Diena kad atguvu debesis

Tumsa, kas ieēdas sirdīs nu ir dzimusi
Sapņi ir iznīcināti
Visi ir nemierīgi
Ak, kurš pateiks kur atrodas debesis?
Saki man
Putni, mākoņi, un es pazaudēju vietu kur pazust
Dienām nav vairs nav ne gala, ne beigas
Pulksteņi ir aizmesti
Pilsētas vienmēr pelēkas
Uzrāpos uz jumta..
..trenējos lidot ar iztēli
Paskaties uz cilvēkiem kas pameta visu
Rīt tas var notikt arī ar mani, ar tevi
Bagātība nu pat var pazust
Nelaid vaļā austošās asaras
Negribu vairs atvērt šīs acis
Gaisma ko ieraudzīju kad aizvēru plakstiņus
Es to meklēju viens. Viens.
Patiesības sarūkošās robežas..
Cīņa starp draudiem..
Nemiers un cerība ir vienlīdzīgi
Debesu ilūzija nevar tikt saskatīta cauri
Ja tu esi apmuļķots, tu esi pazudis
Šie vecie spārni nu noraizējušies un nezin vai strādās
Bet es piepildīšu sapni, ka dejošu gaisā
Ka dzīvei ir divas iespējas
Ak, es esmu noraizējies par debesīm un nevaru gulēt
Es pat nevaru izliekties guļam
Vairs ne. Īstā pasaule.
Es nevaru to atstāt citiem cilvēkiem
Kad aizskaitu līdz trīs un paskatos augšā
Diženā debess, kas aizrauj elpu
Lūdzu, nepamet mūs
Viens.. divi.. trīs..
Kādu dien debesis no tā laika tiks paņemtas atpakaļ
Visi, kas ir pazuduši veido apli visu nakti
Mēs runājam un nevaram aizmirst
Mēs gribam apsmiet neizdevušās dienas
Spilgta cerība ko nekad agrāk neesmu redzējis
Tā ir ambīcija slēpta varenā sirdī
Aizmūkam uz bezgalīgo zilo pasauli
Aizlidojam uz īstajām debesīm.