Kultūras portāls HC.LV: Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas_9/?rss=1 Literatūras ziņas un pasākumi lv 2005-2015, HC.LV HC.LV 60 http://www.hc.lv/inc/baners/hclv_baner_small.gif Kultūras portāls HC.LV http://www.hc.lv/ Kultūras portāls HC.LV Thu, 02 Jul 2015 12:45:43 +0300 2 3 4 5 6 Sarunas pie Raiņa portreta jeb "Beļcovai laba mana portreja" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 15 Jun 2015 13:33:16 +0300 Kultūras portāls HC.LV 17. jūnijā plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, notiks otrais pasākums ciklā "Aspazija / Rainis: dažādās sejas" – Sarunas pie Raiņa portreta jeb "Beļcovai laba mana portreja".

"Beļcovai laba mana portreja"Programmā:

  • Daži ievadvārdi par Raini, Aleksandru Beļcovu un Austru Ozoliņu-Krauzi (Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Dr. philol. Jānis Zālītis);
  • Aleksandras Beļcovas gleznotais Raiņa portrets (Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Dr. art. Natālija Jevsejeva);
  • Raiņa un Aspazijas dzeja Regīnas Razumas lasījumā. Pie klavierēm Imants Zemzaris.

1922. gada rudenī laulību reģistrē mākslinieks Romans Suta un no Petrogradas Latvijā atbraukusī Aleksandra Beļcova. Laulību liecinieki – Rainis un Beļcovas tuva draudzene Austra Ozoliņa-Krauze.

"Viņš [Rainis] šo pienākumu uzņēmās labprāt un līdz ar Aspaziju ieradās arī kāzu svinībās. Teica galda runu, asprātīgi apsveikdams divu gleznotāju kopdarbību: ar četrām acīm nu spēšot labāk un skaidrāk dzīvi saskatīt, labāk attēlot mākslas darbos," teikts Beļcovas atmiņās.

20. gadu sākumā top Aleksandras Beļcovas veidotais Raiņa portrets. "Beļcovai laba mana portreja," 1924. gada 26. oktobrī Rainis ierakstījis savā dienasgrāmatā.

Savukārt Austra Ozoliņa-Krauze savam atmiņstāstam devusi nosaukumu "Pie Raiņa portreta".

Par Raini, Aspaziju, Aleksandru Beļcovu, Romanu Sutu un Austru Ozoliņu-Krauzi saruna 17. jūnija pēcpusdienā.

]]>
Stradivari čella pavadījumā nosvin Benno Popļanska grāmatas iznākšanu Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 11 Jun 2015 14:52:06 +0300 Kultūras portāls HC.LV Radošā un brīvā atmosfērā atklāta uzņēmēja un dzejnieka Benno Popļanska grāmata "Trakā dzīve".

Radošā un brīvā atmosfērā atklāta uzņēmēja un dzejnieka Benno Popļanska grāmata "Trakā dzīve"Mākslinieka tuvākajiem draugiem un ģimenei bija iespēja pirmajiem paņemt rokās jauno dzejoļu krājumu, kura ilustrēšanā piedalījusies arī talantīgā jaunā māksliniece Paula Zariņa.

Baudot īpašus ēdienus un dzērienus, pasākuma apmeklētāji vakara gaitā tika iepriecināti ar muzikāliem priekšnesumiem pianista Romāna Vendiņa un čellista Maksima Beitāna izpildījumā. Vakara viesiem bija iespēja arī uzzināt vairāk par M. Beitāna atvesto instrumentu – 1698. gadā radītu, oriģinālu Antonio Stradivari čellu. Kā pastāstīja mākslinieks, pasaulē ir tikai pieci šādi čelli.

"Paldies visiem, kuri piedalījās dzejoļu krājuma tapšanā un grāmatas atvēršanas pasākumā. Novērtēju sadarbību ar Pētera Avena fondu, kuras ietvaros kopīgi izlēmām atbalstīt Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, novirzot ar grāmatu saistītos ieņēmumus skolas jubilejas gadam, tādejādi atbalstot jaunos māksliniekus un veicinot viņu izaugsmi. Dzejoļu krājuma tapšana man bija jauna, brīnišķīga pieredze, kurā atklājos personīgi un esmu gandarīts par rezultātu," saka dzejoļu krājuma autors B.Popļanskis. "Trakā dzīve" jau guvusi novērtējumu lasītāju un kritiķu aprindās, konkursā AD Wards 2015 iegūstot sudraba godalgu.

Lai izklaidētu viesus, B. Popļanskis bija parūpējies arī par pārsteigumu – mākslinieces Paulas Zariņas gleznas izsoli, to kāds viesis nosolīja par 500 eiro. Šonedēļ Rīgā un Liepājā tiek atvērtas gleznotājas personālizstādes.

B. Popļanska dzejoļu krājumu iespējams iegādāties "Latvijas Grāmata" un grāmatnīcās "Globuss" visā Latvijā. Ieņēmumi tiks novirzīti Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 70 gadu jubilejas izstādes veidošanas atbalstam.

"Mums ir liels prieks un pagodinājums par veiksmīgo sadarbību ar Pētera Avena labdarības fondu "Paaudze". Fonds līdz šim sniedzis finansiālu atbalstu JRRMV jaunajiem talantiem, ir nodibināts "Izcilības stipendijas" fonds. Mūsu sadarbība turpinās jaunā iniciatīvā sadarbībā ar dzejnieku Benno Popļanski, par ko esam gandarīti, " saka JRRMV direktors Jānis Ziņģītis.

2016.gada 18.martā Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolai (JRRMV) ir gaidāms nozīmīgs notikums –JRRMV svinēs 70 gadu jubileju, jo 1946.gada 18.martā JRRMV tika piešķirts gleznotāja un latviešu profesionālās mākslas pamatlicēja Jaņa Rozentāla vārds. 2016.gads ir Jaņa Rozentāla 150 dzimšanas dienas gads.

Fonds "Paaudze" Latvijā darbojas kopš 2008. gada, tā prioritārie darbības virzieni ir atbalsts bērnu veselības aizsardzībai, Latvijas un Krievijas kultūras apmaiņas joma, stipendijas un granti. Kopš fonda dibināša’as realizēti vairāki atbalsta projekti. Ar tiem var iepazīties vietnē www.generation.lv.

]]>
"Latviešu folklora un masu mediji" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 08 Jun 2015 11:13:43 +0300 Kultūras portāls HC.LV Jūnijā noslēgsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgā projekta "Latvijas gadu gredzeni literatūrā" 2014./2015. gada sezona. Sezonas noslēguma tēma – "Latviešu folklora un masu mediji".

"Latvijas gadu gredzeni literatūrā"9. jūnijā plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, lekciju "Kā reklāma izmanto folkloru un folklorizējas pati" lasīs Dr. philol. Jolanta Stauga (LU).

Lekcijā tiks runāts par to, kā mēs uztveram vizuālas un audiālas reklāmas, kurās izmantoti folkloras elementi (tēli, simboli, folkloras tekstu fragmenti, tautas tradīcijas, ornamentu zīmes u.tml.), un par to, kā reklāmas frāzes dzīvo tālāk tautā jeb folklorizējas. Galvenokārt tiks aplūkotas latviešu presē publicētās reklāmas, kā arī salīdzinošam ieskatam – TV un interneta reklāmas, kas satur folkloras elementus.

Klātesošajiem būs iespēja iepazīties ar pilotpētījuma – aptaujas "Folklora un reklāma" – rezultātiem.
Interese par reklāmu un masu medijiem pasaules folkloristikā radās 20. gs. 60.–70. gados, kad aizsākās interese par mūsdienu kultūras norisēm, krietni paplašinājās folkloristikas izpētes lauks un folkloras pētniecībā iezīmējās jauns pavērsiens – mūsdienu folkloras pētniecība.

Amerikāņu folkloriste Prisila Denbija uzsver: folkloras lietojums plašsaziņas medijos vairs nav saistāms ar tās sākotnējiem nolūkiem, piemēram, mācīšanu vai tradīciju tālāk nodošanu. Folklora drīzāk tiek izmantota kā saziņas līdzeklis vai gluži vienkārši apzināti vai neapzināti lietota adresāta uzmanības piesaistei.

17. jūnijā plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "Folklora un mūzika", kurā piedalīsies Iveta Dukaļska, Jānis Elsbergs un Andris Ērglis. Diskusiju vadīs Valdis Muktupāvels.
Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU). Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

]]>
Iznākusi grāmata "Vecais vīrs pilī" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 02 Jun 2015 10:43:49 +0300 Kultūras portāls HC.LV Dāmas un kungi, jūsu dzīves pēdējie četri gadi Latvijā un pasaulē, skatīti Andra Bērziņa acīm, kopš 20.maija pieejami grāmatas formātā "Vecais vīrs pilī"!

Iznākusi grāmata "Vecais vīrs pilī"Par grāmatas tapšanu parūpējušies Latvijā mazpazīstamie novelisti - dramaturgs Jānis Balodis un komiķis Jānis Skutelis. Jābrīdina uzreiz, iespējams, ka šajās pēdējo četru gadu Andra hronikās nebūs par jūsu laivu braucienu martā vai arī jūsu sēņošanas piedzīvojumu Krimuldā, bet tur būs par to, ko Andris Bērziņš darīja un domāja abu iepriekšminēto notikumu laikā. Un darīja iespējams tik spilgti, ka atbraukuši no sēņošanas un to uzzinājuši, sēnes palika novārtā, bet ar Andri notikušais sēņošanas laikā ne. "Vecais vīrs pilī" papildinās vai, iespējams, pilnībā sniegs atbildi uz jautājumu, kurš radās gan pēc sēņošanas, gan pēc laivu brauciena, gan arī daudzās citās Andra reizēs, un šis jautājums ir: "Kāpēc tā?"

Īsi pēc grāmatas nonākšanas veikalos, tās autori devās uz Jāņa Rozes grāmatnīcu, lai dotu norādījumus potenciālajiem lasītājiem kā grāmata lasāma - pareizās intonācijas, attieksme, pauzes. Abi Jāņi ir solījušies būt klāt pie grāmatu stendiem kamēr vien grāmata būs pieejama, lai sniegtu norādījumus par to, kā plānots grāmatu lasīt. "Ja brīdī, kad nonākat pie grāmatu plaukta, un tur neviens no mums nav, tad vai nu mēs esam atpūtas pauzē vai citā veikalā, vai neesam tur, kur solījāmies būt," skaidro Jānis Skutelis. Kā tas izskatās, ir iespējams apskatīt pievienotajā video (www.youtube.com/watch?v=ityHGZq7O08).

Ar politisko satīru mūslaiku Latvijā ir vēl knapāk kā ar politiķu paškritiku. Abi trūkumi visdrīzāk ir saistīti - ja nav āksta, galms pats nododas ākstībām. Par laimi, "āksts" beidzot ir klāt - dāmas un kungi, Jānis Skutelis! Rēķinoties, ka pirmā grāmata var būt arī pēdējā, Skutelis un Balodis uzreiz ķeras pie valsts noslēpuma: publicē apziņas plūsmas transkriptus, kas acīmredzot iegūti, nesankcionēti pieslēdzoties Andra Bērziņa C.D.. Mazā grāmatiņa momentā atrisina divas lielas problēmas - aiztaupa mokošus gadus, ko latviešu tauta pavadītu, gaidot prezidenta Bērziņa memuārus, un atpestī pašu prezidentu no piņkerīgā darba šos memuārus uzrakstīt. Bingo!

/ Nellija Ločmele, "Ir" galvenā redaktore /

Izlasot šo grāmatu prezidents Andris Bērziņš kļūst tik pazīstams un saprotams. Tas ir tas onkulis, kuram katra darbība ir liela problēma un nopietnas apsvēršanas vērts jautājums. Tas ir tēls, kurš tiešām seko teicienam ’ viņš septiņreiz nomēra un tikai tad... sameklē kaut ko citu septiņreiz nomērīšanas vērtu. Varbūt tādam arī jābūt mūsu valsts prezidentam, ja vien viņš spētu izvairīties no tik daudziem apkaunojošiem gadījumiem.

/ Valters Sīlis, režisors /


Grāmatas atrodamas – Valters un Rapa, Rēriha un Jāņa Rozes grāmatnīcās.

]]>
Dzejas konkurss "Rainis Un Vācija – 2015" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 02 Jun 2015 10:31:30 +0300 Kultūras portāls HC.LV No šā gada 28. maija līdz 28. jūnijam tiek rīkots atklātais dzejas konkurss "Rainis Un Vācija – 2015".

Dzejas konkurss "Rainis Un Vācija – 2015" Konkursa mērķis: mūsdienu talantīgo dzejnieku atklāšana un lasītāju iepazīstināšana ar viņu darbiem, jaunu vārdu atklāšana, viņu radošās izaugsmes un atpazīstamības veicināšana, kā arī plašas sabiedrības uzmanības pievēršana Raiņa dzejai.

Konkursa īstenošanas vieta ir Latvija. Dalībai konkursā tiek aicināti autori, kas raksta savus darbus latviešu, krievu un citās valodās (dalībnieku vecums nav ierobežots).

Konkursa uzdevums:

  • Raiņa dzejoļu literārs tulkojums vācu valodā.

Laureātu dzejoļi tiks publicēti Daugavpils plašsaziņu līdzekļos un biedrības "Erfolg" mājas lapā.

Katrs dalībnieks konkursa ietvaros var tulkot vienu vai vairākus dzejoļus pēc izvēles. Dzejoļa forma - brīva.
Konkursa ietvaros piedāvāti 5 Raiņa dzejoļi. Katra dzejoļa tulkojums tiks vērtēts atsevišķi. Pēc konkursa rezultātiem tiks izvēlēti 5 pirmās vietas, 5 otrās vietas un 5 trešās vietas ieguvēji.

Konkursa organizēšanas pasākumu īstenošanai tiks izveidota organizatoriskā komiteja un tiks izvēlēts tās priekšsēdētājs. Konkursa organizatoriskā komiteja veido žūriju. Konkursa žūrija - dzejnieks, žurnālists, lingvists.

Teksti ar nenormatīvo leksiku vai pornogrāfijas pazīmēm, kā arī teksti, kuru saturā ir nacionālo, etnisko un reliģisko konfliktu kurināšanas pazīmes netiek izskatīti un konkursa vērtēšanai netiek pielaisti.

Konkursa dalībnieki ir atbildīgi par trešo personu autortiesību pārkāpšanu.

Konkursa dalībnieks, iesniedzot konkursa pieteikumu, piekrīt ar to savu darbu bezatlīdzības publicēšanai izlases darbu krājumos un (vai) biedrības "Erfolg" mājas lapā.

Konkursa administrācija patur tiesības izslēgt dalībnieku no dalības konkursā par necienīgu attieksmi pret konkursa noteikumiem vai organizatorisko komiteju, kā arī par publiski izteiktām negatīvām atsauksmēm par projektu.

No dalības projektā tiek izslēgts arī dalībnieks, ja viņa darbs tika atzīts par plaģiātu.

Balvu fonds:

  • Pirmās vietas ieguvējs katrā nominācijā saņem diplomu un savu tulkojumu publicēšanu grāmatā "Grāmata lasīšanai skolās", kā arī balvu;
  • Otrās vietas un trešās vietas ieguvēji saņem diplomu un balvu;
  • Konkursa uzvarētāji saņems vērtīgas balvas.

Pieteikums dalībai konkursā ir jāiesniedz līdz 28.06.2015. Pieteikumus dalībai konkursā pieņem organizatoriskā komiteja - tālrunis: 65420019, m.t. 20371892. Е-pasts - erfolg_biedriba@outlook.com, erfolg@inbox.lv.

Plašāka informācija: www.erfolg.lv.

Organizatoriskā komiteja: "Erfolg". Adrese: Cietokšņa iela 44, Daugavpils.

]]>
Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Aleksejam Naumovam piešķirta bērnu literatūras balva "Pastariņa prēmija" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 29 May 2015 12:11:56 +0300 Kultūras portāls HC.LV 2015. gada 26. maijā pasniegta bērnu literatūras balva "Pastariņa prēmija". Šogad laureāts ir LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs, kuram prēmija piešķirta par vizuālo noformējumu Jura Zvirgzdiņa grāmatai "AHOI! Plūdi Daugavā".

Aleksejam Naumovam piešķirta bērnu literatūras balva "Pastariņa prēmija"Aleksejs Naumovs līdz šim ir saņēmis vairākas literatūras balvas: 2001. gadā viņam piešķirta 1. vieta konkursā "Skaistākā gada grāmata" par dizainu Latvijas Mākslas akadēmijas gadagrāmatai; 2012. gadā - Hansa Kristiana Andersena balva par ilustrācijām Māras Cielēnas grāmatai "Princese Aurēlija un kokspoki".

Aleksejs Naumovs ir izcils latviešu mākslinieks, kura glezniecību raksturo vides un krāsas nozīmība. Viņš absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu. Strādājot Latvijas Mākslas akadēmijā, Aleksejs Naumovs regulāri piedalās nozīmīgās vietēja un starptautiska mēroga norisēs – starptautiskās izstādēs, simpozijos, apmaiņas programmās, sadarbības projektos un citos nozīmīgos pasākumos. Būdams viens no pazīstamākajiem latviešu mūsdienu māksliniekiem, veidojis vairāk nekā 60 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, kā arī piedalījies vairākos desmitos grupu izstāžu. 2013. gadā Aleksejs Naumovs tika nominēts "Purvīša balvai". 2012. gadā Aleksejs Naumovs kļuva par Atzinības Krusta Komandieri (Latvijas Valsts apbalvojums), un 2004. gadā viņam tika piešķirts Itālijas Republikas prezidenta orderis "Ordine al Merito della Republica Italiana Commendatore".

Plašāka informācija par "Pastariņa prēmiju" un šīgada laureātiem pieejama Latvijas Bibliotēku portālā (www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=32110&type=0).

]]>
"Savējo sarunas par dzeju un dzīvi" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 27 May 2015 12:50:23 +0300 Kultūras portāls HC.LV Ojāra Vācieša muzeja tradicionālie valodas vakaru cikla pasākumi iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm.

"Savējo sarunas par dzeju un dzīvi"Valodas vakari muzejā notiek kopš 2010. gada. Arī šogad ierastās tikšanās turpinās, tikai šoreiz akcentējot tieši Ojāra Vācieša personību un daiļradi, viņa lirikas iespaidu dažādu profesiju pārstāvju dzīvē un radošajā darbībā.

27. maijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla "Savējo sarunas par dzeju un dzīvi" ietvaros tiksies advokāts Sandis Bērtaitis un izdevniecības "Upe tuviem un tāliem" direktore Iveta Mielava.

Abi sarunu biedri ir ilggadēji muzeja draugi un domubiedri. Ciešā sadarbībā ar Sandi un Ivetu tapis unikāls Ojāra Vācieša balss ierakstu apkopojums un Artūra Maskata dziesmu izlase ar Ojāra Vācieša vārdiem – "Tālums starp balto un balto". Dzejoļu atlasi šim diskam veicis pats Sandis Bērtaitis, ieguldot lielu darbu tā tapšanā.

Iveta Mielava savukārt ir Latvijā zināma mūzikas izdevēja, kas iemūžina latviešu nācijas klasiskās vērtības – ne tikai mūziku, kultūras personības, bet arī dzeju.

Jurisprudence, izdevējdarbība. Kā dzeja palīdz sabalansēt profesionālo un cilvēcisko dzīves pusi? Vai dzeja provocē radošumu šajās profesijās? Sarunu partneri centīsies rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.

]]>
"Tikšanās à la française" - literārais vakars ar rakstnieku Romēnu Puertolā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 22 May 2015 10:58:36 +0300 Kultūras portāls HC.LV Šā gada 28. maijā plkst. 17.30 Francijas institūta Fransuāzas Sagānas telpā, Elizabetes ielā 59 (Rīga), notiks "Tikšanās à la française" sezonas noslēguma pasākums.

"Tikšanās à la française" - literārais vakars ar rakstnieku Romēnu PuertolāRomēna Puertolā pirmā romāna "Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga Ikea skapī" noskaņa ir jūtama jau no paša grāmatas vāka. Raisījis lasītāju interesi ar šo neparasto nosaukumu, darbs kļūst par veiksmes stāstu un 2013. gada literāro pārsteigumu Francijā. Ierindojies starp pirktākajām grāmatām, romāns ir tulkots 27 valodās un izdots 36 valstīs.

Rakstnieks viesosies Latvijā, lai ar savu klātbūtni godinātu grāmatas iznākšanu latviešu valodā apgādā "Zvaigzne ABC".

Šis īpašais "Tikšanās à la française" sezonas noslēgums norisināsies franču valodā ar tulkojumu latviešu valodā. Ieeja bez maksas.

Vakara vadītāja: grāmatas tulkotāja Astra Skrābane.

Pieteikšanās: zane.bedrite@institut-francais.lv.

]]>
"Mans nervu koks ar ziliem zariem" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 11 May 2015 15:47:55 +0300 Kultūras portāls HC.LV 14. maijā Raiņa un Aspazijas muzejs aizsāk pasākumu ciklu "Aspazija / Rainis: Dažādās Sejas" par abu dzejnieku atveidojumu mākslā un tēlu sabiedrībā.

AspazijaPirmais pasākums "Mans nervu koks ar ziliem zariem" notiks Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, un vēstīs par sievietes mākslinieces tēlu 20. gs. sākumā.

14. maijā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas muzeja un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja speciālistu priekšlasījumi:

  • Elvīra Bloma (Raiņa un Aspazijas muzejs). Dzejnieces tēls un loma 20. gs. sākumā, Aspazija un sabiedrība;
  • Dora Pauzere (Raiņa un Aspazijas muzejs). Fotogrāfija un fotografēšanās gadsimta sākumā;
  • Dace Vosa (Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs). Ellija Forsele-Rozentāle. Ziemeļu valkīra latviešu gleznotāja namā;
  • Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs). Aspazija un Rainis cepurēs (dzejnieki fotogrāfijās, dienasgrāmatās un vēstulēs).

14. maijā plkst. 19.00 Aspazijas dzejas lasījums "Mans nervu koks ar ziliem zariem", kurā piedalīsies aktrise Regīna Razuma un komponists Imants Zemzaris.

Aktrise Regīna Razuma jau kādu laiku ir iemīlējusies Aspazijas dzejā. Aspazija ir gan ekscentriska, gan arī noslēgta. Vientulības sajūta dzejā viņu nepamet pat tad, kad viņas vārdu zina visi. Aspazija pretojas sabiedrības uzspiestajām normām un tās pilsoniskajam trulumam, bet vienlaikus uzskata, ka darbs cilvēces labā ir viņas dzīves augstākais mērķis.

14. un 16. maijā (Muzeju naktī), sākot no plkst. 16.00, muzejā darbosies cepuru darbnīcas, ko vadīs LMA modes mākslas studentes Anete Krišjānova, Laima Ūdre un Anda Miščenko.

]]>
Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 08 May 2015 12:20:59 +0300 Kultūras portāls HC.LV Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Maija tēma – "Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā".

Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā12. maijā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā, lekciju " Imants Ziedonis – viens piliens Raiņa" lasīs Dr. philol. Ausma Cimdiņa (LU).

Tēmas formulējumā ir izmantota vārsma no dzejoļu krājuma "Re, kā" (1981), un lekcija tiks veltīta latviešu literatūras klasikas reminiscencēm Ziedoņa daiļradē, sevišķi Raiņa motīvam Ziedoņa dzejā un esejistikā. Aktualizējot rainisko dimensiju Ziedoņa tekstā, tiks raksturotas viņam būtiskākās poētiskās stratēģijas un meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir ziedoniskais ziedonī, ar ko izskaidrojama viņa dzejas suģestija un komunikatīvā jauda literārā un ārpusliterārā vidē.

Tiks sniegts ieskats rakstu krājumā "Imants Ziedonis. "Piederības meklējumi, brīvības treniņš"" (sastādītāja un galvenā redaktore Ausma Cimdiņa, 2014, apgāds "Zinātne"), kas ir līdz šim apjomīgākais pētījums dzejnieka radošajā biogrāfijā.

20. maijā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "Pilsētas tēli un Rīgas reminiscences jaunākajā latviešu literatūrā", kurā piedalīsies Ērika Bērziņa un Jānis Ozoliņš. Diskusiju vadīs Ieva Ķīse.
Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU).

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, ieva.kalnina@lu.lv.

]]>
Mākslas muzejs "Rīgas Birža" aicina uz lasījumiem izstādē "Provansas valdzinājums" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 29 Apr 2015 13:14:00 +0300 Kultūras portāls HC.LV Ceturtdien, 2015. gada 30. aprīlī, plkst. 11.00–14.00 Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Konferenču zālē (3. stāvā, Doma laukumā 6, Vecrīgā) norisināsies izstādes "Provansas valdzinājums" lasījumi, kuros speciālisti no Francijas, Krievijas un Latvijas piedāvās atklāt Pablo Pikaso īpašo saikni ar Antibām, uzzināt par Dienvidfrancijas māksliniekiem Ivana Morozova kolekcijā, kā arī tuvāk iepazīt Aleksandras Beļcovas Dienvidfrancijas periodu.

"Provansas valdzinājums"Izstāde "Provansas valdzinājums" ir vēl nebijis notikums Baltijas valstu izstāžu dzīvē. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Mākslas muzejā "Rīgas Birža" izveidojis unikālu ekspozīciju, kas parāda izcilu 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku – Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir), Anrī Matisa (Henri Matisse), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh), Pola Gogēna (Paul Gauguin), Marka Šagāla (Marc Chagall), Raula Difī (Raoul Dufy), Pola Siņjaka (Paul Signac), Pablo Pikaso (Pablo Picasso) un citu autoru darbus.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri šajā projektā ir Orsē muzejs (Musée d'Orsay) un Žorža Pompidu centrs (Centre Georges-Pompidou) Parīzē, Pikaso muzejs Antibās (Musée Picasso, Antibes), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejs Maskavā un K. M. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Tiek eksponēti arī darbi no Belgazprombank (Белгазпромбанк) kolekcijas Minskā.

Ar savu dalību īpaši šai izstādei veltītos lasījumus 30. aprīlī pagodinās Pikaso muzeja Antibās direktors Žans Luijs Andrals (Jean-Louis Andral) un franču mākslas kolekcijas speciālists no A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов). Latviju lasījumos pārstāvēs Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva (Наталья Евсеева).

Mākslinieks Pablo Pikaso, kurš visur jutās kā mājās, vislabāk iedzīvojās Antibās. Par Pikaso saikni ar šo kūrortpilsētu Francijas dienvidu piekrastē pastāstīs Pikaso muzeja direktors Žans Luijs Andrals, gan iepazīstinot ar paša muzeja vēsturi un Pikaso kolekcijas veidošanos, gan raksturojot Pikaso Antibu perioda mākslu.

A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja franču mākslas kolekcijas speciālists Aleksejs Petuhovs runās par mecenāta un mākslas kolekcionāra Ivana Morozova (Иван Абрамович Морозов) kolekciju. Uzmanības fokusa būs Ivana Morozova pieeja kolekcionēšanai, norādot uz darbu atlases kritērijiem un kolekcijas veidošanās posmiem, sevišķi izceļot tieši Dienvidfrancijas mākslinieku radošo pienesumu.

Lasījumu noslēgumā Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzeja vadītāja Dr. art. Nataļja Jevsejeva pievērsīsies mākslinieces Aleksandras Beļcovas daiļradei. Beļcovas gadījums Latvijas mākslas vēsturē savā ziņā ir unikāls: 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē – 30. gadu sākumā viņa, tāpat kā daudzi vadošie Parīzes skolas pārstāvji, dzīvoja un strādāja franču Rivjērā. Māksliniece regulāri apmeklēja un pavadīja ilgu laiku Dienvidfrancijā. Tur viņa ārstējās vietējās klīnikās. Franču Rivjēra ne tikai palīdzēja Aleksandrai Beļcovai uzveikt nāvējošo slimību – šie ceļojumi bija arī spēcīgs radošs stimuls gleznotājas daiļradei.

Uz lasījumiem laipni aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Ieeja brīva.

Pasākumam tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Izstādes "Provansas valdzinājums" lasījumus būs iespējams noskatīties arī tiešraidē portālā "Delfi.lv".

Lasījumu programma:

  • 11.00–11.10 Lasījumu atklāšana;
  • 11.10–11.50 Pablo Pikaso saikne ar Antibām;
  • 11.50–12.30 Dienvidfrancijas mākslinieki Ivana Morozova kolekcijā Maskavā;
  • 12.30–13.10 Aleksandra Beļcova un franču Rivjēra.
]]>
Par Raini un Aspaziju runās Viļņā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 28 Apr 2015 12:55:57 +0300 Kultūras portāls HC.LV 30. aprīlī plkst. 16.00 Viļņas Latviešu biedrības saietu namā notiks Raiņa un Aspazijas jubilejas pasākums.

Viļņas Latviešu biedrībā jau trešo gadu desmitu reizi mēnesī vienkopus pulcējas Viļņā dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi un latvieši, kas dzimuši Lietuvā, ieceļojuši darba dēļ vai ieprecējušies. Ilgus gadus Viļņas Latviešu biedrību vada aktīvā un nenogurdināmā Gunta Rone.

Plašāki pasākumi tiek organizēti Latvijas Valsts svētkos, kā arī Lieldienās un Ziemassvētkos. Svētku reizēs biedrībā ciemojas Latvijas aktieri, dzejnieki, kultūras darbinieki, mākslinieciskie kolektīvi. 2014. gada izskaņā biedrībā viesojās Rīgas Latviešu biedrības domnieki un svētku koncertu sniedza jauniešu koris "Austrums" (mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts).

Latviešu dzejnieku Aspazijas un Raiņa jubilejas gadā biedrība aicinājusi ciemos dzejnieku dzīves un daiļrades pētnieci, Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti, arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieci Gaidu Jablovsku, kuras darba mūžs ilgus gadus bijis saistīts gan ar Raiņa jaunu dienu zemes muzeju "Jasmuiža", gan ar dzejnieku pēdējo mājvietu Rīgā, Baznīcas ielā 30. Izdevniecība "Madris" nesen laidusi klajā divas viņas sastādītās grāmatas: pagājušajā gadā – Raiņa darbu izlasi "Viss iet, viss rit un riet", šogad – Raiņa un viņa vecākās māsas Līzes saraksti "Sirdsmīļo brālīt!".

Tikšanās reizē Gaida Jablovska stāstīs par Aspazijas un Raiņa dzīves un daiļrades ceļu, akcentējot latviešu un lietuviešu savstarpējās kultūras saskarsmes punktus.

Raiņa darbi tulkoti un izdoti lietuviski. Šo darbu veikuši Ķēstutis Nastopka, Silvestrs Gaižūns, Kosta Korsaks, Euģenija Matuzeviča, Sigits Geda un citi atdzejotāji.

Pasākuma dalībniekiem būs iespējams skatīt arī kinorežisora Rodrigo Rikarda uzņemtās filmas "Aspazija" fragmentus. Aspazijas un Raiņa dzeju lasīs Rīgas Latviešu biedrības domniece Stella Līpīte.

]]>
"Savējo sarunas par dzeju un dzīvi" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 27 Apr 2015 14:37:13 +0300 Kultūras portāls HC.LV 29. aprīlī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla "Savējo sarunas par dzeju un dzīvi" ietvaros sarunāsies arhitekts Pēteris Blūms un Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse.

"Savējo sarunas par dzeju un dzīvi"Ojāra Vācieša muzeja tradicionālie valodas vakaru cikla pasākumi iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm. Valodas vakari muzejā notiek kopš 2010. gada. Arī šogad ierastās tikšanās turpinās, tikai šoreiz akcentējot tieši Ojāra Vācieša personību un daiļradi, viņa lirikas iespaidu dažādu profesiju pārstāvju dzīvē un radošajā darbībā.

Pēteris Blūms ir Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts, Rīgas koka apbūves zinātājs, Pārdaugavas arhitektonisko smalkumu lietpratējs.

Viņu saista sena draudzība ar Vāciešu ģimeni un Ojāra Vācieša muzeju. Dzejniecei Ludmilai Azarovai Pēteris Blūms bijis autoritāte muzeja ēkas vēstures jautājumos.

Pēteris Blūms savulaik studējis filoloģiju vienā kursā ar tagadējo muzeja vadītāju, šoreiz sarunas vedēju – Ievu Ķīsi. Šo gaidāmo sarunu Pēteris Blūms nodēvējis par "Veco būdu poēzijas atklāšanu". Arhitektūra un dzeja, jomas, kas šķietami nekad nekrustojas, šoreiz, savstarpēji mijiedarbojoties, atklās jaunas pilsētas un dzejas nokrāsas.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv.

]]>
"Latvijas un Krievijas kultūras sakari" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 27 Apr 2015 14:26:27 +0300 Kultūras portāls HC.LV 29. aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Kamīnzālē ar priekšlasījumu vakaru "Latvijas un Krievijas kultūras sakari" noslēgsies Rīgas Latviešu biedrības un Memoriālo muzeju apvienības kopīgā cikla "Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā" pavasara sezona.

"Latvijas un Krievijas kultūras sakari"Priekšlasījumu vakara tēmas:

  • Raiņa pirmā trimda Slobodskā 20. gadsimta sākumā un Dainu tēva Krišjāņa Barona dzīve un darbība Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē;
  • Raiņa un Krišjāņa Barona piemiņas saglabāšana trimdas vietās 21. gadsimtā.

Vjatkas guberņas nelielā pilsēta Slobodska (tagad Kirovas apgabals, Krievija) ir Raiņa trimdas vieta no 1899. vasaras līdz 1903. gada pavasarim. Šajā laikā veidojas viņa kā dzejnieka personība.

Rainis ir ieguvis Pēterburgas Universitātes Juridiskās fakultātes diplomu, strādājis par juristu gan Viļņā, gan Jelgavā, gan Panevēžā, bijis demokrātiskā laikraksta "Dienas Lapa" redaktors, publicējis simtiem progresīvu domu izteicošu rakstu un par darbošanos pretvalstiskajā organizācijā "Jaunā strāvā" apcietināts un kā politiski neuzticams izsūtīts. Vjatkas upes krastos top ne tikai Raiņa pirmais dzejoļu krājums "Tālas noskaņas zilā vakarā", bet arī pasaules klasiķu darbu tulkojumi un atdzejojumi.

Vienīgais muzejs, kas latviešu dzejniekam iekārtots ārpus Latvijas, atrodas viņa pirmās trimdas vietā Slobodskā, Vjatkas ielā 24. Jāpiebilst, ka Lugano (Šveice) Rainim un Aspazijai nav sava muzeja – tikai piemiņas istaba Pilsētas arhīva telpās.

Par Raiņa piemiņas saglabāšanu, dzejnieka muzeju un viesošanos Slobodskā 21. gadsimtā stāstīs Raiņa un Aspazijas pētniece Mag. philol. Gaida Jablovska.

Šogad 180. gadskārtu atzīmē izcila kultūras personība – Dainu tēvs Krišjānis Barons. Arī viņa dzīves un darba gaitas saistītas ar Krieviju. Pavadot vairāk nekā 30 gadu gan Pēterburgā un Maskavā, gan pildot savus tiešos skolotāja pienākumus Voroņežas guberņā, Krišjānis Barons iesācis savu mūža darbu – latviešu tautasdziesmu krāšanu, kārtošanu un izdošanu. Maskavā tapis arī Dainu skapis. Krišjānim Baronam Krievijā iekārtots muzejs.

Krišjāņa Barona muzeja speciālists Mag. art. Andris Ērglis savā priekšlasījumā atklās mazāk zināmās Krišjāņa Barona dzīves epizodes Krievijas periodā, savukārt muzeja vadītāja Mag. art. Rūta Kārkliņa dalīsies pieredzē un pārdomās par Krišjāņa Barona piemiņas saglabāšanu bijušajā Voroņežas guberņas Uderevkas muižā. Skanēs latviešu tautasdziesmas.

Dziedāsim, spēlēsim, pieminēsim Krišjāņa Baronu viņa 180. jubilejas gadā un Raini 150. gadskārtā!

Sarīkojumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

]]>
Lekcija: "Fantastiskais reālisms" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 16 Apr 2015 14:19:47 +0300 Kultūras portāls HC.LV Šā gada 16. aprīlī plkst. 17.00 Francijas institūtā, Viktora Igo telpā (Elizabetes ielā 59, Rīgā) notiks lekcija: "Fantastiskais reālisms".

"Fantastiskais reālisms"Lekcija veltīta mazpazīstamam franču literatūras virzienam – fantastiskajam reālismam, kas attīstījies laika periodā no 1960. līdz 1970. gadam. Apvienojot ezotērikas un vēstures tēmas, tas piedzīvoja lielu atzinību un tad pēkšņi izzuda. Pēc ieskata virziena vēsturē un iepazīšanās ar nozīmīgākajiem autoriem, lektors iztirzās galvenās aplūkotās tēmas un iepazīstinās ar būtisko virziena ietekmi ne tikai Francijas, bet arī citu valstu kultūrtelpās.

Lekciju lasīs Monpeljē Pola Valerī universitātes socioloģijas doktors Damjēns Karbovniks (Francija).

Vairāk informācijas mājas lapā: www.institut-francais.lv.

Lekcija franču valodā ar konsekutīvo tulkojumu latviešu valodā.

Ieeja bez maksas.

]]>
Notiks grāmatas "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra" atvēršanas svētki Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 16 Apr 2015 14:15:41 +0300 Kultūras portāls HC.LV 21. aprīlī plkst. 16.00 Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas aktu zālē notiks grāmatas "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra" atvēršanas svētki.

"Liepāja. Jūgendstila arhitektūra"Grāmatas autors ir Jānis Krastiņš, arhitektūras zinātņu doktors, akadēmiķis, kurš ir lielākā Latvijas arhitektu autoritāte tieši jūgendstila pētniecībā. Izdevējs: Liepājas pilsētas Dome.

"Cerams, ka šī grāmata raisīs plašāku interesi par Liepājas Jūgendstilu, kas līdz šim bija ne visai apzināts, taču ir viena no noteikti visnozīmīgākajām pilsētas kultūras mantojuma daļām. Lai redzētu un baudītu Liepājas jūgendstilu, ir vērts kaut reizi mūžā pabūt šajā pilsētā," ar šādu frāzi Jānis Krastiņš, izdevuma autors, noslēdz grāmatas ievadvārdus. Pirms vairāk kā 4 gadiem autors šaubījās, vai uzsākt darbu pie šīs grāmatas, jo nav saglabājies ēku būvprojektu arhīvs par Liepājas jūgendstila arhitektūru. Liepājas jūgendstila izpētes uzņemšanos var nosaukt par varoņdarbu. Autora vārdiem sakot:"grūti runāt par gleznu, ja nav zināms, kas to gleznojis". Tāpēc autors īpašu paldies par atsaucību izsaka ēku tagadējiem īpašniekiem, kuru saglabātie dokumenti ļāva identificēt daudzu ēku būvvēsturi.

Starptautiski atzīti recenzenti par grāmatu izsakās ļoti atzinīgi: "Jūgendstila starptautiskā un kosmopolītiskā vīzija, kas sakņota dziļās vietējās tradīcijās, atspoguļojas gan daudzstāvu namos, gan mazākās koka ēkās. Iespēja palūkoties uz Liepājas jūgendstila arhitektūru Eiropas kontekstā ir grāmatas papildu vērtība," tā par grāmatu izsakās Barselonas Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Mireija Freiča Serra. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.art. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Ojārs Spārītis atzīst: "Liepājas jūgendstils ir plaukstošās tautsaimniecības uzskatāms atspulgs. Latvijas rietumkrasta ievērojamākā pilsēta var lepoties ar apbūves daudzveidību, greznumu un kvalitāti. Tajā ir skaidri saskatāma sava laika arhitektu meistarība radoši pārņemt pasaules kultūras strāvojumus, piešķirot tiem vietējo savdabību un tikai Liepājai raksturīgu māksliniecikso šarmu." Jāpiebilst, ka grāmatā ir vairāki pirmpublicējumi par Liepājas pilsētas plāniem no Krievijas arhīviem.

"Liepāja sen to bija pelnījusi!", tā par grāmatu izsakās Liepājas pilsētas Būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke, grāmatas tapšanas ierosinātāja.

Liepājas pilsētas pašvaldība grāmatu dāvinās Liepājas bibliotēkām, kā arī to varēs iegādāties grāmatnīcās.

]]>
"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata" atklāšana Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 10 Apr 2015 14:01:05 +0300 Kultūras portāls HC.LV 13. aprīlī plkst. 17.30 Rīgā, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā notiks Ilzes Trumpes grāmatas "Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata" atklāšanas pasākums.

Uz pasākumu aicinātas ģimenes ar bērniem, lai kopīgi labi pavadītu laiku un gūtu ieskatu Rīgas kultūras dzīvē pirms 100 gadiem, fotografētos ar tā laika atribūtiem, vērotu, izzinātu un iedvesmotos. 20. gs. sākuma noskaņas radīšanai notiks arī klavierkoncerts Zanes Leimanes izpildījumā. Bērni satiksies ar Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi" un citiem skaņdarbiem, kā arī tā laika Rīgu atklātnēs. Visiem čaklajiem krāsot pratējiem būs iespēja kārtīgi uzdarboties ar zīmuļiem.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Krāsojamā grāmata "Rīgas modes 20.gs.sākumā" aicina pastaigā pa seno Rīgu, kur bērni, veroties senajās pastkartēs, savā iedomu pasaulē varēs pabūt iepriekšējā gadu simtenī. Krāsojot, grāmatā attēlotās, tā laika modes dāmas, ikviens neapzināti pievērsīs uzmanību smalkām un būtiskām tērpu detaļām, kas raksturo vēsturisko tērpu dizainu. Nepārprotami gūs priekšstatu par senatnīgo ģērbšanās kultūru, stilu un iepazīsies ar Rīgas vēsturisko arhitektūru.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Krāsojamā grāmata var būt interesanta brīvā laika pavadīšanai gan bērniem, gan arī vecākiem, gūstot estētisku baudījumu, vērojot vēsturiskās Rīgas celtnes senajās pastkartēs. Tā var būt kā palīgs jaukai un vērtīgai kopābūšanai vecākiem ar bērniem, vienlaikus radot interesi un izpratni par vēsturiskām vērtībām. Zīmējumi papildināti ar atbilstošām, senām pastkartēm, kas veiksmīgi piešķir vēsturisko noskaņu. Kā arī piedāvāts veikt uzdevumu – veidot saturu atklātnei.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Grāmatas mērķis sniegt pirmo priekšstatu par 20.gs.sākuma modi un tā laika ievērojamākām vietām Rīgā.

Grāmatas autore, māksliniece un izdevēja ir Ilze Trumpe. Ikdienā Ilze ir friziere un grimētāja Jaunajā Rīgas teātrī, strādā Miera ielas salonā "Melnais knābis", piedalās daudzos kino projektos un zīmē.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Grāmatā izmantotas pastkartes no Ilzes Trumpes personīgā arhīva, ko viņa veido jau 10 gadus. Iedvesmu izdot pirmo krāsojamo grāmatu autore radusi ceļojot viesizrādēs kopā ar teātri, kā arī novērojot, ka bērniem ir pavisam niecīgs Latvijā izdotu saturīgu krāsojamo grāmatu piedāvājums. Nākamā Ilzes krāsojamā grāmata ir iecerēta vairāk zēniem aktuālajai tehnikas tēmai.

Grāmatas tapšanā iesaistījusies arī māksliniece Anna Auziņa, kura izpildīja detaļu zīmējumus un piedalījās mākslinieciskā noformējuma tapšanā. Pateicība idejas realizācija jāizsaka arī Ojāra Vācieša muzejam, tā direktorei Ievai Ķīsei, Lindai Lūsei, Kristīnei Jurjānei, Unai Meibergai un tipogrāfijai "Eveko".

]]>
"Latvijas gadu gredzeni literatūrā - latviešu zīmju valoda" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 09 Apr 2015 17:22:58 +0300 Kultūras portāls HC.LV Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Aprīļa tēma – "Latviešu zīmju valoda".

"Latviešu zīmju valoda"14. aprīlī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, lekciju "Latviešu zīmju valoda" lasīs Dr. philol. Janīna Kursīte (LU).

Lekcijā būs runa par latviešu žestiem un ķermeņa valodu, divu valodu – verbālās (runas) un neverbālās (šajā gadījumā – žestu) – saskari. Kā saprast, vai abās tiek runāta patiesība, vai vienā no tām cilvēks nav patiess. Tiks demonstrēti un aplūkoti dažādu žestu un plašāk – ķermeņa valodas piemēri (attēli). Blakus tam jautājums par pieminekļu žestu valodu: ko izsaka cilvēku figūru (pieminekļu) rokas kustības. Visbeidzot latviešu žesti un citu tautību pārstāvju žesti – salīdzināšanas mēģinājums.

22. aprīlī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "Lietišķās mākslas estētika – latviskās zīmes ikdienā", kurā piedalīsies Ingus Barovskis un Austra Celmiņa-Ķeirāne. Diskusiju vadīs Rūta Kārkliņa.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU).

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

]]>
Eseju konkurss jauniešiem "Rainis. Aspazija. Daugavpils." Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 02 Apr 2015 11:46:59 +0300 Kultūras portāls HC.LV No 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. aprīlim Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs" organizē eseju konkursu Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada jauniešiem "Rainis. Aspazija. Daugavpils.".

"Rainis. Aspazija. Daugavpils."Konkursā aicināti piedalīties Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada jaunieši 7 -12 klašu skolēni, kuri savu radošo izpausmi pauž literārā valodā.

Darbu izmērs – viena lappuse A4 formāts.

30 labāko eseju autori tiks aicināti savas esejas uzrakstīt uz Raiņa un Aspazijas eseju sienas līdz 2015. gada 14. maijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.

Vairāk informācijas baiba.priedite@daugavpils.lv, 654 30273.

Eseju un aizpildītu konkursa pieteikumu anketu iesniegt elektroniski baiba.priedite@daugavpils.lv līdz 2015. gada 30. aprīlim.

]]>
Franču literatūras pēcpusdiena: apgādā "Jumava" izdoto franču literāro darbu tulkojumi latviešu valodā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 01 Apr 2015 14:46:09 +0300 Kultūras portāls HC.LV Literārās pēcpusdienas galvenā tēma – mūsdienu sievietes portrets un sieviete-rakstniece.

Franču literatūras pēcpusdienaPavasaris ir grāmatu un lasīšanas gadalaiks. Apgāds "Jumava" parūpējies, lai franču literatūrai veltītā pēcpusdiena Francijas institūtā būtu īpaši aizraujoša. Visi zinātkārie un literatūras mīļotāji aicināti uz šo tikšanos, kas ir kā veiksmīgs iepriekš notikušās tikšanās turpinājums. 2013. gada pavasarī, pēc Francijas institūta ielūguma Rīgā viesojās pazīstamās franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas dēls Denī Vesthofs. Toreiz ar savas grāmatas Ma mère, Françoise Sagan (" Esi sveicināta, Sagāna") starpniecību viņš iepazīstināja interesentus ar mātes radošo darbību. Pateicoties rosinātajai interesei, nu tapis grāmatas latviskojums.

Andreja Makina "Sieviete, kura gaida", Agneses Martēnas-Ligānas "Laimīgie dzer kafiju" un Denī Vesthofa "Esi sveicināta, Sagāna" grāmatu prezentācija.

Franču literatūras pēcpusdiena notiks šā gada 21. aprīlī, plkst. 17.00, Francijas institūtā Latvijā, Elizabetes iela 59.

]]>