksu varot iespundēt, tur arī tiekot likti garīgi veselie cilvēki, tur esot arī tādi, kas bezmaz pa sienām jau rāpojot.

Pieņemsim, ka sanācis nokļūt tajā pašā psihiatriskajā klīnikā. Tu tiec pasludināts par trako. Ej nu tagad sazini, kā tie slavenie onkuļi baltajos uzsvārčos to ir noteikuši... Varbūt viņiem to tikai ir iestāstījuši tavi mazbērni, kas tevi - savu mīļoto vecmāmiņu/vectētiņu - nolēmuši pārvietot uz citām dzīvojamajām platībām, lai atbrīvotu vietiņu mazajā dzīvoklītī sev pašiem un savai augošajai ģimenītei. Varbūt tev vienkārši ir iestājies vecuma marazms, kas manuprāt būtu uzskatāma par vairāk/mazāk pieņemamu parādību... Varbūt tu jau tiešām sēdi dienu un nakti uz gultas malas un sarunājies ar uz skapja sēdošo Ulmani Kārli. Nevaru diemžēl palepoties ar zināšanām par to, ko nu jamie tur iesāk ar prātā vājājiem, bet nez kādēļ nedomāju, ka tur tiek veiktas gluži tādas pašas procedūras, par kādām līdz šim ticis lasīts un skatīts. Bet ja nu? Ja nu tur tiešām sanāk nokļūt? Ja nu tur tiešām ir kā grāmatās un lētās filmās - patumši gaiteņi, tukši skatieni, lēts linolejs, zāļu un urīna smaka? Un ja nu tur nokļuvis, tu tur arī paliec?

Bet tā teritorija no šīs žoga puses tāda jauka izskatās. Tur varētu būt jauki karstās vasaras dienās gulšņāt kādā mīlīgā paēnā un klausīties kā aiz baltās sienas trokšņo pilsēta.

Jā, tā vienkārši gulšņāt un mēģināt iedomāties, ko sevī glabā tās sienas. Kliedzieni, asaras, klusums, nesapratne, čuksti,... smiekli???