Intervija ar "P.O.Box" vokālistu Sebu

Kas Tevi atveda šeit uz Latviju jaunajā gadā?

Es vienkārši gribēju kaut kur aizbraukt ar saviem draugiem sagaidīt jauno gadu. Es nezinu. Mēs runājām ar draugiem, kur varētu braukt. Mēs plānojām braukt uz Londonu Anglijā vai uz Dublinu. Un es piedāvāju draugiem braukt uz Rīgu. Un viņu pirmais jautājums bija: „Kur ir Rīga?”. Tāda bija viņu reakcija. Un tas ir Latvijā. Un kaut kā tā sanāca, ka nopirkām biļetes un lūk šeit mēs esam, Rīgā.

Tu jau esi bijis Rīgā iepriekš: divas vai trīs rezes?

Jā, šķiet, ka trīs reizes.

Iepriekšreiz, kad jūs bijāt ar grupu Latvijā, jums sanāca neliela ķibele. Kas īsti ar jums notika Liepājā? Jūs piekāva skini vai, kā citi stāsta, ka vienkārši vietējie „krievi kāvēji”, ar ko jums sanācis kāds konflikts?

Patiesībā, absolūta patiesība ir tāda, ka mēs bijām Fonteina festivālā Liepājā. Tur bija āra skatuve. Tur mēs spēlējām. Un mūsu basists pēc koncerta gribēja nopirkt alu, viņš nopirka alu pretī skatuvei. Un viņš tur tika nacīša piekauts. Viņš atnāca atpakaļ. Un mēs gribējām aiziet un parunāt ar viņu, lai noskaidrotu, kas par lietu, par ko viņš ir sitis mūsu basistam. Un mēs tur atradām to puisi, viņš bija apmēram divus metrus garš. Viņam bija kārš krusta tetovējums uz rokas, pēc kā mēs skaidri zinām, ka tas bija nacīts, nevis vienkārši kāds „krievs kāvējs”. Un mēs gribējām noskaidrot tikai, par ko viņš ir sitis mūsu basistu. Un viņš izlēja mūsu alu un viņš sāka sist mūsu basistam atkal, un mums bija jāizvēlas, vai nostāties basista pusē vai vienkārši ļaut viņu piekaut. Un mēs neesam vardarbīgi, mēs nekad nekautos tāpat vien. Šai gadījumā mums vajadzēja aizstāvēt mūsu basistu, tāpēc mēs sākam kauties, iesaistījās vēl vairāki cilvēki, tur sanāca nopietns kautiņš, un rezultātā basistam bija salauzts plecs. Viņam vajadzēja lidot atpakaļ uz Franciju, lai veiktu plecam operāciju, un mums nācās atcelt tūres atlikušo daļu. Un mums paveicās, ka viss vēl beidzās tā, jo galu galā, tam nacītim varēja būt nazis un varēja beigties viss vēl trakāk, nekā tikai ar pleca salaušanu. Un mēs pārējie palikām Liepājā vēl dažas dienas. Un mēs domājām, ko darīt. Un tad mēs sapratām, ka tūre ir beigusies un braucām mājās. Tāds ir tas patiesais stāsts.

Pēc tam mums vairāki cilvēki rakstīja mailus un jautāja, kāpēc mēs esam atcēluši visus šos koncertus. Un mēs sākumā centāmies visiem atbildēt, visiem izskaidrot, kas un kā ir noticis.

Un mēs esam devuši solījumu būt atpakaļ Latvijā atkal. Un mēs brauksim šeit spēlēt aprīlī.

Cik es saprotu, jūs kā grupa esat ļoti vienoti un viens bez otra nevarat iztikt. Es pirms pāris dienām redzēju "The Used" video, un tur viņu producents, kas ir arī "Goldfinger" vokālists, teica, ka viņu pārsteidz, cik vienoti "The Used" darbojas studijā, nevienam no viņiem ne brīdi neesot prom, bet ņemot dalību visā. Vai arī jūs, ierakstoties līdzīgi viens otru atbalstat?

Mūsu grupa ir kā ģimene. Pat vairāk, nekā ģimene. Es savas grupas biedrus redzu biežāk, nekā savus vecākus. Un lielākā daļa no mums redz grupu vairāk, nekā savas meitenes. Es dzīvoju kopā ar savu meiteni, bet es grupas biedrus satieku biežāk, nekā savu meiteni. Mums visu laiku ir mēģinājumi, ieraksti, koncerti, tūres.

Kad mēs ierakstījām mūsu disku, tas bija 700 km no vietas, kur mēs mēģinam. Un visi grupas biedri strādā vai studē. Un mūsu grupas biedri nav tikai tie seši, kas uz skatuves spēlē, bet arī skaņotājs, disku tirgotājs, mēs viņus visus skaitam grupā. Tāpēc nebija vienkārši visiem izrauties uz visu rakstīšanas laiku un braukt dzīvot studijā, bet mēs viens otru atbalstījām, cik varējām. Kad ģitāras spēlētājs iespēlēja kaut ko, mēs kopā apspriedāmies par to, kā viņu labāk būtu spēlēt un kādas lietas izmantot šai dziesmā, kādas citā. Un mēs puse no grupas visu laiku bijām studijā, un puse grupas – daļēji. Tā mēs ierakstījām šo albūmu „...and the lipstick traces”. Un tas ir mūsu pirmais albūms, kas ir ierakstīts īstā profesionālā ierakstu studijā.

Cik grupai "P.O.Box" pavisam ir albumu?

Mums pirms šī ieraksta ir vēl 3 diski, bet tie nav pilni albumi, tie ir EP vai spliti. Šis ir mūsu pirmais pilnais albums, bet, ja skaita katru mūsu disku, tad šis ir jau ceturtais.

Mums Latvijā bija tāda grupa „Fact”, viņi vienā intervijā teica, ka viņi visu dara kopā, pat iet uz kīno kopā. Vai jūs kaut ko darāt kā grupa kopā arī ārpus grupas aktivitātēm, kā koncertiem, tūrēm, ierakstiem, mēģinājumiem utt?

Nē. Mēs tāpat jau pavadām pārāk daudz laika kopā, neskatoties uz to, ka mēs esam ļoti tālu viens no otra. Kāds no mums dzīvo Parīzē, kāds Luksemburgā, kāds Netzā, Epinālā un Nancijā. Mums visiem ir ģimenes. Mums visiem ir meitenes.

Jums visiem ir draudzenes?

Jā, mums visiem ir meitenes.

Jums ir pastāvīgas attiecības vai Jūs mēdzat bieži mainīt savas meitenes?

Nē. Mums visiem ir ilga laika attiecības. Īsākās attiecības mūsu grupā ir basistam, divi gadi, visi pārējie ir ilgāk ar savām meitenēm.

Un kā tas ir spēlēt rokgrupā, kam ir daudz fanu, meiteņu – fanu, un turēties visu laiku pie vienām meitenēm? Kā jūs viņas spējat noturēt?

Mēs vienkārši kaut kā saprotam viens otru labi. Mums ir saprotošas meitenes. Un mūsu meitenes mums uzticas un saprot to, ka mums grupa arī daudz nozīmē, un mūs atbalsta. Viņas zina, ka mums vienkārši ir jāspēlē mūsu mūzika. Un mēs nevēlamies savas meitenes krāpt, es mīlu savu meiteni, basists mīl savu meiteni, mēs visi mīlam savas meitenes. Un viņas mums uzticās.

Tu teici, ka jūs visi strādājat vai studējat. Ko dari Tu?

Es esmu students.

Ko Tu studē?

Es esmu beidzis biznesa menedžmentu svešvalodās, bet man tas nepatika, tad es studēju es studēju angļu valodas filoloģiju, pabeidzu, un tas arī man nepatika. Tagad es studēju, lai kļūtu par franču valodas skolotāju.

Varbūt Tev nepatiks arī šī specialitāte, kad beigsi?!

Nē, man šķiet, ka šī man patiks.

Nav daudz rokgrupu, kuru dalībnieki ir ļoti izglītoti. Kāda ir Tava attieksme pret izglītošanos?

"Bad Religion" vokālists rakstīja maģistra darbu kaut kādā psiholoģijā. Un "Offspring" puiši arī bija diezgan izglītoti. Daudzu panku grupas ir ar dalībniekiem, kas daudz ko studē. Mēs esam pietiekoši veci, lai ar ko tādu nodarbotos. Un mēs vienkārši to daram.

Vai Tu iedrošini visus pankus un rūdbojus studēt un iegūt labu izglītību?

Nē. Es iedrošinu izzināt sevi, saprast pašiem sevī, kas viņiem ir vajadzīgs un kāpēc. Es iedrošinu domāt un mācīties, bet nevis obligāti studēt kaut kur un iegūt kādu izglītību.

Piemēram, lasot grāmatas?

Jā, kaut vai. Piemēram, mēs esam lasījuši vēstures grāmatas. Un par Padomju Savienību mēs esam mācījušies, ka tas ir kaut kas slikts. Un ir interesanti atbraukt, piemēram, uz Latviju, kas ir bijusi Padomju savienībā un dzirdēt viņu viedokļus par to, ko mēs esam mācījušies. Un dažiem cilvēkiem, pārsvarā gados vēcākiem, nemaz nav tik negatīva attieksme pret Padomju Savienību, jo tās laikā viņiem visiem bija darbs un kur dzīvot, un tagad dažiem šādas lietas nav tik viegli pieejamas.

Kādā vecumā ir jūsu publika?

15 līdz 50 gadu vecumā. Tas ir atkarīgs no valsts, kurā mēs spēlējam. Piemēram, Beļģijā uz mūsu koncertiem nāk arī 40 gadus veci cilvēki.

Un kāda ir viņu attieksme pret jūsu skrīmo daļām jūsu dziesmās?

Es domāju, ka viņiem patīk.

Kāpēc Jūsu dziesmas ir angļu valodā? Kāpēc nedziedi franciski?

Tāpēc, ka, kad es augu, es klausījos angļu un amerikāņu mūziku, tādas grupas kā "Nofx", "Penny Wise", "Bad Religion". Un viņas visas spēlēja angliski. Un šai ietekmē arī sākot savu grupu, mēs sākām sacerēt dziesmas angliski. Un otrs iemesls ir tāds, ka mums ir kaut kādas vēstis, ko mēs ar savām dziesmām vēlamies pateikt. Un tākā mēs spēlējam daudz ārpus Francijas, mums jādzied angliski, lai to vēsti varētu kāds saprast. Mēs to varētu darīt franciski, bet tad būtu ar neliela problēma, jo dziesmu vārdus neviens nesaprastu. Bet tagad mēs aizbraucam uz Krieviju, un tas ir ļoti patīkami dzirdēt, ka cilvēki dzied līdz, zina vārdus dziesmām. Ja mēs to nedziedātu angliski, tas diez vai būtu iespējams. Un tākā mums dziesmu teksti ir ļoti svarīgi un tas, lai tos cilvēki saprastu, mums ir svarīgi dziedāt saprotamā valodā. Tāpēc, es domāju, ka labāk ir dziedāt angliski.

Tu teici, ka kādreiz klausījies "Nofx", "Penny Wise". Kādu mūziku Tu tagad klausies?

Man patīk dažāda mūzika. Man patīk kaut kas no džeza, šis tas no hiphopa. Man patīk franču hiphopa grupa "Assassin". Tā ir labākā franču hiphopa grupa. Viņa vienīgā nedzied visādus sūdus, bet par nopietnām sociālām problēmām.

Kāpēc Jūs spēlējat tieši ska?

Es nezinu. Tāpēc, ka tā ir dejojama mūzika, tā pieprasa kustināt savu miesu. Un tāpēc, ka mēs braucam apkārt pa citām valstīm. Cilvēki, piemēram, Beļģijā izlasa ziņojumu, ka spēlēs punk ska grupa un uzreiz vēlas iet un to klausīties, dejot. Cilvēkiem patīk ska.

Kāda ir Tava attieksme pret mūzikas lejuplādēšanu internetā, piemēram ar DC++?

Man škiet, ka tā ir laba lieta. Tā ir iespēja grupai sevi vairāk popularizēt. Mēs ļaujam visu savu mūziku nolādēt internetā. Jo cilvēki dzird mūsu mūziku tādā veidā, viņiem patīk, un tad viņi nāk uz koncertiem, un tas ir forši.

Vai Tu pats lādē mūziku no interneta?

Jā, es lādēju. Bet, ja man grupa patīk, tad pēc tam, kad esmu dzirdējis mp3, es nopērku arī disku. Piemēram es atradu maispeisā grupu "The Arrogant Sons Of Bitches", un es viņiem uzrakstīju, ka viņu mūzika ir lieliska un ka es gribu nopirkt viņu disku. Kā es varu to izdarīt. Un es to nopirku.

Priekš manis tas ir respekta jautājums. Ja es mīlu mūziku, es arī nopirkšu disku.

Bet mūsu pašu ierakstītajiem diskiem pat virsū ir rakstīts, ka mēs atļaujam mūsu mūziku kopēt. Viss maksā naudu, un mums ir vajadzīga nauda, lai varētu spēlēt, lai varētu uztaisīt krekliņus, lai varētu izdot diskus. Bet mums ir galvenais cilvēkiem dot to, kas viņiem no tā visa ir vajadzīgs. Mēs zinām, ka, piemēram, Latvijā daudzi cilvēki nav ļoti bagāti. Bet ja viņi vēlas mūsu mūziku, viņiem tā ir jādabuj. Ja viņiem ir pietiekoši daudz naudas, lai varētu atļauties nopirkt disku, tas ir jauki. Bet, ja nav, viņi var nokopēt. Mums ir prieks par to, ka viņi dabū mūsu mūziku tā vai savādāk. Man vispār šķiet, ka mūzikai un mākslai vajadzētu būt tādai lietai, ko var dabūt bez maksas, par ko nevajadzētu cilvēkiem maksāt. Bet tā kā tās radīšana prasa naudu, tad tā kaut kur tomēr ir jānopelna kaut kā.

Es saprotu, ka Tu varētu vēl runāt stundām. Un man patiktu klausīties, varbūt ne tik ļoti par to priecātos, kad vajadzētu to visu pēc tam pārklausīties no jauna un uzdrukāt. Bet varbūt būs šoreiz gana šai intervijai, vēl tikai daži īsi jautājumi:

Britnija vai Šakira?

Šakira.

Makdonalds vai Burgerkings?

Burgerkings, jo tajā ir sīpolu riņķīši. Makdonaldā nevar dabūt sīpolu riņķīšus.

BMW vai Pegeot?

Nākošo jautājumu!

Gandžs vai hiophops?

Hip-hops.

Ziepes vai dušas želeja?

Dušas želeja.

Nakts vai diena?

Nakts.

Rīga vai Parīze?

Rīga. Noteikti, Rīga. Es ienīstu Parīzi. Parīze ir pārāk liela un cilvēki tajā ir pārāk distancēti.


"P.O.Box" internetā:
www.myspace.com/pobox
www.pobox-band.com