Jauniešu stāsti

1 2 3 4 5 6 7

Lēni žūstošs sentiments, atgriežoties mājās

Marta Kārkliņa, 27.01.2010., 17:52

Ir svētdienas rīts. Ziema leduspuķu plaukumā (- 10 pēc Celsija). Apciemoju māti un vecās mājās. Viss smaržo pēc pankūkām ar kanēli un āboliem.

Ceturtā vara

Kristīne Velkere, Persefone, 26.01.2010., 21:27

Laikraksti šodien mazliet tukši, es lasu starp rindām, svītroju komatus un liekus semikolus. Izķēpāta tinte un dažas drukas kļūdas. Tu esi man mīļš, rakstniek. Man patīk tava koķetā nevīžība. Un prieks - par to, kas vēl palicis.

Sveču veikals /3komentāri

Lacrime Loisa , 09.01.2010., 00:51

Jauns vīrietis stāv aiz letes un vēro savus pircējus. Viņš ir čigāns - godīgāks par tiem, kas viņa tautu dēvē par zagļiem un cilvēkiem bez goda.

Daži vārdi viņai

Lacrime Loisa , 09.01.2010., 00:49

Nejust smiltis zem kājām. Nejust zemi, kas maigi glāsta pirkstus. Reizē pieskarties un nejust neko. Cik bieži tā dēļ tev durās sirdī dzelkšņi?

Darvas pilieni

Lacrime Loisa , 09.01.2010., 00:44

Cilvēki šajā dzīves kafejnīcā nāk un aiziet. Galdiņš pie kura sēžu, atrodas pie stikla, ko mēs saucam par logu. Mana pasūtītā vīna glāze stāv neskarta, kaut arī manas lūpas tai kāro pieskarties un acis tīksminās , bet mani attur šie pāris darvas pilieni, kas vīnā mitinās.

Vai pastāv iespēja /8komentāri

Alise Skrastiņa, 05.12.2009., 21:24

Vai pastāv iespēja justies tik sasodīti slikti jau piekto reizi vienā rītā pēc kārtas. Iemesls lai pamestu 4 sienas nebija biezā migla, lai gan tā bija vilinoša.

Sniegbaltītes atriebība /1komentāri

Lacrime Loisa , 22.11.2009., 17:53

Kāds varens mākslinieks naktī debesis iekrāsojis tumši zilas un ielīmējis tajās daudzus sīkus spīdekļus, ko saucam par zvaigznēm.

Ieskaties man acīs un es pateikšu, kas esi.

Lacrime Loisa, 22.11.2009., 17:49

Mūžīgi slapstos apkārt. Vēroju cilvēkus, cik skaisti un reizē atbaidoši tie ir. Grūti noticēt, ka reiz biju viens no viņiem. Ka zināju, ko nozīmē just. Mana ļaunākā ienaidniece saule ir pametusi cilvēkus naktī, kurā meklēju upuri, kas man pastāstītu kāda ir sajūta pirms nāves. Es pastāstītu šim mirstīgajam par to kā ir tad, kad pieder spēks, kas reize ir lāsts un reizē bauda. Man patīk vērot savu upuri, tīksmināties par to, ka spēju viņa ķermeni sasiet neizmantojot virves. Kaut arī mirstīgā augums ir brīvs, vienīgais, ko viņš spēj ir raudāt, rāpot un lūgties.

Dzīve /7komentāri

Anna Auzane, 14.11.2009., 15:25

Pamodos, mamma švīkstināja džinsus, velkot tos kājās. Izberzēju acis un pastiepos pēc Remarka. Uzreiz nevarēju atrast īsto lappusi. Iededzu gaismu. Mamma ieskatījās istabā un teica, ka braukšot uz Turību.

Leduspuķe /18komentāri

Lacrime Loisa, 23.09.2009., 22:48

Tu dusi manās rokās, bez elpas, kas mani reiz sildīja. Lūkojos lūpās, kas reiz pavērās smaidā. Skatos acīs, kas tagad ledaini aukstas.

1 2 3 4 5 6 7
Reklāma
Padalies priekā

Tommyzem

ElmerWes

ElmerPlons



ienāktreģistrēties