Festivāls bija atgriezies pēc četru gadu pārtraukuma. "Labu Dabu" apmeklēju pirmo reizi un teikšu atklāti, tas man atstāja patīkamu iespaidu. Bet tagad par visu pēc kārtas.

Autostāvvieta bija pamatīgu gabalu no telšu pilsētiņas un festivāla norises vietas, taču attapīgākie jau laikus izmantoja iespēju piebraukt pēc iespējas tuvāk telšu pilsētiņai, lai vajadzības gadījumā līdz mašīnai būtu jāmēro pēc iespējas mazāks ceļa garums.

Telšu pilsētiņa bija izveidota ļoti skaistā ābeļdārzā, kurā vietas pietika visiem, taču gadījās redzēt cilvēkus, kuri labprātāk uzturas aiz norobežojošās lentes, kaut arī tur saimniekoja 3 metrīgi latvāņi. Mani pārsteidza tas, ka gan autostāvvietā, gan telšu pilsētiņā varēja uzturēties ikviens garāmgājējs- šīs teritorijas nebija apsargātas vai jeb kā citādi noslēgtas no cilvēkiem, kuri nav ieradušies apmeklēt festivālu, bet, iespējams, sirot pa teltīm. Par laimi nenācās dzirdēt nevienu tamlīdzīgu gadījumu.

Nokļūstot pie festivāla ieejas ikvienam bija iespēja saņemt festivāla programmu, kas, manuprāt, ir ļoti lieliski, jo cilvēkiem nav jādrūzmējas pie viena izredzētā staba, kur ir piestiprināta festivāla programma. Otrpus lapai pat bija attēlota karte, lai cilvēkiem vieglāk būtu orientēties festivāla teritorijā. Jāatzīst, ka šīs programmas bija veidotas uz otrreiz pārstrādāta papīra, liekot apmeklētājiem saprast, ka organizatoriem patiešām rūp daba.

Jāatzīmē, ka teritorija bija iekārtota pavisam ideāli- skatuves viena otrai atradās ļoti tuvu, tomēr tās netraucēja viena otrai. Respektīvi, baudot "Das Sonntags Legion" Lāča skatuvē es pat nevarēju nojaust, ka "Dodo" Suņa skatuvē un "Laiksne" Eža skatuvē jau ir sākuši savu uzstāšanos, ja vien man līdzi nebūtu bijusi festivāla programma. Ieguvums šim skatuvju tuvumam bija arī tas, ka cilvēki varēja paspēt apmeklēt vairākas skatuves, ja to iemīļoto mākslinieku uzstāšanās laiki pārklājās. Par nožēlu jāatzīst, vai tomēr ar prieku, ka šādas situācijas gadījās ļoti bieži, par to ir jāpateicas festivāla organizatoriem, kuri spēja vienkopus pulcēt tik daudz labu grupu.

Otrajā dienā apmeklētājus sagaidīja ļoti daudz un dažādas aktivitātes, kā piemēru var minēt- šaušana ar loku (bija par atsevišķu samaksu), izjādes ar zirgiem ( tas pats), jogas nodarbības, žonglēšanas skola un citas. Manuprāt, ļoti lietderīga bija automobiļa apgāšanās iekārta- tajā cilvēks varēja izbaudīt to, kādas ir sajūtas, kad mašīna atrodas uz jumta, kā arī iegūt pareizas iemaņas, lai spētu no šāda spēkrata izkļūt bez papildus traumām un pats galvenais- dzīvs.

Iepriecināja tas, ka festivālam nebija tāds noteikts, norobežots backstage- mākslinieki, kuri uzstājās festivāla bija atrodami starp parastajiem mirstīgajiem, kas radīja tādu kopības sajūtu.

Liels paldies organizatoriem ir jāsaka par to, ka labierīcības tika uzturētas ļoti labā kārtībā visu dienu garumā, kā arī tas, ka bija pieejams tīrs dzeramais ūdens. Iepriecināja fakts, ka ir iespēja ieiet dušā, tomēr daudzi labprātāk izvēlējās atveldzēties nelielajā dīķī pie telšu pilsētiņas.

Ceru, ka nākamais festivāls "Laba Daba" norisināsies jau 2011. gadā un nebūs jāgaida līdz 2014. gadam!
 

Ko darīt, ja esi standarta students (nu, tāds, kuram nauda diez kā makā vis neturas), Tev nekad nav veicies nevienā radio konkursā, kurā jāatmin nieka astoņu no desmit atskaņoto dziesmu autori, lai balvā dabūtu biļetes, tomēr festivālu apmeklēt gribās? Ir izeja – vari pieteikties brīvprātīgajos palīgos! Runā, ka izredzes palielinoties, ja Tu iesniedz pieteikumu. Kad uz e-pastu pienāk ziņa, ka tiec uzņemts brīvprātīgo pulkā (nedaudz izklausās pēc rekrutēšanas armijā), sāc meklēt telti un kārtot līdzi ņemamo koferi – Tu brauc uz saulaino Salacgrīvu!

Kad dienu pirms festivāla oficiālā sākuma kopā ar draugiem esi jau gandrīz sasniedzis pasākuma norises vietu, Tevi sagaida smaidoša, runīga meitene vārdā Santa (šeit iepazīstoties neviens nenosauc savu uzvārdu – tas tiek atmests kā reti lietojama formalitāte) un uzreiz jautā: "Brīvprātīgie?" Tu nodomā – vai tiešām tas ir kā zīmogs uz pieres, visiem labi apskatāms marķējums, kas liecina, ka labprāt šeit atrodies, nesaņemot materiālu atalgojumu? Brīvprātīgie, kuri ieradušies ātrāk, Tevi draudzīgi sveic un apjautājas, no kurienes esi. Tā kā nevari sagaidīt atbildīgo par jūsu darbu – Jāni –, nolem pats viņu atrast pēc iekārtošanās darbinieku telšu pilsētiņā. Kad tas ir izdarīts, Tu sāc meklēt mistisko Jāni, par kuru pazīmes liecina, ka viņš esot "tāds standarta Jānis ar riteni". Tagad visiem riteņbraucējiem vīriešiem – un tādu festivāla teritorijā dienu pirms sākuma nav maz – jautā: "Vai tu gadījumā neesi Jānis?" Drīz saņem atbildi, ka brigādē no 11 strādājošajiem vīriešiem, Jāņi esot astoņi. Šeit nu Tu atminies Līgosvētku laikā dzirdēto, ka Latvijā esot vairāk kā 60 000 Jāņu un secini, ka mūzikas festivālā "Positivus", šķiet, ir īpaša Jāņu koncentrācija.

Gluži labi izgulējies teltī, piektdienas rītā – pirmajā oficiālajā festivāla dienā - dodies uz nākošo brīvprātīgo strādnieku sapulci, kur saņem savas īpašās aproces – caurlaides, kas norāda, ka piederi pie darbiniekiem jeb "Staff", kā rakstīts uz zaļās aproces, un telšu pilsētiņas caurlaides, kas rotāta ar rozā, violetām un baltām svītrām. Kad rīta darbi teritorijas uzkopšanā ir padarīti, pastaigā pa jau puslīdz iekārtoto festivāla norises vietu, sameklē visas skatuves – šogad tās ir sešas. Attopies īstā pasaku mežā – netālu no "Garnier Fructis" dabas skatuves priedēs sakārti, šķiet, ap simts krāsainu guļamtīklu, lampiņu un spainīšu ar spuldzēm. Izbrīnīts par savādo, nomierinošo skaņu, Tu paveries augstāk un ieraugi sakārtus zvārgulīšus, kas šajā ēnainajā vietā, vēja iekustināti, rada paši savu mūziku.

Tālāk dodies aplūkot, ko piedāvā tirgotāji. Pieej un aprunājies ar stilisti Danu Dombrovsku, kas nupat iekārtojusi savu Vintage apģērbu stendu un, Tev tuvojoties, uzreiz saka, ka latviešiem jau esot jāatgādina, ka par cenām varot kaulēties, citādāk viņi bieži to aizmirstot. Kāda brīvprātīgā sajūsmināti saka, ka sajūta šeit esot "kā milzīgā omes skapī". Cita meitene ar gaiši brūniem, viļņainiem matiem veikli nokaulē latu piecdesmit par mežģīņotu, baltu blūzi un liekas gluži laimīga par savu pirkumu. Kā saka Dana Dombrovska – katrai lietai esot savs pircējs, apģērbs var nostāvēt veikalā ilgu laiku līdz atnāk tā īstais pircējs, kam tas der lieliski.

Pirms sākas Tavs darbs, aizej uz "Cēsu alus" skatuvi nedaudz paklausīties mūzikas grupas "Triānas Parks" uzstāšanos. Grupas soliste Agnese, kura parasti izceļas ar ekstravagantiem tērpiem, šoreiz ģērbusies gluži vienkārši, bet dzied un sit plaukstas tik enerģiski, ka miljons bizītēs sapītie solistes mati jautri lēkā viņai kustoties. Agneses neparastā balss piepilda apkārtni un visam piešķir tikpat neparastu un brīvu noskaņu, ka uz savu brīvprātīgo "trīs stundas no vietas" darbu dodies tik priecīgs it kā ietu mājās.
Darbs šoreiz Tev ir pie galvenās ieejas, kur, pirms apmeklētāji tiek nodoti apsargu vērīgajam skatienam, Tev jāpārbauda apmeklētāju aproces un tas, vai tās stingri turas un festivāla laikā nepazudīs. Pazaudēt aproci nav joka lieta – uzreiz jāpērk jauna biļete. Starpgadījumu tikpat kā nav, pa reizei kāds atnāk pažēloties, ka nevar ienest kādu dzērienu vai pārtiku, tāpēc blakus stāvošā pudeļu kaudze krājas arvien lielāka. Dažs labs demonstratīvi izlej savu dzērienu gandrīz pie apsargu kājām, cits mierīgi iztukšo savu glāzi pirms ieiešanas pasākuma norises vietā. Apmeklētāju ir daudz, bet Tavas trīs darba stundas paiet gluži viegli, lai gan šķiet, ka vārdi "Labvakar" un "Paldies" vēl ilgi skanēs galvā.

Kad Tava maiņa ir beigusies, Tu dodies uz milzīgo Tele 2 skatuvi un nedaudz padejo pie britu mūzikas grupas "Happy Mondays", kuru mūzikā jaušams šis tas no hiphopa un nedaudz no klubu mūzikas, veidojot neparastu skanējumu. Pēcāk dodies uz Cēsu alus skatuvi, kurai blakus dižojas sarkana, skaista ugunsdzēsēju mašīna, kas daudziem ir satikšanās vieta –objekts, kuru viegli ieraudzīt un atrast lielajā cilvēku pūlī. Uz šīs skatuves tūlīt, tūlīt kāps Māra un "Astro’N’Out" – "Sasodīti apaļa pasaule ar laiku viss atpakaļ nāk..."
Pat tad, ja Tu ļoti, ļoti vēlētos vēl četros no rīta iet paklausīties radio 101 dīdžeja Toma Grēviņa priekšnesumu, ja esi jau iekārtojies teltī, tad nogurums no Tevis netaisās atkāpties. Lēnām slīgstot miegā, priecājies par mūziku, kuru teltī gluži labi var dzirdēt, un nodomā, ka ir gan labs dīdžejs tas Grēviņš.

Lai gan Tavs modinātājpulkstenis ir uzlikts uz pulksten 10 (jo Tava maiņa sākas tikai divos) jau astoņos kāds cilvēks (iespējams, Jānis) darbinieku telšu pilsētiņā auro, ka "brīvprātīgajiem jāceļas!" Tā kā Tu esi apķērīgs un dzirdi, ka arī blakus esošajās teltīs nekāda rosība nenotiek, izliecies, ka Tevis nav, un turpini gulēt. Diemžēl arī cilvēks, kurš auro "brīvprātīgajiem jāceļas", arī ir pietiekami apķērīgs un nez no kurienes dabū megafonu un neatlaidīgi kliedz divreiz skaļāk. Tā kā Tev ir bail, ka necelšanās gadījumā Tevi no telts iztrieks ar suņiem (un apmācītos policijas suņus festivāla teritorijā Tu jau esi redzējis), Tu tomēr padodies un lēni velcies ārā no telts.

Rīts sākas ar milzu atkritumu maisu stiepšanu sev līdzi un teritorijas uzkopšanu. Salasīts tiek daudz plastmasas glāžu un festivāla programmiņu un pēc tam jau atkal ir brīvs laiks, paklejot un izbaudīt hipijisko gaisotni. Festivālā pazūd laika izjūta – ne tikai tā, ka Tu nezini, cik ir pulkstenis, Tu palēnām sāc neapjaust, kurš gads tagad ir – varbūt 20. gadsimta 70. gadi? Daudzi rotājušies ar hipiju stila matu lentēm, ģērbušies puķainos apģērbos un valkā milzu saules brilles, dažiem uz ādas uzzīmētas miera (PEACE) zīmītes - tās apaļās, ar baloža kājas formas nospiedumu vidū. Vairākas apmeklētājas rotājušās ar lieliem mākslīgajiem ziediem. Festivāls ir laiks, kad var izrādīt savus tetovējumus vai tikt apgleznotam ar hennas krāsu. Kāda apmeklētāja, topošā vēsturniece Alise no Cēsīm, sūdzas, ka šogad atšķirībā no iepriekšējā gada par hennas tetovējumu esot jāmaksā. "Bet, nu to jau var saprast," viņa nopūšas.

Nevar vienaldzīgi paiet garām skatuvei, uz kuras uzstājas igauņu-ukraiņu folkmūzikas grupa "Svjata Vatra" – ugunīgs temperaments un solista enerģiskie deju soļi tā aizrauj, ka nemanot sāc kustēties mūzikas ritmā un, plati smaidot, sist plaukstas. Pēc mirkļa uzstājas daudz mierīgākas mūzikas radītāji – pašmāju un ASV savienībā tapusī grupa "Prince and the Crosby" – viņu ietērps ir vienkāršs, it kā viņi būtu savākušies kopā darba dienas vakarā, lai mierīgi uzspēlētu sev un saviem draugiem. Tieši tā arī var sajusties skatītājs – kā draugs. Dziesmas līdzinās apziņas plūsmai un tajās klausoties pārņem miers.
Brīvprātīgo meitene Dana, kuras pienākums festivālā bija uzraudzīt bērnus Bērnu pilsētiņā, smiedamās stāsta, kā mazie viņu centušies nokrāsot ar guaša krāsām un ka gandrīz gadījies izsniegt kādam tētim nepareizo Rūdolfu – gan neīstais Rūdolfs, gan tētis bijuši nedaudz apmulsuši, taču nav zaudējuši humora izjūtu.

Vakara maiņā Tu atkal dodies uz galveno ieeju un šoreiz dažādībai liec aproces tiem apmeklētājiem, kuri biļetes nopirkuši nupat vai ierodas tikai uz noslēguma koncertiem, kuros uzstājas spožie un ekstravagantie "Scisor Sisters" no ASV un MUSE no Apvienotās Karalistes. Var notikt tā, ka Tev ir jāstrādā "Scisor Sisters" koncerta laikā, tomēr jauki kolēģi Tevi palaiž paklausīties vienu dziesmu, pakāpjoties uz betona kluča, kas piesliets pie žoga, kurš nodala lielo Tele 2 skatuvi no pārējās festivāla norises vietas. Tu pat vari saredzēt, ka viens no grupas dziedātājiem ir tērpies tīkliņzeķubiksēs (un ne jau sieviete). Skaņa ir izcila – Tu vari dziedāt līdzi pat atrodoties pie galvenās ieejas un vienlaicīgi liekot apmeklētājiem uz rokām ieejas aproces. Ar sajūsminātu skatienu pavadi vairākus melnus, spīdīgus mersedesus, kas iebrauc pa galvenajiem vārtiem, šurp vedot mūzikas zvaigznes MUSE.
Uz ieejas aproču izsniegšanas punktu nāk arī cilvēki, kuri cenšas sarunāt izdevīgākus darījumus – nopirkt biļetes "no rokas", apejot biļešu kases. Kāds aptuveni 17 gadus vecs zēns, uzvilcis galvā cepuri ar nagu uz aizmuguri, nāk saskumis un angliski stāsta, ka esot no Somijas – pazaudējis aproci, bet viņam ir pārbaudītā biļete. Nabagam esot vairs tikai 15 lati un šī ir pirmā reize, kad viņš ir šeit. Ļoti gribot redzēt MUSE. Skumjš stāsts? Iežēlinātie darbinieki ar rāciju sazinās ar augstākstāvošām personām, kuras atbild noliedzoši – jaunas biļetes nebūs. Nez kāpēc "soms" pirms viņam tiek pārtulkots teiktais jau ir ļoti labi sapratis, kas tiek ziņots pa rāciju un vēlāk Tu nejauši nostājies viņam blakus MUSE koncertā, kurā viņš pavisam brīvā latviešu valodā sarunājas ar saviem draugiem un vairs pavisam nav soms.

MUSE koncerts novirza Tavas domas par to, vai viņam ir nācies samaksāt pilnu biļetes summu. Ir tikai MUSE. Ritms, ģitārspēle, neatklātas vēlmes, pretošanās (Undisclosed desires, Resistance – MUSE dziesmu nosaukumi ) un tāda kā smeldze solista balsī. Pat redzot krītošu zvaigzni, Tu uz mirkli nesaproti, kas tā par savādu gaismiņu, jo šinī brīdī zvaigznes ir MUSE.

Pēc tam, kad nedaudz vairāk kā divas dienas esi bijis brīvprātīgi pozitīvs, Tev varbūt mazāk brīvprātīgi, bet tomēr ir jāizguļas, jo svētdienas rītā tieši 9:30 (precīzi, jo, ja mēģināsi gulēt ilgāk, varbūt pēc Tevis atnāks jau pieminētais Jānis ar pieminētajiem suņiem) Tevi sagaida lielā sakopšanas talka. No atkritumu kalna ir iespējams uzbūvēt nelielu pilsētiņu. Varbūt Tevi sagaida krietni saspiesta mājupbraukšana ar sabiedrisko transportu, bet varbūt Tevi sagaida kāds cits brīvprātīgs pasākums, piemēram, brīvprātīga pelde Salacgrīvas akmeņainajā pludmalē. Nav nemaz tik svarīgi, ko Tu dari savā brīvprātīgajā svētdienā, jo Tu taču esi brīvprātīgi pozitīvs (kā baterijas ar plusiņiem abos galos).
 

Par viesiem tika izraudzītas divas grupas- Latvijas "Ocularis Infernum" kā arī zviedru vikingi "Manegarm".

"Ocularis Infernum" tika izraudzīta kā pirmā apvienība, kura uzstāsies. Jāteic godīgi- ja sākumā viņi manī spēja iesildīt, taču uzstāšanās gaitā grupa spēja izdarīt arī pretējo- iemidzināt. Monotonās ģitāru partijas kā arī paredzamās vokālistes kustības, kas izpaudās laiku pa laikam rokas lēni ceļot augšā, sev virs galvas, vairs nespēja aizraut publiku. Tomēr grupai bija savs fanu pulks, kas tai pateicās par 35 minūšu veikumu. Jāatzīst, ka nācās apbrīnot vokālistes- Kristiānas, pārsteidzošās balss pārmaiņas, kuras amplitūda bija no neizmērāmi zemiem līdz augstiem toņiem.

Kamēr viesu grupas mainījās, uz skatuves uznāca "Skyforger" basģitārists- Zirgs, kurš pateicās par to, ka fani ir atnākuši tik kuplā skaitā. Patiešām, cilvēku bija ļoti daudz, ja "Ocularis Infernum" uzstāšanās laikā bija pulcējušies pāris simts fanu, tad jau zviedru vikingu uzstāšanās laikā pulks kļuva prāvi lielāks. Protams, visslielākais fanu pulks bija vērojams "Skyforger" uzstāšanās laikā, kad kopā bija sanākuši vismaz 1000 atbalstītāju un interesentu.

"Skyforger" basģitārists Edgars Grabovskis jeb Zirgs, aicināja atbalstīt zviedru viesus, jo: "Viņi ir unikāli. Mūsu bračkas." Par "Manegarm" uzstāšanos jāteic, ka viņi stilistiski bija atbilstošāki iesildītāji, par ko liecināja arī fanu aktivitātes. Grupa Rīgā uzstājās pirmo reizi, taču pēc tādas sagaidīšanas, iespējams, ka atgriezīsies vēl. Grupā bez jau ierastiem instrumentiem bija vērojama arī vijole. Vijoles skanējums dziesmām piešķīra īpašu noskaņu. Viens no grupas ģitāristiem nenobijās no latviešu publikas un nokāpa no skatuves, lai varētu doties pie atnākušajiem cilvēkiem, par ko viņš saņēma plašas ovācijas.

Beidzot nāca arī vakara varoņu- "Skyforger" kārta. Kā jau tas bija paredzams uzsvars tika likts uz jaunajām dziesmām, kā nekā, taču jaunā albuma prezentācijas koncerts. Patīkami bija tas, ka starp dziesmām tika radīta saikne- grupas vokālists Pēteris Kvetkovskis pirms katras dziesmas izstāstīja teikas daļu, par kuru ir nākamā dziesmā, tādējādi ievadot atnākušos Kurbada ceļojumā. Ar dažādo tautas instrumentu izmantošanu fanus vairs pārsteigt nevar, bet tomēr katrs stabules pūtiens, dūdu kā arī kokles izdvestās skaņas bija tieši vajadzīgajā vietā un laikā, lai radītu vajadzīgo dziesmas noskaņu.

Īpaši šim koncertam "Skyforger" bija sagatavojuši "Opus pro" 1986. gada dziesmu- "Kurbads". Laikam nebūtu jāskaidro kāpēc tā. Pēc jaunā albuma nospēlēšanas grupa pārsteidza fanus- Edgaru Krūmiņu, tagadējo bundzinieku, nomainīja Imants Vovers, kurš grupā darbojās no 1995.-1998. gadam. Ar jauno bundzinieku "Skyforger" nospēlēja tādas dziesmas kā "Kurši" un "Night of the Winter Solstice". Protams, tas nebija vienīgais pārsteigums no grupas! "Skyforger" kopā ar "Auļiem" bija sagatavojuši "Jūras dziesmu", kura pirmo reizi bija vērojama Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvā 2010.

Vēl grupa no saviem iepriekšējiem albumiem nospēlēja tādas, iepriekš nepieminētas, dziesmas kā "Zviegtin zviedza kara zirgi", "Sešas ārprāta dienas", "Kad Ūsiņš Jāj". Kā saldais ēdiens tika atstāta dziesma " Migla migla, rasa rasa". Par pārsteigumu grupas dalībniekiem fani vēl nebija gatavi doties prom, bet vēlējās, lai "Skyforger" turpina savu uzstāšanos. Arī "Skyforger" nebija ar pliku roku ņemami- tika izvēlētas folkloras dziesmas, kurām nācās dziedāt līdzi visiem atnākušajiem.

Noslēgumā grupa pateicās koncerta atbalstītājiem, kā arī necerēti lielajam atbalstītāju pulkam. Koncertā bija redzams arī panks- Peksis, kurš, acīmredzot, nesmādē "Skyforger" mūziku. Kā arī bija redzami politiskas partijas pārstāvji- R. Dzintars un I. Parādnieks, kuri ir latvisko vērtību aizstāvji, līdzīgi kā "Skyforger" dalībnieki.
 

Koncerts tika atklāts ar "Pavasari", kas palēnām atnākušos cilvēkus iekustināja pienvedēju pozitīvajos ritmos. Tieši Alda Lundes roka bija vainojama pie tā, ka pienvedējiem nācās uz neilgu laiku nozust no klubu skatuvēm. Varu nomierināt- koncerta laikā ne vienu brīdi neparādijās nekādas pazīmes, ka A. Lundes roka pirms neilga laika ir bijusi lauzta.

Grupa atgādināja, ka viņiem aprilī ir 16 gadu jubileja, ko publika uzņēma ar ovācijām. Māris Žigats solījās, ka tiks rīkots atsevišķs jubilejas koncerts, kā arī, ka šis koncerts, par godu jubilejai, būs īpašs. Zīmigi, ka pēc paziņojuma tika nospēlēts "Pēdējais viesis", norādot, ka ballīte var sākties.

Kaut arī grupai bija sagatavots dziesmu saraksts vakaram, viņi ļāvās improvizācijai un ļāva sevi pierunāt nospēlēt dziesmas, kuras pieprasa publika, kā, piemēram, "Līme". Manuprāt, M. Žigats bija tik ļoti noilgojies pēc koncertiem, ka atcerējās Pienvedēju sākuma etapu un dziesmas "Debesu pils" sāka tik enerģiski lēkāt, ka aizmirsa par griestiem, kuri palika tikai pāris centimetrus no mākslinieka galvas.

Protams, neizpalika arī tādi hīti kā "Jel", "Tu un Es", "Ceļavējš", kuru laikā bija novērojams liels publikas līdzi dziedātāju pulks. Manuprāt, "Pienvedēja piedzīvojumiem" vajadzētu padomāt par to vai mikrafonu nevajadzētu piešķirt arī grupas ģitāristam, kurš vairums dziesmas izdziedāja līdzi M. Žigatam, tikai viņš palika nesadzirdēts.

Iespējams, ka tuvojoties koncerta noslēgumam, liela daļa apmeklētāju nonāca sava veida ekstāzē, kuru tiem sniedza mākslinieki. Grupa nospēlēja "Nevajag", "Laimīgs" un "Elektra", kuru laikā klubā valdīja pamatīgs enerģijas pieplūdums un ikviens centās izdejoties tā, lai tas pietiktu ilgam laikam.

"Pienvedēja Piedzīvojumi" savu uzstāšanos noslēdza ar dziesmu "Pienvedēja Piedzīvojumi". Un tā pusotras stundas ilgušais koncerts pagāja samērā ātri. Ticu, ka publika grupas "Pienvedēju Piedzīvojumi" dziesmās labprāt klausītos vēl ilgi ilgi.
 

Akustiska pati par sevi atbaida visus tos, kas mīl troksni, kurā pazaudēt savu identitāti iekš grādīgo dziru un intensīvu sarunu masas, tāpēc šis pasākums savā paspārnē ņēma publiku, ko ikdienā klubā nenākas īpaši novērot. Protams, reibušie bija, bet tas bija tik ļoti vienalga, ka manā skatītāju čekotājā pat neatrod vietu.

Ļoti nepacietīgi jau gribu sākt pastāstīt par "Sus Dungo", jo šis dūdiņ-orķestris mani tā apbūra, ka nemaz negribu zināt kaut ko ne-laumiņveidīgu par viņām. Pirms paša priekšnesuma, es tikai pa gabalu vēroju, kā meitenes veic soundcheck, un jau tad man noskrēja tirpiņas par to, cik feini viņas izskatās un uzvedās. Es apzināti negāju klāt un nerunāju, tik skatījos, kā viņas kā tādas pilnīgi nelatviešu fejiņas tipināja visur pa klubu. Pats jaukākais un iedvesmojošākais ir tas, ka uz skatuves viņas kļuva dubultfeinas ar savu tīro skaņu, vienkāršo un valdzinošo melodismu un visam pāri izskatījās kolosāli skaistas. Meitenes uz skatuves spēlēja attiecīgi šādus instrumentus - bungas, basģitāru, flautu, akustisko/ritma ģitāru, vijoli, akordeonu un solo ģitāru. Plusā, protams, vismaz 3 no viņām, paralēli vai atpūšoties no instrumenta spēlēšanas, pierādīja talantu tīru vokālu pielietošanā. Tīri muzikāli ņemot, es visvairāk priecājos par to, ka kādas 3-4 dziesmas, pamatā balstoties uz vienu primitīvu rifu/melodiju, izaug par daudzminūšu interesantiem skaņdarbiem caur to, ka dūdiņ-orķestris prot virtuozi pieaudzēt pamatmelodijai solo gājienus no dažādu instrumentu puses vai arī ar dinamikas spēku pieveikt melodijas vienkāršību, pievienojot dziesmai vērtību caur skaņas biezumu un spēku. Lai lēdijām veicas ceļā uz milzīgiem panākumiem!

Pēc tam, kad dūdiņas caur ķiķināšanas (no viņu pašu puses) un ovāciju (no klausītāju puses) skanīgajiem trokšņiem nozuda no skatuves (bet ne no deju plača), mani personīgi un domājams, ka arī daudzus citus no klātesošajiem sadarbības trīsvienības (Anathema/Antimatter/Leafblade) faniem ar savu muzikālo pamatīgumu iepriecināja Sean Jude no "Leafblade". Viņa muzikālais partneris bija pats misters vakara headliner Danny Cavanagh, bet pagaidām prožektori uz viņu vēl nespīd ar pilnu atdevi. Tātad – tīri vizuāli Sean izaudzējis krietni pamatīgāku pačku, ja salīdzinām ar laiku 2 gadus atpakaļ. Tagad viņš izskatās garāks un garīgāks uz skatuves, turot ģitāru 45o leņķī un izdziedot savu dvēseli ar novērstu skatienu. Citreiz es būtu priecājusies par to, ka mūziķi komunicē ar skatītājiem, iesaistot savas sejas izteiksmes un acu skatienu, taču šoreiz D.Cavanagh nedaudz novērsa publikas uzmanību, protams, ne jau ar nodomu, bet tomēr. Pats "Leafblade" spēlēja dziesmas no vecā labā repertuāra, bet lielāko daļu uzstāšanās skanēja jaunas kompozīcijas, kas savās noskaņās neatpaliek no tām, kas mani apbūra toreiz, kad Sean atbrauca uzstāties kopā ar "Antimatter". Profesionāla ģitārspēle kombinācijā ar tīriem vokāliem nevar izgāzties nekādā gadījumā, bet "Leafblade" to pacēlis tādā līmenī, ka grūti pat saprast – koncentrēties uz vokāliem vai izjusto ģitārspēli. Lielisks, Sean, tiešām lielisks priekšnesums!

Negribas pat sākt jaunā rindkopā teikumu par to, kā Danny nomainīja Leafblade, jo tas notika pavisam nemanāmi – Sean Jude pateicās publikai, paķēra savu formīgo ģitāru un pieticīgi pameta skatuvi, lai (ar saprotamu iemeslu) dotu pilnu skatuvisko kvadratūru Danny Cavanagh solo priekšnesumam. "Anathema" brāļu kompānijas ģitāriskākais pārstāvis tiešām pārvērtās, palikdams viens uz skatuves – viņa uzvedība tikpat vienkārša un jokpilna kā jebkuram, kas plecu pie pleca tajā vakarā stāvēja pie skatuves. Lai arī ik pa laikam mākslinieks pameta mazdrusciņ bažīgu skatienu uz skaļo pīpētavas/bāra stūri, viņš nevienā brīdī nelikās jūtamies pārāks par saviem klausītājiem. Melnā zaldātiņa ancukā ģērbies, viņš figurēja pa skatuvi, nemanāmi piespiezdams kādu maģisku ģitāras pedāli šur un tur, ar dūri pret ģitāras korpusu uzsizdams pamatritmu, ar bezbailīgu, nekautrīgu skatienu vēroja latviešus pie skatuves malas, dziedot eņģeļbalstiņā dziesmas, kas ne vienam vien no mums, skatītājiem, lika iekšķīgi vai ārīgi noliet sāļu jo sāļu asariņu. Par fraciņām un uzvedību tiešām nav vērts runāt, jo, lai arī kādas tās būtu, tas nespētu nomākt to, cik kolosāli bija dzirdēt sirdi šķaidošās "Anathema" klasikas dzīvajā, ar balsi, ar ģitāru, ar pašu komponistu pie stūres. Nu, kurš gan labāk spētu nospēlēt "Fragile Dreams" , " Forgotten Hopes" , " Are You There?" vai " One Last Goodbye" , ja ne pats dziesmu tekstu un mūzikas autors? Es varētu izplūst daudz salīdzinājumos par to, kā man patika, kā man pašai asara nobira, kā skatītāji dziedāja līdzi, kā cilvēki klausījās un plūda transā, kā pārīši cieši apķērušies baudīja sūri romantisko mūzikas gaisotni, taču tas neko daudz nespētu kompensēt Tevis paša klātbūtni tuvu mūzikai, kas plēš iekšas uz āru.

Paldies organizatoriem, māksliniekiem un skatītājiem par lielisko akustisko vakaru.

Kopā uz skatuves kāpa 4 grupas- "Thinner" /rhythmic noise/ (LV), "Nycticorax" /black metal/ (LV), "Urskumug" /tribal black metal/ (LV), "Nargaroth" /hateful and misanthropic metal/ (DE)), katra ar savu īpašo nostāju un skanējumu. Lai arī, uzmetot aci tradicionālajiem aptuvenajiem žanriem, kas piedēvēti grupām, liekas, ka vismaz 3 no tām ir liekamas vienā atvilktnē, resp., tajā, uz kuras ar nolupušu krāsu rakstīts black metal, man jāsaka, ka tā gluži vis nav. Nesteigšos notikumiem pa priekšu, jo ne jau par žanriem ir stāsts.

Zinot to, cik izteiksmīga ziema šogad Latvijā, es nemaz nemēģināšu skaidrot, kāpēc uz festivāla norises vietu, klubu "Melnā Piektdiena" neizdevās nokļūt precīzi sākumā, taču šoreiz tas nebija liels zaudējums. Kamēr akurāti karināju mētelīti garderobē, es dzirdēju "Thinner" industriāli tucīgos toņus, kas nemaz nešķita tik saistoši manai gaumei. Es, protams, atvainojos, ja jaunietis "Thinner" patiesībā ir sava mūzikas stila izcils pārstāvis, man par to nav lemts spriest profesionāli, taču kā vienkārši smago mūziku mīlošs cilvēks, es nesaklausīju neko īpašu. Kā patīkamu pārsteigumu jāmin tas, ka jau pašā pasākuma sākuma stundā kluba telpas bija pildītas ar pieklājīga daudzuma publiku. Šogad "BBF" publiskošanas kampaņa nešķita īpaši masīva, tāpēc es pieļauju, ka interesi cilvēkos izraisīja vācieša "Nargaroth" piesaistīšana pasākumam. Katrā ziņā, es biju un esmu ļoti priecīga, ka cilvēki nāca par spīti 7 latu cenai un biezajam sniega slānim pa ceļam.

Otrie vakara gaitā mūs priecēja "Nycticorax". Grupu pāris reizes nācies redzēt spēlējam iepriekš. Tehnika, manuprāt, puišiem augusi un muzikāli neko kritisku pat nevaru atrast, tempi veikli, rifi izstrādāti, vienīgi vokālu joprojām prasās daudzpusīgāku. Vispār, es domāju, ka grupai potenciāls ir ļoti liels, tikai jāpiestrādā pie skatuves tēla un vokālu spektra. Nē, grims ļoti korekts un tam nav ne vainas, bet mūziķi uz skatuves izskatās neatbrīvojušies, nedaudz saspringti. Domāju, ka tam nav nekāda pamata, un šis saspringums ir jāizskauž ar steigu. Interesanti, ka grupu papildinājis kolēģis Krauklis no "Urskumug", piespēlējot ģitāru. Pēdējās dziesmas laikā gan Krauklis (loģiski) nozuda no skatuves, lai jau pēc brīža atgrieztos pie mikrofona, šoreiz kā "Urskumug" vokāls/ģitāra. Visu cieņu par drosmi spēlēt tuvu pie 2h pēc kārtas!

"Urskumug" šajā pasākumā pirmo reizi varēju novērtēt dzīvajā. Lai arī biju gaidījusi iepriekš daudz apspriestos skatuves tērpus, šoreiz tie izpalika. Vēlāk noskaidroju, ka tas, pavisam dabiski, ir mainījies dēļ tā, ka jaunākais materiāls un arī jaunais albums vairs neiet īsti kopā ar troļļu noslēpumaino ģērbšanās stilu. Tomēr, lai arī tika spēlēts jaunais materiāls, biju priecīga dzirdēt dziesmas no "Pārejas" un " Am Nodr". Mani visvairāk priecēja tas, ka skanējums bija tikpat baudāms kā ierakstā, nebija nekādu vilšanās momentu šajā ziņā. Un, kā arī atzina pati grupa, jaunais materiāls ir citādāks, taču joprojām saglabā grupas īpašo noskaņu, par ko arī pārliecinājos klausoties. "Urskumug" koncertā izmantoja bungu ierakstu, nevis dzīvu bundzinieku, taču mani kā instrumentu cienītāju, mierināja fakts, ka izmantotās bungas nav mākslīgi safabricētas un ka aiz ieraksta stāv dzīvs cilvēks ar īstu bungu komplektu.

Un beidzot pastāstīšu par vēso džeku no Vācijas - "Nargaroth". Priekšnesums bija tieši tāds, kādu to gaidīju, kādu to iedomājos un gribēju redzēt/dzirdēt. Uz skatuves tika spēlēti tādi klasiski gabali kā "Black Metal Ist Krieg" , " Erik,May You Rape The Angels", "The Day Burzum Killed Mayhem" un " Posessed By Black Fucking Metal". Un cilvēki publikā to uzņēma ar sajūsmu, ovācijām, lielu atbalstu un masīvu pačku kratīšanu. "Nargaroth" ir zināma personība tumšās mūzikas teritorijās. Savā laikā viņš ir raidījis asaru gāzi skatītājos, izcēlies ar savu viedokli un uzvedību. Šoreiz nekas šokējošs vai nepieklājīgs nenotika. Interesanti, ka dziedot mūziķis izmanto ļoti izteiksmīgu žestu valodu, norādot ar pirkstu uz domām/galvu, sirdi vai ononēšanas simulēšanu. Nē, es to nesaku ņirgājoties, tas uz skatuves atstāj ļoti labu iespaidu un man tiešām bija interesanti pavērot, kā "Nargaroth" komunicē ar savu publiku, tādejādi nodrošinot tuvākas saiknes, nekā tie mūziķi, kas izvēlās ieturēt maksimālu distanci, nerunāt un pat neskatīties uz cilvēkiem, kas viņu kāju līmenī izrāda sajūsmu no visas sirds. Mēs esam pieraduši saukt "Nargaroth" par bleķi, pie tam, es pieļauju, ka tie, kas nemaz nav klausījušies "Nargaroth", spriežot pēc augstāk minētajiem dziesmu nosaukumiem, par to nemaz nešaubītos, taču šajā sakarā es gribu dalīties tajā, ko pati uzzināju no Herr Wagner (jeb "Nargaroth" jeb Ash). "Nargaroth" nav black metāls un nevēlas ar to tikt saistīti, par cik kopš 1994.gada šis stils ir nomiris, pazaudējis savu būtību un kļuvis par ko tādu, par ko "Nargaroth" nevēlas pastāvēt. Dziesmas par black metal ir kā vēsturiska nostaļģija pēc laikiem, kad šis ļaunais mūzikas žanrs bija tīrs un nesamaitāts, ja tā var teikt. Protams, arī man bija grūti saprast to visu, skatoties uz mūziķiem, kas corpse paint’ā un ādas drēbēs sirsnīgi zāģē vienu dziesmu pēc otras, pieminot black metal aiz katra otrā vārda savos tekstos, taču galu galā esmu pieņēmusi to kā loģisku iznākumu tam, ko Ash pats saviem vārdiem man skaidroja. Un vēl – cilvēks uz skatuves, biedējošais "Nargaroth" ir pilnīgs pretstats tam pieklājīgajam vācu džentlmenim, kas pēc koncerta notīra seju, sasien matus zirgastē un, atvainodamies par aizsmakušo balsi, bez jebkādas pompozitātes vai snobisma piekrīt parunāt par mūziku, dzīvi un pagātni.

Atklāti sakot, šis koncerts un pasākums kopumā bija viens no ražīgākajiem un patīkamākajiem pēdējā pusgada laikā, jo izvēlētie mākslinieki, publika un atmosfēra summējās lieliskā vakarā. Paldies organizatoriem un lielākais paldies mūziķiem!

19. decembrī Saldū Jauniešu iniciatīvas centrā notika "Ziemassvētku rokkoncerts", kurā piedalījās jaunās rokgrupas "Animal Stampede", "Evade", "Toria", "Mismach" un "Ghettozloba".

Saldus Jauniešu iniciatīvas centrs ir Saldū iecienīta jauniešu pulcēšanās vieta, kur ir iespēja gan apgūt dažādas iemaņas, gan piedalīties dažādās aktivitātēs un viena no šādām jauniešu aktivitātēm notika 19. decembrī, kur spēlēja jaunas Latvijas mūzikas grupas. Gan jaunajiem, gan vecāka gada gājuma apmeklētājiem bija iespēja baudīt bezmaksas Saldus kultūras piedāvātās iespējas pirms Ziemassvētkiem.

Pirmā uz skatuves kāpa grupa "Animal Stampede" - rīdzinieki, kuri savu publikai pateica izpildot savus skaņdarbus klasiska roka ieskaņās. Šīs notis nevienam nebija svešas un daļa jauno apmeklētāju bariņš ilgi negaidot metās straujā kāju un roku izvicināšanā - "mošā". Grupas izpildītās dziesmas visi uzņēma ar skaļiem aplausiem, jo ko tādu bieži mūsdienās dzirdēt nenākas.

Grupa "Evade" uz skatuves stājās pēc progresīvās grupas "Animal Stampede". Grupa ir, kā vietējie saka, savējie saldenieki – Saldus saldie. "Evade" koncertu ieskandināja ar hardcore skaņām, kuras Saldū jau ir iegājušas vēsturē ar saukli Saldus hardcore. Grupa pārsteidza ar savu sastāvu, jo biju domājis, ka grupā spēlē divas ģitāras, bet šoreiz bija tikai viens, kas, manuprāt, grupas skanējumu nepasliktināja, bet izveidoja nedaudz savādāku kā parasti.

Uz skatuves trešie pēc kārtas kāpa grupa "Toria" - valmierieši, kuri ar post roka skaņām aizrāva klausītāju sirdis dažādu vecumu koncerta apmeklētājos. Grupas vijoļu skaņas un progresīvo ģitāristu izpildījumi aizrāva ne tikai skaņas ziņā, bet arī to profesionālais izpildījums bija skatīšanās vērts. Jāpiebilst, ka uz šī koncerta skatuves šajā grupā bija vienīgā meitene, kura spēlēja gan basu, gan vijoli. Pēc apmeklētāju atsauksmēm grupa noteikti tiks aicināta nākotnē vēl uz Saldu.

Latvijā jau zināmāka grupa "Mismach" no Skrīveriem uz skatuves kāpa ceturtie un ar saviem muzikālajiem gabaliem saldeniekus priecēja ne pirmo reizi, jo iepriekš Saldū uzstājās Jauniešu dienas noslēguma koncertā. Šo jauniešu pieredze uz skatuves bija acīm redzama, jo uz skatuves uzvedās pavisam brīvi un atklāti. Grupa sniedza kvalitatīvu pankroka skanējumu, kas daudziem jauniešiem atgādināja vasaras festivālu atmosfēru ziemas vidū.

Pēdējie uz skatuves pēc nelielas pauzītes uzstājās grupa Ghettozloba no Valmieras, kuri savu koncerta programmu sniedz perfekti, jo pēc katras dziesmas spēja apmeklētājos ieviest skaļu aplausu skaņas. Grupa sniegums skatītājiem ļoti iepatikās, ka mūziķi netika laisti no skatuves projām, pieprasot izpildīt vēl kādu dziesmu. Grupas komunikablais vokālists spēja veiksmīgi komunicēt ar publiku ieviešot dziļāku interesi mūziķu izpildījumā.

Koncertu apmeklētāju vidū bija gan pavisam mazi bērni no bērnu nama, gan pieaugušie, kas, manuprāt, deva mūsu nākotnei – jaunajai paaudzei iespēju ieskatīties koncerta norisē, kur var iztikt arī bez alkohola lietošanas. Šis koncerts sniedza labu ieskatu Saldus kultūras pasākuma iztrūkstošajā posmā, kur pietrūkst šāda veida koncerti. Rīkotājs Nauris Zeltiņš uzskata, ka šis koncerts bija laba dāvana gan mazajiem bērnu nama apmeklētājiem, gan pārējiem apmeklētājiem, kuri izmantoja iespēju apmeklēt bezmaksas koncertu pirms Ziemassvētkiem.
 

Dziesmuvaras diriģentu Kristas Auderes un Edgara Račevska, kā arī Jāņa baznīcas draudzes kora diriģentes un ērģelnieces Ilzes Reines vadībā abu koru ap 60 cilvēku kuplajā sastāvā atskaņoja piecus skaņdarbus.

To vidū izcēlās Andreja Jurjāna kantāte "Tēvijai", solo izpildīja Ilona Maļecka, instrumentālo pavadījumu nodrošināja koncertmeistare Ilze Ozoliņa.

Dziesmuvaras sezonas sākums kā ierasts ir jauns mācību gads ar jaunu censoņu papildinājumu sastāvā, kas nu jau divu mēnešu laikā ir panācis skanējumu, kas kā pašiem koristiem izsakoties par baznīcā sniegto koncertu ‘brīžiem lika visam ķermenim notrīsēt’. Pieticīga, bet apņēmīga skaita sniegtajos koncertos šā gada ietvaros ir nodibinājusies labskanīgi draudzīga sadarbība starp abiem koriem, kas tika atzīta arī mācītāja Jura Zariņa vēlējumos un cerībās pirms koncerta kopīgā lūgšanā.

Šis dievkalpojums un reizē koncerts sniedza patiesu svētku sajūtu gan dziedātājiem, gan kuplajam klausītāju pulkam.

"Zabadaks" mani vienmēr ir fascinējis ar savu īpašo atmosfēru. Tā teritorijā ir iespējams spēlēt dažādas sporta spēles un iepazīties ar citiem apmeklētājiem. "Zabadaka" teritorijā jūtos tā, ka būtu aizbraucis uz kādu festivālu, kur cilvēki ir laipni un atvērti cits citam.

"Liriskā lode" ir vietējā, Kuldīgas blice, kura pastāv salīdzinoši neilgu laiku-ap sešiem mēnešiem. Grupai šī bija tikai otrā uzstāšanās, taču par to nekas neliecināja. Manuprāt, grupa sevi parādīja no savas labākās puses un sniedza klausītājiem visu to labāko. Katra grupas nospēlētā dziesma tika uzņemta ar ovācijām un skaļiem aplausiem. Tas man lika domāt par to, ka šī grupa mājās jau ir atzīta un pieņemta. "Liriskā lode" uzstājās ap 30 minūtēm, taču šajā pusstundā viņi patiešām spēji mani aizraut un bija žēl, ka viņi jau tik ātri beidz savu uzstāšanos. Tikai vienai dziesmai savu darbu pielika arī vokāls, jeb Bērns Roks. Vēlāk grupas ģitārists, Jānis Bērziņš, pastāstīja, ka visas grupas dziesmas ir instrumentālas, Bērna Roka parādīšanās uz skatuves bija tikai neliels pārsteigums klausītājiem.

"Hospitāļu iela" savu uzstāšanos sāka ar dziesmu "Vilcene", palīdzot klausītājiem pāriet no "Liriskās lodes" pie "Hospitāļu ielas". Izdzirdot pirmās skaņas no grupas instrumentiem, telpa ātri vien piepildījās ar cilvēkiem. Pēc manām domām, grupai, kopš viņi muzicē bez Annas Andersones, ir zudis iepriekšējais asums. Vismaz man ļoti pietrūkst visu to instrumentu skaņas, kuras radīja Anna Andersone, kā arī viņa kā otrais vokāls. Ir saprotami, ka Dina Skreitule nespēj piedziedāt visās vietās, kur tas patiešām ir vajadzīgs, jo pašai ir jārada skaņu no vijoles. Es ļoti ceru, ka Anna Andersone atgriezīsies grupā un aizstās visus tos klusuma brīžus.

Grupa izpildīja tādas dziesmas kā "Teritorija", "Vārdnīca", "Sirds", "Pūķis" un citas. Neiztika arī bez "Baložu Pilnu Pagalmu" dziesmas "Nē", kas, manuprāt, ir ieņēmusi stabilu vietu grupas repertuārā. Grupai nospēlējot pēdējo dziesmu, klausītāji viņus tik ātri nelaida nost no skatuves un pieprasīja vēl vienu. Protams, ka publikai neatteica arī pēc vēl vienas pēdējās. Taču trešo jau neizdevās izspiest. Varbūt arī labi ka tā- daudz laba nevajag.

Uzstāšanās laikā pirmās rindas bija aizņēmušas vienīgi meitenes, varbūt pie vainas ir Edgara Šubrovska šarms?! Taču tas netraucēja arī vīriešu kārtas pārstāvjiem izlocīt kājas. Pēc manām domām, tieši Dina Skreitule ir tā, kura liek cilvēkiem kustēties mūzikas ritmā. Spēlējot vijoli viņa tik eleganti kustās, ka tā vien gribas viņai pievienoties!
 

Trešajā solo ģitāristu dueļu regulārā čempionāta kārtā uzvaru guva Jānis Kažemaks (Rebel Yell), kurš sīvā cīņā pieveica specīgo sāncensi Rihardu Rikmani (Dziļā Nemaņā). J.Kažemaks pievienojas pārējiem superfinālistiem un cīnīsies par galveno balvu – kompānijas Schechter ģitāru "Black Jack".

Šoceturtdien, 30.jūlijā, R’n’R noslēgsies solo ģitāristu dueļu regulārais čempionāts un cīņā tiksies Artūrs Mucenieks (Patriots) pret Jāni "Jenkiju" Andžānu (Wild), savukārt otrajā pārī spēkiem mērosies Martiņš Upenieks (Second File) un Rolands Milčs (Noziedznieki).

Solo ģitāristu dueļu superfināls notiks 6.augustā uz Rock’n’ Riga skatuves!

Šopiektdien, 31.jūlijā, jeb precīzāk sakot 30.jūlija plkst. 23:59, noslēgsies pieteikšanās R’n’R Garāžas dueļu 2.sezonai. Šoreiz atlases kārtība ir mainīta tamdēļ R’n’R aicina pretendentus rūpīgi iepazīties ar noteikumiem. Tos atradīsiet šeit: www.rocknriga.lv . Garāžas dueļi ir jauno grupu cīņa, kur jāizpilda pasaulē zināmākās roka melodijas un uzvarētājus nosaka klātesošie fani un klausītāji.

Uz skatuves piektdien, 31.jūlijā, savukārt kāps apvienība "No Neighbours", bet sestdien, 1.augustā, spēlēs grupa "Black Tea". Abiem kolektīviem šī būs debija R’n’R. Koncertu sākums 23:00.

Ieeja uz visiem R’n’R pasākumiem ir bez maksas!
 

Paši nepacietīgākie "Zvērā" apmeklētāji ieradās jau ceturtdienas pēcpusdienā, ar patīkamām atmiņām par pagājušā gada ballīti un kņudošo sajūtu pakrūtē, esot pavisam tuvu šī gada zvērīgajam pasākumam.
Telšu skaits ar katru brīdi kļuva arvien lielāks, ugunskuru dūmi piepildīja teritoriju tik pat aktīvi kā smiekli, dziesmas un jautrība.

Piektdienas rīts gan modināja ar bažām – vai tiešām būs piepildījušies meteorologu solījumi par gaidāmo lietu, pērkona negaisu, vētru un pat krusu nedēļas nogalē? Par laimi, - tās bija pirmās un teju arī pēdējās lietus piles visā festivālā. "Zvērā" atkal izcēlās ar patīkamo, varbūt kādam – pat par daudz patīkamo, saules peldi otrajā festivāla dienā.

Jau trešo gadu festivāla teritorija( vai varbūt pat "uzbūve)" ir praktiski nemainīga – kopsummā piecas skatuves, upe, kurā veldzēties gribētāji neaptrūkās pat naktī, telšu pilsētiņa, kurai, kā liels bonuss uzskatāmas – norobežotās un apgaismotās ejas, atsevišķa "pasaule" skeitborda cienītājiem, kuri šķiet, uz mini rampas pat arī gulēja. Protams – arī treilu parks riteņotājiem, futbola un volejbola laukumi klasiskāku sporta veidu cienītājiem.
Pieminot daudziem sāpīgo jautājumu – labierīcības, ir jāsaka, ka vienmēr jau var vēlēties labāk, bet – neaizmirstot to, ka atrodamies brīvdabas festivālā, nevis svarīgā pieņemšanā kādā Eiropas pieczvaigžņu viesnīcā – tualetes tīrīja, tualetes papīrs bija – nokārtošanās kultūra(un no tās izrietošās sekas) vairāk vai mazāk ir tomēr atkarīga no katra paša manierēm un, iespējams, tā brīža kondīcijas.

Austrumu saliņa, kurā nokļūstot pat radās sajūta, ka atrodies citā festivālā – klusi un mierīgi, ar vīraku smaržām un austrumu mūziku piepildītā teritorijā, kurā savu ēstgribu varēja apmierināt ikviens festivāla apmeklētājs, kurš iecienījis, vai varbūt tieši pretēji – vēlas pirmo reizi nobaudīt, krišnaītu veģetāro ēdienu. Tur pat varēja arī klausīties muzikālos un deju priekšnesumus, pirmajā vakarā arī ar The Hobos Ūdrīša piedalīšanos. Sestdienas priekšpusdienā, lieliski uzteicams Rīgas Improvizācijas Teātra sniegums, pat ar nelielajiem misēkļiem no par daudz bravūrīgo apmeklētāju puses, kas nespēja sabojāt jestro noskaņojumu publikā. Kulturāli, jautri un baudāmi.
Manuprāt, tendence, ka underground mūzikas festivālos parādās kulturāli pasākumi, ir tikai uzteicams fakts, pierādot apmeklētājam, ka mūzikas festivāls var arī būt kas vairāk kā trīs dienu ballīte zaļumos ar alkoholu un mūziku. Šajā gadījumā runājot par "Zvērā" – prieks par jau minēto improvizāciju teātri, prieks par jogas nodarbībām, modes skati un klinšu sienām.

Sportiskas aktivitātes, kuras "Zvērā" vienmēr ir bijušas cieņā, arī šogad nebija atstātas novārtā – futbols bija līdz pat vakaram, uzvarētājiem balvā saņemot festivāla šī gada simbolu – lapsu. "Ride it" biedrības rīkotās bmx dirt sacensības pulcēja paprāvu festivāla apmeklētāju pulciņu, liekot skaļi uzgavilēt un aplaudēt katram sacensību braucējam, pēc veiksmīgi nosēdināta trika. Par absolūto favorītu tika atzīts – Oskars Zajarskis, vietējais Saldus "monstrs".

Muzikālajā ziņā festivāls arī šogad tika bagātīgi pārstāvēts ar ārzemju grupām.
Mūžīgo jautrību ieviesošie franču "P.O. Box", šī festivāla uzticīgākie ārzemju veterāni, neskaitāmas reizes paziņoja, ka koncertu publika Latvijā ir labākā visā plašajā Eiropā, kā arī uz atvadām pieteica, ka – tiekamies nākošgad, šajā pašā vietā un laikā. (jācer, ka organizatori šo izteikumu respektēs) "P.O.Box" teicami uzkurināja publiku, lai tā spētu pienācīgi sagaidīt nākamos sestdienas vakara grandus – vāciski runājošos – "Neaera" un pašmāju, jau par leģendām nosauktos – "Skyforger". Pēdējie arvien varēja priecāties, ka "Neaera" neizsūca visu enerģiju no publikas, jo šķiet, ka tikai "Skyforger" spēja pulcēt tik daudz apmeklētāju vienkopus, ka pat paralēli uz blakus skatuves notiekošā kaimiņvalsts Igaunijas grupas "Lahesoda" uzstāšanās, iespējams, viņu vēsturē ieies kā vismazāk apmeklētā.

Arī pašmāju mūziķi tika pārstāvēti plašā lokā – patīkami piektdienas vakaru un arī festivāla lielāko skatuvi, iesāka grupa "Das Sonntags Legion" – ar čella un ģitāru skaņām likdami pieplakt publikai pie zemes un vērot tobrīd apmākušās debesis vai arī acīm ciet kaut kur ceļot muzikāli piedāvātajās fantāzijās.
"Inokentijs Mārpls" un "PND" – kā allaž, vecas un labas vērtības, klausītāju daudz, līdzdziedātāju tik pat daudz un ballīte turpinās.

Šķiet, ka vislielāko jautrību no visa muzikālā klāsta piedāvāja Roberts Gobziņš un viņa "Resnie putni", kuri uz skatuves tika apdziedāti daudz un dažādos veidos, kā arī zvērīgo ballētāju balsīs skanēja visu atlikušo festivālu, vairs jau arī ne tikai kā "resnie putni" – kaverversijas bija radušās daudz un dažādas.

Nedaudz skumji, par grupas "Mofo" uzstāšanos, kuras laikā skatuve palika bez elektrības, toties latviešu tauta sevi atkal pierādīja kā dziedātājtautu.
Šeit arī varētu minēt festivāla lielāko mīnusu – pamatīgi aizkavējušās grupu uzstāšanās uz abām skatuvēm, lika mulst daudziem, īpaši tiem, kuri mazāk orientējās mūzikā, lika domāt, ka "P.O. Box" nospēlēja fantastiski, lai arī no skatuves vēl tikai nokāpa "Angerlreich". Nobīde, kas dažbrīd pārsniedza pat stundu radīja apjukumu gan klausītājos, gan pašos skatuves māksliniekos. Kā arī nelielās tehniskās ķibeles(piemēram, dažiem mūziķiem diezgan ilgi bija jākoriģē skaņotājs, lai tiktu pie daudzmaz normālas skaņas), nedaudz traucēja, tomēr – visticamāk, ka paši organizatori apzinās ko un kā darīt, lai nākamajā gadā būtu labāk.

Četras dienas aizvadītas zaļā pļavā ar festivāla gaisotni visapkārt, ar nepiepildītiem draudiem par vētrām un negaisiem, šķiet, ka pat ar kulturālāku publiku kā citus gadus, lai arī diedelnieku, mazo bērnu netrūkst, tomēr – mazāk nācās redzēt alkohola nodarītos šausmu darbus cilvēkos. Nācās arī nosvinēt pirmās kāzas festivāla vēsturē, ja nemaldos – pat visu Latvijas festivālu vēsturē, ar piedienīgu līgavaiņa zagšanu, mičošanu un līgavas pušķa mešanu neprecētām jaunkundzēm pie skatuves.

Festivāls nu ir galā, apmeklētāji lielākoties apmierināti, organizatori visticamāk, ka arī un jau kaļ plānus nākamajam gadam, tā kā – jācer, ka pēc gada tiksimies tajā pašā vietā un laikā, jo tikšanās – ballēšanās un "Zvērā" vietu mainīt nedrīkst!
 

Sīvā triju raundu cīņā uzvaru svinēja grupa "Barrel"!

Lai arī "Coming Soon" pārsteidza ar oriģinālu dziesmu sagatavi un veda tālu prom no ierastā uzdoto dziesmu skanējuma, vīri no "Barrel" pret uzdevumu attiecās vienkāršāk un iekaroja vairāk publikas simpātiju, lai neteiktu ovācijas. "Coming Soon" izpildīja "Ozzy Osbourne"- "Perry Mason", "Presidents Of Usa"- "Peaches" un trešajā raundā "Faith No More"- "Easy". "Barrel" Savukārt stājās pretim ar "Alice Cooper"- "Brutal Planet", "Offspring"- "Selfesteem" un "Bon Jovi"- "Bed Of Roses".

"Barrel" turpina cīņu un pusfinālā tiksies ar "Rebel Yell". Pārējie pusfinālisti tiks noskaidroti šopiektdien, 22.maijā, kad tiksies "Wild" un "Screampiece", un 29.maijā, kad spēkiem mērosies "Laime Pilnīga" un "Age Of Stones".

R’N’R turpina uzkrāt superfināla balvas fondu un šībrīža uzkrājums ir 826 Lvl. Šo uzkrājumu veido katras piektdienas speciālā dzēriena apgrozījuma procents.

R’N’R arī atgādina – uz visiem pasākumiem ieeja ir brīva, arī uz sestdienu lielkoncertiem. Šosestdien uzstāsies jubilāri Linga. Sākums 23:00!
 

"Rebel Yell" maču uzsāka ar "Led Zeppelin" "Whole Lotta Love", kam "Dziļā Nemaņā" pretim lika "The Guess Who" "American Woman". Ar spilgtu daiļā dzimuma ovāciju vētru pirmajā raundā uzvaru gūst "Dziļā Nemaņā".

Otrais raunds sākās smagākos toņos – "Rebel Yell" ar "Metallica" "Sad But True", kam "Dziļā Nemaņā" pretim lika "Megadeth" "Symphony Of Destruction". Pateicoties intensīvajam izpildījumam "Rebel Yell" otrajā raundā sper platu soli priekšā "Dziļai Nemaņai"- neizsķirts 1:1!

Nāk trešais raunds. Kompozīcijas kļūst lēnīgākas un izšķirošo gājienu par uzvaru veic "Rebel Yell" ar "Guns’n’Roses"- "Sweet Child Of Mine". Viņu uzstāšanās laikā pazūd elektrība visā R’N’R teritorijā. Atjaunot strāvas padevi prasīja vismaz divas minūtes, kuru laikā "Rebel Yell" neapjuka un turpināja spēlēt. Lai arī ģitāras un balsi varēja dzirdēt bez pastiprinātājiem, grupas bundzenieces veikumu tumšajā telpā dzirdēja visi. Līdz ko atkal parādījās strāva grupa godam pieslēdzās pēdējam piedziedājumam un ar divkāršu atdevi pabeidza savu uzstāšanos. "Dziļā Nemaņā" trešo raundu turpināja ar "The Beatles" grāvēju "Yesterday" hard rock versijā, tomēr publikas simpātijas jau piederēja "Rebel Yell". Rezultāts 2:1 un "Rebel Yell" turpina ceļu uz superfinālu!

R’N’R Garāžas dueļu pusfināli notiks 5. un 12. jūnijā.

Superfināls notiks 19.jūnijā un absolūtais pirmās sezonas uzvarētājs balvā saņems konkrētu naudas summu, ko R’N’R būs uzkrājuši no piektdienas īpašo dzērienu apgrozījuma.

Balvas fonda uzkrājums šobrīd ir 772 LVL un tiks papildināts līdz pat superfinālam.
Atlikušās ceturtdaļfināla cīņas:
15.maijs – Barrel pret Coming Soon
22.maijs – Wild pret Screampiece
29.maijs – Age Of Stones pret Laime Pilnīga

Paralēli piektdienu dueļu koncertiem R’N’R notiek sestdienu lielkoncerti. Šosestdien, 16.maijā, plkst 23:00 uzstāsies BackFlow (ex-Mary Jane).

Atgādinām – ieeja uz visiem R’N’R pasākumiem brīva!
 

"Rock The Nation", Diana Moon un Nauris Rolavs pievienosies 1.atlases kārtas fināla dalībniekiem - Madarai Grēgerei, Sandijai Vīgantei un Elīnai Bucei -, lai 15.augustā kāptu uz Lielās fināla koncerta skatuves!

Vecrīgas klubā "Space Dog" paralēli hokeja spēlei "Latvija pret Šveici" spraigā cīņā sacentās 15 jauno mūziķu konkursa "Bliez Pa Pirmo" dalībnieki. Hokeju fanu līksmie izsaucieni tikai pastiprināja telpā valdošo atmosfēru ar līksmību, degsmi un entuziasmu. Katrs no mūziķiem rādīja savu sagatavoto mūzikas performanci, un, jāteic, mūziķu idejām un pašizpausmei nebija robežu!

Grupa "2tie" apmeklētājiem sniedza Džona Keidža skaņdarbu 4’33" pankroka aranžējumā, bet klausītāji šo performanci uztvēra ar dalītām jūtām, vieni bija sajūsmā, citi – tikai nosmīkņāja un neko neteica.

"Patīkamu pārsteigumu sagādāja grupa Between the Lines," saka žūrijas loceklis, grupas "Ēnas" solists, Lauris Valters, "tā kā grupa piedalījās gan pirmajā, gan otrajā atlases kārtā, tās sniegums 3 nedēļu laikā bija acīmredzami uzlabojies!" Līdz ar to žūrijas locekļu sastāvā notika aktīvas diskusijas par to, kuriem dalībniekiem piešķirt 3.vietu – solistam Naurim Rolavam vai grupai "Between the Lines". L. Valters atzinīgi novērtēja arī grupas "Mismach" puišus, kuri diemžēl nevarēja ierasties pilnā sastāvā, bet divatā spēja radīt skaistu un dvēseliski baudāmu muzikālu priekšnesumu.

1.vietas ieguvējiem grupai "Rock The Nation" uzdodot jautājumu, "Kuri ir Jūsu tiešie konkurenti šajā atlases kārtā?", grupas solists atbildēja: "Mēs visus dalībniekus uzskatām par konkurentiem, katrs no viņiem ir atšķirīgs, katram ir savs mūzikas stils. Vienam žūrijas loceklim var patikt pop mūzika, citam – rock mūzika. Tāpat ir arī ar klausītājiem un atbalstītājiem."

Diemžēl dažādu iemeslu dēļ uz konkursa 2.atlases kārtu neieradās grupa "Debasu Durovys", "Zoltan" un "Water Pearl", konkursa organizatori vēl izvērtēs katru no gadījumiem un sniegs savu lēmumu, vai atļaut šīm grupām uzstāties nākamajā atlases kārtā 28.maijā.
 

Tā mērķis bija popularizēt jaunos Latvijas izpildītājus, kā arī pieteikt viņus plašākai auditorijai kā talantīgus un profesionālus mūziķus.

Koncertā uzstājās tādi mākslinieki, kā Emi, Maya, grupas Water Pearl, Krampii, Aptekarj un Ira/kira. Mākslinieki izpildīja dažāda stila mūziku – R'n'B, pop, rock, un pat rap, tieši tādēļ katra izpildītāja priekšnesums bija interesants pasākuma apmeklētājiem.

Atšķirīgie mūzikas stili, noskaņas, balsis un skatuves tēli piesaistīja apkārtējos interesi. Pasākuma apmeklētāji bija patiesi pārsteigti par jaunajiem izpildītājiem, kuru uzstāšanās bija ne mazāk profesionāla kā Latvijā populārāko mākslinieku izpildījums.

Katrs mākslinieks izpildīja vairākas dziesmas, koncerts ilga apmēram divas stundas. Koncerta pameklētāji ne tikai dziedāja, atbalstot jaunos izpildītājus, bet arī ļāvās dejas ritmiem. Pēc izpildītāju uzstāšanās apmeklētāji izmantoja iespēju iepazīties ar jaunajiem censoņiem, uzdot interesējošus jautājumus un vienkārši kopā atpūsties. Jaunie izpildītāji bija sajūsmā par apmeklētāju atsaucību. Šī iemesla dēļ, "Onyx Records" plāno šādus pasākumus organizēt regulāri.
 

Tradicionāla atklāšana, reģistrācijas kņudoņa, līdz beidzot katrs vairāk vai mazāk apzinādamies, kas notiek, kurp jādodas, izklīst, lai nepiespiestā gaisotnē, ko gan nevar teikt par telpām, dalītos zināšanās, uzdotu jautājumus un meklētu atbildes attiecīgajā jomā ar meistaru palīdzību, viedokli.
Viena no pirmajām lekcijām, ko apmeklēju bija dzejnieka, režisora, visādi citādi ļoti pieredzējuša cilvēka Livara Jankovska saistoši pasniegtie vārdi par atgadījumiem kā piemēru personas subjektīvajai attieksmei, reaģēšanai uz apkārt notiekošo. Ko tikpat interesantu, ja ne pat vairāk cerēju sagaidīt no Imanta Dakša, kurš diemžēl miglainā neizpratnē tā arī neieradās. Tomēr notikušais neiespaidoja procesu izbaudīt lai kā arī nebūtu, jo Muraveja /Aleksandra Sirdsova/, skaņu lietpratēju, Toma Poiša, Kaspara Ancāna, Pauļa Grīnhofa, Andra Buiķa, Aigara Māla, Andra Jezika un citu meistaru dzirdētā nesamākslotība, spēja vienkārši pastāstīt un dalīties pieredzē, pat ar iepriekšējā vakara vizuāli saredzamajām sekām, aizķēra un stundu garā lekcija paskrēja nemanot, tieši tāpat, kā nemanot pienāca vakari...

Vakari, kad pēc koncertu apmeklējuma, kuros bija iespēja dzirdēt tiešām manai ausij patīkamas un ne tik patīkamas apvienības un individuālos izpildītājus, kā "Medieval Child", "Rebel Yell", "Acid Rain", "Monkey Rocks", "Triānas Parks" un citi, seko tikšanās mītnēs. Šajās vietās savukārt valda vēl neformālāka gaisotne, nekā tas ir nodarbību laikā. Ar alus līdzās esamību vai cigareti zobos un dzīvās mūzikas pavadību, līdz tiek izsiti korķi vai apsaimniekotāji ierodas un saka:" Tā, lai tūlīt pat visi būtu pa istabām un apkārt valdītu klusums!", tiek apspriestas aizkulises, dienā iegūtais, redzētais, ēstais un izjustais. Tas viss tik ļoti piederas pie lietas, ka tu kā vērotājs iesākumā sēdi, izjūti apkārt pastāvošo atmosfēru, mēģinot asimilēties, ko arī izdari ...aizsapņojies..., bet no rīta, pilnībā neizgājis, atkal dodies mutuļojošā rock’n’roll vilnī ar visām no tā izrietošajām sekām.

Viens mirklis, piepildīti krāsains moments Madonā bija pavasara brīvdienu laikā /5.-10.arīlis/ notikušais pasākums "Ģitāristu sesija 2009". Seko atgriešanās realitātē. Ne reinkarnācija, bet sava veida pāreja gan. Kas zina, tie saprot, kas ne- iespēja pamēģināt.

Bildes iespējams aplūkot šeit.

Dzelzceļa muzejs durvis vēra jau pulksten 17:00, bet pirmie kafejnīcas sveicēji uz skatuves kāpa īsi pēc pulksten 18:00. Lai gan sākotnēji zālē bija tikai pāris desmiti cilvēku, ap pulksten 22:00 to bija krietni vairāk. Pasākuma rīkotāji bija parūpējušies gan par ēdieniem, gan par dzērieniem tiem, kuriem "Dzelzceļa muzeja" vēsajās telpās bija nepieciešamība sasildīties.

Kā pirmie "Leningrad" sveicēji uz skatuves kāpa grupa "9Horizon", kuras sniegumu ar interesi klausījās mūziķis "Goran Gora", kurš pēcāk pats kāpa uz skatuves, lai prezentētu savu jauno muzikālo skanējumu. Pasākuma apmeklētāja "panku panka" Pekša atzinību ieguva grupa "VIPP Basbočka", kuras dalībnieki uz skatuves kāpa, tērpušies liela izmēra autiņbiksēs. Peksim un pankam Viktoram ir cits viedoklis par to, ka grupa "Tumors", spēlēja kā grupa ar kārtas numuru trīs, tiek dēvēta par pankroka mūzikas stila pārstāvjiem: "Tie nav panki un tas, ko viņi spēlē, nav nekāds pankroks." Savukārt, hardcore eksperimentatori, grupa "Kriegopfer" skatuvi atstāja, izkliedzot frāzi: "Pied*āzt AKKA/LAA."

Grupas "Kuchenbeat" spēlētā mūzika neatstāja vienaldzīgu nevienu no apmeklētājiem. Var pat teikt, ka šī grupa bija viena no tām, kura pie skatuves pulcēja plašu klausītāju loku un kura ar dažādajām trompetes skaņām, sniedza pozitīvas emocijas klausītājiem.

Dziesmām dziedāt līdzi jubilejas apmeklētāji sāka, kad uz skatuves kāpa roka veterāni grupa "Linga". Tā it kā nekas nebūtu mainījies, Gvido puiciskā izskatā, tērpies ādas biksēs, izpilda tās dziesmas, kas sen jau daudziem ir zināmas vai vismaz dungojamas līdzi. Dziesma "Krodziņš", kurai dziedāja līdzi vai ikviens no apmeklētājiem, bija grupas "Linga" veltījums kafejnīcai "Leningrad" viena gada dzimšanas dienā.

Savukārt, par spīti žurnāla "Vakara Ziņas" rakstam "Leningrad" jubilejā- nemodīgākās grupas Somijā", tieši somu grupas ir uzskatāmas par lielāko vakara pārsteigumu un putukrējumu uz "Leningrad" jubilejas tortes.

Ekscentriskais sintezatora, basģitāras un bungu trio "Folke Westside" savu skanējumu raksturo kā Nintendo datorspēļu konsoli, kas apvienojusies ar pankroka mūzikas valdzinājumu. Astoņu bitu skaņas elementu izmantotāji savās muzikālajās kompozīcijās, apvienojumā ar ekspresīvu mūzikas izpildījumu un oriģināliem zilas un sarkanas krāsas sporta kostīmiem, piesaistīja pasākuma apmeklētāju uzmanību, ļaujoties trakām dejām skatuves tuvumā. Tieši šī bija viena no grupām, kuras izpildījuma laikā varēja apjaust cik patiesībā ir jubilejas svinību apmeklētāju. "Jā, šie gan bija labi, man patika," pēc grupas "Folke Westside" nospēlēšanas saka Viktorija (21).

Kā žurnālam "Vakara Ziņas" atklāj grupas "Foto" līderis Foto Jervinens, tad "mūsdienās Somijā grūti iedomāties ko vēl nemodīgāku kā dziedāt somiski un spēlēt tā, ka tavai mūzikai nav nekādas saiknes ne ar grupu "HIM", ne "Rasmus." Šīs somu grupas līderis par spīti "nemodīgākās" grupas titulam, uz skatuves kāpa tērpies uzvalkā un izpildīja dziesmas tikai somu valodā. Gan Kārlis (18), gan Mārtiņš (24) grupas "Fotto" mūziku vērtē kā "progresīvu."

"Leningrad" jubilejas svinības beidzās krietni uz rīta pusi, kad sešpadsmit grupu sveicieni uz "Latvijas Vēstures Dzelzceļa muzejā" esošās skatuves bija izskanējuši. Jācer, ka nākamgad būs vēl lielāka torte un vēl vairāk pārsteigumu.
 

Tiesa, visiem gribētajiem iekšā iekļūt nebija iespējams un daļai nacās palikt aiz durvīm. Rokā tā mēdz gadīties... R’N’R īpašnieks Gustavs Terzens to komentē šādi: "Tas ir īstais roks! Mums nav nedz ieejas maksas nedz apsardzes (tādu varam noorganizēt pašu spēkiem) un iznākums ir šāds – tauta drūzmējas, grib tikt iekšā! Un neskatoties uz lielo pūli, mani kārtējo reizi pārsteidz rokpublikas kulturālā uzvedība."

Tomēr iekšā iekļuvušie par saspiestību nesūdzējās – par to parūpējās pašmaju grupas "The Blackout" un "Rebel Yell" pašā pirmajā R’N’R "Garāžas duelī"! Cīņa ritēja spraigi – "Blackout" sāka ar "Guns’ n’ Roses" grāvēju "Paradise City" un uzreiz pēc viņiem "Rebel Yell" zvanīja "Ac/dc" elles zvanus – pēc pirmā raunda publika lēma uzvaru "Rebel Yell". Rezultāts 0:1! Otrajā raundā grupas iznāca ar pašmāju roka pērļu koverversijām – "Blackout" ar Lingas "Signe Melo" un "Rebel Yell" ar "Opus Pro" "Dzimene"....šoreiz pārāki izrādijās "Blackout" un rezultāts neizšķirts – 1:1! Trešais un izšķirošais raunds tika veltīts hardroka mežoņu "Skidrow" daiļradei – "Blackout" ar "Slave To The Grind" un "Rebel Yell" ar "Monkey Business"... un uzvara ar neapšaubāmu publikas spriedumu tika lemta "Rebel Yell" – kopējais rezultāts 1:2 par labu "Rebel Yell"!

Līdz ar to "Rebel Yell" turpina pretendēt uz "Rock’N’Riga" galveno "Garāžas dueļa" balvu – naudas summu, kura tiek norēķināta no kroga apgrozījuma par kādu īpašu dzērienu konkrētajā dueļa vakarā. Atklāšanas blieziena kopējais uzkrājums – 137 Ls! Naudas uzkrajums šādi tiks papildināts katru piektdienu līdz superfinālam 19.jūnijā. Visu uzkrājumu saņems superfināla uzvarētājs viens pats.

Nākamā cīņa jau šopiektdien, 20.martā un savā starpā sacentīsies hard rock dvēseles mantinieki "Laime Pilnīga" un nedaudz smagāka skanējuma kolektīvs "Intense". Arī šajā vakarā grupas būs sagatavojušas katra pa trim koverversijām no lielās roka enciklopēdijas un tikai jūs, "Rock’N’Riga" publika, lemsiet, kurš uzvarēs un turpinās cīņu par galveno balvu!

"Rock’N’Riga" ir atvērts katru dienu no 9:00 līdz pēdējam klientam, izņemot svētdienās, kad darba laiks ir līdz 21:00. Katru dienu brokastis, pusdienas un vakariņas un, protams, cienījama dzērienu izvēle.
 

14. martā plkst. 20:00 rokmūzikas cienītājiem oficiāli savas durvis 13. janvāra ielā 33 vēris jaunais Rīgas rokbārs "Rock’n’Riga" (RnR). Par tā īpašniekiem uzskatāms izbijušais "Swh Rock" dīdžejs un smagās mūzikas apvienības "Sia Radikal" ģitārists Gustavs Terzens, Latvijas Motoklubu Asociācijas valdes loceklis Pēteris Melnbārdis, kā arī uzņēmuma SIA "Latvijas zemes resursi" īpašnieks Kristaps Ozoliņš.

Kamēr par viesu labsajūtu rūpējās roķīgās "Kiss" meitenes, vakaru atklāja projekta iniciators G. Terzens, piesaucot pasākuma līdzvaininieku vārdus, sakot "paldies" viesiem par radīto atmosfēru un uz pirmo "Garāžas dueli" izsaucot vakara muzikālos cīkstoņus - rokgrupas "The Blackout" un "Rebel Yell". Abas apvienības trīs raundu garumā sacentās par vakara labākās grupas titulu, alus kasti un iespēju spēlēt pilnu koncertprogrammu. Namatēvu sarūpētie iknedēļas "Garāžas dueļi" uzskatāmi par rokbāra īpašo piedāvājumu, kurā pieaicinātajiem jaunajiem rokmūzikas censoņiem, izvirzoties līdz superfinālam, ir iespēja gūt ne tikai slavu, bet arī izcīnīt naudas balvu.

Vakara uzvarētāju "Rebel Yell" bundziniece Kristīne Segliņa: "Ir doma, ka šis krogs būs tas, kurā iegriezīsimies visbiežāk." Otrās vietas ieguvēju, bet "ne zaudētāju", kā uzsvēris Terzens, "The Blackout" bundzinieks Jēcis Zemzaris: "Mūsuprāt, Rīgā jau sen bija nepieciešama šāda iestāde, tīta pozitīvā, vecmodīgā rokenrola aurā. Klubi, kuros var rast saikni ar tieši šo mūzikas žanru, parasti ir pelēcīgi noformējumā un ir atvērti tikai retajās koncertu dienās. RnR, savukārt, būs lieliska iespēja apmeklēt ikdienā. Lieliska skaņa spēlējot un klausoties, atraktīvi bārmeņi un patīkama, mājīga atmosfēra. Kā saka, visi savējie."

Kā paredzēts kroga darbības uzstādījumos, savu apmeklētāju apetītes mazināšanai galdā tiks celta ne vien kvalitatīva rokmūzika, nodrošinot skatuvi mūziķiem un koncertierakstus video ekrānos, bet arī dienas svarīgākās ēdienreizes un, protams, arī alkoholiskie dzērieni. "Ja atrodos Vecrīgā un runa ir par ēstgribu vai slāpi, vairs nav divu domu, kur iegriezties," – tā J. Zemzaris. Uz jautājumu par, viņaprāt, veiksmīga kroga formulu G. Terzens atbildējis tieši: "Nekādas ieejas maksas un nekādas apsardzes, saprātīgas cenas!" Lai arī krogs atrodas kādreizējā "Sunset" bāra telpās, tā priekšgājēja neveiksmīgā pieredze RnR īpašniekus nesatrauc. "Vieta ir laba, galvenais ir tajā ielikt pareizo saturu," uzsvēra G. Terzens, bet atturējās spriest par kroga ilgtspējību: "Tad jau redzēs...", piebilstot, ka ideja par krogu esot lolota jau "sen, un tikai krīzes apstākļos to varēja realizēt."

Vakara apmeklētāju vienojošais viedoklis liecina, ka gan pasākums, gan pati vieta uztverta pozitīvi. Valters (22): "Te ir baigi forši!" Pjērs (39): "Lai arī roks nav īsti mans stils, bet ir labi." "The Blackout" vokālists Rūdolfs Bundulis: "Atmosfēra šeit ir super, jo netiek uzspiests kāds konkrēts ģērbšanās stils. Ar RnR varētu konkurēt tikai "Melnā Piektdiena"." Kā RnR iespējamie konkurenti minēti arī rokklubs "Fontane Palace" Liepājā, kā arī "Depo" un "Space Dog" Rīgā, tomēr konkrētajā žanrā, "kurā darbojas RnR - neviens. RnR publika ir atšķirīga no tās, kas apmeklē lielāko daļu Vecrīgas bāru. Šis ir pirmais bārs, galvenokārt, cilvēkiem, kas klausās smagāku mūziku, un ļoti šaubos, vai tipiskie Vecrīgas bāri tos "nozags" RnR," vērtē J. Zemzaris.

Jāpiebilst, ka nākamais "Garāžas duelis" iekš "Rock’n’Riga" paredzēts piektdien 20. martā, kurā duelēsies pašmāju "Led Zeppelin" jeb "Laime Pilnīga" un post trash/metal grupa no Rīgas "Intense".

Jā, lai cik dīvaini arī neliktos, tā pavisam vienkārši, kādu vakaru paķēru garastāvokli un savos 18, kopā ar draugiem aizsoļoju līdz "Studentu klubam", kur uzstājas 2004. gadā dibinātā, rokmūziku pārstāvošā, popularitātes sākumposmā esošā grupa "Laime Pilnīga"

Vieta diezgan gaumīga, katram iespēja atrast stūrīti sev. Skan patīkama mūzika, ko atskaņo Uldis Rudaks, sāk pulcēties arī cilvēki- interesanti ģērbti, hipijiskā izskatā, vienkārši un ar stāstu. Kāds sarunājas, cits pērk alus glāzi... Lai gan zemā apskaņošanas kvalitāte ir jūtama pat man kā neprofesionālai skaņas kvalitātes pazinējai, atmosfēra visapkārt liek aizmirsties...
Drīz uz skatuves kāpj 4 brīnumi [Ervīns Ramiņš- vokāls; Mārcis Vasiļevskis- ģitāra; Jānis Olekšs- bass; Elvijs Mamedovs- bungas], kuri apvienojušies grupā "Laime Pilnīga", katrs ar savu individualitātes piesaisti un instrumentu. Kad solists izpilda dziesmas, esmu zināmi pārsteigta. Neviļus izsaucos- Wow! Balsi papildina ķermeņa valoda un emociju piesātinātība no visu grupas dalībnieku puses. Tas savukārt noved pie neizbēgamas dejas, dziedāšanas līdzi, pat tad, ja nav zināmi vārdi, no publikas puses. Hipnoze? Nē, vienkārši reāli potenciāla Rock’n’Roll grupa, kas spēj iekustināt, aizraut.

Protams, mēs esam dažādi un tik pat atšķirīga ir mūsu gaume, izvēle mūzikā, dzīvē kā tādā. Kaut vai meklējot piemērotākos starp skābiem vai marinētiem gurķiem, ko piegriezt ‘rosulam’. Tāpēc loģiski, ka kādam noteikti liksies nepatīkami klausīties, kur nu vēl lasīt par grupu "Laime Pilnīga". Tomēr pieļauju, ka liela daļa nepaliks vienaldzīgi, dzirdot grupu dzīvē vai tās ierakstus,- "Hey Babe", "I’m Love with Money" [dziesmai uzņemts videoklips], "We are praying" un citus-, kas pašlaik atrodas vairākos mp4 atskaņotājos, mobilo telefonu izlases sarakstēs, parādās TV ekrānos, tiek atskaņoti radio ēterā, ieņem augstas vietas dažādos topos. Nevar nepieminēt to, ka "Laime Pilnīga" iesildīja pazīstamās grupas "Mumiy troll" koncertu Rīgā.

P.S. 20.martā Tev ir lieliska iespēja reizē dzirdēt grupu "Laime Pilnīga" un ievērtēt jauno roka bāru [atrašanās vieta- Vecrīgas nomale pie dzelzceļa tilta, kur kādreiz bija "Salt'n'Pepper" un pēc tam arī "Sunset Bar"], pasākuma sākums plkst. 20:00!