Kultūras portāls HC.LV: Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas_9/?rss=1 Literatūras ziņas un pasākumi lv 2005-2015, HC.LV HC.LV 60 http://www.hc.lv/inc/baners/hclv_baner_small.gif Kultūras portāls HC.LV http://www.hc.lv/ Kultūras portāls HC.LV Sat, 18 Apr 2015 18:06:07 +0300 2 3 4 5 6 Lekcija: "Fantastiskais reālisms" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 16 Apr 2015 14:19:47 +0300 Kultūras portāls HC.LV Šā gada 16. aprīlī plkst. 17.00 Francijas institūtā, Viktora Igo telpā (Elizabetes ielā 59, Rīgā) notiks lekcija: "Fantastiskais reālisms".

"Fantastiskais reālisms"Lekcija veltīta mazpazīstamam franču literatūras virzienam – fantastiskajam reālismam, kas attīstījies laika periodā no 1960. līdz 1970. gadam. Apvienojot ezotērikas un vēstures tēmas, tas piedzīvoja lielu atzinību un tad pēkšņi izzuda. Pēc ieskata virziena vēsturē un iepazīšanās ar nozīmīgākajiem autoriem, lektors iztirzās galvenās aplūkotās tēmas un iepazīstinās ar būtisko virziena ietekmi ne tikai Francijas, bet arī citu valstu kultūrtelpās.

Lekciju lasīs Monpeljē Pola Valerī universitātes socioloģijas doktors Damjēns Karbovniks (Francija).

Vairāk informācijas mājas lapā: www.institut-francais.lv.

Lekcija franču valodā ar konsekutīvo tulkojumu latviešu valodā.

Ieeja bez maksas.

]]>
Notiks grāmatas "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra" atvēršanas svētki Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 16 Apr 2015 14:15:41 +0300 Kultūras portāls HC.LV 21. aprīlī plkst. 16.00 Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas aktu zālē notiks grāmatas "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra" atvēršanas svētki.

"Liepāja. Jūgendstila arhitektūra"Grāmatas autors ir Jānis Krastiņš, arhitektūras zinātņu doktors, akadēmiķis, kurš ir lielākā Latvijas arhitektu autoritāte tieši jūgendstila pētniecībā. Izdevējs: Liepājas pilsētas Dome.

"Cerams, ka šī grāmata raisīs plašāku interesi par Liepājas Jūgendstilu, kas līdz šim bija ne visai apzināts, taču ir viena no noteikti visnozīmīgākajām pilsētas kultūras mantojuma daļām. Lai redzētu un baudītu Liepājas jūgendstilu, ir vērts kaut reizi mūžā pabūt šajā pilsētā," ar šādu frāzi Jānis Krastiņš, izdevuma autors, noslēdz grāmatas ievadvārdus. Pirms vairāk kā 4 gadiem autors šaubījās, vai uzsākt darbu pie šīs grāmatas, jo nav saglabājies ēku būvprojektu arhīvs par Liepājas jūgendstila arhitektūru. Liepājas jūgendstila izpētes uzņemšanos var nosaukt par varoņdarbu. Autora vārdiem sakot:"grūti runāt par gleznu, ja nav zināms, kas to gleznojis". Tāpēc autors īpašu paldies par atsaucību izsaka ēku tagadējiem īpašniekiem, kuru saglabātie dokumenti ļāva identificēt daudzu ēku būvvēsturi.

Starptautiski atzīti recenzenti par grāmatu izsakās ļoti atzinīgi: "Jūgendstila starptautiskā un kosmopolītiskā vīzija, kas sakņota dziļās vietējās tradīcijās, atspoguļojas gan daudzstāvu namos, gan mazākās koka ēkās. Iespēja palūkoties uz Liepājas jūgendstila arhitektūru Eiropas kontekstā ir grāmatas papildu vērtība," tā par grāmatu izsakās Barselonas Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Mireija Freiča Serra. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.art. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Ojārs Spārītis atzīst: "Liepājas jūgendstils ir plaukstošās tautsaimniecības uzskatāms atspulgs. Latvijas rietumkrasta ievērojamākā pilsēta var lepoties ar apbūves daudzveidību, greznumu un kvalitāti. Tajā ir skaidri saskatāma sava laika arhitektu meistarība radoši pārņemt pasaules kultūras strāvojumus, piešķirot tiem vietējo savdabību un tikai Liepājai raksturīgu māksliniecikso šarmu." Jāpiebilst, ka grāmatā ir vairāki pirmpublicējumi par Liepājas pilsētas plāniem no Krievijas arhīviem.

"Liepāja sen to bija pelnījusi!", tā par grāmatu izsakās Liepājas pilsētas Būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke, grāmatas tapšanas ierosinātāja.

Liepājas pilsētas pašvaldība grāmatu dāvinās Liepājas bibliotēkām, kā arī to varēs iegādāties grāmatnīcās.

]]>
"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata" atklāšana Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 10 Apr 2015 14:01:05 +0300 Kultūras portāls HC.LV 13. aprīlī plkst. 17.30 Rīgā, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā notiks Ilzes Trumpes grāmatas "Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata" atklāšanas pasākums.

Uz pasākumu aicinātas ģimenes ar bērniem, lai kopīgi labi pavadītu laiku un gūtu ieskatu Rīgas kultūras dzīvē pirms 100 gadiem, fotografētos ar tā laika atribūtiem, vērotu, izzinātu un iedvesmotos. 20. gs. sākuma noskaņas radīšanai notiks arī klavierkoncerts Zanes Leimanes izpildījumā. Bērni satiksies ar Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi" un citiem skaņdarbiem, kā arī tā laika Rīgu atklātnēs. Visiem čaklajiem krāsot pratējiem būs iespēja kārtīgi uzdarboties ar zīmuļiem.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Krāsojamā grāmata "Rīgas modes 20.gs.sākumā" aicina pastaigā pa seno Rīgu, kur bērni, veroties senajās pastkartēs, savā iedomu pasaulē varēs pabūt iepriekšējā gadu simtenī. Krāsojot, grāmatā attēlotās, tā laika modes dāmas, ikviens neapzināti pievērsīs uzmanību smalkām un būtiskām tērpu detaļām, kas raksturo vēsturisko tērpu dizainu. Nepārprotami gūs priekšstatu par senatnīgo ģērbšanās kultūru, stilu un iepazīsies ar Rīgas vēsturisko arhitektūru.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Krāsojamā grāmata var būt interesanta brīvā laika pavadīšanai gan bērniem, gan arī vecākiem, gūstot estētisku baudījumu, vērojot vēsturiskās Rīgas celtnes senajās pastkartēs. Tā var būt kā palīgs jaukai un vērtīgai kopābūšanai vecākiem ar bērniem, vienlaikus radot interesi un izpratni par vēsturiskām vērtībām. Zīmējumi papildināti ar atbilstošām, senām pastkartēm, kas veiksmīgi piešķir vēsturisko noskaņu. Kā arī piedāvāts veikt uzdevumu – veidot saturu atklātnei.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Grāmatas mērķis sniegt pirmo priekšstatu par 20.gs.sākuma modi un tā laika ievērojamākām vietām Rīgā.

Grāmatas autore, māksliniece un izdevēja ir Ilze Trumpe. Ikdienā Ilze ir friziere un grimētāja Jaunajā Rīgas teātrī, strādā Miera ielas salonā "Melnais knābis", piedalās daudzos kino projektos un zīmē.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Grāmatā izmantotas pastkartes no Ilzes Trumpes personīgā arhīva, ko viņa veido jau 10 gadus. Iedvesmu izdot pirmo krāsojamo grāmatu autore radusi ceļojot viesizrādēs kopā ar teātri, kā arī novērojot, ka bērniem ir pavisam niecīgs Latvijā izdotu saturīgu krāsojamo grāmatu piedāvājums. Nākamā Ilzes krāsojamā grāmata ir iecerēta vairāk zēniem aktuālajai tehnikas tēmai.

Grāmatas tapšanā iesaistījusies arī māksliniece Anna Auziņa, kura izpildīja detaļu zīmējumus un piedalījās mākslinieciskā noformējuma tapšanā. Pateicība idejas realizācija jāizsaka arī Ojāra Vācieša muzejam, tā direktorei Ievai Ķīsei, Lindai Lūsei, Kristīnei Jurjānei, Unai Meibergai un tipogrāfijai "Eveko".

]]>
"Latvijas gadu gredzeni literatūrā - latviešu zīmju valoda" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 09 Apr 2015 17:22:58 +0300 Kultūras portāls HC.LV Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Aprīļa tēma – "Latviešu zīmju valoda".

"Latviešu zīmju valoda"14. aprīlī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, lekciju "Latviešu zīmju valoda" lasīs Dr. philol. Janīna Kursīte (LU).

Lekcijā būs runa par latviešu žestiem un ķermeņa valodu, divu valodu – verbālās (runas) un neverbālās (šajā gadījumā – žestu) – saskari. Kā saprast, vai abās tiek runāta patiesība, vai vienā no tām cilvēks nav patiess. Tiks demonstrēti un aplūkoti dažādu žestu un plašāk – ķermeņa valodas piemēri (attēli). Blakus tam jautājums par pieminekļu žestu valodu: ko izsaka cilvēku figūru (pieminekļu) rokas kustības. Visbeidzot latviešu žesti un citu tautību pārstāvju žesti – salīdzināšanas mēģinājums.

22. aprīlī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "Lietišķās mākslas estētika – latviskās zīmes ikdienā", kurā piedalīsies Ingus Barovskis un Austra Celmiņa-Ķeirāne. Diskusiju vadīs Rūta Kārkliņa.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU).

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

]]>
Eseju konkurss jauniešiem "Rainis. Aspazija. Daugavpils." Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 02 Apr 2015 11:46:59 +0300 Kultūras portāls HC.LV No 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. aprīlim Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs" organizē eseju konkursu Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada jauniešiem "Rainis. Aspazija. Daugavpils.".

"Rainis. Aspazija. Daugavpils."Konkursā aicināti piedalīties Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada jaunieši 7 -12 klašu skolēni, kuri savu radošo izpausmi pauž literārā valodā.

Darbu izmērs – viena lappuse A4 formāts.

30 labāko eseju autori tiks aicināti savas esejas uzrakstīt uz Raiņa un Aspazijas eseju sienas līdz 2015. gada 14. maijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.

Vairāk informācijas baiba.priedite@daugavpils.lv, 654 30273.

Eseju un aizpildītu konkursa pieteikumu anketu iesniegt elektroniski baiba.priedite@daugavpils.lv līdz 2015. gada 30. aprīlim.

]]>
Franču literatūras pēcpusdiena: apgādā "Jumava" izdoto franču literāro darbu tulkojumi latviešu valodā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 01 Apr 2015 14:46:09 +0300 Kultūras portāls HC.LV Literārās pēcpusdienas galvenā tēma – mūsdienu sievietes portrets un sieviete-rakstniece.

Franču literatūras pēcpusdienaPavasaris ir grāmatu un lasīšanas gadalaiks. Apgāds "Jumava" parūpējies, lai franču literatūrai veltītā pēcpusdiena Francijas institūtā būtu īpaši aizraujoša. Visi zinātkārie un literatūras mīļotāji aicināti uz šo tikšanos, kas ir kā veiksmīgs iepriekš notikušās tikšanās turpinājums. 2013. gada pavasarī, pēc Francijas institūta ielūguma Rīgā viesojās pazīstamās franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas dēls Denī Vesthofs. Toreiz ar savas grāmatas Ma mère, Françoise Sagan (" Esi sveicināta, Sagāna") starpniecību viņš iepazīstināja interesentus ar mātes radošo darbību. Pateicoties rosinātajai interesei, nu tapis grāmatas latviskojums.

Andreja Makina "Sieviete, kura gaida", Agneses Martēnas-Ligānas "Laimīgie dzer kafiju" un Denī Vesthofa "Esi sveicināta, Sagāna" grāmatu prezentācija.

Franču literatūras pēcpusdiena notiks šā gada 21. aprīlī, plkst. 17.00, Francijas institūtā Latvijā, Elizabetes iela 59.

]]>
Atvērs Valda Zatlera grāmatu "Kas es esmu" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 18 Mar 2015 10:16:36 +0200 Kultūras portāls HC.LV Apgāds "Jumava" šī gada 21. martā plkst. 13.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva zālē "Kore" atvērs bijušā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera grāmatu "Kas es esmu".

"Kas es esmu"Katrs cilvēks nodzīvo mūžu. Taču ne katrs cilvēks kļūst par Valsts prezidentu. Kā paveikt savu darbu, lai daudz cilvēku tev sacītu paldies? Kā kļūt par prezidentu? Kādus darbus paveikt, kļūstot par prezidentu? Bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers (2007-2011) savā grāmatā "Kas es esmu" stāsta par savu darbu Valsts prezidenta amatā, vēloties parādīt dažas mazāk zināmas prezidenta darba aizkulises, atklāt varas cinisko un reizē arī cilvēcisko dabu.

Valdis Zatlers grāmatas ievadā saka:

"Rakstu zīmēs varu attēlot tikai paša piedzīvoto. Visobjektīvākais viedoklis ir subjektīvais viedoklis, jo samelot sev nav iespējams. Visi notikumi grāmatā attēloti no mana skatu punkta, un tā ir mana patiesība par notikušo. Ar šo grāmatu es vēlos pateikties visiem cilvēkiem, ar kuriem krustojušies mani dzīves ceļi. Īpaši vēlos uzrunāt jaunatni. Tikai tauta, kas zina savu vēsturi, spēj veidot savu nākotni. Mēs varam bezgalīgi citēt daudz gudru domu, bet nekad nevajag pārstāt domāt pašiem. Ceru, ka mans stāsts rosinās cilvēkus domāt. Domāt par sevi, par mūsu tautu un Latviju."

]]>
Iznācis dejai un dejas kritikai veltīts starptautisks izdevums Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 11 Mar 2015 10:43:13 +0200 Kultūras portāls HC.LV Iznācis Baltijas-Ziemeļvalstu sadarbības projekta "keðja Writing Movement" katalogs "Expeditions in Dance Writing. Writing Movement 2012 – 2014", kas ietver astoņu valstu (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes) autoru tekstus par dejas kritikas problēmām un dažādiem procesiem dejā.

"keðja Writing Movement"Izdevums arī sniedz ieskatu projekta "keðja Writing Movement" norisē un piedāvā sarunas ar visu iesaistīto valstu partneriem par situāciju dejā un dejas kritikā. Kataloga pielikumā pievienota laikmetīgās dejas terminu vārdnīca visās projekta valodās.

Izdevuma redaktores ir Ine Terēze Berga (Ine Therese Berg, Norvēģija) un Inta Balode (Latvija). Publikācijā uz jautājumiem par deju Latvijā atbild "Dance.lv žurnāla" redakcija: Dita Jonīte, Maija Uzula-Petrovska un Inta Balode.

"Dance.lv žurnāls" (www.journal.dance.lv) bija Latvijas pārstāvis projektā "keðja Writing Movement", kas noslēdzies ar kataloga izdošanu un izplatīšanu. Lielākā un pamanāmākās projekta aktivitātes Latvijā bija stipendiju konkurss autoriem (no Latvijas to saņēma Elīna Bērtule) un festivāls-seminārs "Jauna deja jaunā vietā", kas 2013. gada oktobrī risinājās Latgales vēstniecībā "GORS". Aizsāktais formāts 2014. gada rudenī tika atkārtots nākamajā "jaunajā vietā" – Vidzemes koncertzālē "Cēsis". Notikuši arī vairāki mazāki semināri un meistarklases, kas aicina jaunus autorus rakstīt par deju.

Kataloga eksemplāri ir nosūtīti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un augstskolu bibliotēkām (Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, RPIVA, JVLMA, LKA, LKK), kur tie būs pieejami lasītājiem. Dejas profesionāļiem, studentiem un citiem interesentiem iespējams izdevumu bez maksas iegūt arī personīgā īpašumā. Pirmā grāmatu saņemšanas akcija notiks 15. martā Ģertrūdes ielas teātrī pirms izrādēm "Cik tuvu?" un "Dunkani – dīvaiņi vai pravieši?". Tiem, kas vēlas saņemt katalogu, jāvēršas pie biļešu pārdevēja un jāpasaka parole: "Es lasu par deju." Otrā grāmatu saņemšanas akcija būs 18. martā pirms izrādes "Un atkal par to pašu..." Latvijas Nacionālās operas Jaunās zāles vestibilā.

Atbalsta: "ke∂ja", Eiropas Savienības Kultūras programma, Ziemeļvalstu kultūras punkts  "Nordic", Ziemeļvalstu-Baltijas mobilitātes programma "Kultūra", Norvēģijas Dejas informācijas centrs.

]]>
"Latvijas gadu gredzeni literatūrā" - "Latviešu politiskais teātris" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 05 Mar 2015 14:18:22 +0200 Kultūras portāls HC.LV Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Marta tēma – "Latviešu politiskais teātris".

"Latvijas gadu gredzeni literatūrā"10. martā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, lekciju "Latviešu stāsti latviešu teātrī" lasīs Dr. art. Līga Ulberte (LU).

Karavīrs, autobusa šoferis, bērnudārza audzinātāja… Imants Ziedonis, Jānis Pauļuks, Mirdza Ķempe… Blaumaņa Raudupiete, Raiņa Indulis, Jaunsudrabiņa Aija… Visos gadījumos uzskaitījumu varētu turpināt. Tie ir trīs ceļi, pa kuriem 21. gadsimta latviešu teātris mēģinājis tuvoties latviešu stāstiem – gan dokumentāli autentiskiem, gan mākslinieku fantāzijā dzimušiem. Par dažām nozīmīgākajām šo ceļu pēdējo sezonu pieturām Līgas Ulbertes lekcijā.

18. martā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija " Vai Aspazijas daiļrade ir nacionāla?", kurā piedalīsies Inga Gaile un Lauma Mellēna-Bartkeviča. Diskusiju vadīs Rita Meinerte.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU).

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, ieva.kalnina@lu.lv.

]]>
Grāmatas "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts" prezentācija Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 26 Feb 2015 11:42:16 +0200 Kultūras portāls HC.LV 28. februārī, plkst. 13.00 ar aculiecinieku diskusiju par Krievijas agresiju Ukrainā grāmatu izstādē Ķīpsalā atzīmēs grāmatas par Eiromaidanu, Krimas okupāciju un karu iznākšanu.

Lai atzīmētu grāmatas "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts" izdošanu, šosestdien Ķīpsalā grāmatu izstādē notiks publiska diskusija par karu un ģeopolitiku starp tiem, kas paši pieredzējuši dažādus Krievijas agresijas aspektus.

Grāmatas autors ir žurnālists Imants Liepiņš, kurš kopš pagājušā gada "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ziņojis par notikumiem Eiromaidanā, pēc tam apmānījis "zaļos cilvēciņus", lai iefiltrētos Krimā tieši uz referenduma imitācijas brīdi, kā arī dzīvojis kopā ar teroristiem okupētajā Doņeckā un bijis klāt kaujā pie Doņeckas lidostas. Grāmata aptver visus svarīgākos mezgla punktus pašreizējā konfliktā, jo autors lielākajā daļā no tiem bijis klāt.

Latvijas vēstniece Ukrainā, Dr. Argita Daudze, raksturo grāmatu: "Spilgta reportāža par Krimas okupācijas norisi, par karadarbību Donbasā, par Ukrainas armijas, Nacionālās gvardes un brīvprātīgo bataljonu varonību cīņā ar labi bruņotiem, agresīvas kaimiņvalsts atbalstītiem separātistiem un algotņiem Ukrainas austrumos. Šeit dokumentēta īstenība, kas spēcīgā vēstījuma ziņā pārspēj daiļliteratūru."

Grāmatu izstādes ietvaros Ķīpsalā sestdien, 28. februārī, 13:00 notiks iepazīšanās ar darbu "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts". Tūlīt sekos diskusija starp Ukrainas notikumu aculieciniekiem. Bez paša autora viņu vidū būs:

  • Dr. Renārs Putniņš, Stradiņa slimnīcas neiroķirurgs, Latvijas ārstu delegācijas vadītājs Ukrainā un Ukrainas konfliktā cietušo ārstēšanas fonda dibinātājs;
  • Dr. Argita Daudze, Latvijas vēstniece Ukrainā;
  • Einārs Cilinskis, Eiromaidana uzvaras liecinieks;
  • Gatis Priede, palīdzības kravu vedējs uz Ščastji (netālu no Luhanskas), domubiedru grupas "SOS Ukrainai" koordinators;
  • Renārs Sproģis, palīdzības vācējs Nacionālajai gvardei pie Mariupoles;
  • kāds no tiem Ukrainas karavīriem, kas tieši šobrīd ārstē ievainojumus Latvijā.

Grāmatu izstāde Ķīpsalā darbosies visu nedēļas nogali, tajā īpaši tiek gaidītas ģimenes ar bērniem, jo mazajiem lasītājiem ir sastādīta atsevišķa programma. Būs dažādi priekšlasījumi, tikšanās ar autoriem, darbosies grāmatu maiņas punkts.

Izstāde: www.bt1.lv/bt1/lbf.

Grāmata: www.gramata24.lv/gramatas/dailliteratura/modernie-romani-un-stasti/p/14784-ukraina-dziviba-nave-un-iekseja-revolucija.

]]>
Lasīsim Aspaziju un Raini Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 24 Feb 2015 12:32:42 +0200 Kultūras portāls HC.LV 25. februārī plkst. 18.00 ar literāru sarunu lasīsim Raini un Aspaziju. Rīgas Latviešu biedrības Kamīnzālē turpināsies cikls "Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā".

"Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā"Rīgas Latviešu biedrības, tās Literatūras komisijas, kā arī Memoriālo muzeju apvienības Aspazijas un Raiņa jubilejas gada sarīkojumu cikla trešajā pasākumā tiks runāts par Aspaziju un Raini, lasīti abu dzejnieku darbi un meklēta atbilde uz jautājumu, ko mums katram nozīmē Aspazija un Rainis.

Sarīkojumā aicināti piedalīties Lija Brīdaka, Māra Celle, Gaida Jablovska, Agita Kaužēna, Viktors Hausmanis, Jānis Zālītis.

Tiks izmantots brīvā mikrofona princips, dodot iespēju arī sarīkojuma apmeklētājiem norunāt savu mīļāko Aspazijas vai Raiņa dzejoli.

Plašāka informācija pa tālruni 67272643.

Sarīkojumu atbalsta Rīgas dome.

]]>
Sarunas par dzeju un dzīvi Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 23 Feb 2015 17:54:50 +0200 Kultūras portāls HC.LV 25. februārī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla "Sarunas par dzeju un dzīvi" ietvaros tiksies Vija Beinerte un Mārtiņš Brauns.

"Sarunas par dzeju un dzīvi"Ojāra Vācieša muzeja tradicionālie valodas vakaru cikla pasākumi iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm. Valodas vakari muzejā notiek kopš 2010. gada. Līdz šim katra mēneša pēdējā trešdienā tās bija tikšanās ar radošās inteliģences pārstāvjiem, sarunās aktualizējot valodas lietošanu gan literāros tekstos, gan ikdienā.

Arī šogad ierastās tikšanās turpināsies, tikai šoreiz akcentējot tieši Ojāra Vācieša personību un daiļradi, viņa lirikas iespaidu dažādu profesiju pārstāvju dzīvē un radošajā darbībā. Sarunas forma ir dialogs starp kompetentu moderatoru un pasākuma viesi.

Vija Beinerte – diplomēta kinorežisore, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja, daudzu kinodarbu autore, pazīstamākā no tām ir filma "Tās dullās Paulīnes dēļ." Populāra publiciste, radošu personību portretētāja. Dzejniece. Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas krustmeita.

Mārtiņš Brauns – komponists, sacerējis skaņdarbus, kas atskaņoti Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, "Saule, Pērkons, Daugava" autors, leģendārās grupas "Sīpoli" vadītājs. Daudzu teātra izrāžu un filmu komponists.

"Es neizgudroju dzeju.
Dzeja ir izgudrojusi mani.
Un turpina izgudrot."

Ojārs Vācietis

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī mājas lapās: www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv.

]]>
Atvērs Vika jauno grāmatu "Santamonika, Arhangeļskas apgabals" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 20 Feb 2015 13:31:58 +0200 Kultūras portāls HC.LV 23. februārī, plkst. 18.00 apgāda "Jumava" grāmatu veikalā Rīgā, Dzirnavu ielā 73, atvērs Vika jauno grāmatu "Santamonika, Arhangeļskas apgabals".

"Santamonika, Arhangeļskas apgabals"Savā jaunākajā darbā pazīstamais un arvien pārsteidzošais rakstnieks stāsta par savām gaitām padomju armijā aiz Ziemeļu polārā loka, Arhangeļskas apgabalā.

Atvēršanas pasākumā apgāds "Jumava" aicina tikties ar grāmatas autoru Viku un klausīties stāstījumu par grāmatas tapšanu, kā arī grāmatas fragmentus. Savos iespaidos par padomju armijā piedzīvoto dalīsies arī Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme un Rotari kluba biedrs, uzņēmējs Valdis Garoza, kā arī citi pazīstami uzņēmēji. Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi grāmatā atspoguļotā laika, pagājušā gadsimta 60.-80. gadu, padomju armijas atšķirības zīmes un piemiņas lietas. No šīm sava laika liecībām tiks veidota ekspresizstāde. Interesantākā eksponāta īpašniekam – īpašs pārsteigums no "Jumavas".

Grāmata valdzina ne tikai ar Vikam raksturīgo dzīvīgo un savdabīgo valodu, tajā atspoguļotas aizgājušā gadsimta vēstures un kultūras lappuses – lielvaru sacensība, pirmie soļi kosmosā, tālaika radioprogrammu top dziesmas un jaunā komponista Imanta Kalniņa parādīšanās pie apvāršņa.

Viks (Viktors Kalniņš) veiksmīgi darbojies gan bērnu literatūrā, radot tādus neaizmirstamus darbus kā "Sarežģītais zvirbulēns", "Klaids pasaku zemē", "Zemūdens bara lielā diena" un citas. Autora daiļradē ir arī vairākas stāstu, tēlojumu un noveļu grāmatas. Viks ir sarakstījis dziesmu tekstus teātra izrādēm "Princis un ubaga zēns", "Trīs musketieri", "Precības" un citām. Autors ir radījis libretu sava jaunākā brāļa un daudziem zināmā komponista Imanta Kalniņa rokoperai "Ei, jūs tur!".

]]>
Memoriālo muzeju kopīgais projekts - "Liktenīgā satikšanās" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 18 Feb 2015 15:05:46 +0200 Kultūras portāls HC.LV 7. martā jau tradicionāli notiks vairāku memoriālo muzeju kopīgais projekts - akcija/ceļojums "Liktenīgā satikšanās".

"Liktenīgā satikšanās"7. marta akcijas/ceļojuma "Liktenīgā satikšanās" norises vieta – Rīgas centrs. Ceļojums būs veltīts mīlestībai un draudzībai, romantikai un nejaušībām, kas pārvērtušās par Notikumiem. Aspazija savā autobiogrāfijā rakstīja: "Nejaušs gadījums vai, pareizāk, liktenis mani saveda ar Raini kopā: īsi priekš "Vaidelotes" uzveduma Garais bij pasteidzies sarakstīt recenziju, jo es viņam biju devusi izlasīt manuskriptu. Recenzija bija ļoti laba, bet tur galīgi bija pārprasts Mirdzas raksturs. Tas mani ļoti uzbudināja, jo Mirdza biju es pati un cits viss bija blakus lieta. Es, neko vairs nedomādama, kā vētra aizdrāzos uz "Dienas Lapas" redakciju, uzsviedu rakstu uz galda un teicu, lai raksta, cik slikti grib, tikai ne nepareizi."

Kur atradās "Dienas Lapas" redakcija, kurā bālais un mazliet nervozais Rainis pirmoreiz ieraudzīja vētraino Aspaziju? Kur Janis Rozentāls satika Elliju Forseli? Un kur Ojārs Vācietis iepazinās ar Ludmilu Azarovu?

Ceļojuma sākumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā uzzināsim par Čaku un viņa četrām mīlestībām. Pirmais nopietnais mīlestības iedvesmas avots ar konkrētu vārdu topošā dzejnieka biogrāfijā bija Leontīne Amālija Rundele – klasesbiedrene Rīgas 2. Valsts vidusskolā. Gudra meitene ar gariem, melniem matiem, kura nereti palīdzēja risināt mājas darbus. Skolas laiku draudzība vēlāk pārauga skaistā mīlestībā un iedvesmoja dzejnieku rakstīt un izdot pirmos dzejas krājumus.

1925. gada rudenī, kad Čaks sāk strādāt Drabešu internātskolā par skolotāju, viņa dzīvē parādās vēl viena skaista meitene – Angelika Blaua, pievilcīgā blondīne no Cēsīm. Enerģija, dinamisms, kas strāvoja no Angelikas, spārnoja dzejnieku jaunām vārsmām.
Anitas Bērziņas un Aleksandra Čaka mīlestības sākums 1933. gada rudenī bijā kā nebeidzami svētki. Viņi bieži devās garās pastaigās, apmeklēja kafejnīcas, daudz smējās un jokoja. Čaks ļoti lepojās ar savu jauno un skaisto draudzeni. Anita, ienākot savā jaunajā ģimenē, uzņēmās arī jaunus pienākumus – Čaks bija pieradis sevi perfekti parādīt sabiedrībā un vēlējās tikpat perfektu līdzgaitnieci gan mājās, gan ārpus tām. 1941. gadā Anita kļuva par pirmo un vienīgo dzejnieka sievu.

Pēdējā Aleksandra Čaka sieviete bija Milda Grīnfelde, ar viņu dzejnieks pavadīja pēdējos septiņus savas dzīves gadus. Mīlestības kvēlē un sajūsmā tapa dzejoļi, kuri 1980. gadā tika izdoti dzejas krājumā "Debesu dāvana".

Ceļojuma "Liktenīgā satikšanās" laikā būs iespēja uzzināt arī par Maldoņa ģimnāzijas audzēkņu Marijas Annas Dišleres un Paulas Jēgeres iepazīšanos ar Jāni Akurateru, par Ojāra Vācieša vēstuļu draudzību ar Dzidru Ķiguri-Nīmandi, par Krišjāņa Barona dēla iepazīšanos ar savu nākamo sievu Līnu un, kā tas tika uztverts Barontēva ģimenē, par Rūdolfa Blaumaņa un Annas Brigaderes draudzību.

Ceļojuma noslēgumā Andreja Upīša memoriālajā muzejā runāsim par zināmo un mēģināsim atklāt nezināmo rakstnieka biogrāfijā, kā arī gūsim ieskatu dažādu autoru mīlestības vēstulēs.

2014. gadā, sadarbojoties deviņiem Rīgas memoriālajiem muzejiem, ar Rīgas domes un VKKF finansiālu atbalstu tika īstenots projekts "Katram sava Rīga", kura ietvaros notika 11 ceļojumi pa Rīgas kultūrvēsturiskajām vietām. Šogad daži visvairāk atsaucību guvušie ceļojumi tiks atkārtoti, bet tie būs mazliet citādi.

Programmā:

  • 12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša iela 48/50–14) Aleksandrs Čaks un viņa četras mīlestības,
  • 12.40 ceļojums pa Rīgas centru: "Liktenīgās satikšanās" – kur pirmo reizi satikās Aspazija un Rainis, Janis Rozentāls un Ellija Forsele, Ojārs Vācietis un Ludmilu Azarova; draudzība, kas saistīja Rūdolfu Blaumani un Annu Brigaderi, Ojāru Vācieti un Dzidru Ķiguri-Nīmandi u.c. Viesošanās Krišjāņa Barona muzejā,
  • 15.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības iela 38–4) Ko varētu ielikt muzejā esošajā tukšajā mapē "Upīša brūtes" un ieskats dažādu autoru mīlestības vēstulēs.

Biļetes cena – 6,00 EUR. Biļetes "Biļešu Paradīzes" kasēs.

Projekta kuratores: Antra Medne, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja vadītāja un Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste.

]]>
"Jumavā" sākas "Gudro grāmatu mēnesis" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 17 Feb 2015 14:57:25 +0200 Kultūras portāls HC.LV Februārī apgāds ''Jumava'' lasītājiem piedāvā "Gudro grāmatu mēnesi". Šīs akcijas laikā grāmatu mīļotājiem un visiem interesentiem ir gan izdevība iegādāties vērtīgas grāmatas par īpašām cenām visos "Jumavas" grāmatu veikalos, gan arī iespēja gan vēlreiz padomāt par grāmatu nozīmi savā dzīvē.

Akciju "Gudro grāmatu mēnesis" apgāds "Jumava" rīko ik gadu, un tā ir kļuvusi par lasītāju iecienītu tradīciju. Šogad apgāds savos veikalos īpaši izceļ tādas grāmatas kā Maikla Talbota "Hologrāfiskais Visums", Roberta Antona Vilsona "Kvantu psiholoģija", Mihaēla Noa Velsa un Lindas Veras Retlisbergeres "Psiholoģijas koeficients", Sjū Naitas "NLP praksē", Eimijas Vanderbiltas "Lielā etiķetes grāmata", Līgas Blauas grāmata "Jānis Stradiņš", Džeimsa Breslina "Rotko biogrāfija", Māra Strada latīņu valodas gramatikas grāmata "Lingua Latina" un vēl daudzas citas – gan iepriekš izdotas un pazīstamas, gan jaunumus. Plašajā akcijas grāmatu klāstā katrs atradīs ko vērtīgu.

Tulkotājs, viņa atzdejojumā latviski varam lasīt "Faustu" un "Dievišķo komēdiju", filozofijas doktors Valdis Bisenieks grāmatas gudrību apdzied dzejā:

"Laba grāmata ir tev kā partnere.
Dažai mīklai tā atnāk atbilde.
Laba grāmata ir tev kā uzticams draugs,
Ar kuru kopā ik brīdis ir jauks,
Un bezgalīgs domu un darba lauks."

Lasītāju iemīļotā autore Līga Blaua atzīst, ka, viņasprāt, "Gudras grāmatas ir tās, pēc kurām vēl ilgi ir jādomā" un piebilst, ka "Mani mīļie autori ir ziemeļnieki."

Grāmatas lasām ne tikai lai izklaidētos; tajās meklējam un atrodam gan padomus, faktus un kopsakarības, gan iedvesmu, mierinājumu un atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Katram ir kāda grāmata, kas bijusi kā labs padomdevējs. Apgāds "Jumava" aicina ikvienu padomāt par savām "gudrajām" grāmatām un ieskatīties grāmatnīcās, lai atklātu sev ko jaunu un interesantu.

Akcija norisinās līdz šā gada 16. martam.

]]>
Latvijas Mākslas akadēmija un Mākslas vēstures institūts dāvina izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" sējumu mākslas skolām Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 12 Feb 2015 15:12:15 +0200 Kultūras portāls HC.LV Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un LMA Mākslas vēstures institūts (MVI) dāvina izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" sējumu vairāk nekā 100 Latvijas mākslas skolām.

"Latvijas mākslas vēsture"LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs, informējot par motivāciju dāvināt izdevumu mākslas skolām, uzsver kultūrizglītības nozīmīgumu jauniešu un visas sabiedrības izaugsmē: "Latvijas mākslas vēsture" ir unikāls izdevums – visaptverošākais mākslas vēstures materiāls par Latvijas mākslu 19. un 20. gadsimtu mijā. Latvijas Mākslas akadēmijai un Mākslas vēstures institūtam jaunizveidotais krājums dod brīnišķīgu iespēju dalīties ar kopīgi izveidoto zināšanu kapitālu. Mēs vēlamies dāvināt Latvijas mākslas skolām jauno izdevumu, jo uzskatām, ka kultūrizglītība ir svarīgs komponents jauniešu, kā arī visas sabiedrības attīstībā un pilnveidē." Salīdzinot bērnu un jaunatnes izglītošanās iespējas mākslas jomā Latvijā un citās valstīs, kā arī izvērtējot savu personīgo pieredzi, profesors atzīst : "Man ir bijis tas gods pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas septiņus gadus pasniegt mākslas stundas Carnikavas skolā. Tur bērni apgūst iemaņas zīmēšanā un gleznošanā, kas ir ne vien treniņš izpausties radoši, bet arī pamats tālākai karjerai – mākslā, dizainā, arhitektūrā un citās nozarēs. Mums Latvijā ir unikālas kultūrizglītības iespējas, citur pasaulē šāda situācija nav pašsaprotama un ikdienišķa."

Prof. Eduards Kļaviņš, skaidrojot "Latvijas mākslas vēstures" 4. sējuma izveidošanas iemeslus, norāda: "Ir jau uzkrājies ievērojams apjoms pētījumu un publikāciju par atsevišķām Latvijas mākslas vēstures parādībām, izkristalizējošās daudzas vispārinošas atziņas, tomēr esošie agrākie vispārinošie materiāla skatījumi ir vai nu ierobežoti laikā, vai arī novecojuši, vai arī nepietiekami izvērsti un pamatoti. Līdz ar to bija nobriedis laiks, lai sintezētu daudzo pētījumu rezultātus, papildinātu tos ar jaunu informāciju un veidotu mūsdienu Latvijas mākslas vēsturi. Novirzoties no hronoloģiskās secības, Mākslas vēstures institūta kolektīvs izstrādāja 4. sējumu, sākot projekta realizāciju ar to Latvijas mākslas vēstures periodu, kuru vairāk pazīst un akceptē Latvijas kultūras ļaudis. Mēs ceram, ka šim sējumam sekos vēl citi un visi, protams, nonāks arī Latvijas mākslas skolās."

Sējums "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915" ir bagātīgi ilustrēts izdevums, kas veidots kā daudzpusīgs mākslas vēstures skatījums uz mākslas dzīvi Latvijā 19. un 20. gadsimtu mijā – aplūkota personību un institūciju darbība, mākslas atspoguļojums grāmatās un periodikā, izstāžu darbību, mākslas tirgus, kā arī politiskie un sociālie aspekti mākslas dzīves norisēs. Plašajā tekstā un vizuālajā materiālā ir iespēja iepazīt tēlotāju mākslu, arhitektūru, lietišķo mākslu un dizainu, atsevišķa grāmatas sadaļa veltīta arī grāmatu dizainam.

Izdevumu sastādījis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktors profesors Eduards Kļaviņš. Grāmatas autori ir Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Kristiāna Ābele, LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja asociētā profesore Silvija Grosa, Eduards Kļaviņš un LMA Grafikas nodaļas profesors Valdis Villerušs. Izdevuma māksliniece – Ieva Vīriņa, izdevumu tulkojuši Stella Pelše un Valdis Bērziņš. Grāmata iespiesta "Jelgavas tipogrāfijā".

Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds 2013. gada mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi", kuru sponsorē "Latvijas valsts meži". Izdevuma programmā kopumā paredzēta septiņu sējumu krājuma izdošana par visiem Latvijas mākslas laikmetiem no aizvēstures līdz mūsdienām. Pašlaik Eduarda Kļaviņa redakcijā top sējums par 1915.–1940. gada parādībām. "Latvijas mākslas vēsture" iecerēta kā veltījums Latvijas valsts simtgadei.

]]>
Projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 05 Feb 2015 14:25:24 +0200 Kultūras portāls HC.LV Februāra tēma – "Tēvzemes un zemes tēma latviešu vēsturiskajā romānā: prom no zemes, atpakaļ pie zemes".

"Latvijas gadu gredzeni literatūrā"Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". 10. februārī plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, lekciju "Tie paši oši latviešu literatūrā" lasīs Dr. philol. Ieva Kalniņa (LU).

"Tie paši oši" ir Evitas Sniedzes drāmas nosaukums. Lugas virsraksts ir alūzija uz tēlu Rūdolfa Blaumaņa drāmā "Indrāni". Dramaturģe rāda Latvijas laukus, kuros tradicionālo lauku sētas ainavu nomainījis ciemats kā vieta, kurā zudusi cilvēka personiskā telpa, cieņa pret darbu un dzīvību, kur vairs nav jaunās paaudzes, kas spētu apsaimniekot zemi.

Ievas Kalniņas lekcija būs veltīta jaunākajam latviešu vēsturiskajam romānam, aplūkojot arī jautājumu, cik nozīmīga tajā ir tēvzeme un zeme. Vēsturiskais romāns beidzamos gados kļūst arvien daudzveidīgāks attieksmē pret laiku, notikumiem un valodu. Jānis Lejiņš, Aivars Kļavis, Inga Ābele, Pauls Bankovkis, Osvalds Zebris, Māris Bērziņš – katrs izvēlas atšķirīgu pieeju vēstures notikumu skatījumam. No rūpīgi veidotas senatnes, suverēnas, detalizētas vēsturiskās telpas caur postmodernu desmit gadsimtu ceļojumu kopā ar savādiem ceļa biedriem, satiekot divus latgaliešus, kas sarunājas ar Dievu un sapņo par debesīm, vēsturiskā romāna lasītājam ir iespējams nonākt kādā 20. gadsimta konkrētā gadā.

18. februārī plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "21. gadsimta sieviete uz latviešu zemes", kurā piedalīsies dramaturģe, rakstniece, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze un izdevniecības "Latvijas Avīze" vadītāja Evija Veide. Diskusiju vadīs literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU). Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja brīva.

]]>
Rīga 2014 sadarbībā ar Satori.lv izdod rakstu krājumu "Rīga kā vieta kultūrai" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Rakstu krājums „Rīga kā vieta kultūrai”/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Rakstu krājums „Rīga kā vieta kultūrai”/ Tue, 13 Jan 2015 11:19:51 +0200 Kultūras portāls HC.LV Pirmdien, 12.janvārī, tika prezentēts Rīga 2014 un Satori.lv redakcijas veidotais rakstu krājums "Rīga kā vieta kultūrai", kurā plašā kontekstā aprakstīti procesi, ko Eiropas kultūras galvaspilsētas gads uzsāka Rīgā.

"Rīga kā vieta kultūrai""Šis rakstu krājums turpina diskusiju par to, kā saglabāt Eiropas kultūras galvaspilsētas gada efektu un tālāk attīstīt iestrādes, kurām pamati veiksmīgi likti Rīga 2014 programmas kontekstā. Prieks, ka rakstu krājuma prezentācija notiek laikā, kad Rīga 2014 galvenais partneris Lattelecom skatītājiem piedāvā kultūrai veltīto pop-up kanālu, apliecinot ieinteresētību paplašināt kultūras pieejamību arī turpmāk," pauž Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Aptverot visdažādākos kultūras notikumus Rīgā, rakstu krājumā "Rīga kā vieta kultūrai" autori apskata tēmas, kas ir svarīgas Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas efekta saglabāšanai. Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir kalpojis kā pagrieziena punkts un mobilizācija kultūrai, jēgpilni un saturīgi izceļot mūsu kultūras identitāti, talantus un izcilības Eiropas kopainā, stiprinot ikvienā cilvēkā apziņu par viņa radošumu un īpašo nozīmi. Šis ir tas kvalitatīvais lēciens, lai kultūras klātbūtne cilvēku ikdienā būtu dienišķa vajadzība, nevis neregulāra, spontāna izvēle.

Sarunā ar nodibinājuma Rīga 2014 Māksliniecisko padomi tiek skaidrots, ko Rīga šogad ir iemācījusies un ko tā par sevi ir pastāstījusi citiem. Esejās un rakstos ir uzdoti arī citi svarīgi jautājumi. Ko Rīgā var meklēt iebraucēji – ne tikai no ārzemēm, bet arī no Latvijas reģioniem. Ko Rīgai nozīmīgu devuši mūzikas festivāli? Kādu jaunu skatupunktu uz Rīgu mums ir devusi jaunā Gaismas pils ēka? Kāda ir kultūras nozīme bērna izaugsmē? Kā pilsēta var kļūt par iedvesmas avotu topogrāfiskai dzejai? Kā latviešu 20.gadsimta mākslu redz kritiķis no Sanktpēterburgas? Kā mākslas akcijas saliedē Rīgas pamatiedzīvotājus? Vai Rīga ir kinoteātru pilsēta? Vai pastāv Rīgas kultūras virtuālā telpa? Kāda nozīme ir tukšajām pilsētas vietām un pamestām ēkām?

"Uz pilnīgi visiem jautājumiem atbildēt vienā šādā izdevumā nebija iespējams, taču mēs ceram, ka tajā paustais ļaus uzdot jaunus jautājumus un turpināt sarunu par Rīgu kā vietu kultūrai," pauž izdevuma redaktors Ilmārs Šlāpins.

Nodibinājuma Rīga 2014 un interneta žurnāla Satori.lv kopīgi veidotā rakstu rājuma "Rīga kā vieta kultūrai" redakcija: Ilmārs Šlāpins, Antonija Skopa-Šlāpina, Dace Bargā, Elizabete Lukšo. Vāka foto Ģirts Raģelis. Avīze veidošanā piedalījušies: Armands Znotiņš, Ilmārs Šlāpins, Pauls Bankovskis, Anda Baklāne, Santa Remere, Kārlis Vērdiņš, Pāvels Arseņjevs, Daniela Zacmane, Krista Burāne, Zane Radzobe, Ilva Skulte, Jānis Taurens u.c.

Rakstu krājums būs bezmaksas pieejams Latvijas kultūras iestādēs, galvaspilsētas radošajās kafejnīcās, kā arī tiks iekļauts bibliotēku krājumos visā Latvijā. Ikviens interesents to var saņemt Rīga 2014 Preses centrā (Rīgas Kongresu namā, K.Valdemāra ielā 5). Rakstu krājums tiks izdots arī angļu valodā un to saņems Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē viesi un Latvijas vēstniecības ārvalstīs. Rakstu krājums "Rīga kā vieta kultūrai" ir daļa no Rīga 2014 informatīvo izdevumu sērijas, dažādos aspektos stāstot par Rīga 2014 programmu. Kopš 2013.gada pavasara kopumā rīdzinieki un pilsētas viesi saņēmuši vairāk nekā 600 tūkstoši bezmaksas Rīga 2014 informatīvās avīzes.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

 

]]>
Ērika Bērziņa. "Mans dzejas ceļojums Pārdaugavā" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Ērika Bērziņa/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Ērika Bērziņa/ Mon, 12 Jan 2015 15:05:46 +0200 Kultūras portāls HC.LV 27. janvārī plkst. 17.00 projekta "Grāmatu putni jeb Pārdaugavas stāstu medības" ietvaros Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, notiks jau septītā nodarbība – "Mans dzejas ceļojums Pārdaugavā".

Ērika Bērziņa

Dzejniece Ērika Bērziņa stāstīs par poētisku ekskursiju "Ceļojums ar dzejniekiem" pa Arkādiju, Torņakalnu, Āgenskalnu un Dzegužkalnu, kurā piedalījušies zināmākie jaunās paaudzes (un ne tikai) dzejnieki, kā arī dalīsies iespaidos par Ineses Zanderes organizētajiem dzejas kapusvētkiem Mārtiņa kapos, kuros ar dzejas un prozas lasījumiem piedalījās Daugavas kreisajā krastā dzīvojošie literāti. Autore lasīs savus dzejoļus, kas sacerēti, iedvesmojoties no Pārdaugavas vides un cilvēkiem.

Dzejniece Ērika Bērziņa (1977) studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, strādājusi par redaktori "Latvijas enciklopēdijā", izdevniecībā "Valters un Rapa", žurnālā "Cosmopolitan", kopš 2010. gada – galvenās redaktores vietniece žurnālā "Mans Mazais".

Ērika Bērziņa publicējas kopš 2001. gada, pirmais dzejoļu krājums "Ziemeļu lapsa" iznācis 2006. gadā. Piedalījusies vairākos starptautiskos dzejas festivālos Austrijā un Itālijā, dzeja publicēta angļu valodā jauno autoru dzejas antoloģijā "Bridges". Organizējusi vairākus starpdisciplinārus kultūras pasākumus, iesaistās kultūras projektu īstenošanā. Kopš 2004. gada – Dzejas dienu pasākuma "Ceļojums ar dzejniekiem" kuratore.

Ieeja bez maksas.

Projektu atbalsta VKKF, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, izdevniecība "Neputns", radošā apvienība "W-2 art" un multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.

Projekta kuratore Elvīra Bloma.

]]>
"Dzejas dienas 2012" kļūst laikmetīgākas Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 22 Aug 2012 22:00:12 +0300 Kultūras portāls HC.LV Sekojot iepriekšējo gadu tradīcijām, septembri Latvijā saucam par dzejas mēnesi. Arī šogad viens no Latvijas vecākajiem festivāliem – "Dzejas dienas" piedāvās plašu programmu ar pašmāju un ārvalstu dzejnieku piedalīšanos. Laikā no 6. līdz 16. septembrim Rīgā un tās apkārtnē notiks gandrīz trīsdesmit pasākumi.

Ar mainīgu intensitāti gadu gaitā, dzejas svētki Latvijā šogad tiks svinēti jau 48. reizi. Oficiālajā "Dzejas dienu 2012" programmā iekļauti gan tradicionālie pasākumi, gan vairāki jauninājumi, liekot uzsvaru uz jaunām sadarbības formām.

Dzejas dienas 2012

Kā pirmie, atklājot festivālu 6. septembrī, gaidāmi metafiziskās dzejas lasījumi "Svētceļojums" saieta namā "Vijoļšķūnis", kam sekos "Dzejas meditācija" Krišjāņa Barona muzejā. Ar Latvijas dzejas gada jaunumiem būs iespējams iepazīties 7. septembrī Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā pasākumā "Atvērt nevar aizvērt", kur notiks jaunākās publicētās dzejas lasījumi. Dzejas krājumi kopš 2011. gada "Dzejas dienām" iznākuši Rutai Štelmaherei, Ingai Gailei, Arvim Vigulam, Dainai Sirmajai, Leonam Briedim, Ingmārai Balodei un Annai Fomai. Sadarbībā ar apgādu "Mansards" festivāla laikā tiks atvērti vēl divi dzejas krājumi – Annas Fomas "Jaunā Vāgnera klusēšana" 10. septembrī un Ingmāras Balodes "alba" 15. septembrī.

"Dzejas dienas" sadarbosies ar citiem šajā laikā notiekošiem festivāliem. Kopā ar mūsdienu kultūras forumu "Baltā nakts" 8. septembrī Esplanādē būs atrodama "Baltās nakts dzejas un mūzikas skatuve", kur uzstāsies atpazīstami un mazāk zināmi dzejnieki un mūzikas grupas. Savukārt, "Teātra bāra" jaunajā zālē tekstgrupa "Orbīta" piedāvās performanci "Slow Show FM".

Ar "Rīga 2014" atbalstu Esplanādē no 7. līdz 9. septembrim atkal darbosies grāmatu maiņas telts, uz kuru cilvēki aicināti nest savas jau izlasītās grāmatas un iemainīt tās pret citām. "Baltās nakts" laikā telts būs pieejama līdz pat plkst. 4 rītā. Savukārt, sadarbībā ar festivālu "Survival Kit", tiks prezentēts tekstgrupas "Orbīta" projekts "Dzejas kartogrāfija. Rīgas dzejas karte".

Festivāla programmu šogad iezīmē jaunu ideju un formu meklējumi. Jau minētajos tekstgrupas Orbīta pasākumos dzeja tiks savīta ar video projekcijām, vizualizācijām, skaņām, sasaistot formu ar pilsētas ģeogrāfiju. Otrs jauninājums Latvijas dzejas ainā ir divdzejas audiovizuālais projekts "Dzejaslode. Krāsas" . Astoņpadsmit Latvijas dzejnieki ir aicināti gatavot sadarbības dzeju, kas tiks prezentēta 12. septembrī. Tā ir īpaša dzejas tehnika, kurā vairāki autori kopīgi gatavo vienotu dzejoli. Pasākumā Pēterbaznīcā piedalīsies arī jau pieredzējuši sadarbības dzejas autori – japāņu dzejniece Joko Danno (Yoko Danno) un amerikānis Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins).

Arī "Dzejas dienu" aktīvajā sadaļā – poētiskajās orientēšanās sacīkstēs "Medusmaizes stāsts" tiks izmantotas jaunas izpausmes formas. Sacensībās, sekojot audiostāstam, būs jāmeklē latviešu dzejnieku atdusas vietas Rīgas kapsētās. Ar šo pasākumu, kas notiks 9. septembrī, festivāla organizatori vēlas atgādināt par nemirstīgajām vērtībām Latvijas dzejā.

Netiks piemirsti arī tradicionālie festivāla pasākumi. Klasisks dzejas vakars, kam dots nosaukums "Ziedi Daugavai", norisināsies uz Daugavas dambja starp krogu "Meidrops" un laivu piestātni Ikšķilē. Ārpus pilsētas izies arī "Ceļojums ar dzejniekiem" – šogad literārie klejojumiem notiks Rāmavā.

Pēc divu gadu pauzes, Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī dzejnieki un dzejas mīļotāji pulcēsies Esplanādē. Pasākumā "Latviešu dzejas maratons" piedalīsies , Aivars Eipurs, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Leons Briedis, Ingmāra Balode, Anna Auziņa un Uldus Bērziņš.

Visa festivāla garumā dažādos pasākumos piedalīsies ārvalstu viesi – Krievijas dzejnieki Staņislavs Ļvovskis (Станислав Львовский) un Nastja Deņisova (Настя Денисова), Sabina Mesega (Sabina Messeg) no Izraēlas, Samira Negruše (Samira Negrouche) no Alžīrijas un katalāniešu dzejnieks Ilari de Kara (Hilari de Cara).

Ar pilnu pasākumu programmu Rīgā iespējams iepazīties "Dzejas dienu 2012" mājaslapā www.dzejasdienas.lv. Drīzumā lapā tiks publicēta apkopotā informācija par "Dzejas dienu" satelītpasākumiem visā Latvijā.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

]]>