Leduspuķe
Lacrime Loisa, 23.09.2009., 19:48Tu dusi manās rokās, bez elpas, kas mani reiz sildīja. Lūkojos lūpās, kas reiz pavērās smaidā. Skatos acīs, kas tagad ledaini aukstas.
Mana dzelzs lēdija, kuras ķermenis no trausluma un maiguma veidots, atgādina baltu un aukstu leduspuķi. Turu šo skaistuli savās rokās un noželoju, ka nespēju izraut no plaukstas nazi, kad tas griežot zilganajās vēnās laupīja viņai dzīvību. Vainoju sevi, ka no nāves, kurā kriti izglābt nespēju. Tu liki man raudāt, kad manas acis ieraudzīja tavu daiļo ķermeni asinīs mirkstam.
Vakarnakt izlikos, ka nedzirdēju to, kā naktī izkāpi no gultas. Manas acis tēloja, ka neredzēja tavējās asaras, kad vēroji un glāstiji leduspuķes. Bet tikai dažas minūtes spēju būt tas, kurš ir vienaldzīgais. Piegāju tev klāt, vēlējos apskaut, bet tu mani atraidīji. Tavas acis bija pārvērtušās, lūpas klusēja, jo bija pārāk lepnas, lai izstāstītu savu ciešanu noslēpumu. Tās vēlējās tēlot, ka pieder laimīgai butnei, kas nepazīst sāpes, taču nespēja. Lūpas izveidoja skumju un rūgtuma pilnu smaidu. Es jautāju: "Kāpēc tu nekad nemeklē plecu uz kura paraudāt? Kādēļ esi vienmēr viena pret visiem, viena pret mani, nevis viena pret visiem, bet kopā ar mani? Liec justies trauslam man, uzklausot un palīdzot, bet neļaujot palīdzēt tev pašai. Kādēļ uz manu atklātību neatbildi ar savējo?" Viņa joprojām klusēja un tikai skatījās tajās sasodītajās leduspuķēs. Es atstāju viņu vienu un devos gulēt uz dīvāna.
Tevi mana mīļā skārusi nāve, kas ir kā maigs skūpsts pirms aizmigšanas salīdzinot ar svilinošajām sāpēm, kuras atstāji.
Dvēseli ir pametusi dvēseli, atstājot tikai skaistu miesu, kuru klāj asaras un skūpsti.
Mana leduspuķe ir izkususi no nāves pavasara pieskāriena un zudusi uz mūžiem pazudinot mani.
Robertunsab
Очаровательная девушка сойдется джентельмена для прогулок унтер луной, телеграм @wanowesKennethjat
Прелестная девушка повстречается джентельмена чтобы прогулок под луной, телеграм @wanowesKennethTem