Kopā uz skatuves kāpa 4 grupas- "Thinner" /rhythmic noise/ (LV), "Nycticorax" /black metal/ (LV), "Urskumug" /tribal black metal/ (LV), "Nargaroth" /hateful and misanthropic metal/ (DE)), katra ar savu īpašo nostāju un skanējumu. Lai arī, uzmetot aci tradicionālajiem aptuvenajiem žanriem, kas piedēvēti grupām, liekas, ka vismaz 3 no tām ir liekamas vienā atvilktnē, resp., tajā, uz kuras ar nolupušu krāsu rakstīts black metal, man jāsaka, ka tā gluži vis nav. Nesteigšos notikumiem pa priekšu, jo ne jau par žanriem ir stāsts.

Zinot to, cik izteiksmīga ziema šogad Latvijā, es nemaz nemēģināšu skaidrot, kāpēc uz festivāla norises vietu, klubu "Melnā Piektdiena" neizdevās nokļūt precīzi sākumā, taču šoreiz tas nebija liels zaudējums. Kamēr akurāti karināju mētelīti garderobē, es dzirdēju "Thinner" industriāli tucīgos toņus, kas nemaz nešķita tik saistoši manai gaumei. Es, protams, atvainojos, ja jaunietis "Thinner" patiesībā ir sava mūzikas stila izcils pārstāvis, man par to nav lemts spriest profesionāli, taču kā vienkārši smago mūziku mīlošs cilvēks, es nesaklausīju neko īpašu. Kā patīkamu pārsteigumu jāmin tas, ka jau pašā pasākuma sākuma stundā kluba telpas bija pildītas ar pieklājīga daudzuma publiku. Šogad "BBF" publiskošanas kampaņa nešķita īpaši masīva, tāpēc es pieļauju, ka interesi cilvēkos izraisīja vācieša "Nargaroth" piesaistīšana pasākumam. Katrā ziņā, es biju un esmu ļoti priecīga, ka cilvēki nāca par spīti 7 latu cenai un biezajam sniega slānim pa ceļam.

Otrie vakara gaitā mūs priecēja "Nycticorax". Grupu pāris reizes nācies redzēt spēlējam iepriekš. Tehnika, manuprāt, puišiem augusi un muzikāli neko kritisku pat nevaru atrast, tempi veikli, rifi izstrādāti, vienīgi vokālu joprojām prasās daudzpusīgāku. Vispār, es domāju, ka grupai potenciāls ir ļoti liels, tikai jāpiestrādā pie skatuves tēla un vokālu spektra. Nē, grims ļoti korekts un tam nav ne vainas, bet mūziķi uz skatuves izskatās neatbrīvojušies, nedaudz saspringti. Domāju, ka tam nav nekāda pamata, un šis saspringums ir jāizskauž ar steigu. Interesanti, ka grupu papildinājis kolēģis Krauklis no "Urskumug", piespēlējot ģitāru. Pēdējās dziesmas laikā gan Krauklis (loģiski) nozuda no skatuves, lai jau pēc brīža atgrieztos pie mikrofona, šoreiz kā "Urskumug" vokāls/ģitāra. Visu cieņu par drosmi spēlēt tuvu pie 2h pēc kārtas!

"Urskumug" šajā pasākumā pirmo reizi varēju novērtēt dzīvajā. Lai arī biju gaidījusi iepriekš daudz apspriestos skatuves tērpus, šoreiz tie izpalika. Vēlāk noskaidroju, ka tas, pavisam dabiski, ir mainījies dēļ tā, ka jaunākais materiāls un arī jaunais albums vairs neiet īsti kopā ar troļļu noslēpumaino ģērbšanās stilu. Tomēr, lai arī tika spēlēts jaunais materiāls, biju priecīga dzirdēt dziesmas no "Pārejas" un " Am Nodr". Mani visvairāk priecēja tas, ka skanējums bija tikpat baudāms kā ierakstā, nebija nekādu vilšanās momentu šajā ziņā. Un, kā arī atzina pati grupa, jaunais materiāls ir citādāks, taču joprojām saglabā grupas īpašo noskaņu, par ko arī pārliecinājos klausoties. "Urskumug" koncertā izmantoja bungu ierakstu, nevis dzīvu bundzinieku, taču mani kā instrumentu cienītāju, mierināja fakts, ka izmantotās bungas nav mākslīgi safabricētas un ka aiz ieraksta stāv dzīvs cilvēks ar īstu bungu komplektu.

Un beidzot pastāstīšu par vēso džeku no Vācijas - "Nargaroth". Priekšnesums bija tieši tāds, kādu to gaidīju, kādu to iedomājos un gribēju redzēt/dzirdēt. Uz skatuves tika spēlēti tādi klasiski gabali kā "Black Metal Ist Krieg" , " Erik,May You Rape The Angels", "The Day Burzum Killed Mayhem" un " Posessed By Black Fucking Metal". Un cilvēki publikā to uzņēma ar sajūsmu, ovācijām, lielu atbalstu un masīvu pačku kratīšanu. "Nargaroth" ir zināma personība tumšās mūzikas teritorijās. Savā laikā viņš ir raidījis asaru gāzi skatītājos, izcēlies ar savu viedokli un uzvedību. Šoreiz nekas šokējošs vai nepieklājīgs nenotika. Interesanti, ka dziedot mūziķis izmanto ļoti izteiksmīgu žestu valodu, norādot ar pirkstu uz domām/galvu, sirdi vai ononēšanas simulēšanu. Nē, es to nesaku ņirgājoties, tas uz skatuves atstāj ļoti labu iespaidu un man tiešām bija interesanti pavērot, kā "Nargaroth" komunicē ar savu publiku, tādejādi nodrošinot tuvākas saiknes, nekā tie mūziķi, kas izvēlās ieturēt maksimālu distanci, nerunāt un pat neskatīties uz cilvēkiem, kas viņu kāju līmenī izrāda sajūsmu no visas sirds. Mēs esam pieraduši saukt "Nargaroth" par bleķi, pie tam, es pieļauju, ka tie, kas nemaz nav klausījušies "Nargaroth", spriežot pēc augstāk minētajiem dziesmu nosaukumiem, par to nemaz nešaubītos, taču šajā sakarā es gribu dalīties tajā, ko pati uzzināju no Herr Wagner (jeb "Nargaroth" jeb Ash). "Nargaroth" nav black metāls un nevēlas ar to tikt saistīti, par cik kopš 1994.gada šis stils ir nomiris, pazaudējis savu būtību un kļuvis par ko tādu, par ko "Nargaroth" nevēlas pastāvēt. Dziesmas par black metal ir kā vēsturiska nostaļģija pēc laikiem, kad šis ļaunais mūzikas žanrs bija tīrs un nesamaitāts, ja tā var teikt. Protams, arī man bija grūti saprast to visu, skatoties uz mūziķiem, kas corpse paint’ā un ādas drēbēs sirsnīgi zāģē vienu dziesmu pēc otras, pieminot black metal aiz katra otrā vārda savos tekstos, taču galu galā esmu pieņēmusi to kā loģisku iznākumu tam, ko Ash pats saviem vārdiem man skaidroja. Un vēl – cilvēks uz skatuves, biedējošais "Nargaroth" ir pilnīgs pretstats tam pieklājīgajam vācu džentlmenim, kas pēc koncerta notīra seju, sasien matus zirgastē un, atvainodamies par aizsmakušo balsi, bez jebkādas pompozitātes vai snobisma piekrīt parunāt par mūziku, dzīvi un pagātni.

Atklāti sakot, šis koncerts un pasākums kopumā bija viens no ražīgākajiem un patīkamākajiem pēdējā pusgada laikā, jo izvēlētie mākslinieki, publika un atmosfēra summējās lieliskā vakarā. Paldies organizatoriem un lielākais paldies mūziķiem!

19. decembrī Saldū Jauniešu iniciatīvas centrā notika "Ziemassvētku rokkoncerts", kurā piedalījās jaunās rokgrupas "Animal Stampede", "Evade", "Toria", "Mismach" un "Ghettozloba".

Saldus Jauniešu iniciatīvas centrs ir Saldū iecienīta jauniešu pulcēšanās vieta, kur ir iespēja gan apgūt dažādas iemaņas, gan piedalīties dažādās aktivitātēs un viena no šādām jauniešu aktivitātēm notika 19. decembrī, kur spēlēja jaunas Latvijas mūzikas grupas. Gan jaunajiem, gan vecāka gada gājuma apmeklētājiem bija iespēja baudīt bezmaksas Saldus kultūras piedāvātās iespējas pirms Ziemassvētkiem.

Pirmā uz skatuves kāpa grupa "Animal Stampede" - rīdzinieki, kuri savu publikai pateica izpildot savus skaņdarbus klasiska roka ieskaņās. Šīs notis nevienam nebija svešas un daļa jauno apmeklētāju bariņš ilgi negaidot metās straujā kāju un roku izvicināšanā - "mošā". Grupas izpildītās dziesmas visi uzņēma ar skaļiem aplausiem, jo ko tādu bieži mūsdienās dzirdēt nenākas.

Grupa "Evade" uz skatuves stājās pēc progresīvās grupas "Animal Stampede". Grupa ir, kā vietējie saka, savējie saldenieki – Saldus saldie. "Evade" koncertu ieskandināja ar hardcore skaņām, kuras Saldū jau ir iegājušas vēsturē ar saukli Saldus hardcore. Grupa pārsteidza ar savu sastāvu, jo biju domājis, ka grupā spēlē divas ģitāras, bet šoreiz bija tikai viens, kas, manuprāt, grupas skanējumu nepasliktināja, bet izveidoja nedaudz savādāku kā parasti.

Uz skatuves trešie pēc kārtas kāpa grupa "Toria" - valmierieši, kuri ar post roka skaņām aizrāva klausītāju sirdis dažādu vecumu koncerta apmeklētājos. Grupas vijoļu skaņas un progresīvo ģitāristu izpildījumi aizrāva ne tikai skaņas ziņā, bet arī to profesionālais izpildījums bija skatīšanās vērts. Jāpiebilst, ka uz šī koncerta skatuves šajā grupā bija vienīgā meitene, kura spēlēja gan basu, gan vijoli. Pēc apmeklētāju atsauksmēm grupa noteikti tiks aicināta nākotnē vēl uz Saldu.

Latvijā jau zināmāka grupa "Mismach" no Skrīveriem uz skatuves kāpa ceturtie un ar saviem muzikālajiem gabaliem saldeniekus priecēja ne pirmo reizi, jo iepriekš Saldū uzstājās Jauniešu dienas noslēguma koncertā. Šo jauniešu pieredze uz skatuves bija acīm redzama, jo uz skatuves uzvedās pavisam brīvi un atklāti. Grupa sniedza kvalitatīvu pankroka skanējumu, kas daudziem jauniešiem atgādināja vasaras festivālu atmosfēru ziemas vidū.

Pēdējie uz skatuves pēc nelielas pauzītes uzstājās grupa Ghettozloba no Valmieras, kuri savu koncerta programmu sniedz perfekti, jo pēc katras dziesmas spēja apmeklētājos ieviest skaļu aplausu skaņas. Grupa sniegums skatītājiem ļoti iepatikās, ka mūziķi netika laisti no skatuves projām, pieprasot izpildīt vēl kādu dziesmu. Grupas komunikablais vokālists spēja veiksmīgi komunicēt ar publiku ieviešot dziļāku interesi mūziķu izpildījumā.

Koncertu apmeklētāju vidū bija gan pavisam mazi bērni no bērnu nama, gan pieaugušie, kas, manuprāt, deva mūsu nākotnei – jaunajai paaudzei iespēju ieskatīties koncerta norisē, kur var iztikt arī bez alkohola lietošanas. Šis koncerts sniedza labu ieskatu Saldus kultūras pasākuma iztrūkstošajā posmā, kur pietrūkst šāda veida koncerti. Rīkotājs Nauris Zeltiņš uzskata, ka šis koncerts bija laba dāvana gan mazajiem bērnu nama apmeklētājiem, gan pārējiem apmeklētājiem, kuri izmantoja iespēju apmeklēt bezmaksas koncertu pirms Ziemassvētkiem.
 

Dziesmuvaras diriģentu Kristas Auderes un Edgara Račevska, kā arī Jāņa baznīcas draudzes kora diriģentes un ērģelnieces Ilzes Reines vadībā abu koru ap 60 cilvēku kuplajā sastāvā atskaņoja piecus skaņdarbus.

To vidū izcēlās Andreja Jurjāna kantāte "Tēvijai", solo izpildīja Ilona Maļecka, instrumentālo pavadījumu nodrošināja koncertmeistare Ilze Ozoliņa.

Dziesmuvaras sezonas sākums kā ierasts ir jauns mācību gads ar jaunu censoņu papildinājumu sastāvā, kas nu jau divu mēnešu laikā ir panācis skanējumu, kas kā pašiem koristiem izsakoties par baznīcā sniegto koncertu ‘brīžiem lika visam ķermenim notrīsēt’. Pieticīga, bet apņēmīga skaita sniegtajos koncertos šā gada ietvaros ir nodibinājusies labskanīgi draudzīga sadarbība starp abiem koriem, kas tika atzīta arī mācītāja Jura Zariņa vēlējumos un cerībās pirms koncerta kopīgā lūgšanā.

Šis dievkalpojums un reizē koncerts sniedza patiesu svētku sajūtu gan dziedātājiem, gan kuplajam klausītāju pulkam.

"Zabadaks" mani vienmēr ir fascinējis ar savu īpašo atmosfēru. Tā teritorijā ir iespējams spēlēt dažādas sporta spēles un iepazīties ar citiem apmeklētājiem. "Zabadaka" teritorijā jūtos tā, ka būtu aizbraucis uz kādu festivālu, kur cilvēki ir laipni un atvērti cits citam.

"Liriskā lode" ir vietējā, Kuldīgas blice, kura pastāv salīdzinoši neilgu laiku-ap sešiem mēnešiem. Grupai šī bija tikai otrā uzstāšanās, taču par to nekas neliecināja. Manuprāt, grupa sevi parādīja no savas labākās puses un sniedza klausītājiem visu to labāko. Katra grupas nospēlētā dziesma tika uzņemta ar ovācijām un skaļiem aplausiem. Tas man lika domāt par to, ka šī grupa mājās jau ir atzīta un pieņemta. "Liriskā lode" uzstājās ap 30 minūtēm, taču šajā pusstundā viņi patiešām spēji mani aizraut un bija žēl, ka viņi jau tik ātri beidz savu uzstāšanos. Tikai vienai dziesmai savu darbu pielika arī vokāls, jeb Bērns Roks. Vēlāk grupas ģitārists, Jānis Bērziņš, pastāstīja, ka visas grupas dziesmas ir instrumentālas, Bērna Roka parādīšanās uz skatuves bija tikai neliels pārsteigums klausītājiem.

"Hospitāļu iela" savu uzstāšanos sāka ar dziesmu "Vilcene", palīdzot klausītājiem pāriet no "Liriskās lodes" pie "Hospitāļu ielas". Izdzirdot pirmās skaņas no grupas instrumentiem, telpa ātri vien piepildījās ar cilvēkiem. Pēc manām domām, grupai, kopš viņi muzicē bez Annas Andersones, ir zudis iepriekšējais asums. Vismaz man ļoti pietrūkst visu to instrumentu skaņas, kuras radīja Anna Andersone, kā arī viņa kā otrais vokāls. Ir saprotami, ka Dina Skreitule nespēj piedziedāt visās vietās, kur tas patiešām ir vajadzīgs, jo pašai ir jārada skaņu no vijoles. Es ļoti ceru, ka Anna Andersone atgriezīsies grupā un aizstās visus tos klusuma brīžus.

Grupa izpildīja tādas dziesmas kā "Teritorija", "Vārdnīca", "Sirds", "Pūķis" un citas. Neiztika arī bez "Baložu Pilnu Pagalmu" dziesmas "Nē", kas, manuprāt, ir ieņēmusi stabilu vietu grupas repertuārā. Grupai nospēlējot pēdējo dziesmu, klausītāji viņus tik ātri nelaida nost no skatuves un pieprasīja vēl vienu. Protams, ka publikai neatteica arī pēc vēl vienas pēdējās. Taču trešo jau neizdevās izspiest. Varbūt arī labi ka tā- daudz laba nevajag.

Uzstāšanās laikā pirmās rindas bija aizņēmušas vienīgi meitenes, varbūt pie vainas ir Edgara Šubrovska šarms?! Taču tas netraucēja arī vīriešu kārtas pārstāvjiem izlocīt kājas. Pēc manām domām, tieši Dina Skreitule ir tā, kura liek cilvēkiem kustēties mūzikas ritmā. Spēlējot vijoli viņa tik eleganti kustās, ka tā vien gribas viņai pievienoties!
 

Trešajā solo ģitāristu dueļu regulārā čempionāta kārtā uzvaru guva Jānis Kažemaks (Rebel Yell), kurš sīvā cīņā pieveica specīgo sāncensi Rihardu Rikmani (Dziļā Nemaņā). J.Kažemaks pievienojas pārējiem superfinālistiem un cīnīsies par galveno balvu – kompānijas Schechter ģitāru "Black Jack".

Šoceturtdien, 30.jūlijā, R’n’R noslēgsies solo ģitāristu dueļu regulārais čempionāts un cīņā tiksies Artūrs Mucenieks (Patriots) pret Jāni "Jenkiju" Andžānu (Wild), savukārt otrajā pārī spēkiem mērosies Martiņš Upenieks (Second File) un Rolands Milčs (Noziedznieki).

Solo ģitāristu dueļu superfināls notiks 6.augustā uz Rock’n’ Riga skatuves!

Šopiektdien, 31.jūlijā, jeb precīzāk sakot 30.jūlija plkst. 23:59, noslēgsies pieteikšanās R’n’R Garāžas dueļu 2.sezonai. Šoreiz atlases kārtība ir mainīta tamdēļ R’n’R aicina pretendentus rūpīgi iepazīties ar noteikumiem. Tos atradīsiet šeit: www.rocknriga.lv . Garāžas dueļi ir jauno grupu cīņa, kur jāizpilda pasaulē zināmākās roka melodijas un uzvarētājus nosaka klātesošie fani un klausītāji.

Uz skatuves piektdien, 31.jūlijā, savukārt kāps apvienība "No Neighbours", bet sestdien, 1.augustā, spēlēs grupa "Black Tea". Abiem kolektīviem šī būs debija R’n’R. Koncertu sākums 23:00.

Ieeja uz visiem R’n’R pasākumiem ir bez maksas!
 

Paši nepacietīgākie "Zvērā" apmeklētāji ieradās jau ceturtdienas pēcpusdienā, ar patīkamām atmiņām par pagājušā gada ballīti un kņudošo sajūtu pakrūtē, esot pavisam tuvu šī gada zvērīgajam pasākumam.
Telšu skaits ar katru brīdi kļuva arvien lielāks, ugunskuru dūmi piepildīja teritoriju tik pat aktīvi kā smiekli, dziesmas un jautrība.

Piektdienas rīts gan modināja ar bažām – vai tiešām būs piepildījušies meteorologu solījumi par gaidāmo lietu, pērkona negaisu, vētru un pat krusu nedēļas nogalē? Par laimi, - tās bija pirmās un teju arī pēdējās lietus piles visā festivālā. "Zvērā" atkal izcēlās ar patīkamo, varbūt kādam – pat par daudz patīkamo, saules peldi otrajā festivāla dienā.

Jau trešo gadu festivāla teritorija( vai varbūt pat "uzbūve)" ir praktiski nemainīga – kopsummā piecas skatuves, upe, kurā veldzēties gribētāji neaptrūkās pat naktī, telšu pilsētiņa, kurai, kā liels bonuss uzskatāmas – norobežotās un apgaismotās ejas, atsevišķa "pasaule" skeitborda cienītājiem, kuri šķiet, uz mini rampas pat arī gulēja. Protams – arī treilu parks riteņotājiem, futbola un volejbola laukumi klasiskāku sporta veidu cienītājiem.
Pieminot daudziem sāpīgo jautājumu – labierīcības, ir jāsaka, ka vienmēr jau var vēlēties labāk, bet – neaizmirstot to, ka atrodamies brīvdabas festivālā, nevis svarīgā pieņemšanā kādā Eiropas pieczvaigžņu viesnīcā – tualetes tīrīja, tualetes papīrs bija – nokārtošanās kultūra(un no tās izrietošās sekas) vairāk vai mazāk ir tomēr atkarīga no katra paša manierēm un, iespējams, tā brīža kondīcijas.

Austrumu saliņa, kurā nokļūstot pat radās sajūta, ka atrodies citā festivālā – klusi un mierīgi, ar vīraku smaržām un austrumu mūziku piepildītā teritorijā, kurā savu ēstgribu varēja apmierināt ikviens festivāla apmeklētājs, kurš iecienījis, vai varbūt tieši pretēji – vēlas pirmo reizi nobaudīt, krišnaītu veģetāro ēdienu. Tur pat varēja arī klausīties muzikālos un deju priekšnesumus, pirmajā vakarā arī ar The Hobos Ūdrīša piedalīšanos. Sestdienas priekšpusdienā, lieliski uzteicams Rīgas Improvizācijas Teātra sniegums, pat ar nelielajiem misēkļiem no par daudz bravūrīgo apmeklētāju puses, kas nespēja sabojāt jestro noskaņojumu publikā. Kulturāli, jautri un baudāmi.
Manuprāt, tendence, ka underground mūzikas festivālos parādās kulturāli pasākumi, ir tikai uzteicams fakts, pierādot apmeklētājam, ka mūzikas festivāls var arī būt kas vairāk kā trīs dienu ballīte zaļumos ar alkoholu un mūziku. Šajā gadījumā runājot par "Zvērā" – prieks par jau minēto improvizāciju teātri, prieks par jogas nodarbībām, modes skati un klinšu sienām.

Sportiskas aktivitātes, kuras "Zvērā" vienmēr ir bijušas cieņā, arī šogad nebija atstātas novārtā – futbols bija līdz pat vakaram, uzvarētājiem balvā saņemot festivāla šī gada simbolu – lapsu. "Ride it" biedrības rīkotās bmx dirt sacensības pulcēja paprāvu festivāla apmeklētāju pulciņu, liekot skaļi uzgavilēt un aplaudēt katram sacensību braucējam, pēc veiksmīgi nosēdināta trika. Par absolūto favorītu tika atzīts – Oskars Zajarskis, vietējais Saldus "monstrs".

Muzikālajā ziņā festivāls arī šogad tika bagātīgi pārstāvēts ar ārzemju grupām.
Mūžīgo jautrību ieviesošie franču "P.O. Box", šī festivāla uzticīgākie ārzemju veterāni, neskaitāmas reizes paziņoja, ka koncertu publika Latvijā ir labākā visā plašajā Eiropā, kā arī uz atvadām pieteica, ka – tiekamies nākošgad, šajā pašā vietā un laikā. (jācer, ka organizatori šo izteikumu respektēs) "P.O.Box" teicami uzkurināja publiku, lai tā spētu pienācīgi sagaidīt nākamos sestdienas vakara grandus – vāciski runājošos – "Neaera" un pašmāju, jau par leģendām nosauktos – "Skyforger". Pēdējie arvien varēja priecāties, ka "Neaera" neizsūca visu enerģiju no publikas, jo šķiet, ka tikai "Skyforger" spēja pulcēt tik daudz apmeklētāju vienkopus, ka pat paralēli uz blakus skatuves notiekošā kaimiņvalsts Igaunijas grupas "Lahesoda" uzstāšanās, iespējams, viņu vēsturē ieies kā vismazāk apmeklētā.

Arī pašmāju mūziķi tika pārstāvēti plašā lokā – patīkami piektdienas vakaru un arī festivāla lielāko skatuvi, iesāka grupa "Das Sonntags Legion" – ar čella un ģitāru skaņām likdami pieplakt publikai pie zemes un vērot tobrīd apmākušās debesis vai arī acīm ciet kaut kur ceļot muzikāli piedāvātajās fantāzijās.
"Inokentijs Mārpls" un "PND" – kā allaž, vecas un labas vērtības, klausītāju daudz, līdzdziedātāju tik pat daudz un ballīte turpinās.

Šķiet, ka vislielāko jautrību no visa muzikālā klāsta piedāvāja Roberts Gobziņš un viņa "Resnie putni", kuri uz skatuves tika apdziedāti daudz un dažādos veidos, kā arī zvērīgo ballētāju balsīs skanēja visu atlikušo festivālu, vairs jau arī ne tikai kā "resnie putni" – kaverversijas bija radušās daudz un dažādas.

Nedaudz skumji, par grupas "Mofo" uzstāšanos, kuras laikā skatuve palika bez elektrības, toties latviešu tauta sevi atkal pierādīja kā dziedātājtautu.
Šeit arī varētu minēt festivāla lielāko mīnusu – pamatīgi aizkavējušās grupu uzstāšanās uz abām skatuvēm, lika mulst daudziem, īpaši tiem, kuri mazāk orientējās mūzikā, lika domāt, ka "P.O. Box" nospēlēja fantastiski, lai arī no skatuves vēl tikai nokāpa "Angerlreich". Nobīde, kas dažbrīd pārsniedza pat stundu radīja apjukumu gan klausītājos, gan pašos skatuves māksliniekos. Kā arī nelielās tehniskās ķibeles(piemēram, dažiem mūziķiem diezgan ilgi bija jākoriģē skaņotājs, lai tiktu pie daudzmaz normālas skaņas), nedaudz traucēja, tomēr – visticamāk, ka paši organizatori apzinās ko un kā darīt, lai nākamajā gadā būtu labāk.

Četras dienas aizvadītas zaļā pļavā ar festivāla gaisotni visapkārt, ar nepiepildītiem draudiem par vētrām un negaisiem, šķiet, ka pat ar kulturālāku publiku kā citus gadus, lai arī diedelnieku, mazo bērnu netrūkst, tomēr – mazāk nācās redzēt alkohola nodarītos šausmu darbus cilvēkos. Nācās arī nosvinēt pirmās kāzas festivāla vēsturē, ja nemaldos – pat visu Latvijas festivālu vēsturē, ar piedienīgu līgavaiņa zagšanu, mičošanu un līgavas pušķa mešanu neprecētām jaunkundzēm pie skatuves.

Festivāls nu ir galā, apmeklētāji lielākoties apmierināti, organizatori visticamāk, ka arī un jau kaļ plānus nākamajam gadam, tā kā – jācer, ka pēc gada tiksimies tajā pašā vietā un laikā, jo tikšanās – ballēšanās un "Zvērā" vietu mainīt nedrīkst!
 

Sīvā triju raundu cīņā uzvaru svinēja grupa "Barrel"!

Lai arī "Coming Soon" pārsteidza ar oriģinālu dziesmu sagatavi un veda tālu prom no ierastā uzdoto dziesmu skanējuma, vīri no "Barrel" pret uzdevumu attiecās vienkāršāk un iekaroja vairāk publikas simpātiju, lai neteiktu ovācijas. "Coming Soon" izpildīja "Ozzy Osbourne"- "Perry Mason", "Presidents Of Usa"- "Peaches" un trešajā raundā "Faith No More"- "Easy". "Barrel" Savukārt stājās pretim ar "Alice Cooper"- "Brutal Planet", "Offspring"- "Selfesteem" un "Bon Jovi"- "Bed Of Roses".

"Barrel" turpina cīņu un pusfinālā tiksies ar "Rebel Yell". Pārējie pusfinālisti tiks noskaidroti šopiektdien, 22.maijā, kad tiksies "Wild" un "Screampiece", un 29.maijā, kad spēkiem mērosies "Laime Pilnīga" un "Age Of Stones".

R’N’R turpina uzkrāt superfināla balvas fondu un šībrīža uzkrājums ir 826 Lvl. Šo uzkrājumu veido katras piektdienas speciālā dzēriena apgrozījuma procents.

R’N’R arī atgādina – uz visiem pasākumiem ieeja ir brīva, arī uz sestdienu lielkoncertiem. Šosestdien uzstāsies jubilāri Linga. Sākums 23:00!
 

"Rebel Yell" maču uzsāka ar "Led Zeppelin" "Whole Lotta Love", kam "Dziļā Nemaņā" pretim lika "The Guess Who" "American Woman". Ar spilgtu daiļā dzimuma ovāciju vētru pirmajā raundā uzvaru gūst "Dziļā Nemaņā".

Otrais raunds sākās smagākos toņos – "Rebel Yell" ar "Metallica" "Sad But True", kam "Dziļā Nemaņā" pretim lika "Megadeth" "Symphony Of Destruction". Pateicoties intensīvajam izpildījumam "Rebel Yell" otrajā raundā sper platu soli priekšā "Dziļai Nemaņai"- neizsķirts 1:1!

Nāk trešais raunds. Kompozīcijas kļūst lēnīgākas un izšķirošo gājienu par uzvaru veic "Rebel Yell" ar "Guns’n’Roses"- "Sweet Child Of Mine". Viņu uzstāšanās laikā pazūd elektrība visā R’N’R teritorijā. Atjaunot strāvas padevi prasīja vismaz divas minūtes, kuru laikā "Rebel Yell" neapjuka un turpināja spēlēt. Lai arī ģitāras un balsi varēja dzirdēt bez pastiprinātājiem, grupas bundzenieces veikumu tumšajā telpā dzirdēja visi. Līdz ko atkal parādījās strāva grupa godam pieslēdzās pēdējam piedziedājumam un ar divkāršu atdevi pabeidza savu uzstāšanos. "Dziļā Nemaņā" trešo raundu turpināja ar "The Beatles" grāvēju "Yesterday" hard rock versijā, tomēr publikas simpātijas jau piederēja "Rebel Yell". Rezultāts 2:1 un "Rebel Yell" turpina ceļu uz superfinālu!

R’N’R Garāžas dueļu pusfināli notiks 5. un 12. jūnijā.

Superfināls notiks 19.jūnijā un absolūtais pirmās sezonas uzvarētājs balvā saņems konkrētu naudas summu, ko R’N’R būs uzkrājuši no piektdienas īpašo dzērienu apgrozījuma.

Balvas fonda uzkrājums šobrīd ir 772 LVL un tiks papildināts līdz pat superfinālam.
Atlikušās ceturtdaļfināla cīņas:
15.maijs – Barrel pret Coming Soon
22.maijs – Wild pret Screampiece
29.maijs – Age Of Stones pret Laime Pilnīga

Paralēli piektdienu dueļu koncertiem R’N’R notiek sestdienu lielkoncerti. Šosestdien, 16.maijā, plkst 23:00 uzstāsies BackFlow (ex-Mary Jane).

Atgādinām – ieeja uz visiem R’N’R pasākumiem brīva!
 

"Rock The Nation", Diana Moon un Nauris Rolavs pievienosies 1.atlases kārtas fināla dalībniekiem - Madarai Grēgerei, Sandijai Vīgantei un Elīnai Bucei -, lai 15.augustā kāptu uz Lielās fināla koncerta skatuves!

Vecrīgas klubā "Space Dog" paralēli hokeja spēlei "Latvija pret Šveici" spraigā cīņā sacentās 15 jauno mūziķu konkursa "Bliez Pa Pirmo" dalībnieki. Hokeju fanu līksmie izsaucieni tikai pastiprināja telpā valdošo atmosfēru ar līksmību, degsmi un entuziasmu. Katrs no mūziķiem rādīja savu sagatavoto mūzikas performanci, un, jāteic, mūziķu idejām un pašizpausmei nebija robežu!

Grupa "2tie" apmeklētājiem sniedza Džona Keidža skaņdarbu 4’33" pankroka aranžējumā, bet klausītāji šo performanci uztvēra ar dalītām jūtām, vieni bija sajūsmā, citi – tikai nosmīkņāja un neko neteica.

"Patīkamu pārsteigumu sagādāja grupa Between the Lines," saka žūrijas loceklis, grupas "Ēnas" solists, Lauris Valters, "tā kā grupa piedalījās gan pirmajā, gan otrajā atlases kārtā, tās sniegums 3 nedēļu laikā bija acīmredzami uzlabojies!" Līdz ar to žūrijas locekļu sastāvā notika aktīvas diskusijas par to, kuriem dalībniekiem piešķirt 3.vietu – solistam Naurim Rolavam vai grupai "Between the Lines". L. Valters atzinīgi novērtēja arī grupas "Mismach" puišus, kuri diemžēl nevarēja ierasties pilnā sastāvā, bet divatā spēja radīt skaistu un dvēseliski baudāmu muzikālu priekšnesumu.

1.vietas ieguvējiem grupai "Rock The Nation" uzdodot jautājumu, "Kuri ir Jūsu tiešie konkurenti šajā atlases kārtā?", grupas solists atbildēja: "Mēs visus dalībniekus uzskatām par konkurentiem, katrs no viņiem ir atšķirīgs, katram ir savs mūzikas stils. Vienam žūrijas loceklim var patikt pop mūzika, citam – rock mūzika. Tāpat ir arī ar klausītājiem un atbalstītājiem."

Diemžēl dažādu iemeslu dēļ uz konkursa 2.atlases kārtu neieradās grupa "Debasu Durovys", "Zoltan" un "Water Pearl", konkursa organizatori vēl izvērtēs katru no gadījumiem un sniegs savu lēmumu, vai atļaut šīm grupām uzstāties nākamajā atlases kārtā 28.maijā.
 

Tā mērķis bija popularizēt jaunos Latvijas izpildītājus, kā arī pieteikt viņus plašākai auditorijai kā talantīgus un profesionālus mūziķus.

Koncertā uzstājās tādi mākslinieki, kā Emi, Maya, grupas Water Pearl, Krampii, Aptekarj un Ira/kira. Mākslinieki izpildīja dažāda stila mūziku – R'n'B, pop, rock, un pat rap, tieši tādēļ katra izpildītāja priekšnesums bija interesants pasākuma apmeklētājiem.

Atšķirīgie mūzikas stili, noskaņas, balsis un skatuves tēli piesaistīja apkārtējos interesi. Pasākuma apmeklētāji bija patiesi pārsteigti par jaunajiem izpildītājiem, kuru uzstāšanās bija ne mazāk profesionāla kā Latvijā populārāko mākslinieku izpildījums.

Katrs mākslinieks izpildīja vairākas dziesmas, koncerts ilga apmēram divas stundas. Koncerta pameklētāji ne tikai dziedāja, atbalstot jaunos izpildītājus, bet arī ļāvās dejas ritmiem. Pēc izpildītāju uzstāšanās apmeklētāji izmantoja iespēju iepazīties ar jaunajiem censoņiem, uzdot interesējošus jautājumus un vienkārši kopā atpūsties. Jaunie izpildītāji bija sajūsmā par apmeklētāju atsaucību. Šī iemesla dēļ, "Onyx Records" plāno šādus pasākumus organizēt regulāri.
 

Tradicionāla atklāšana, reģistrācijas kņudoņa, līdz beidzot katrs vairāk vai mazāk apzinādamies, kas notiek, kurp jādodas, izklīst, lai nepiespiestā gaisotnē, ko gan nevar teikt par telpām, dalītos zināšanās, uzdotu jautājumus un meklētu atbildes attiecīgajā jomā ar meistaru palīdzību, viedokli.
Viena no pirmajām lekcijām, ko apmeklēju bija dzejnieka, režisora, visādi citādi ļoti pieredzējuša cilvēka Livara Jankovska saistoši pasniegtie vārdi par atgadījumiem kā piemēru personas subjektīvajai attieksmei, reaģēšanai uz apkārt notiekošo. Ko tikpat interesantu, ja ne pat vairāk cerēju sagaidīt no Imanta Dakša, kurš diemžēl miglainā neizpratnē tā arī neieradās. Tomēr notikušais neiespaidoja procesu izbaudīt lai kā arī nebūtu, jo Muraveja /Aleksandra Sirdsova/, skaņu lietpratēju, Toma Poiša, Kaspara Ancāna, Pauļa Grīnhofa, Andra Buiķa, Aigara Māla, Andra Jezika un citu meistaru dzirdētā nesamākslotība, spēja vienkārši pastāstīt un dalīties pieredzē, pat ar iepriekšējā vakara vizuāli saredzamajām sekām, aizķēra un stundu garā lekcija paskrēja nemanot, tieši tāpat, kā nemanot pienāca vakari...

Vakari, kad pēc koncertu apmeklējuma, kuros bija iespēja dzirdēt tiešām manai ausij patīkamas un ne tik patīkamas apvienības un individuālos izpildītājus, kā "Medieval Child", "Rebel Yell", "Acid Rain", "Monkey Rocks", "Triānas Parks" un citi, seko tikšanās mītnēs. Šajās vietās savukārt valda vēl neformālāka gaisotne, nekā tas ir nodarbību laikā. Ar alus līdzās esamību vai cigareti zobos un dzīvās mūzikas pavadību, līdz tiek izsiti korķi vai apsaimniekotāji ierodas un saka:" Tā, lai tūlīt pat visi būtu pa istabām un apkārt valdītu klusums!", tiek apspriestas aizkulises, dienā iegūtais, redzētais, ēstais un izjustais. Tas viss tik ļoti piederas pie lietas, ka tu kā vērotājs iesākumā sēdi, izjūti apkārt pastāvošo atmosfēru, mēģinot asimilēties, ko arī izdari ...aizsapņojies..., bet no rīta, pilnībā neizgājis, atkal dodies mutuļojošā rock’n’roll vilnī ar visām no tā izrietošajām sekām.

Viens mirklis, piepildīti krāsains moments Madonā bija pavasara brīvdienu laikā /5.-10.arīlis/ notikušais pasākums "Ģitāristu sesija 2009". Seko atgriešanās realitātē. Ne reinkarnācija, bet sava veida pāreja gan. Kas zina, tie saprot, kas ne- iespēja pamēģināt.

Bildes iespējams aplūkot šeit.

Dzelzceļa muzejs durvis vēra jau pulksten 17:00, bet pirmie kafejnīcas sveicēji uz skatuves kāpa īsi pēc pulksten 18:00. Lai gan sākotnēji zālē bija tikai pāris desmiti cilvēku, ap pulksten 22:00 to bija krietni vairāk. Pasākuma rīkotāji bija parūpējušies gan par ēdieniem, gan par dzērieniem tiem, kuriem "Dzelzceļa muzeja" vēsajās telpās bija nepieciešamība sasildīties.

Kā pirmie "Leningrad" sveicēji uz skatuves kāpa grupa "9Horizon", kuras sniegumu ar interesi klausījās mūziķis "Goran Gora", kurš pēcāk pats kāpa uz skatuves, lai prezentētu savu jauno muzikālo skanējumu. Pasākuma apmeklētāja "panku panka" Pekša atzinību ieguva grupa "VIPP Basbočka", kuras dalībnieki uz skatuves kāpa, tērpušies liela izmēra autiņbiksēs. Peksim un pankam Viktoram ir cits viedoklis par to, ka grupa "Tumors", spēlēja kā grupa ar kārtas numuru trīs, tiek dēvēta par pankroka mūzikas stila pārstāvjiem: "Tie nav panki un tas, ko viņi spēlē, nav nekāds pankroks." Savukārt, hardcore eksperimentatori, grupa "Kriegopfer" skatuvi atstāja, izkliedzot frāzi: "Pied*āzt AKKA/LAA."

Grupas "Kuchenbeat" spēlētā mūzika neatstāja vienaldzīgu nevienu no apmeklētājiem. Var pat teikt, ka šī grupa bija viena no tām, kura pie skatuves pulcēja plašu klausītāju loku un kura ar dažādajām trompetes skaņām, sniedza pozitīvas emocijas klausītājiem.

Dziesmām dziedāt līdzi jubilejas apmeklētāji sāka, kad uz skatuves kāpa roka veterāni grupa "Linga". Tā it kā nekas nebūtu mainījies, Gvido puiciskā izskatā, tērpies ādas biksēs, izpilda tās dziesmas, kas sen jau daudziem ir zināmas vai vismaz dungojamas līdzi. Dziesma "Krodziņš", kurai dziedāja līdzi vai ikviens no apmeklētājiem, bija grupas "Linga" veltījums kafejnīcai "Leningrad" viena gada dzimšanas dienā.

Savukārt, par spīti žurnāla "Vakara Ziņas" rakstam "Leningrad" jubilejā- nemodīgākās grupas Somijā", tieši somu grupas ir uzskatāmas par lielāko vakara pārsteigumu un putukrējumu uz "Leningrad" jubilejas tortes.

Ekscentriskais sintezatora, basģitāras un bungu trio "Folke Westside" savu skanējumu raksturo kā Nintendo datorspēļu konsoli, kas apvienojusies ar pankroka mūzikas valdzinājumu. Astoņu bitu skaņas elementu izmantotāji savās muzikālajās kompozīcijās, apvienojumā ar ekspresīvu mūzikas izpildījumu un oriģināliem zilas un sarkanas krāsas sporta kostīmiem, piesaistīja pasākuma apmeklētāju uzmanību, ļaujoties trakām dejām skatuves tuvumā. Tieši šī bija viena no grupām, kuras izpildījuma laikā varēja apjaust cik patiesībā ir jubilejas svinību apmeklētāju. "Jā, šie gan bija labi, man patika," pēc grupas "Folke Westside" nospēlēšanas saka Viktorija (21).

Kā žurnālam "Vakara Ziņas" atklāj grupas "Foto" līderis Foto Jervinens, tad "mūsdienās Somijā grūti iedomāties ko vēl nemodīgāku kā dziedāt somiski un spēlēt tā, ka tavai mūzikai nav nekādas saiknes ne ar grupu "HIM", ne "Rasmus." Šīs somu grupas līderis par spīti "nemodīgākās" grupas titulam, uz skatuves kāpa tērpies uzvalkā un izpildīja dziesmas tikai somu valodā. Gan Kārlis (18), gan Mārtiņš (24) grupas "Fotto" mūziku vērtē kā "progresīvu."

"Leningrad" jubilejas svinības beidzās krietni uz rīta pusi, kad sešpadsmit grupu sveicieni uz "Latvijas Vēstures Dzelzceļa muzejā" esošās skatuves bija izskanējuši. Jācer, ka nākamgad būs vēl lielāka torte un vēl vairāk pārsteigumu.
 

Tiesa, visiem gribētajiem iekšā iekļūt nebija iespējams un daļai nacās palikt aiz durvīm. Rokā tā mēdz gadīties... R’N’R īpašnieks Gustavs Terzens to komentē šādi: "Tas ir īstais roks! Mums nav nedz ieejas maksas nedz apsardzes (tādu varam noorganizēt pašu spēkiem) un iznākums ir šāds – tauta drūzmējas, grib tikt iekšā! Un neskatoties uz lielo pūli, mani kārtējo reizi pārsteidz rokpublikas kulturālā uzvedība."

Tomēr iekšā iekļuvušie par saspiestību nesūdzējās – par to parūpējās pašmaju grupas "The Blackout" un "Rebel Yell" pašā pirmajā R’N’R "Garāžas duelī"! Cīņa ritēja spraigi – "Blackout" sāka ar "Guns’ n’ Roses" grāvēju "Paradise City" un uzreiz pēc viņiem "Rebel Yell" zvanīja "Ac/dc" elles zvanus – pēc pirmā raunda publika lēma uzvaru "Rebel Yell". Rezultāts 0:1! Otrajā raundā grupas iznāca ar pašmāju roka pērļu koverversijām – "Blackout" ar Lingas "Signe Melo" un "Rebel Yell" ar "Opus Pro" "Dzimene"....šoreiz pārāki izrādijās "Blackout" un rezultāts neizšķirts – 1:1! Trešais un izšķirošais raunds tika veltīts hardroka mežoņu "Skidrow" daiļradei – "Blackout" ar "Slave To The Grind" un "Rebel Yell" ar "Monkey Business"... un uzvara ar neapšaubāmu publikas spriedumu tika lemta "Rebel Yell" – kopējais rezultāts 1:2 par labu "Rebel Yell"!

Līdz ar to "Rebel Yell" turpina pretendēt uz "Rock’N’Riga" galveno "Garāžas dueļa" balvu – naudas summu, kura tiek norēķināta no kroga apgrozījuma par kādu īpašu dzērienu konkrētajā dueļa vakarā. Atklāšanas blieziena kopējais uzkrājums – 137 Ls! Naudas uzkrajums šādi tiks papildināts katru piektdienu līdz superfinālam 19.jūnijā. Visu uzkrājumu saņems superfināla uzvarētājs viens pats.

Nākamā cīņa jau šopiektdien, 20.martā un savā starpā sacentīsies hard rock dvēseles mantinieki "Laime Pilnīga" un nedaudz smagāka skanējuma kolektīvs "Intense". Arī šajā vakarā grupas būs sagatavojušas katra pa trim koverversijām no lielās roka enciklopēdijas un tikai jūs, "Rock’N’Riga" publika, lemsiet, kurš uzvarēs un turpinās cīņu par galveno balvu!

"Rock’N’Riga" ir atvērts katru dienu no 9:00 līdz pēdējam klientam, izņemot svētdienās, kad darba laiks ir līdz 21:00. Katru dienu brokastis, pusdienas un vakariņas un, protams, cienījama dzērienu izvēle.
 

14. martā plkst. 20:00 rokmūzikas cienītājiem oficiāli savas durvis 13. janvāra ielā 33 vēris jaunais Rīgas rokbārs "Rock’n’Riga" (RnR). Par tā īpašniekiem uzskatāms izbijušais "Swh Rock" dīdžejs un smagās mūzikas apvienības "Sia Radikal" ģitārists Gustavs Terzens, Latvijas Motoklubu Asociācijas valdes loceklis Pēteris Melnbārdis, kā arī uzņēmuma SIA "Latvijas zemes resursi" īpašnieks Kristaps Ozoliņš.

Kamēr par viesu labsajūtu rūpējās roķīgās "Kiss" meitenes, vakaru atklāja projekta iniciators G. Terzens, piesaucot pasākuma līdzvaininieku vārdus, sakot "paldies" viesiem par radīto atmosfēru un uz pirmo "Garāžas dueli" izsaucot vakara muzikālos cīkstoņus - rokgrupas "The Blackout" un "Rebel Yell". Abas apvienības trīs raundu garumā sacentās par vakara labākās grupas titulu, alus kasti un iespēju spēlēt pilnu koncertprogrammu. Namatēvu sarūpētie iknedēļas "Garāžas dueļi" uzskatāmi par rokbāra īpašo piedāvājumu, kurā pieaicinātajiem jaunajiem rokmūzikas censoņiem, izvirzoties līdz superfinālam, ir iespēja gūt ne tikai slavu, bet arī izcīnīt naudas balvu.

Vakara uzvarētāju "Rebel Yell" bundziniece Kristīne Segliņa: "Ir doma, ka šis krogs būs tas, kurā iegriezīsimies visbiežāk." Otrās vietas ieguvēju, bet "ne zaudētāju", kā uzsvēris Terzens, "The Blackout" bundzinieks Jēcis Zemzaris: "Mūsuprāt, Rīgā jau sen bija nepieciešama šāda iestāde, tīta pozitīvā, vecmodīgā rokenrola aurā. Klubi, kuros var rast saikni ar tieši šo mūzikas žanru, parasti ir pelēcīgi noformējumā un ir atvērti tikai retajās koncertu dienās. RnR, savukārt, būs lieliska iespēja apmeklēt ikdienā. Lieliska skaņa spēlējot un klausoties, atraktīvi bārmeņi un patīkama, mājīga atmosfēra. Kā saka, visi savējie."

Kā paredzēts kroga darbības uzstādījumos, savu apmeklētāju apetītes mazināšanai galdā tiks celta ne vien kvalitatīva rokmūzika, nodrošinot skatuvi mūziķiem un koncertierakstus video ekrānos, bet arī dienas svarīgākās ēdienreizes un, protams, arī alkoholiskie dzērieni. "Ja atrodos Vecrīgā un runa ir par ēstgribu vai slāpi, vairs nav divu domu, kur iegriezties," – tā J. Zemzaris. Uz jautājumu par, viņaprāt, veiksmīga kroga formulu G. Terzens atbildējis tieši: "Nekādas ieejas maksas un nekādas apsardzes, saprātīgas cenas!" Lai arī krogs atrodas kādreizējā "Sunset" bāra telpās, tā priekšgājēja neveiksmīgā pieredze RnR īpašniekus nesatrauc. "Vieta ir laba, galvenais ir tajā ielikt pareizo saturu," uzsvēra G. Terzens, bet atturējās spriest par kroga ilgtspējību: "Tad jau redzēs...", piebilstot, ka ideja par krogu esot lolota jau "sen, un tikai krīzes apstākļos to varēja realizēt."

Vakara apmeklētāju vienojošais viedoklis liecina, ka gan pasākums, gan pati vieta uztverta pozitīvi. Valters (22): "Te ir baigi forši!" Pjērs (39): "Lai arī roks nav īsti mans stils, bet ir labi." "The Blackout" vokālists Rūdolfs Bundulis: "Atmosfēra šeit ir super, jo netiek uzspiests kāds konkrēts ģērbšanās stils. Ar RnR varētu konkurēt tikai "Melnā Piektdiena"." Kā RnR iespējamie konkurenti minēti arī rokklubs "Fontane Palace" Liepājā, kā arī "Depo" un "Space Dog" Rīgā, tomēr konkrētajā žanrā, "kurā darbojas RnR - neviens. RnR publika ir atšķirīga no tās, kas apmeklē lielāko daļu Vecrīgas bāru. Šis ir pirmais bārs, galvenokārt, cilvēkiem, kas klausās smagāku mūziku, un ļoti šaubos, vai tipiskie Vecrīgas bāri tos "nozags" RnR," vērtē J. Zemzaris.

Jāpiebilst, ka nākamais "Garāžas duelis" iekš "Rock’n’Riga" paredzēts piektdien 20. martā, kurā duelēsies pašmāju "Led Zeppelin" jeb "Laime Pilnīga" un post trash/metal grupa no Rīgas "Intense".

Jā, lai cik dīvaini arī neliktos, tā pavisam vienkārši, kādu vakaru paķēru garastāvokli un savos 18, kopā ar draugiem aizsoļoju līdz "Studentu klubam", kur uzstājas 2004. gadā dibinātā, rokmūziku pārstāvošā, popularitātes sākumposmā esošā grupa "Laime Pilnīga"

Vieta diezgan gaumīga, katram iespēja atrast stūrīti sev. Skan patīkama mūzika, ko atskaņo Uldis Rudaks, sāk pulcēties arī cilvēki- interesanti ģērbti, hipijiskā izskatā, vienkārši un ar stāstu. Kāds sarunājas, cits pērk alus glāzi... Lai gan zemā apskaņošanas kvalitāte ir jūtama pat man kā neprofesionālai skaņas kvalitātes pazinējai, atmosfēra visapkārt liek aizmirsties...
Drīz uz skatuves kāpj 4 brīnumi [Ervīns Ramiņš- vokāls; Mārcis Vasiļevskis- ģitāra; Jānis Olekšs- bass; Elvijs Mamedovs- bungas], kuri apvienojušies grupā "Laime Pilnīga", katrs ar savu individualitātes piesaisti un instrumentu. Kad solists izpilda dziesmas, esmu zināmi pārsteigta. Neviļus izsaucos- Wow! Balsi papildina ķermeņa valoda un emociju piesātinātība no visu grupas dalībnieku puses. Tas savukārt noved pie neizbēgamas dejas, dziedāšanas līdzi, pat tad, ja nav zināmi vārdi, no publikas puses. Hipnoze? Nē, vienkārši reāli potenciāla Rock’n’Roll grupa, kas spēj iekustināt, aizraut.

Protams, mēs esam dažādi un tik pat atšķirīga ir mūsu gaume, izvēle mūzikā, dzīvē kā tādā. Kaut vai meklējot piemērotākos starp skābiem vai marinētiem gurķiem, ko piegriezt ‘rosulam’. Tāpēc loģiski, ka kādam noteikti liksies nepatīkami klausīties, kur nu vēl lasīt par grupu "Laime Pilnīga". Tomēr pieļauju, ka liela daļa nepaliks vienaldzīgi, dzirdot grupu dzīvē vai tās ierakstus,- "Hey Babe", "I’m Love with Money" [dziesmai uzņemts videoklips], "We are praying" un citus-, kas pašlaik atrodas vairākos mp4 atskaņotājos, mobilo telefonu izlases sarakstēs, parādās TV ekrānos, tiek atskaņoti radio ēterā, ieņem augstas vietas dažādos topos. Nevar nepieminēt to, ka "Laime Pilnīga" iesildīja pazīstamās grupas "Mumiy troll" koncertu Rīgā.

P.S. 20.martā Tev ir lieliska iespēja reizē dzirdēt grupu "Laime Pilnīga" un ievērtēt jauno roka bāru [atrašanās vieta- Vecrīgas nomale pie dzelzceļa tilta, kur kādreiz bija "Salt'n'Pepper" un pēc tam arī "Sunset Bar"], pasākuma sākums plkst. 20:00!
 

Kopā ar Kreator uz Rīgu ir atbraukušas vēl trīs grupas, kas uzstājās "iesildītāju" lomās:
"Eluveitie" (Folk/Melodic Death Metal) no Šveices, "Emergency Gate" (Melodic Power Metal) no Vācijas un "Caliban" (Metalcore/Metal) arī no Vācijas.

Neatceros kad pēdējo reizi Melnajā Piektdienā bija tik daudz cilvēku. Zāle palika pilna no paša sākuma, līdz pat pēdējai "Kreator" dziesmai. Latvijas metāla cienītāji jau ilgi bija gaidījuši kaut ko tādu un beidzot tas ir noticis. Nedomāju, ka mūziķi bija gaidījuši tik ļoti siltu uzņemšanu no Rīgas publikas un varēja just, ka viņu sajūsma par tik spēcīgu atbalstu bija patiesa.

No iesildītājiem visvairāk patika "Eluveitie", kas spēlēja ļoti interesantu un melodisku folk/metal mūziku ar īstu spēcīgu balsi.

Paši "Kreator" sāka savu uzstāšanos ar nesen pabeigta albuma "Hordes of Chaos" tituldziesmu. Tālāk tika izpildītas dziesmas gan no jaunā albuma, gan arī vecie grupas grāvēji, ko tik ļoti iemīļojusi publika ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. "Kreator" parādīja visu uz ko ir spējīgi. Šeit bija visas panākuma sastāvdaļas: gan viņiem raksturīgi agresīvi politiski ievirzīti teksti, gan skaļa un spēcīga skaņa, gan thrash metālam raksturīga agresija, kas neatstāja fanus vienaldzīgus.

Vairāk bildes skaties te!
 

Lee "Scratch" Perry ir – viens no ietekmīgākajiem regeja mūziķiem un producentiem. Viņš ir dzimis 1936. gadā uz salas, kas tiek uzskatīta par regeja mūzikas dzimteni – Jamaikas. Lee "Scratch" Perry bez šaubām ir viena no harizmātiskajām personībām regeja mūzikā un viens no regeja mūzikas veterāniem, kas ir ieguldījis ļoti daudz darba Jamaikas populārās mūzikas attīstībā pasaulē. Savu pirmo albumu viņš ierakstīja 1969. gadā un tas saucās "The Upsetter". Jau 1973. gadā, Perry uzbūvēja ierakstu studiju savas mājas sētā, ko nosauca par "The Black Ark", lai iegūt pilnīgu kontroli pār savu mūzikas produkciju un turpināja producēt tādus ievērojamus regeja mūziķus kā Bobs Mārlijs un "The Wailers", "Junior Byles", "The Heptones", "The Congos" un "Max Romeo" u.c..

Uz doto brīdi Perry dzīvo Šveicē kopā ar sievu Mireille un diviem bērniem. Kaut arī 2006. gadā viņš nosvinēja savu septiņdesmito dzimšanas dienu viņš turpina ierakstīt mūziku un uzstāties gan Eirop gan Ziemeļamerikā. 2003. gadā Lee "Scratch" Perry saņēma prestižo Gremmi balvu par Labāko Regeja Albumu, kas saucas "Jamaican E.T.".

Rīgas publiku  priecēja ne tikai ar savu neizsīkstošu pozitīvu enerģiju un runām par mieru, bet arī ar vistīrāko un īstāko regeja mūzikas priekšnesumu, kas jāsaka godīgi, manuprāt, atstāja diezgan lielu iespaidu uz cilvēkiem, kas atnāca uz šo pasākumu, spriežot pēc starojošām cilvēku sejām arī pēc koncerta, kas beidzās vēlā naktī (ap diviem).

Koncertu atklāja mūzikas kolektīvs "Auļi", kas ir mūsdienās reto instrumentu – dūdu un tradicionālo bungu – apvienojums. Grupas spēlētajā mūzikā var saklausīt ietekmes no ļoti atšķirīgiem mūzikas virzieniem un stiliem: roka, metāla, ethnotrance, senās mūzikas u.c.. "Auļi" spēlē galvenokārt instrumentālu mūziku. Grupas repertuāru veido oriģinālkompozīcijas, latviešu tradicionālo melodiju aranžējumi, kā arī citu Eiropas tautu melodijas un to aranžējumi.

Radio "Naba" 6 gadu jubilejā sveica arī Igaunijas un Ukrainas etno-roka pārstāvji - grupa "S", kas izpildīja Igauņu un Ukraiņu folkloras dziesmas un melodijas. Viņiem pievienojās arī Dj Ag un Dj Raitis, kas ir Miksameistaru tandēms, abi veido arī raidījumu Radio Naba, ko var dzirdēt sestdienās no pulksten 19 līdz 21.

Šāds pasākums nebūtu izdevies arī bez pazīstama Latvijas radio dīdžeja un mūziķa – Roberta Gobziņa, kas stādīja priekšā savu daudzskaitlīgu projektu "2 Anna un Resnie putni", izpildot vairākas kompozīcijas, kura starpā bija arī publikai ļoti iepatikusies dziesma "Tītari", ko zāle dziedāja kopā ar mūziķiem.

Jāsaka gan, ka pasākums ir patiešām izdevies. Koncerta laikā varēja aizmirst visas dienišķās raizes un iegrimt skaistajā un visdažādākajā mūzikā. Visi, kas atnāca uz šo koncertu, atnesa līdzi tikai pozitīvās emocijas, viss negatīvais palika ārpus zāles, kurā notika koncerts par godu vienai no vispozitīvākajām radiostacijām Latvijā – radio Naba (93.1 Fm), kurā, starp citu, darbojās vispozitīvākie cilvēki. Apsveicam! Tā turpināt!

Varētu teikt, ka šī Liverpūles draugu regulāra viesošanās Latvijā aizsākās tad, kad pie mums uz Rīgu atbrauca grupas "Anathema" ģitārists – viens no trijiem brāļiem – Danny Cavanagh. Šķiet, tas bija pirms kādiem trijiem gadiem, kad Danny Cavanagh nospēlēja divus akustiskos koncertus Latvijā. Laikam tad arī aizsākās tuvā un apsveicamā draudzība starp Liverpūles puišiem un mūsu pašu talantīgo meiteni "Vic Anselmo".

Un kā jau ierasts, šādā pasākumā kā īpašais viesis spēlē "Vic Anselmo". Akustiski, skaisti, pilnīgi un ar rotaļīgu pārliecību piepilda zāli galvenokārt ar balsi, balsi un balsi. Apbrīnojami!

Pēc "Vic Anselmo" priekšnesuma uz skatuves jau sēž divi vīri un vakars ar "Anathema", "Antimatter" un "ION" dziesmām var tikt atklāts. Savādi gan, ka "ION  dziesmas bija salīdzinoši maz, pietam, tika spēlēta arī John Lenon dziesma "Working Class Hero", kuru nospēlējot Mick Moss atklāj, ka dīvaini ir tas, ka Lenons ir sarakstījis ļoti līdzīgu dziesmu ar tādu pašu nosaukumu, kādu spēlē "Antimatter". Mick Moss sasveicinās ar publiku un atklāj, ka ir ļoti priecīgs atgriezties Igaunijā, tāpēc zāli pāršalc smieklu vētra. Koncerts iesākas ar "Antimatter" vecajām dziesmām no "Saviour" laikiem, kurām seko arī "Anathema" dziesmas – "Empty", "Lost Control". Protams, neiztikt arī bez tādiem "Antimater" hītiem kā "Legions" un "Leaving Eden". Koncerta laikā uz skatuves atgriežas arī "Vic Anselmo" un kopīgi, līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad tika dziedāta Nick Cave dziesma "Where the wild Roses Grow", nodzied "Antimatter" dziesmu "Flovers".

Koncerts tiek pabeigts un abi mākslinieki atstāj skatuvi, taču ir pārliecība, ka viņi vēl atgriezīsies, jo dziesmu tekstu lapu čupiņa vēl izskatās diezgan paprāva. Pēc tautas aicinājuma Mick un Duncan atgriežas uz skatuves un nospēlē vēl tikai vienu dziesmu. Žēl, ka tikai vienu, taču, ir tāds sakāmvārds, ka laba daudz nevajag. Šajā gadījumā nepiekrītu, jo koncerts varēja turpināties visu nakti. Bet nekas, gan jau, ka pēc neilga laika "Antimatter" atgriezīsies Latvijā un kaut kas liek domāt arī par to, ka pirms tam vēl mēs šeit varētu redzēt arī "Anathema". Takā būtu jau laiks, un kāpēc tam par iemeslu nevarētu būt drīz izdot paredzētais jaunais albums?

Spriežot par sevi tas nav nekas negaidīts un pārsteidzošs visā šo Latvijai tik nozīmīgo dienu gaitā un sajūtās mēs pieķeram sevi pie domas, ka mēs tomēr zinām katrs sev vien tik mīļo melodiju un ziņģi, kura mums saistās ar savu zemi kam Latvija vārdā.

Man šīs rindiņas nāk no vakar kā izbaudītā "Čikāgas Piecīšu" atkal redzēšanās koncerta Rīgas pašā vidiņā un arēnā kas gana plaša lielam tautiešu pulkam un klausīties un līdzi dziedāt gribētāju skaitam. Vienkārši un sirsnīgi lidinājās dziesmu skaņas no tautas atmiņā paliekošās grupas Čikāgas Piecīšu koncerta skanējuma. Ir ļaudis, kas viņus atceras no daudziem iepriekšējiem koncertiem jau krietnu laiku atpakaļ mūsu atjaunotās Latvijas pašos pirmsākumos, kad viņi daudziem šķita kā dzidrs ūdens malks un iespēja droši saukt vārdā to kas tik ilgi bija liegts.

Ļautiņi, kas cerēja sagaidīt šīs sen dzirdētās un daudziem iemīļotās melodijas nebija vīlušies, tās skanēja ar Armanda Birkerta samtaino balsi un Lorijas Vudas plūstošo dziedājumu...Kāds dungoja līdz ‘'Bij septiņi no rīta Rīgas ielās" vēl kāds smaidīja un aplaudēja līdz ar "Kurpniekzeļļu" pirmajām skaņām. Labdabīga gaisotne un vienkāršas sirsnīgas sajūtas virmoja gaisā un tās jaucās līdz ar visjaunāko cilvēciņu dzidrajiem smiekliem un blēņošanos...Man pašai tas radīja lielu pacilātību, kad tev apkārt virpuļo un draiskojas mazi ķipari, kurus vairāk piesaistīja lielais plašums, kurā tad radoši un emocionāli izpaust savu pašreizējo noskaņojumu.

Viņu uzmanība vairāk tika piesaistīta koncertā notiekošajam kad uz skatuves parādījās bērnu ansambļi no vairākām Latvijas pilsētām, kur jau Piecīšu koncerti bija izskanējuši un netikai....Smaidiņš un Jūras akmentiņi, Knīpas un knauķi, Dzeguzīte un vēl un vēl jaunie un dziedot gribošie mazie talanti spēja saistīt pat savu mazo vienaudžu uzmanību, kam domas līdz tam uz draiskulībām vien tiecās. Mazais Letiņš kā arī Viena saule tas pats mēness ar bērnu balsīm skanēja vienreizēji un tikai bērniem varoši un patiesi skanoši...Piecīši ir ieviesuši šo tradīciju dziedāt kopā ar bērniem un tam arī radījuši jaunas melodijas, lai kopā ar bērniem šajos Latvijas Dzimšanas svētkos savus tautiešus sveiktu ar svaigām un liriskām melodijām, kā dziesmiņa Sarauj Latvija un Es izgriezu karodziņu...Patriotiskas dziesmas ar bērnu balsīm patiesi skanēja braši un likās ka arī viņiem ir gandarījums un pacilātība par sevis dziedātām dziesmām.

Savukārt vīru kārtas cilvēkam nepagāja secen tik dzirdētā un bieži arī dziedātā melodija "Kā man garšo alus" un tas tika arī ļoti uzskatām parādīts, kad vesels krietnu dziedātāju pulks no Tehniskās Universitātes kora "Gaudeamus" iznāca uz skatuves ar alus kausiem rokās un Alberts Legzdiņš ar savu tukšo alus kausu saviem līdz dziedātājiem izdiņģēja ar kādu alus lāsi...Bet publika ļoti labvēlīgi atsaucās uz alkohola lietošanu koncerta laikā un paši šo melodiju skaļā balsī skandēja līdz...

Lai nu kā, bet šīs grupas sirds un dvēsele (kā viņi paši dēvē) Alberts Legzdiņš bija ticis pie sadzīves traumas, savainojis pieri savas viesnīcas dušā, bet tas viņu nebija atvēsinājis no saviem jociņiem un labdabīgām piezīmēm...Jokus viņš plēsa uz nebēdu un komiskus notikumus jau no mums tuvākās politisko notikumu gaisotnes lasīja no avīžu lapām ( kā nesen ASV žurnālisti izveidoja viltus laikrakstu tā Alberts radīja savus politisko notikuma atspoguļojumus ar humora piedevu). Arī tik ierastajā melodijā Nav viegl' Latviešu sievietei būt bija jūtamas zināmas pārmaiņas ( laikam feministu ietekme mazinās) , šīs tik dzirdētās dziesmiņas tekstā laikam tagad spējam izprast, ka vīriešiem neklājas vieglāk...nav viegl' latviešu vīrietim būt , gudram kā Freibergai jāmācās kļūt, ar Demakovas vērienu, Sipenieces ķērienu, seksīgam kā Lindai Leen...Jā, no vīriešiem daudz tiek prasīts, kā ar humoru norāda Alberts.

Ar patiesu labdabību tiek jokots un lai arī dziedātas sirdi skarošas patriotiskas dziesmas tas tiek darīts ar vieglu un nepiespiestu brīvību. Ir vesela paaudze, kas ir izaugusi dzirdot un klausoties šīs dziesmas, tāpēc arī arēnā sēdošie ļautiņi bija braši līdzi dziedātāji...Tie bija kā ģimenes sanākšanas svētki vecāki baudīja uz skatuves notiekošo, līdzi dungoja un aplaudēja, bērni draiskojās turpat arēnas ejās un šķiet visus apņēma sirsnība un arī patīkamas sajūtas. Kādam tās bija atmiņas kāds to visu baudīja pirmo reiz, bet vienaldzīgo nebija, jo daudzi nāca ar savām sajūtām un iespējams pagātnes atmiņām, bija iespēja izbaudīt kā atskaņas no pagātnes tā jaunas un līksmas dziesmiņas, kas iespējams ar laiku atkal iedzīvosies tautas apziņā un līdzi dungošanā.

Lai gan ģenerālmēģinājumā auditorija nebija pārpildīta, jo cilvēkiem ir dota izvēles brīvība atrast baudījumu kur citur, bet tas nelikās nomācoši, jo lielākais vairums bija ģimenes ar bērniem kam atradās sava radoša pieeja un katrs atrada savai aktivitātei piemērotu nodarbošanos...

Tā kā šis diena bija ļoti noslogota arī pašiem Piecīšiem 2 koncerti un arī vēlāk sadziedāšana ar tautiešiem pie Brīvības pieminekļa viņi nevilka pasākumu garumā un ar atkārtojumiem neaizrāvās, tikai ik pa laikam aicināja jau siltumā iesēdējušos un iekustējušos sabiedrību dziedāt līdz arī koncerta beigās abas dziesmas Par mani draudziņ nebēdā ( kas tika dziedāta arī pie Brīvības pieminekļa)izsauca patīkamas sajūtas un emocijas un, protams, beigu dziesma Ei- laili-laili-lū tajā ikviens varēja izlocīt savu mēli un jodelēt pēc sirds patikas...

Pēc koncerta palika patīkama sajūta gaisā un viena lieliska doma, es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies tik jautājums ir kad tas būs un kur...Tas ir lieliski, ka es dažādos laikos varēju izbaudīt šos tautas dziesminiekus un jau ar dažādu skatu uz notiekošo piedzīvot atkārtoti viņu koncertēšanu, kā bērns izjutu tā laika smeldzi kad viņi viesojās pirmo reizi dzimtenē un šā brīža sajūtas, kas atkal uzvirmoja kā atmiņas, bet šoreiz jau ar kaut kādu citādu, brīvu un svaigu vēsmu, kas skanēja caur viņu pašu un bērnu dzidrajām balsīm tas atbalsojās mūsos pašos un lika dziedāt līdz to, kas katram bija sirdī uzkrājies un saglabāts...

Koncerta apraksts pārpublicēts no portāla viriesi.lv Jauniešu kultūras portāla HC.LV un portāla viriesi.lv sadarbības ietvaros.

Valerijs Kipelovs ir – krievu muzikants un komponists, kas guva popularitāti Krievijā un ārpus tās pateicoties savam darbam ar grupu Ария. 2002. gadā viņš, kopā ar Arijas ģitāristu Sergeju Terentjevu un bundzinieku Aleksandru Maņakinu izstājās no grupas un nolēma izveidot jaunu projektu, kas arī ieguva nosaukumu Кипелов. Laika gaitā kolektīva sastāvs vairakkārt mainījās un uz doto brīdi Кипелов sastāvā spēlē sekojoši muzikanti:

Aleksandrs Maņakins – bungas;
Andrejs Golovanovs – ģitāra;
Valerijs Kipelovs – vokāls;
Aleksejs Harjkovs – basģitāra;
Vjačeslavs Molčanovs – ģitāra.

Kopš grupas dibināšanas ir iznākuši vairāki koncertu ieraksti un studijas albūms, kas ir izturēti klasiskās heavy-metal mūzikas stilā. Jāsaka, ka grupa Кипелов joprojām paliek par vienu no nopelniem bagātākajām krievu grupām heavy-metal mūzikas skatuvē.

Koncertā "Sapņu Fabrikā" tika izpildītas gan grupas Ария vecās labās dziesmas, uz kurām ir izauguši daudzi abu grupu cienītāji un fani, gan arī jaunākie Кипелов skaņdarbi. Koncerts sākās ar diviem publikai ļoti labi zināmiem grāvējiem – Здесь куют металл un Следуй за мной. Tam sekoja vēl divas dinamiskas dziesmas – Дыхание тьмы un grupas Кипелов singls, kas saucas Вавилон. Laiku pa laikam Valerijs Kipelovs atdeva skatuvi saviem grupas biedriem, kas laiku pa laikam meistarīgi demonstrēja savu spēlēt prasmi izpildot solo partijas. Ar solo izgājieniem, skatītājus priecēja gan Andrejs Golovanovs, kuru skatītāji katru reizi sveica ar apdullinošām ovācijām, gan arī Vjačeslavs Molčanovs, kuru sieviešu dzimtas skatītājas bija gatavas iznest no zāles uz rokām un saplēst aiz stūra. Aleksejs Harjkovs koncerta laikā parādīja kā jāspēlē basģitāru grupā, kas spēlē smago mūziku, viņš lēkāja, ārdījās un purināja matus bez apstājas, kas gan jāsaka nekādi neatspoguļojās uz spēlētā materiāla kvalitātes. Viņa sulīgas basa partijas kopā ar bundzinieka Aleksandra Maņakina strikti uzturēto ritmu, caurvija un turēja tērauda tvērienā kopā visu grupas ritma sekciju un apvienoja to ar spēcīgu Valerija Kipelova vokālu un solo ģitārām.

Gandrīz katru izpildītu dziesmu, izņemot varbūt pavisam jaunas, tādas kā: Пророк, Матричный Бог un Призрачный взвод, pavadīja fanu atzinīgi kliedzieni un dziedāšana. Kaut kur pa vidu, lai dot sakarsušai publikai nedaudz atvilkt elpu no aizraujošiem rifiem, tika izpildītas arī balādes – Без тебя, Беспечный ангел, Я свободен, kas jau kļuvušas par kreivu heavy-metal klasiku.

Koncerta nobeigumā Valerijs Kipelovs kopā ar skatītajiem izpildīja hītu Воля и разум, kas kļuva par tās dienas smagās mūzikas svētku apoteozi.