Dzejnieks Sergejs Saveļjevs kopš bērnības veselības stāvokļa dēļ ir spiests pārvietoties ratiņkrēslā.  Viņa vienkāršie, emocionālie, ar personisko pārdzīvojumu piesātinātie dzejoļi uzrunāja mūziķi Arni Miltiņu un abu radošo personību sadarbībā 2007. gadā tika radīts dziesmu cikls "Divi skatieni". Pēc dziesmu pirmatskaņojuma koncertzālē "Ave Sol", abi autori tika nominēti Rīgas domes gada balvai "Rīgas labā zvaigzne 2007".

Kopā ar dziesmu autoriem Arni Miltiņu (ģitāra, balss) un Sergeju Saveļjevu (dzejas lasījumi) koncertā muzicēs Irina Morgunova (balss), Dmitrijs Tarasovs (ģitāra), Viesturs Samts (perkusijas), Jānis Miltiņš (klavieres).

Biļetes kultūras pils "Ziemeļblāzma" informācijas centrā, cena EUR 6.00, skolēniem, studentiem, pensionāriem  EUR 4.00.

"Picca" muzikas stilā viegli un veiksmīgi satiekas "pop-soul", "raggae", "funk" un arī repa stiliem. Grupas solists Sergejs Prikazčikovs paziņoja, kā grupas stils ir "Urban soul" un viņs pats ir dziesmu autors, komponists un arī katras dziesmas aranžējums ir Sergeja darbs.

"Picca": www.youtube.com/watch?v=WHz8NqT18SU.

Labi zināmais krievu dizaineris un mākslinieks Deniss Simačovs reiz rakstīja: "Par ideālo DJ var nosaukt Fjodoru Fominu – viņš pilnībā atspoguļo kaisli un modi uz roku, popu, disko. Viņu ir interesanti klausīties un viņu mīl cilvēki!". Kad Fomins ir pie pults, tad var dzirdēt gan vecos hītus, gan "Prodigy", gan Koroļovu, gan mūsdienu hītus.

Denis Rubļevs - "Music Publishing house" и "Famous DJ" records rezidents, dīdžejs, mūziķis, "remix maker" ar desmit gadu pieredzi. Bieži spēlē populāros Maskavas klubos, Montekarlo, Sentropēzā un citās valstīs.

Un kopā ar visiem uz vienas skatuves uzstāsies "Bermudu Divstūris", kurš izpildīs savus izcilos hītus, tādus, kā "Serenāde" un "Ballējam Neguļam".

"Bermudu Divstūris": www.youtube.com/watch?v=6N6snsO3urg.

Kluba pārstāvji sola, ka viesus gaida Jaungada pārsteigumi visaa nakts garumā. Vairāk informācijas oficiālajā naktskluba mājaslapā: www.firstdacha.com.

6. janvārī - Zvaigznes dienā mēs, senās mūzikas atskaņotāji, Latvijas klausītājiem sniegsim patiesi nebijušu iespēju dzirdēt visu sonāšu ciklu vienā koncertā - ārkārtīgi virtuozās un tēlainās Heinriha Ignaca Franca fon Bībera (1644-1704) "Rožukroņa sonātes" - vienu no 17. gs. neparastākajām vijoles kompozīcijām. Katrs šī cikla atskaņojums visā pilnībā ir rets un ievērības cienīgs notikums Eiropas mērogā, jo vēl aizvien pilns cikla atskaņojums liecina ne tikai par uzdrīkstēšanos, bet arī par baroka instrumentu pārvaldīšanu visā pilnībā, jo skordatūru spēles tehnika padodas tikai retajam. Baltijas reģionā bez Agneses Kanniņas- Liepiņas patlaban nav cita baroka vijolnieka, kas spētu paveikt šo grandiozo darbu, ko kopā ar diriģentu un klavesīnistu Māri Kupču viņa gatavojusi vairāk nekā divus gadus.

Bībera "Rožukroņa sonātes" ir 15 sonāšu cikls solo vijolei un "basso continuo" ar "pasakalju"- vijoles solo finālā. Tas ir Bībeles sižets par Mariju, Jēzus dzimšanu un bērnību, kur galvenais stāstnieks ir vijole, kurai uzticēta tehniski ļoti sarežģīta un virtuoza partija, prasot no izpildītājiem īpašu meistarību, izcilu spēles tehniku, kā arī tēlainību. Katra sonāte ir citā skaņojumā- tikai divas ir ierastajā, pārējās rakstītas skordētai vijolei. Valda uzskats, ka darbs sarakstīts ap 1676. gadu- tādējādi atskaņojuma laikā darbam apritēs jau aptuveni 340 gadu. H. I. Francs fon Bībers "Rožukroņa sonātes" ir sonāšu cikls 15 daļās- piecas priecīgās, piecas skumjās un piecas krāšņās mistērijas.

Koncertā piedalīsies izcilākie latviešu vēsturiskās interpretācijas meistari: Agnese Kanniņa- Liepiņa (baroka vijole), Māris Kupčs (klavesīns un ērģeļpozitīvs), kā arī teorbas virtuozs, starptautisko konkursu laureāts Jadran Duncumb /Norvēģija, Lielbritānija/ un Kārlis Klotiņš (baroka čells).

Tiekamies Zvaigznes dienā - 6. janvārī plkst 20.00 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā!

Ieeja, pateicoties atbalstītājiem- Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, "eeemerging Emerging European Ensembles", "Creative Europe", Boom fm, Rīgas Latviešu biedrībai, Rīgas Senās Mūzikas centram.

Diriģenta Risto Josta vadībā oratorijas atskaņojumā piedalīsies "Sinfonietta Rīga"; Latvijas Radio koris; solisti – Elīna Šimkus, Helēna Lepalāna, Olivers Kūziks, Kalvis Kalniņš. Festivāla Eiropas Ziemassvētki sadarbības partneris VAS "Latvijas dzelzceļš".

"Ziemassvētku oratoriju" veido sešas kantātes un šoreiz igauņu diriģents Risto Josts, muzicējot kopā ar lielisku mākslinieku ansambli, klausītājus aicina ieklausīties oratorijas pirmajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā.

Soliste Elīna Šimkus saka: "Jēzus piedzimšanas brīnums, tāpat kā viņa dzīvesstāsts, neprasa nekādus ārējus pastiprinājumus, izrotājumus vai papildinājumus. Un tomēr man šķiet, ka Bahs ir viens no tiem retajiem komponistiem, kurš spējis uztvert šī notikuma īpašo noskaņu, atrast īsto atslēgu tā atklāsmei. Ceru, ka mums visiem kopā izdosies uzburt Ziemassvētku brīnuma maģisko atmosfēru, līdz klausītāju sirdīm aiznesot vēstījumu, ko mums būtu vēlējies nodot gan Jēzus, gan savā mūzikā – arī Bahs."

Johans Sebastians Bahs (1685–1750) ir viens no visu laiku izcilākajiem komponistiem. Baroka meistara mūzikas diženums ir virzījis pasaules prātus un idejas, viņa mūzika skan cauri gadsimtiem un pietuvina klausītājus cilvēka esības izziņai. Baha atstātais muzikālais mantojums ir ļoti plašs un daudzpusīgs, ietverot gan laicīgās, gan garīgās mūzikas opusus, tostarp arī vienu no skaistākajiem Ziemassvētku mūzikas piemēriem – "Ziemassvētku oratoriju".

"Ziemassvētku oratoriju" raksturo izvērsta forma un salīdzinoši liels atskaņotājmākslinieku skaits: četri solisti, koris un baroka laikmeta orķestris. Šis cikls sastāv no sešām apjomīgām daļām – sešām kantātēm. No tām pirmās trīs balstītas uz Lūkas ( 2: 1, 3–20), bet pēdējās – uz Mateja evaņģēliju (2: 1–12).

"Ziemassvētku oratorijas" pirmatskaņojums notika divos Leipcigas nozīmīgākajos dievnamos – Sv. Toma un Sv. Nikolaja baznīcās paša komponista vadībā un, saskaņā ar komponista ieceri, ilga vairākas dienas. Tas saistāms ar to, ka katra no oratorijas sešām daļām stāstīja par kādu konkrētu notikumu. Tās pirmā daļa izskanēja pirmajos Ziemassvētkos (1734. gada 25. decembrī), otrā un trešā – nākošajās dienās, ceturtā ieskandināja jaunā gada atnākšanu, piektā – gada otro dienu un sestā kantāte noslēdza šo ciklu, izskanot tieši Zvaigznes dienā (1735. gada 6. janvārī). Domājams, ka šāda atskaņošanas prakse saglabājās līdz pat 19. gadsimtam, kad tika ieviesta tradīcija "Ziemassvētku oratoriju" uzvest vienā vakarā, un nereti atskaņot nevis visas sešas tās daļas, bet gan īpaši izvēlētu fragmentu "izlasi".

Biļetes "Biļešu Paradīze" kasēs un internetā – www.bilesuparadize.lv.

Ziemsvētku priekšvakarā dažkārt notiek vislielākie brīnumi. Citreiz bezgala skaisti, bet dažkārt pavisam bēdīgi. Muzikālā pasaka "Ziemassvētki pilī" stāsta par ko, ka senos laikos kādā karaļa pilī arī tiek gaidīti svētki. Taču iejaucas nejaukā burve, kura grib atriebties par kādu senu notikumu. Kas zina, kā veiktos skaistajai princesei, ja palīgā nenāktu mazais pils rūķītis, meža zvēri un kāds jauns mednieks. Beigu beigās burvju vara tiks lauzta, pils logos krāšņi uzziedēs leduspuķes un pils iemītnieki skaisti varēs nosvinēt Ziemassvētkus.

Koncertā "Daktera Aikāskan burvju receptes" 3. janvārī plkst. 11.00 latviešu valodā un plkst. 13.00 krievu valodā uzzināsim kā dakteris Aikāskan vienā dienā izārstēja trusi Frici no visām kaitēm. Šis stāsts būs par zvēriņiem maziem un lieliem, kurus slimnīcā dakterē dakteris Ai-kā-skan. Tam palīdz jaukā Sirdsmāsiņa un sanitārs Rūdis. Pat gatavi abi uz Āfriku braukt. Te parādās kāds, kas izliekas slims. Tas trusis Fricis. Nav viegli ar viņu galā tikt. Bet Dakterim Ai-kā –skan ir burvju receptīte, kas līdzēs ar visām kaitēm galā tikt.

Daktera Aikāskan lomā koncertā iejutīsies baritons Armands Siliņš, truša Friča lomā aktrise Laila Kirmuška, medmāsiņas lomā soprāns Evija Martinsone, sanitāra lomā pianists Mārtiņš Zilberts, bet slimnīcas direktora lomā – sitaminstrumentālists Mārtiņš Miļevskis. Koncertu vadīs Karina Bērziņa, bet video režisors - Uģis Krišjānis.

No 16. decembra līdz 7. janvārim atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisinās pirmais "Ziemassvētku festivāls". Desmit festivāla tiksimies ar izciliem Latvijas un ārzemju māksliniekiem – leģendāro latviešu maestro Raimondu Paulu, Latvijas Radio bigbendu, šarmanto akordeonisti Kseniju Sidorovu, LNSO pirmo vijoļu grupas koncertmeistaru Raimondu Ozolu ar stīgu kvartetu, Rīgas Doma zēnu kori, pasaulē ievērojamu atzinību guvušo latviešu kontrabasistu, Berlīnes filharmoniķu mūziķi, Gunāru Upatnieku, balsu virtuozus Latvijas Radio kori, dziedātāju Ralfu Eilandu, Nacionālo bruņoto spēku orķestri, čellistu Valteru Pūci, Zvanu ansambli PRIMUS, dziedātāju Anniju Putniņu un "Sinfonietta Riga" stīgu grupu. Vairāki koncerti "Ziemassvētku festivālā" ir īpaši veltīti arī bērniem.

Trešdien, 30. decembrī, plkst. 18.00 Hika zālē koncertcikla rīkotāji ielūdz ikkatru aizvadīt gada pirmspēdējo dienu pārdomās par aizvadīto gadu koncertā "Vecā gada noskaņās", kurā dzirdēsim plašu programmu ar skaņdarbiem no baroka un romantisma līdz impresionismam.

Ivars Bezprozvanovs ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistars, "Nordic symphony orchestra" čellists, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas čella spēles un ansambļa pasniedzējs, kā arī Liepājas Simfonsikā orķestra čellists. Viņš daudz koncertē Latvijā un ārzemēs gan soloprogrammās, gan kameransambļos. Muzicējis kopā ar daudziem domubiedriem, tajā skaitā, pianisti Lieni Circeni.

Liene Circene ir ieguvusi Lielo mūzikas balvu un uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos. Viņa ir uzstājusies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Varšavas filharmonisko orķestri un citiem. Trīs gadus dzīvojusi Francijā, patlaban viņas dzīvesvieta ir Sigulda. Viņa māca klavierspēli studijā Rīgā un Siguldas mūzikas skolā.

Koncerta "Vecā gada noskaņās" programmā dzirdēsim baroka dižgara Johana Sebastiana Baha (1685-1750), romantistu Fēliksa Mendelszona (1809-1847), Kārļa Marijas Vēbera (1786-1826) un Pētera Čaikovska (1840-1893) darbus. Tāpat koncertā izskanēs izcilā krievu komponista Dimitrija Šostakoviča (1906-1975), franču komponistu Gabriela Forē (1845-1924), Morisa Ravēla (1875-1937) un Žaka Ibēra (1890-1962) darbus. Programmā būs dzirdami arī mūsu pašu komponistu skaņdarbi. Starp tiem – Jēkaba Mediņa (1885-1971), Jāņa Ķepīša (1908-1989), Pētera Plakida (1947) un jaunā mūziķa un, starp citu, televīzijas un radio žurnālista Edgara Ragisnka (1984) darbi.

Tālāk koncertcikls turpināsies ar trim brīnišķīgiem koncertiem Liepājas jaunās koncertzāles "Lielais dzintars" kamerzālē. 10. janvārī plkst. 18.30 tur dzirdēsim koncertprogrammu "Orlando teiksmainā dzīve" ar Sergeju Jēgeru, Jolantu Strikaiti-Lapiņu un Baroka kameransambli, 23. janvārī Rīgas saksofonu kvartets un soprāne Kristīne Gailīte koncertā "Dziedinošais lietus" un 13. februārī "Liepājas trio 15 gadu jubilejas koncerts" ar Ditu Baronu, Beatu Zariņu-Blaščinsku un Līnu Andrejevu.

Koncerti rīkoti sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu, Liepājas Kultūras pārvaldi, viesnīcu "Promenade Hotel" un koncertzāli "Lielais dzintars".

Biļetes uz koncertcikla "Iededz gaismu" koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un interneta vietnē bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja koncertos ir bez maksas.

Plašāka informācija par koncertciklu atrodama organizācijas "Via Cultura" mājaslapā viacultura.lv.

Skatītājus priecēs solisti Evita Zālīte, Anta Jankovska (Itālija), Nauris Indzeris Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks, Marlēna Keine, Dainis Skutelis, Artūrs Mangulis, Juris Vizbulis, Operetes dejotāji un orķestris Guntara Bernāta vadībā.

Agija Ozoliņa-Kozlovska, Latvijas operetes fonda vadītāja pauž: "Koncerta programma veidota ievērojot skatītāju izteiktās vēlēšanās, iekļaujot Latvijas operetes fonda veidoto izrāžu un Operetes festivāla muzikālā materiāla virsotnes, līdz ar to Jaungada priekšvakarā koncertos "No Rīgas līdz Vīnei" varēs baudīt latviešu un pasaules operešu klasiķu mūziku. Operetes Jaungada koncertus nu jau otro gadu veidojam kā gada noslēguma muzikālu sarīkojumu svētku noskaņai’’.

Šampanieša viegluma muzikālu dzirksti un valdzinājumu Jaunā gada priekšvakarā ļaus baudīt latviešu un pasaules operetes un mūziklu hiti. Tostarp Arvīda Žilinska "Peld lielā jūrā lasis" no operetes "Dzintarkrasta puiši", "Anneles valsis" no Elgas Īgenbergas operetes "Annele", Auces un Marijas duets no Imanta Kalniņa dziesmuspēles "No saldenās pudeles", dziesmas no Raimonda Paula dziesmuspēles "Pāri kas dabonas", skatītāju iemīļoti numuri no Franča Lehāra operetes "Jautrā atraitne", Homonoja čardašs no Johana Štrausa operetes "Čigānu barons", "Tev pieder mana sirds" no Franča Lehāra operetes "Smaidu zeme", fragmenti no Žaka Ofenbaha operetes "Perikola", Johana Štrausa mūzika u.c.  Un kā jau ierasts mūsu gada nogales koncertos – arī ieskats gaidāmā jauniestudējuma Paula Abrahama džeziskās operetes "Balle Savojā" melodikā. 29. un 30. decembrī koncerta ieskaņā būs dzirdams jaunās paaudzes komponista, daudzsološi talantīgā Jēkaba Jančevska skaņdarbs "Trakās dienas", kas uzburs stāstu par Ziemassvētku un Jaungada laika sajūtām un notikumiem.

Klausītāji dažādos koncertos varēs vērot dažādas skaņdarba interpretācijas. Piemēram, Arvīda Žilinska Mēness šonakt neaizmiedz 27. decembrī dziedās Dainis Skutelis, bet 30. decembrī Juris Vizbulis un 29. decembrī - Marlēna Keine, Anneles valsi 27., 28. decembrī dziedās Jolanta Strikaite, bet 30. decembrī – Marlēna Keine u.tml. Kā jau Jaungadā, iespējami pārsteigumi. Programma bagātināta ar dejām operetes dejotāju sniegumā.

27. decembrī -Jolanta Strikaite, Marlēna Keine, Emīls Kivlenieks, Anta Jankovska, Nauris Indzeris, Artūrs Mangulis.

28. decembrī - Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks, Marlēna Keine, Dainis Skutelis, Artūrs Mangulis, Anta Jankovska, Nauris Indzeris.

29. decembrī - Evita Zālīte, Marlēna Keine, Anta Jankovska, Nauris Indzeris.

30. decembrī - Evita Zālīte, Juris Vizbulis, Anta Jankovska, Nauris Indzeris.

Koncertus vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva, režisors Valdis Lūriņš, muzikālais vadītājs un Operetes orķestra diriģents Guntars Bernāts, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, kostīmu māksliniece Jurate Jurjāne-Silakaktiņa.

Biļetes uz koncertiem "No Rīgas līdz Vīnei" pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs. Atlaides kolektīviem, daudzbērnu ģimenēm uzrādot "3+" ģimenes karti, pensionāriem, invalīdiem. Papildus informācija par biļešu rezervāciju pa Latvijas operetes fonda informācijas tālruni 25123145.

Gandrīz identiskā koncertprogrammā, bet ar atšķirīgiem izpildītāju sastāviem un dažādiem nosaukumiem (Cēsīs – "Mūziklu zelta melodijas" un Liepājā – "Jaungads Brodvejā, Vestendā un Liepājā") skanēs spožākās ārijas un dueti no visā pasaulē pazīstamajiem un populārajiem Leonarda Bernsteina un Endrū Loida Vēbera mūzikliem "Vestsaidas stāsts", "Operas spoks", "Kaķi", "Evita", "Jēzus Krists superzvaigzne" un citiem. 

Koncertā Cēsīs kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uzstāsies Cēsu Pils koris un solisti – bijusī vokālās grupas "Framest" dalībniece Annija Putniņa un britu aktieris un dziedātājs Naidžels Ričards (Nigel Richards). Annija Putniņa vairāk kā gadu atpakaļ ir atgriezusies Latvijā pēc studijām Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā, kur apguvusi mūzikla žanra specifiku. Naidžels Ričards savu karjeru saistījis ar muzikālo teātri un savulaik strādājis kopā ar leģendāro amerikāņu komponistu Leonardu Bernsteinu. Pie klavierēm klausītāji dzirdēs pianistu Raimondu Petrauski. Savukārt Liepājā šo krāšņo svētku programmu varēs baudīt dziedātāja Andra Ērgļa, soprāna Endijas Aleksandras un kora "Laiks" izpildījumā. Pianista Reiņa Zariņa interpretācijā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Bernsteina Otro simfoniju "The Age of Anxiety" klavierēm un orķestrim.

Koncertu Cēsu koncertzālē 29. decembrī plkst. 19.30 organizē SIA "Vidzemes koncertzāle". Sīkāka informācija: www.cesukoncertzale.lv. Savukārt koncertu 31. decembrī plkst. 19.00 Liepājā – SIA "Lielais dzintars". Sīkāka informācija: www.greatamber.lv. Biļetes nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs.

Informācijai par Liepājas Simfoniskā orķestra aktivitātēm un gaidāmajiem koncertiem var sekot orķestra mājas lapā www.lso.lv un sociālajos tīklos.

Klavieru kvartets "RIX" ir savdabīgs mūziķu ansamblis, kurā: vijolnieks ar dažādiem orķestriem ceļo pa pasauli, altiste ir Bergenas simfoniskā orķestra vadoša mūziķe Norvēģijā, čellists spēlē Tamperes filharmoniskajā orķestrī Somijā, bet pianists ir profesors Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Divas reizes gadā kvartets satiekas Latvijā, un šī tikšanās ikreiz ir prieka avots gan pašiem mūziķiem, gan klausītājiem.

Kvarteta "RIX" veidotās programmas allaž piedāvā reti dzirdētu kamermūziku, dažkārt izgaismojot kādu mazāk zināmu pasaules mūzikas pērli. Šī gada festivāla "Eiropas Ziemassvētki" koncertā "Ziemassvētki sveču gaismā" klavieru kvarteta "RIX" sniegumā skanēs viens no Gabriela Forē agrīnajiem darbiem – Pirmais klavieru kvartets do minorā (op.15), kas, lai arī minora skaņkārtā rakstīts, ir franciska šarma un vieglas melanholijas pilns. Gruzīnu komponista Gijas Kančeli 80. jubilejas gada izskaņā būs iespēja iepazīt Kančeli filosofiski būvēto ideju par pasaules nepilnību kamermūzikas opusā "In l`Istesso Tempo", savukārt savu jaundarbu – pienesumu latviešu kamermūzikai dāvās komponiste Selga Mence.

Jaungada naktī klubs aicina elektroniskās mūzikas piekritējus nosvinēt tā pirmo dzimšanas dienu. Pie pults līdz pat pusdienlaikam spēlēs 2Involved (Lielbritānija) F Tee (Lietuva), Taran & Lomov, Kaspar Kondrat, Alex Ho un pats Kris Hovels.

Aizpagājušajā gadā Rīgā vairs nebija neviena pilnvērtīga kluba, kurā skanētu laba elektroniskā deju mūzika, un "One One" ieņēma šo nišu. Tā vadītājs ir nopietni ķēries pie sadarbības ar Rīgas promouteriem un interesantu line-up veidošanas. 12 mēnešu laikā "One One" savus pasākumus ir aizvadījuši aktīvākie pilsētas organizatori – "Amber Muse", "Platz für Tanz", "Urban Soulz", "2Many Promoters" un citi. Uz kluba skatuves spēlējušas tādas pasaules mēroga zvaigznes kā Richy Ahmed, Valentino Kanzyani, M.A.N.D.Y., Till Von Sein, Mosca, Piticu utt.

Nākamajā gadā klubs "One One" turpinās aktīvu darbu izvēlētajā mūzikas sfērā un jau ieplānojis vairākus pasākumu janvārī, kas tiks pavadīts vieglākā režīmā. Pēc Jaungada sagaidīšanas kluba apmeklētājus sagaida vēl divas deju naktis: 1. janvārī tur spēlēs Diego Fava (UK), Guretsky un Johny Adroit, bet 2. janvārī divi Krievijas dīdžeji – Maksims Kislovskijs un DJ Raf, kā arī La Fleur Du Soleil.

Pasākums Jaungada naktī sāksies plkst. 01.00 un turpināsies līdz nākamās dienas vidum. Par galdiņu rezervēšanu jāvēršas uz anna@oneoneriga.lv vai kluba Facebook mājas lapā: www.facebook.com/oneoneriga. Ieeja: 5-7€ iepriekšpārdošanā "Resident Advisor" (www.residentadvisor.net/event.aspx?787232), pie ieejas – 10€. Kluba adrese Šarlotes iela 18a.

Trešdien, 30. decembrī, plkst. 18.00 Hika zālē koncertcikla rīkotāji ielūdz ikkatru aizvadīt gada pirmspēdējo dienu pārdomās par aizvadīto gadu koncertā "Vecā gada noskaņās". Tajā piedalīsies Ivars Bezprozvanovs (čells) un Liene Circene (klavieres), izpildot plašu programmu ar darbiem no baroka un romantisma līdz impresionismam.

Ivars Bezprozvanovs ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistars, "Nordic symphony orchestra" čellists, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas čella spēles un ansambļa pasniedzējs, kā arī Liepājas Simfonsikā orķestra čellists. Viņš daudz koncertē Latvijā un ārzemēs gan soloprogrammās, gan kameransambļos. Muzicējis kopā ar daudziem domubiedriem, tajā skaitā, pianisti Lieni Circeni.

Liene Circene ir ieguvusi Lielo mūzikas balvu un uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos. Viņa ir uzstājusies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Varšavas filharmonisko orķestri un citos. Trīs gadus dzīvojusi Francijā, patlaban viņas dzīvesvieta ir Sigulda. Viņa māca klavierspēli studijā Rīgā un Siguldas mūzikas skolā.

Programmā dzirdēsim baroka dižgara Johana Sebastiana Baha (1685-1750), romantistu Fēliksa Mendelszona (1809-1847), Kārļa Marijas Vēbera (1786-1826), Pētera Čaikovska (1840-1893), izcilā krievu komponista Dimitrija Šostakoviča (1906-1975), franču komponistu Gabriela Forē (1845-1924), Morisa Ravēla (1875-1937), Žaka Ibēra (1890-1962) darbus. Programmā arī mūsu pašu Jāna Ķepīša (1908-1989), Pētera Plakida (1947) un Edgara Ragisnka (1984) darbi.

Tālāk koncertcikls turpināsies ar trim brīnišķīgiem koncertiem Liepājas jaunās koncertzāles "Lielais dzintars" kamerzālē. Tur 10. janvārī plkst. 18.30 dzirdēsim koncertprogrammu "Orlando teiksmainā dzīve" ar Sergeju Jēgeru, Jolantu Strikaiti-Lapiņu un Baroka kameransambli, 23. janvārī Rīgas saksofonu kvartets un soprāne Kristīne Gailīte koncertā "Dziedinošais lietus" un, visbeidzot, 13. februārī "Liepājas trio 15 gadu jubilejas koncerts" ar Ditu Baronu, Beatu Zariņu-Blaščinsku un Līnu Andrejevu.

Koncerti rīkoti sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu, Liepājas Kultūras pārvaldi, viesnīcu "Promenade Hotel" un koncertzāli "Lielais dzintars".

Biļetes uz koncertcikla "Iededz gaismu" koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja koncertos ir bez maksas.

Plašāka informācija par koncertciklu atrodama organizācijas "Via Cultura" mājaslapā viacultura.lv.

Rīgas Ziemassvētku koncerta māksliniekiem šis ir saspringts laiks, jo norit aktīvi mēģinājumi koncertiem. Un kur nu vēl pārējās lietas... Pat starpbrīžos darbojas čaklie rūķīši, tostarp arī Elīna Šimkus, kas velti laiku netērē un steidz vēl darināt dāvaniņas saviem mīļajiem. Noskaties video: ej.uz/rukji.

Ievas Kerēvicas saimtainā balss, dziedot Raimonda Paula "Ziemeļblāzmas romanci" un citas Ziemassvētku dziesmas, jau uzbur īstu svētku sajūtu, bet koncerta mākslinieciskais vadītājs Rūdolfs Bērtiņš ir ne vien perfekti noorganizējis mēģinājumu, bet arī iejuties solista lomā, visus pārsteidzot ar patīkamu, skanīgu tenoru!

Savukārt diriģents Kaspars Ādamsons čakli strādā gan ar solistiem, gan ar orķestri un koriem. Viņa diriģenta zizlim klausa gan mazais Patriks Tabaks, kas dzied pat prezidentiem, un jaunais operas talants Kalvis Kalniņš, gan pieredzējušais Vidzemes kamerorķestris un dziedošie jaunieši – 2. ģimnāzijas koris un jauktais koris "Aura".

Rīgas Ziemassvētku koncertos uz skatuves kāps arī izcilais pianists Vestardu Šimkus un populārais dziedātājs Marts Kristiāns Kalniņš, kas priecēs ikvienu koncerta klausītāju. Uz tikšanos koncertos 25. decembrī plkst. 15.00 un 26. decembrī plkst. 17.00!

Koncertu rīko "BT 1 Music" ar Rīgas domes atbalstu.

Jau šovakar 22. decembrī plkst. 19.30 notiks spožs "Latvijas Radio Bigbenda" un pasaules atzinību guvušās Latvijas akordeonistes Ksenijas Sidorovas koncerts. Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskie panākumi pēdējo gadu laikā sasnieguši arvien jaunus apvāršņus, priecējot klausītājus ar spožiem koncertiem un izciliem skatuves partneriem. Šoreiz viņiem pievienosies šarmantā akordeoniste Ksenija Sidorova, kura savās radošajās izpausmēs ir atvērta visdažādāko žanru mūzikai. Johana Sebastiana Baha klavierkoncerts Re minorā šādā neparastā kombinācijā atklāsies īpaši žiperīgs, vietumis apcerīgs un majestātisks.

Tieši Ziemassvētkos 25. decembrī plkst. 19.30 uz koncertu "Mazā nakts mūzika" aicinās Rīgas Doma Zēnu koris un vijolnieka Raimonda Ozola stīgu kvartets. Zēnu balsu eņģeliskums un stīgu kvarteta siltums saplūst harmonijas skaistuma Olimpā jeb sešās Mocarta ''Noktirnēs''. Līdzās tam izlases zieds ar baroka mūzikas pērlēm, kur netrūkst gan dzirkstošs prieks par gaidāmajiem svētkiem, gan balts apcerīgums kā tikko zemi noklājusi sniega sega. Starp klasiķiem un populārām Ziemassvētku melodijām ieskanēsies arī latviska stīga – vitālā un sirsnīgā Valta Pūces mūzika. Tas viss gadīgajās diriģenta Mārtiņa Klišāna rokās, kam īpaši padodas repertuārs, kas uzbur svētku sajūtu. Koncertā piedalīsies Raimonda Ozola stīgu kvartets, Rīgas Doma Zēnu koris un Mārtiņš Klišāns – diriģents.

26. decembri plkst. 19.00 notiks viens no gaidītākajiem "Ziemassvētku festivāla" koncertiem - "Raimonda Paula un Gijas Kančeli kino mūzika", ar paša maestro Raimonda Paula piedalīšanos. Kino mūzikai piemīt nenovērtējams spēks un īpašs šarms: nereti tieši tā veido filmas panākumus un bieži kļūst tik pašpietiekama, ka turpina savu dzīvi arī pēc filmas aiziešanas aizmirstībā. Šī koncerta centrā – divi īsteni šī žanra lielmeistari, kuri līdzās Holivudas kino mūzikas grandiem radījuši savu ēru 20. gadsimta filmu mūzikas vēsturē – Raimonds Pauls un Gija Kančeli. Abu meistaru kino mūzikas sastapšanos vienā koncertā skaidrot viegli: viņu radošā draudzība ilgst teju 60 gadus un ja vēl zinām, ka 80. jubileju šogad svin Gija, bet nākamgad – mūsu Maestro, komentāri lieki! Koncertā piedalīsies Latvijas Radio bigbends un Sinfonietta Rīga stīgu grupa, bet pie klavierēm pats Maestro Raimonds Pauls!

Savukārt 27. decembrī plkst. 17.00 koncertā ar eņģeliskām skaņām uzstāsies neparasts kolektīvs no Igaunijas – zvanu ansamblis Arsis. Kad igauņu diriģents, tagadējais Igaunijas Nacionālās operas direktors Aivars Mē Amerikā pirmo reizi izdzirdēja, kā skan zvanu ansambļa mūzika, viņam radās ideja izveidot ko līdzīgu Igaunijā. 1999. gadā tika dibināta Arsis zvanu skola un 2003. gadā 12 jaunu, talantīgu mūziķu sastāvā savu darbību sāka Arsis zvanu ansamblis. Šobrīd kolektīvs jau uzstājies prestižās pasaules koncertzālēs un viņu repertuārā ir gan klasiskās mūzikas aranžējumi, gan orģinālmūzikā. Koncertā Dzintaru koncertzālē dzirdēsim Hendeļa, Grīga, Šūberta, Čaikovska, Sibeliusa un citu komponistu skaņdarbu interpretācijas.

No 16. decembra līdz 7. janvārim atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisinās pirmais "Ziemassvētku festivāls". Desmit festivāla tiksimies ar izciliem Latvijas un ārzemju māksliniekiem – leģendāro latviešu maestro Raimondu Paulu, Latvijas Radio bigbendu, šarmanto akordeonisti Kseniju Sidorovu, LNSO pirmo vijoļu grupas koncertmeistaru Raimondu Ozolu ar stīgu kvartetu, Rīgas Doma zēnu kori, pasaulē ievērojamu atzinību guvušo latviešu kontrabasistu, Berlīnes filharmoniķu mūziķi, Gunāru Upatnieku, balsu virtuozus Latvijas Radio kori, dziedātāju Ralfu Eilandu, Nacionālo bruņoto spēku orķestri, čellistu Valteru Pūci, Zvanu ansambli "Primus", dziedātāju Anniju Putniņu un "Sinfonietta Riga" stīgu grupu. Vairāki koncerti "Ziemassvētku festivālā" ir īpaši veltīti arī bērniem.

Publiski savu būtību Oculo Soul atklāja 2015. gada aprīlī, uzrakstot un publicējot savu pirmo albumu "Into Phase". Eksperimentējot ar mūzikas žanru valodām, Oculo Soul izveidojis sev raksturīgu stilu un atveidojis skaņu, kas interpretē viņā uzņemto visuma informāciju.

Oculo Soul īstais vārds ir Artūrs Afanasjevs. Mūzika un māksla viņa valodā ir meditatīva, plūstoša un emocionāla.

Tukšumā un tumsā esmu dzimis, man tika dota ilūzija, ka atrodos telpā no kuras nav izejas.

Mana dvēsele vienmēr ir mēģinājusi atrast veidu kā sevi izteikt, atbrīvot sevi. Bet dažkārt es nedzirdēju sevi, es nespēju runāt un dalīties. Māksla kļuva par manu valodu, tā ir universāla un bezgalīga, tā ir mani pildījusi un pilnveidojusi. Priekš manis tas ir veids kā es sazinos, dalos ar savu pieredzi un emocijām.

Intuitīvi sekojot savai apziņai, tā ir mani vedusi cauri tumsai uz pilnību, un savas duālās būtības apzināšanos. Visums ir mūs radījis un mēs funkcionējam kopā ar to. Mēs esam tēli, kas mēs vēlamies būt, un vienmēr esam bijuši mēs paši. Izveidoti no šīs bezveidīgās matērijas, nepārtraukti sevi pilnveidojam, dažkārt pazaudējam.

Būt atzītam par īstu šajā pasaulē kurā daudz, kas ir neīsts ir ceļojums kurā mēs visi piedalāmies.

Esmu spogulis savai realitātei, un kopā mēs atstarojam viens otru, veidojot bezgalību.

/ Oculo Soul /

Dziesmu "Unknown Energy" var noklausīties šeit: soundcloud.com/oculosoul, kā arī  www.youtube.com/watch?v=E93FzdK8UWY.

Daumanta Kalniņa koncertos skanēs Raimonda Paula "Tu nāc, tu ej", Arņa Medņa "Šodien ārā saulains laiks", Mārtiņa Brauna "Es nesatiku tevi", Zigmara Liepiņa "Septītās debesis", Ingus Baušķenieka "Milžu cīņa", Jura Kulakova "Mēs pārtiekam viens no otra", Imanta Kalniņa "Melnā aronija", Aleksandra Kublinska "Mazā Jana", Raimonda Paula "Dziesmiņa par prieku" u.c. pazīstami skaņdarbi.

"Programmā esam iekļāvuši gan latviešu estrādes klasiķu, gan mūsdienu komponistu populārākās dziesmas, kas man un maniem domubiedriem – pavadošajai grupai – ir sekojušas visas muzikālās dzīves garumā," par jauno programmu stāsta dziedātājs, atzīstot – šīs dziesmas veidojušas viņa attiecības ar latviešu pop- un rokmūziku. "Tās ir populāras, bet nepelnīti piemirstas dziesmas, kurās esam atraduši ne tikai to muzikālo vērtību un sava laika elpu un smaržu, bet arī aktualitāti mūsdienās, lai šajā programmā mēs liktu tām ieskanēties no jauna, savās versijās , ievijot aranžējumos arī savas muzikālās zināšanas un pieredzi, kas iegūta daudzajos mūzikas festivālos un koncertos," saka Daumants Kalniņš.

Jāpiebilst, ka, neskatoties uz dzimšanas datiem (Daumantam ir tikai 25 gadi!), muzikālā pieredze gan viņam, gan viņa grupas mūziķiem ir pietiekami liela, turklāt dziedātāja kontā jau ir vairākas nozīmīgas balvas: par Kvazimodo lomu "Parīzes Dievmātes katedrālē" viņam tika piešķirta "Spēlmaņu nakts" balva kategorijā "Gada debija skatuves mākslā" (2012; par šo lomu viņš ticis nominēts arī "Lielajai Mūzikas balvai"); savukārt 2015.gadā viņš saņēma festivāla "Riga Jazz Stage" "Grand Prix". Taču šie sasniegumi talantīgajam dziedātājam nekļuva par iemeslu "inficēties" ar "zvaigžņu slimību" vai gozēties slavas saulītē, bet strādāt pie jaunas solo programmas, lai ar to dotos pie skatītājiem visā Latvijā. "Daumants ir cilvēks – tīrradnis," par dziedātāju saka LMB žūrijas dalībniece – "Radio Klasika" direktore Gunda Vaivode.

Kā informē koncerttūres producents Jānis Kļaviņš, koncertos Daumantam talkā nāks viņa uzticamie skatuves partneri – sevi apliecinājušie pop, rok- un džeza mūziķi, kas darbojas dažādos projektos (TV projekta "Mana dziesma" orķesteris, "Silvestri Orkestri", "City jazz big band" un "Twin Town", Latvijas Radio Bigbends, Dona pavadošā grupa): Mārcis Auziņš (ģitāra), Kristaps Vanadziņš (taustiņinstrumenti), Toms Poišs (kontrabass), Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumenti). Jāpiebilst, ka visi pavadošās grupas mūziķi – tāpat kā Daumants Kalniņš – ieguvuši augstāko izglītības savā jomā, mācoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļā un papildinot savas zināšanas ārzemēs.

Biļetes iepriekšpārdošanā "Biļešu paradīzes" kasēs, kā arī Liepājas Olimpiskajā centrā.

Konkurss no 17. līdz 20. decembrim norisinājās Lietuvas pilsētā Kauņā.

"Vivere" konkursā startēja jaukto koru kategorijā un izpildīja četrus skaņdarbus. Programmā bija Mihaela Praetoriusa un Jan Sandstrom skaņdarbs "Es skaistu rozīt’ zinu", Knuta Nitsteda "Gloria", Ludovico da Viadana "Exultate justi" un Antona Bruknera "Os justi". Šajā kategorijā koris ieguva zelta diplomu. Koristi piedalījās arī galvenās balvas "Grand prix" izcīņā, iegūstot augsto 2. vietu. Galvenā balva tika piešķirta jauniešu korim "Ondrášek Czech Youth Choir" no Čehijas.

Konkursa noslēguma koncertā klausītāji ar sajūsmu uzņēma populārās Raimonda Paula dziesmas "Circenīša Ziemassvētki" improvizāciju "Viveres" izpildījumā. Koncertā tika atskaņota gan konkursa programma, gan vairāki latviešu un cittautu komponistu skaņdarbi. Emocionāli ļoti saviļņojošs bija tradicionālās zulu tautas himnas "Zulu lūgšana" ("Zulu prayer") atskaņojums, kurš pēc "Viveres" uzaicinājuma tika atskaņots kopā ar Ugandas dziedātājiem "Aba Taano". "Viveres" diriģente Sintija Šmite pēc koncerta uzsvēra: "Lai gan dalība konkursā ir sacensība starp koriem, tā vienlaicīgi ir arī brīnišķīga iespēja izjust to, cik ļoti mūzika mūs visus vieno."

"Cantate Domino" ir starptautisks sakrālās, adventes un Ziemassvētku laika mūzikas festivāls, kurš šogad norisinājās jau 23. reizi. Konkursantus vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija pasaulē ievērojami diriģenti un komponisti no Dienvidkorejas, Lietuvas, Slovākijas un Latvijas. Latviju žurijā pārstāvēja garīgās mūzikas komponists Rihards Dubra.

Daļu no konkursa programmas, kā arī citus skaņdarbus "Viveres" izpildījumā klaustītāji aicināti baudīt labdarības koncertā "Apsnieg eņģeļu koks", kas notiks 25. decembrī plkst. 15 Rīgas Domā. Visi koncertā iegūtie ziedojumi tiks izlietoti neārstējami slimu bērnu aprūpei mājās.

"Vivere" dibināta 2007. gada 14. septembrī kā Rīgas Biznesa skolas jauktais koris, taču kopš 2013. gada septembra koris darbojas RTU paspārnē. Kora repertuārā ir tautas un garīgā mūzika, kā arī džezs un popmūzika. Šā gada februārī "Vivere" Starptautiskajā Gdaņskas Kormūzikas festivālā ieguva zelta diplomu. Arī 2014. gada Pasaules koru olimpiādē koris izcīnīja zelta diplomu.

Sergeja Jēgera izpildījumā Otrajos Ziemassvētkos skanēs franču romantisma laikmeta komponista Šarla Guno pasaulslavenā "Ave Maria", Kamila Sensāna "Ave Maria", dzirdēsim arī Pjetro Maskanji kompozīcijas "Ave Maria" - viena no tām saistīta ar operu "Zemnieku gods", otra tapusi komponista jaunībā 1880. gadā kā veltījums viņa pedagogam – itāļu komponistam Alfredo Sofredīni dzimšanas dienā. Tiks atskaņota arī itāļu komponista Paolo Tosti "Ave Maria", kā arī pazīstamā krievu komponista, ģitāras un lautas spēles meistara Vladimira Vavilova "Ave Maria", kas tapusi ap 1970. gadu un uzskatāma par vienu no slavenākajiem paraugiem.

Diānas Jaunzemes atskaņojumā izskanēs Riharda Dubras meditācija ērģelēm "Dievmātes skatiena pieskāriens".

Dzirdēsim arī vienu no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem – "Panis angelicus", kas ir fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas.

Koncertā skanēs arī Henrija Persela Sonāte un "Sound the trumpet".

Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā – www.bilesuparadize.lv.

Simtgadu karš starp Franciju un Angliju ir ilgākais karš cilvēces vēsturē. Francija slīkst asinīs, tauta ir zaudējusi cerības, un valsti var glābt vienīgi brīnums. Taču ir pareģots, ka Franciju izglābs Lotringas jaunava – meitene no vienkāršās tautas. Dūja kļūs par ērgli, krusts – par zobenu, un Francija pacelsies kā Fēnikss no pelniem.

Žannai ir pavisam maz laika, lai piepildītu savu likteni. Viņu sauc Dieva balss. Viņa izies cauri ugunij un paliks ļaužu sirdīs uz laiku laikiem.

500 gadus pēc nāves 1920.gadā Romas katoļu baznīca iecēla Žannu d’Arku svēto kārtā. Leģenda vēsta, ka viņas sirdi uguns nav skārusi – tā vēl joprojām pukst par Franciju un pukstēs mūžīgi.

Titullomu atveidos Ilze Ķuzule-Skrastiņa vai Ieva Segliņa. Pārējās lomās būs Artūrs Skrastiņš (Karalis Šarls VII), Gints Grāvelis (Bīskaps Kašons), Ērika Eglija (Aragonas Jolanda, karaļa sievasmāte), Lauris Dzelzītis (Žaks d‘Arks, Žannas tēvs), Aija Dzērve (Izabella, Žannas māte), Intars Rešetins (Žans, jauns karavīrs), Artis Robežnieks (Lauku mācītājs), Ģirts Ķesteris (Žils de Rē, karavadonis), Gints Andžāns (Tiesnesis), Aldis Siliņš (Āksts), Lelde Dreimane (Priore / Jauna zemniece), Ivars Auziņš, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Dainis Grūbe, Mārtiņš Počs, Lauris Subatnieks, Edijs Zalaks, Mārtiņš Upenieks (Tauta, galminieki, karavīri), Akvelīna Līvmane, Kristīne Nevarauska, Sarmīte Rubule, Esmeralda Ermale, Dārta Daneviča, Anete Krasovska, Ieva Florence (Tauta, galma dāmas, mūķenes), kā arī Sanda Lapiņa, Rebeka Rēķe vai Elfrīda Geidmane Mazās Žannas lomā.

Radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska, video mākslinieks Artis Dzērve un gaismu mākslinieks Igors Kapustins.

20. gadsimta 30-o gadu Rīgas saviesīgajās sanākšanās pulcējās krāšņa augstāko slāņu tipāžu izlase, un mākslinieku bohēma radīja leģendas. Neilgu laiku pirms liktenīgajiem vēstures griežiem vēl mirkli var iemirdzēties šīs sabiedrības spožums un posts – latviešu komponistu dziesmās ar tā laika dzejnieku vārdiem, kas saskaras arī ar mūsu laiku.

Koncertā piedalās Lilita Ozoliņa, Ieva Kerēvica, Vita Vārpiņa, Ērika Eglija, Kristīne Nevarauska, Sarmīte Rubule, Lelde Dreimane, Artis Robežnieks, Dainis Gaidelis, Gints Grāvelis, Intars Rešetins, Aldis Siliņš un Gints Andžāns, kā arī dejotāji Jānis Putniņš, Modris Opelts un Sergejs Fjodorovs, mūziķi Madars Kalniņš (taustiņinstrumenti), Andris Grunte (bass), Jānis Jaunalksnis (sitaminstrumenti) un Zane Aišpure vai Anete Levica (saksofons).

Radošajā komandā darbojas mūzikas konsultants Juris Vaivods, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Liene Grava, horeogrāfes asistents Ģirts Bisenieks, vokālie pedagogi Ieva Kerēvica un Juris Vaivods, kā arī gaismu māksliniece Māra Vaļikova.

Ņemot vērā skatītāju interesi, izsludināts arī papildkoncerts 2. janvārī plkst. 13.00.

Pirmatskaņojumus piedzīvos Maijas Einfeldes "Cantabile", kā arī Imanta Zemzara un Georga Pelēča kompozīcijas. Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" sadarbībās partneris VAS "Latvijas dzelzceļš".

Koncertam "Ziemassvētku gaisma" kā vadmotīvs izvēlēts Filipa Nikolaja (Philip Nicolai, 1556-1608) korālis "Cik spoži atspīd Auseklis". Šī korāļa melodija luterāņu baznīcas tradīcijā tiek izmantota bieži un savienojumā ar dažādiem tekstiem, jo īpaši tā saistās ar Ziemassvētku laiku. Vakara gaitā korālis "Cik spoži atspīd Auseklis" ieskanēsies dažādu laikmetu un stilistikas darbos, vispirms izskanot oriģinālajā sabalsojumā.

Koncertā dzirdēsim vācu baroka meistaru Johana Sebastiana Baha un Luija Kloda Dakēna mūziku, franču romantiķa Sezāra Franka un citu klasiķu darbus, kā arī vairāku latviešu komponistu opusus. Pirmatskaņojumu piedzīvos Maijas Einfeldes "Cantabile", kā arī citi jaundarbi, kurus īpaši šai koncertprogrammai rakstījuši divi izsmalcināti liriķi - Imants Zemzaris un Georgs Pelēcis. Aicinot uz Ziemassvētku noskaņu piepildītu koncertu, mūziķi piebilst: "Gluži kā eglīti rotājot, nevairīsimies no raibuma un košuma. Lai spoži atspīd!"

Biļetes "Biļešu Paradīze" kasēs un internetā – www.bilesuparadize.lv.