Kultūras portāls HC.LV: Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas_9/?rss=1 Literatūras ziņas un pasākumi lv 2005-2015, HC.LV HC.LV 60 http://www.hc.lv/inc/baners/hclv_baner_small.gif Kultūras portāls HC.LV http://www.hc.lv/ Kultūras portāls HC.LV Sun, 01 Mar 2015 12:55:53 +0200 2 3 4 5 6 Grāmatas "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts" prezentācija Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 26 Feb 2015 11:42:16 +0200 Kultūras portāls HC.LV 28. februārī, plkst. 13.00 ar aculiecinieku diskusiju par Krievijas agresiju Ukrainā grāmatu izstādē Ķīpsalā atzīmēs grāmatas par Eiromaidanu, Krimas okupāciju un karu iznākšanu.

Lai atzīmētu grāmatas "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts" izdošanu, šosestdien Ķīpsalā grāmatu izstādē notiks publiska diskusija par karu un ģeopolitiku starp tiem, kas paši pieredzējuši dažādus Krievijas agresijas aspektus.

Grāmatas autors ir žurnālists Imants Liepiņš, kurš kopš pagājušā gada "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ziņojis par notikumiem Eiromaidanā, pēc tam apmānījis "zaļos cilvēciņus", lai iefiltrētos Krimā tieši uz referenduma imitācijas brīdi, kā arī dzīvojis kopā ar teroristiem okupētajā Doņeckā un bijis klāt kaujā pie Doņeckas lidostas. Grāmata aptver visus svarīgākos mezgla punktus pašreizējā konfliktā, jo autors lielākajā daļā no tiem bijis klāt.

Latvijas vēstniece Ukrainā, Dr. Argita Daudze, raksturo grāmatu: "Spilgta reportāža par Krimas okupācijas norisi, par karadarbību Donbasā, par Ukrainas armijas, Nacionālās gvardes un brīvprātīgo bataljonu varonību cīņā ar labi bruņotiem, agresīvas kaimiņvalsts atbalstītiem separātistiem un algotņiem Ukrainas austrumos. Šeit dokumentēta īstenība, kas spēcīgā vēstījuma ziņā pārspēj daiļliteratūru."

Grāmatu izstādes ietvaros Ķīpsalā sestdien, 28. februārī, 13:00 notiks iepazīšanās ar darbu "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts". Tūlīt sekos diskusija starp Ukrainas notikumu aculieciniekiem. Bez paša autora viņu vidū būs:

  • Dr. Renārs Putniņš, Stradiņa slimnīcas neiroķirurgs, Latvijas ārstu delegācijas vadītājs Ukrainā un Ukrainas konfliktā cietušo ārstēšanas fonda dibinātājs;
  • Dr. Argita Daudze, Latvijas vēstniece Ukrainā;
  • Einārs Cilinskis, Eiromaidana uzvaras liecinieks;
  • Gatis Priede, palīdzības kravu vedējs uz Ščastji (netālu no Luhanskas), domubiedru grupas "SOS Ukrainai" koordinators;
  • Renārs Sproģis, palīdzības vācējs Nacionālajai gvardei pie Mariupoles;
  • kāds no tiem Ukrainas karavīriem, kas tieši šobrīd ārstē ievainojumus Latvijā.

Grāmatu izstāde Ķīpsalā darbosies visu nedēļas nogali, tajā īpaši tiek gaidītas ģimenes ar bērniem, jo mazajiem lasītājiem ir sastādīta atsevišķa programma. Būs dažādi priekšlasījumi, tikšanās ar autoriem, darbosies grāmatu maiņas punkts.

Izstāde: www.bt1.lv/bt1/lbf.

Grāmata: www.gramata24.lv/gramatas/dailliteratura/modernie-romani-un-stasti/p/14784-ukraina-dziviba-nave-un-iekseja-revolucija.

]]>
Lasīsim Aspaziju un Raini Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 24 Feb 2015 12:32:42 +0200 Kultūras portāls HC.LV 25. februārī plkst. 18.00 ar literāru sarunu lasīsim Raini un Aspaziju. Rīgas Latviešu biedrības Kamīnzālē turpināsies cikls "Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā".

"Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā"Rīgas Latviešu biedrības, tās Literatūras komisijas, kā arī Memoriālo muzeju apvienības Aspazijas un Raiņa jubilejas gada sarīkojumu cikla trešajā pasākumā tiks runāts par Aspaziju un Raini, lasīti abu dzejnieku darbi un meklēta atbilde uz jautājumu, ko mums katram nozīmē Aspazija un Rainis.

Sarīkojumā aicināti piedalīties Lija Brīdaka, Māra Celle, Gaida Jablovska, Agita Kaužēna, Viktors Hausmanis, Jānis Zālītis.

Tiks izmantots brīvā mikrofona princips, dodot iespēju arī sarīkojuma apmeklētājiem norunāt savu mīļāko Aspazijas vai Raiņa dzejoli.

Plašāka informācija pa tālruni 67272643.

Sarīkojumu atbalsta Rīgas dome.

]]>
Sarunas par dzeju un dzīvi Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 23 Feb 2015 17:54:50 +0200 Kultūras portāls HC.LV 25. februārī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla "Sarunas par dzeju un dzīvi" ietvaros tiksies Vija Beinerte un Mārtiņš Brauns.

"Sarunas par dzeju un dzīvi"Ojāra Vācieša muzeja tradicionālie valodas vakaru cikla pasākumi iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm. Valodas vakari muzejā notiek kopš 2010. gada. Līdz šim katra mēneša pēdējā trešdienā tās bija tikšanās ar radošās inteliģences pārstāvjiem, sarunās aktualizējot valodas lietošanu gan literāros tekstos, gan ikdienā.

Arī šogad ierastās tikšanās turpināsies, tikai šoreiz akcentējot tieši Ojāra Vācieša personību un daiļradi, viņa lirikas iespaidu dažādu profesiju pārstāvju dzīvē un radošajā darbībā. Sarunas forma ir dialogs starp kompetentu moderatoru un pasākuma viesi.

Vija Beinerte – diplomēta kinorežisore, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja, daudzu kinodarbu autore, pazīstamākā no tām ir filma "Tās dullās Paulīnes dēļ." Populāra publiciste, radošu personību portretētāja. Dzejniece. Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas krustmeita.

Mārtiņš Brauns – komponists, sacerējis skaņdarbus, kas atskaņoti Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, "Saule, Pērkons, Daugava" autors, leģendārās grupas "Sīpoli" vadītājs. Daudzu teātra izrāžu un filmu komponists.

"Es neizgudroju dzeju.
Dzeja ir izgudrojusi mani.
Un turpina izgudrot."

Ojārs Vācietis

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī mājas lapās: www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv.

]]>
Atvērs Vika jauno grāmatu "Santamonika, Arhangeļskas apgabals" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 20 Feb 2015 13:31:58 +0200 Kultūras portāls HC.LV 23. februārī, plkst. 18.00 apgāda "Jumava" grāmatu veikalā Rīgā, Dzirnavu ielā 73, atvērs Vika jauno grāmatu "Santamonika, Arhangeļskas apgabals".

"Santamonika, Arhangeļskas apgabals"Savā jaunākajā darbā pazīstamais un arvien pārsteidzošais rakstnieks stāsta par savām gaitām padomju armijā aiz Ziemeļu polārā loka, Arhangeļskas apgabalā.

Atvēršanas pasākumā apgāds "Jumava" aicina tikties ar grāmatas autoru Viku un klausīties stāstījumu par grāmatas tapšanu, kā arī grāmatas fragmentus. Savos iespaidos par padomju armijā piedzīvoto dalīsies arī Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme un Rotari kluba biedrs, uzņēmējs Valdis Garoza, kā arī citi pazīstami uzņēmēji. Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi grāmatā atspoguļotā laika, pagājušā gadsimta 60.-80. gadu, padomju armijas atšķirības zīmes un piemiņas lietas. No šīm sava laika liecībām tiks veidota ekspresizstāde. Interesantākā eksponāta īpašniekam – īpašs pārsteigums no "Jumavas".

Grāmata valdzina ne tikai ar Vikam raksturīgo dzīvīgo un savdabīgo valodu, tajā atspoguļotas aizgājušā gadsimta vēstures un kultūras lappuses – lielvaru sacensība, pirmie soļi kosmosā, tālaika radioprogrammu top dziesmas un jaunā komponista Imanta Kalniņa parādīšanās pie apvāršņa.

Viks (Viktors Kalniņš) veiksmīgi darbojies gan bērnu literatūrā, radot tādus neaizmirstamus darbus kā "Sarežģītais zvirbulēns", "Klaids pasaku zemē", "Zemūdens bara lielā diena" un citas. Autora daiļradē ir arī vairākas stāstu, tēlojumu un noveļu grāmatas. Viks ir sarakstījis dziesmu tekstus teātra izrādēm "Princis un ubaga zēns", "Trīs musketieri", "Precības" un citām. Autors ir radījis libretu sava jaunākā brāļa un daudziem zināmā komponista Imanta Kalniņa rokoperai "Ei, jūs tur!".

]]>
Memoriālo muzeju kopīgais projekts - "Liktenīgā satikšanās" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 18 Feb 2015 15:05:46 +0200 Kultūras portāls HC.LV 7. martā jau tradicionāli notiks vairāku memoriālo muzeju kopīgais projekts - akcija/ceļojums "Liktenīgā satikšanās".

"Liktenīgā satikšanās"7. marta akcijas/ceļojuma "Liktenīgā satikšanās" norises vieta – Rīgas centrs. Ceļojums būs veltīts mīlestībai un draudzībai, romantikai un nejaušībām, kas pārvērtušās par Notikumiem. Aspazija savā autobiogrāfijā rakstīja: "Nejaušs gadījums vai, pareizāk, liktenis mani saveda ar Raini kopā: īsi priekš "Vaidelotes" uzveduma Garais bij pasteidzies sarakstīt recenziju, jo es viņam biju devusi izlasīt manuskriptu. Recenzija bija ļoti laba, bet tur galīgi bija pārprasts Mirdzas raksturs. Tas mani ļoti uzbudināja, jo Mirdza biju es pati un cits viss bija blakus lieta. Es, neko vairs nedomādama, kā vētra aizdrāzos uz "Dienas Lapas" redakciju, uzsviedu rakstu uz galda un teicu, lai raksta, cik slikti grib, tikai ne nepareizi."

Kur atradās "Dienas Lapas" redakcija, kurā bālais un mazliet nervozais Rainis pirmoreiz ieraudzīja vētraino Aspaziju? Kur Janis Rozentāls satika Elliju Forseli? Un kur Ojārs Vācietis iepazinās ar Ludmilu Azarovu?

Ceļojuma sākumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā uzzināsim par Čaku un viņa četrām mīlestībām. Pirmais nopietnais mīlestības iedvesmas avots ar konkrētu vārdu topošā dzejnieka biogrāfijā bija Leontīne Amālija Rundele – klasesbiedrene Rīgas 2. Valsts vidusskolā. Gudra meitene ar gariem, melniem matiem, kura nereti palīdzēja risināt mājas darbus. Skolas laiku draudzība vēlāk pārauga skaistā mīlestībā un iedvesmoja dzejnieku rakstīt un izdot pirmos dzejas krājumus.

1925. gada rudenī, kad Čaks sāk strādāt Drabešu internātskolā par skolotāju, viņa dzīvē parādās vēl viena skaista meitene – Angelika Blaua, pievilcīgā blondīne no Cēsīm. Enerģija, dinamisms, kas strāvoja no Angelikas, spārnoja dzejnieku jaunām vārsmām.
Anitas Bērziņas un Aleksandra Čaka mīlestības sākums 1933. gada rudenī bijā kā nebeidzami svētki. Viņi bieži devās garās pastaigās, apmeklēja kafejnīcas, daudz smējās un jokoja. Čaks ļoti lepojās ar savu jauno un skaisto draudzeni. Anita, ienākot savā jaunajā ģimenē, uzņēmās arī jaunus pienākumus – Čaks bija pieradis sevi perfekti parādīt sabiedrībā un vēlējās tikpat perfektu līdzgaitnieci gan mājās, gan ārpus tām. 1941. gadā Anita kļuva par pirmo un vienīgo dzejnieka sievu.

Pēdējā Aleksandra Čaka sieviete bija Milda Grīnfelde, ar viņu dzejnieks pavadīja pēdējos septiņus savas dzīves gadus. Mīlestības kvēlē un sajūsmā tapa dzejoļi, kuri 1980. gadā tika izdoti dzejas krājumā "Debesu dāvana".

Ceļojuma "Liktenīgā satikšanās" laikā būs iespēja uzzināt arī par Maldoņa ģimnāzijas audzēkņu Marijas Annas Dišleres un Paulas Jēgeres iepazīšanos ar Jāni Akurateru, par Ojāra Vācieša vēstuļu draudzību ar Dzidru Ķiguri-Nīmandi, par Krišjāņa Barona dēla iepazīšanos ar savu nākamo sievu Līnu un, kā tas tika uztverts Barontēva ģimenē, par Rūdolfa Blaumaņa un Annas Brigaderes draudzību.

Ceļojuma noslēgumā Andreja Upīša memoriālajā muzejā runāsim par zināmo un mēģināsim atklāt nezināmo rakstnieka biogrāfijā, kā arī gūsim ieskatu dažādu autoru mīlestības vēstulēs.

2014. gadā, sadarbojoties deviņiem Rīgas memoriālajiem muzejiem, ar Rīgas domes un VKKF finansiālu atbalstu tika īstenots projekts "Katram sava Rīga", kura ietvaros notika 11 ceļojumi pa Rīgas kultūrvēsturiskajām vietām. Šogad daži visvairāk atsaucību guvušie ceļojumi tiks atkārtoti, bet tie būs mazliet citādi.

Programmā:

  • 12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša iela 48/50–14) Aleksandrs Čaks un viņa četras mīlestības,
  • 12.40 ceļojums pa Rīgas centru: "Liktenīgās satikšanās" – kur pirmo reizi satikās Aspazija un Rainis, Janis Rozentāls un Ellija Forsele, Ojārs Vācietis un Ludmilu Azarova; draudzība, kas saistīja Rūdolfu Blaumani un Annu Brigaderi, Ojāru Vācieti un Dzidru Ķiguri-Nīmandi u.c. Viesošanās Krišjāņa Barona muzejā,
  • 15.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības iela 38–4) Ko varētu ielikt muzejā esošajā tukšajā mapē "Upīša brūtes" un ieskats dažādu autoru mīlestības vēstulēs.

Biļetes cena – 6,00 EUR. Biļetes "Biļešu Paradīzes" kasēs.

Projekta kuratores: Antra Medne, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja vadītāja un Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste.

]]>
"Jumavā" sākas "Gudro grāmatu mēnesis" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 17 Feb 2015 14:57:25 +0200 Kultūras portāls HC.LV Februārī apgāds ''Jumava'' lasītājiem piedāvā "Gudro grāmatu mēnesi". Šīs akcijas laikā grāmatu mīļotājiem un visiem interesentiem ir gan izdevība iegādāties vērtīgas grāmatas par īpašām cenām visos "Jumavas" grāmatu veikalos, gan arī iespēja gan vēlreiz padomāt par grāmatu nozīmi savā dzīvē.

Akciju "Gudro grāmatu mēnesis" apgāds "Jumava" rīko ik gadu, un tā ir kļuvusi par lasītāju iecienītu tradīciju. Šogad apgāds savos veikalos īpaši izceļ tādas grāmatas kā Maikla Talbota "Hologrāfiskais Visums", Roberta Antona Vilsona "Kvantu psiholoģija", Mihaēla Noa Velsa un Lindas Veras Retlisbergeres "Psiholoģijas koeficients", Sjū Naitas "NLP praksē", Eimijas Vanderbiltas "Lielā etiķetes grāmata", Līgas Blauas grāmata "Jānis Stradiņš", Džeimsa Breslina "Rotko biogrāfija", Māra Strada latīņu valodas gramatikas grāmata "Lingua Latina" un vēl daudzas citas – gan iepriekš izdotas un pazīstamas, gan jaunumus. Plašajā akcijas grāmatu klāstā katrs atradīs ko vērtīgu.

Tulkotājs, viņa atzdejojumā latviski varam lasīt "Faustu" un "Dievišķo komēdiju", filozofijas doktors Valdis Bisenieks grāmatas gudrību apdzied dzejā:

"Laba grāmata ir tev kā partnere.
Dažai mīklai tā atnāk atbilde.
Laba grāmata ir tev kā uzticams draugs,
Ar kuru kopā ik brīdis ir jauks,
Un bezgalīgs domu un darba lauks."

Lasītāju iemīļotā autore Līga Blaua atzīst, ka, viņasprāt, "Gudras grāmatas ir tās, pēc kurām vēl ilgi ir jādomā" un piebilst, ka "Mani mīļie autori ir ziemeļnieki."

Grāmatas lasām ne tikai lai izklaidētos; tajās meklējam un atrodam gan padomus, faktus un kopsakarības, gan iedvesmu, mierinājumu un atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Katram ir kāda grāmata, kas bijusi kā labs padomdevējs. Apgāds "Jumava" aicina ikvienu padomāt par savām "gudrajām" grāmatām un ieskatīties grāmatnīcās, lai atklātu sev ko jaunu un interesantu.

Akcija norisinās līdz šā gada 16. martam.

]]>
Latvijas Mākslas akadēmija un Mākslas vēstures institūts dāvina izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" sējumu mākslas skolām Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 12 Feb 2015 15:12:15 +0200 Kultūras portāls HC.LV Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un LMA Mākslas vēstures institūts (MVI) dāvina izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" sējumu vairāk nekā 100 Latvijas mākslas skolām.

"Latvijas mākslas vēsture"LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs, informējot par motivāciju dāvināt izdevumu mākslas skolām, uzsver kultūrizglītības nozīmīgumu jauniešu un visas sabiedrības izaugsmē: "Latvijas mākslas vēsture" ir unikāls izdevums – visaptverošākais mākslas vēstures materiāls par Latvijas mākslu 19. un 20. gadsimtu mijā. Latvijas Mākslas akadēmijai un Mākslas vēstures institūtam jaunizveidotais krājums dod brīnišķīgu iespēju dalīties ar kopīgi izveidoto zināšanu kapitālu. Mēs vēlamies dāvināt Latvijas mākslas skolām jauno izdevumu, jo uzskatām, ka kultūrizglītība ir svarīgs komponents jauniešu, kā arī visas sabiedrības attīstībā un pilnveidē." Salīdzinot bērnu un jaunatnes izglītošanās iespējas mākslas jomā Latvijā un citās valstīs, kā arī izvērtējot savu personīgo pieredzi, profesors atzīst : "Man ir bijis tas gods pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas septiņus gadus pasniegt mākslas stundas Carnikavas skolā. Tur bērni apgūst iemaņas zīmēšanā un gleznošanā, kas ir ne vien treniņš izpausties radoši, bet arī pamats tālākai karjerai – mākslā, dizainā, arhitektūrā un citās nozarēs. Mums Latvijā ir unikālas kultūrizglītības iespējas, citur pasaulē šāda situācija nav pašsaprotama un ikdienišķa."

Prof. Eduards Kļaviņš, skaidrojot "Latvijas mākslas vēstures" 4. sējuma izveidošanas iemeslus, norāda: "Ir jau uzkrājies ievērojams apjoms pētījumu un publikāciju par atsevišķām Latvijas mākslas vēstures parādībām, izkristalizējošās daudzas vispārinošas atziņas, tomēr esošie agrākie vispārinošie materiāla skatījumi ir vai nu ierobežoti laikā, vai arī novecojuši, vai arī nepietiekami izvērsti un pamatoti. Līdz ar to bija nobriedis laiks, lai sintezētu daudzo pētījumu rezultātus, papildinātu tos ar jaunu informāciju un veidotu mūsdienu Latvijas mākslas vēsturi. Novirzoties no hronoloģiskās secības, Mākslas vēstures institūta kolektīvs izstrādāja 4. sējumu, sākot projekta realizāciju ar to Latvijas mākslas vēstures periodu, kuru vairāk pazīst un akceptē Latvijas kultūras ļaudis. Mēs ceram, ka šim sējumam sekos vēl citi un visi, protams, nonāks arī Latvijas mākslas skolās."

Sējums "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915" ir bagātīgi ilustrēts izdevums, kas veidots kā daudzpusīgs mākslas vēstures skatījums uz mākslas dzīvi Latvijā 19. un 20. gadsimtu mijā – aplūkota personību un institūciju darbība, mākslas atspoguļojums grāmatās un periodikā, izstāžu darbību, mākslas tirgus, kā arī politiskie un sociālie aspekti mākslas dzīves norisēs. Plašajā tekstā un vizuālajā materiālā ir iespēja iepazīt tēlotāju mākslu, arhitektūru, lietišķo mākslu un dizainu, atsevišķa grāmatas sadaļa veltīta arī grāmatu dizainam.

Izdevumu sastādījis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktors profesors Eduards Kļaviņš. Grāmatas autori ir Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Kristiāna Ābele, LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja asociētā profesore Silvija Grosa, Eduards Kļaviņš un LMA Grafikas nodaļas profesors Valdis Villerušs. Izdevuma māksliniece – Ieva Vīriņa, izdevumu tulkojuši Stella Pelše un Valdis Bērziņš. Grāmata iespiesta "Jelgavas tipogrāfijā".

Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds 2013. gada mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi", kuru sponsorē "Latvijas valsts meži". Izdevuma programmā kopumā paredzēta septiņu sējumu krājuma izdošana par visiem Latvijas mākslas laikmetiem no aizvēstures līdz mūsdienām. Pašlaik Eduarda Kļaviņa redakcijā top sējums par 1915.–1940. gada parādībām. "Latvijas mākslas vēsture" iecerēta kā veltījums Latvijas valsts simtgadei.

]]>
Projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 05 Feb 2015 14:25:24 +0200 Kultūras portāls HC.LV Februāra tēma – "Tēvzemes un zemes tēma latviešu vēsturiskajā romānā: prom no zemes, atpakaļ pie zemes".

"Latvijas gadu gredzeni literatūrā"Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". 10. februārī plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, lekciju "Tie paši oši latviešu literatūrā" lasīs Dr. philol. Ieva Kalniņa (LU).

"Tie paši oši" ir Evitas Sniedzes drāmas nosaukums. Lugas virsraksts ir alūzija uz tēlu Rūdolfa Blaumaņa drāmā "Indrāni". Dramaturģe rāda Latvijas laukus, kuros tradicionālo lauku sētas ainavu nomainījis ciemats kā vieta, kurā zudusi cilvēka personiskā telpa, cieņa pret darbu un dzīvību, kur vairs nav jaunās paaudzes, kas spētu apsaimniekot zemi.

Ievas Kalniņas lekcija būs veltīta jaunākajam latviešu vēsturiskajam romānam, aplūkojot arī jautājumu, cik nozīmīga tajā ir tēvzeme un zeme. Vēsturiskais romāns beidzamos gados kļūst arvien daudzveidīgāks attieksmē pret laiku, notikumiem un valodu. Jānis Lejiņš, Aivars Kļavis, Inga Ābele, Pauls Bankovkis, Osvalds Zebris, Māris Bērziņš – katrs izvēlas atšķirīgu pieeju vēstures notikumu skatījumam. No rūpīgi veidotas senatnes, suverēnas, detalizētas vēsturiskās telpas caur postmodernu desmit gadsimtu ceļojumu kopā ar savādiem ceļa biedriem, satiekot divus latgaliešus, kas sarunājas ar Dievu un sapņo par debesīm, vēsturiskā romāna lasītājam ir iespējams nonākt kādā 20. gadsimta konkrētā gadā.

18. februārī plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "21. gadsimta sieviete uz latviešu zemes", kurā piedalīsies dramaturģe, rakstniece, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze un izdevniecības "Latvijas Avīze" vadītāja Evija Veide. Diskusiju vadīs literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU). Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja brīva.

]]>
Rīga 2014 sadarbībā ar Satori.lv izdod rakstu krājumu "Rīga kā vieta kultūrai" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Rakstu krājums „Rīga kā vieta kultūrai”/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Rakstu krājums „Rīga kā vieta kultūrai”/ Tue, 13 Jan 2015 11:19:51 +0200 Kultūras portāls HC.LV Pirmdien, 12.janvārī, tika prezentēts Rīga 2014 un Satori.lv redakcijas veidotais rakstu krājums "Rīga kā vieta kultūrai", kurā plašā kontekstā aprakstīti procesi, ko Eiropas kultūras galvaspilsētas gads uzsāka Rīgā.

"Rīga kā vieta kultūrai""Šis rakstu krājums turpina diskusiju par to, kā saglabāt Eiropas kultūras galvaspilsētas gada efektu un tālāk attīstīt iestrādes, kurām pamati veiksmīgi likti Rīga 2014 programmas kontekstā. Prieks, ka rakstu krājuma prezentācija notiek laikā, kad Rīga 2014 galvenais partneris Lattelecom skatītājiem piedāvā kultūrai veltīto pop-up kanālu, apliecinot ieinteresētību paplašināt kultūras pieejamību arī turpmāk," pauž Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Aptverot visdažādākos kultūras notikumus Rīgā, rakstu krājumā "Rīga kā vieta kultūrai" autori apskata tēmas, kas ir svarīgas Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas efekta saglabāšanai. Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir kalpojis kā pagrieziena punkts un mobilizācija kultūrai, jēgpilni un saturīgi izceļot mūsu kultūras identitāti, talantus un izcilības Eiropas kopainā, stiprinot ikvienā cilvēkā apziņu par viņa radošumu un īpašo nozīmi. Šis ir tas kvalitatīvais lēciens, lai kultūras klātbūtne cilvēku ikdienā būtu dienišķa vajadzība, nevis neregulāra, spontāna izvēle.

Sarunā ar nodibinājuma Rīga 2014 Māksliniecisko padomi tiek skaidrots, ko Rīga šogad ir iemācījusies un ko tā par sevi ir pastāstījusi citiem. Esejās un rakstos ir uzdoti arī citi svarīgi jautājumi. Ko Rīgā var meklēt iebraucēji – ne tikai no ārzemēm, bet arī no Latvijas reģioniem. Ko Rīgai nozīmīgu devuši mūzikas festivāli? Kādu jaunu skatupunktu uz Rīgu mums ir devusi jaunā Gaismas pils ēka? Kāda ir kultūras nozīme bērna izaugsmē? Kā pilsēta var kļūt par iedvesmas avotu topogrāfiskai dzejai? Kā latviešu 20.gadsimta mākslu redz kritiķis no Sanktpēterburgas? Kā mākslas akcijas saliedē Rīgas pamatiedzīvotājus? Vai Rīga ir kinoteātru pilsēta? Vai pastāv Rīgas kultūras virtuālā telpa? Kāda nozīme ir tukšajām pilsētas vietām un pamestām ēkām?

"Uz pilnīgi visiem jautājumiem atbildēt vienā šādā izdevumā nebija iespējams, taču mēs ceram, ka tajā paustais ļaus uzdot jaunus jautājumus un turpināt sarunu par Rīgu kā vietu kultūrai," pauž izdevuma redaktors Ilmārs Šlāpins.

Nodibinājuma Rīga 2014 un interneta žurnāla Satori.lv kopīgi veidotā rakstu rājuma "Rīga kā vieta kultūrai" redakcija: Ilmārs Šlāpins, Antonija Skopa-Šlāpina, Dace Bargā, Elizabete Lukšo. Vāka foto Ģirts Raģelis. Avīze veidošanā piedalījušies: Armands Znotiņš, Ilmārs Šlāpins, Pauls Bankovskis, Anda Baklāne, Santa Remere, Kārlis Vērdiņš, Pāvels Arseņjevs, Daniela Zacmane, Krista Burāne, Zane Radzobe, Ilva Skulte, Jānis Taurens u.c.

Rakstu krājums būs bezmaksas pieejams Latvijas kultūras iestādēs, galvaspilsētas radošajās kafejnīcās, kā arī tiks iekļauts bibliotēku krājumos visā Latvijā. Ikviens interesents to var saņemt Rīga 2014 Preses centrā (Rīgas Kongresu namā, K.Valdemāra ielā 5). Rakstu krājums tiks izdots arī angļu valodā un to saņems Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē viesi un Latvijas vēstniecības ārvalstīs. Rakstu krājums "Rīga kā vieta kultūrai" ir daļa no Rīga 2014 informatīvo izdevumu sērijas, dažādos aspektos stāstot par Rīga 2014 programmu. Kopš 2013.gada pavasara kopumā rīdzinieki un pilsētas viesi saņēmuši vairāk nekā 600 tūkstoši bezmaksas Rīga 2014 informatīvās avīzes.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

 

]]>
Ērika Bērziņa. "Mans dzejas ceļojums Pārdaugavā" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Ērika Bērziņa/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Ērika Bērziņa/ Mon, 12 Jan 2015 15:05:46 +0200 Kultūras portāls HC.LV 27. janvārī plkst. 17.00 projekta "Grāmatu putni jeb Pārdaugavas stāstu medības" ietvaros Jāņa Akuratera muzejā, O. Vācieša ielā 6a, notiks jau septītā nodarbība – "Mans dzejas ceļojums Pārdaugavā".

Ērika Bērziņa

Dzejniece Ērika Bērziņa stāstīs par poētisku ekskursiju "Ceļojums ar dzejniekiem" pa Arkādiju, Torņakalnu, Āgenskalnu un Dzegužkalnu, kurā piedalījušies zināmākie jaunās paaudzes (un ne tikai) dzejnieki, kā arī dalīsies iespaidos par Ineses Zanderes organizētajiem dzejas kapusvētkiem Mārtiņa kapos, kuros ar dzejas un prozas lasījumiem piedalījās Daugavas kreisajā krastā dzīvojošie literāti. Autore lasīs savus dzejoļus, kas sacerēti, iedvesmojoties no Pārdaugavas vides un cilvēkiem.

Dzejniece Ērika Bērziņa (1977) studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, strādājusi par redaktori "Latvijas enciklopēdijā", izdevniecībā "Valters un Rapa", žurnālā "Cosmopolitan", kopš 2010. gada – galvenās redaktores vietniece žurnālā "Mans Mazais".

Ērika Bērziņa publicējas kopš 2001. gada, pirmais dzejoļu krājums "Ziemeļu lapsa" iznācis 2006. gadā. Piedalījusies vairākos starptautiskos dzejas festivālos Austrijā un Itālijā, dzeja publicēta angļu valodā jauno autoru dzejas antoloģijā "Bridges". Organizējusi vairākus starpdisciplinārus kultūras pasākumus, iesaistās kultūras projektu īstenošanā. Kopš 2004. gada – Dzejas dienu pasākuma "Ceļojums ar dzejniekiem" kuratore.

Ieeja bez maksas.

Projektu atbalsta VKKF, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, izdevniecība "Neputns", radošā apvienība "W-2 art" un multimediju mākslinieks Vitālijs Vinogradovs.

Projekta kuratore Elvīra Bloma.

]]>
"Dzejas dienas 2012" kļūst laikmetīgākas Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 22 Aug 2012 22:00:12 +0300 Kultūras portāls HC.LV Sekojot iepriekšējo gadu tradīcijām, septembri Latvijā saucam par dzejas mēnesi. Arī šogad viens no Latvijas vecākajiem festivāliem – "Dzejas dienas" piedāvās plašu programmu ar pašmāju un ārvalstu dzejnieku piedalīšanos. Laikā no 6. līdz 16. septembrim Rīgā un tās apkārtnē notiks gandrīz trīsdesmit pasākumi.

Ar mainīgu intensitāti gadu gaitā, dzejas svētki Latvijā šogad tiks svinēti jau 48. reizi. Oficiālajā "Dzejas dienu 2012" programmā iekļauti gan tradicionālie pasākumi, gan vairāki jauninājumi, liekot uzsvaru uz jaunām sadarbības formām.

Dzejas dienas 2012

Kā pirmie, atklājot festivālu 6. septembrī, gaidāmi metafiziskās dzejas lasījumi "Svētceļojums" saieta namā "Vijoļšķūnis", kam sekos "Dzejas meditācija" Krišjāņa Barona muzejā. Ar Latvijas dzejas gada jaunumiem būs iespējams iepazīties 7. septembrī Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā pasākumā "Atvērt nevar aizvērt", kur notiks jaunākās publicētās dzejas lasījumi. Dzejas krājumi kopš 2011. gada "Dzejas dienām" iznākuši Rutai Štelmaherei, Ingai Gailei, Arvim Vigulam, Dainai Sirmajai, Leonam Briedim, Ingmārai Balodei un Annai Fomai. Sadarbībā ar apgādu "Mansards" festivāla laikā tiks atvērti vēl divi dzejas krājumi – Annas Fomas "Jaunā Vāgnera klusēšana" 10. septembrī un Ingmāras Balodes "alba" 15. septembrī.

"Dzejas dienas" sadarbosies ar citiem šajā laikā notiekošiem festivāliem. Kopā ar mūsdienu kultūras forumu "Baltā nakts" 8. septembrī Esplanādē būs atrodama "Baltās nakts dzejas un mūzikas skatuve", kur uzstāsies atpazīstami un mazāk zināmi dzejnieki un mūzikas grupas. Savukārt, "Teātra bāra" jaunajā zālē tekstgrupa "Orbīta" piedāvās performanci "Slow Show FM".

Ar "Rīga 2014" atbalstu Esplanādē no 7. līdz 9. septembrim atkal darbosies grāmatu maiņas telts, uz kuru cilvēki aicināti nest savas jau izlasītās grāmatas un iemainīt tās pret citām. "Baltās nakts" laikā telts būs pieejama līdz pat plkst. 4 rītā. Savukārt, sadarbībā ar festivālu "Survival Kit", tiks prezentēts tekstgrupas "Orbīta" projekts "Dzejas kartogrāfija. Rīgas dzejas karte".

Festivāla programmu šogad iezīmē jaunu ideju un formu meklējumi. Jau minētajos tekstgrupas Orbīta pasākumos dzeja tiks savīta ar video projekcijām, vizualizācijām, skaņām, sasaistot formu ar pilsētas ģeogrāfiju. Otrs jauninājums Latvijas dzejas ainā ir divdzejas audiovizuālais projekts "Dzejaslode. Krāsas" . Astoņpadsmit Latvijas dzejnieki ir aicināti gatavot sadarbības dzeju, kas tiks prezentēta 12. septembrī. Tā ir īpaša dzejas tehnika, kurā vairāki autori kopīgi gatavo vienotu dzejoli. Pasākumā Pēterbaznīcā piedalīsies arī jau pieredzējuši sadarbības dzejas autori – japāņu dzejniece Joko Danno (Yoko Danno) un amerikānis Džeimss Hopkinss (James C. Hopkins).

Arī "Dzejas dienu" aktīvajā sadaļā – poētiskajās orientēšanās sacīkstēs "Medusmaizes stāsts" tiks izmantotas jaunas izpausmes formas. Sacensībās, sekojot audiostāstam, būs jāmeklē latviešu dzejnieku atdusas vietas Rīgas kapsētās. Ar šo pasākumu, kas notiks 9. septembrī, festivāla organizatori vēlas atgādināt par nemirstīgajām vērtībām Latvijas dzejā.

Netiks piemirsti arī tradicionālie festivāla pasākumi. Klasisks dzejas vakars, kam dots nosaukums "Ziedi Daugavai", norisināsies uz Daugavas dambja starp krogu "Meidrops" un laivu piestātni Ikšķilē. Ārpus pilsētas izies arī "Ceļojums ar dzejniekiem" – šogad literārie klejojumiem notiks Rāmavā.

Pēc divu gadu pauzes, Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī dzejnieki un dzejas mīļotāji pulcēsies Esplanādē. Pasākumā "Latviešu dzejas maratons" piedalīsies , Aivars Eipurs, Jānis Rokpelnis, Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Leons Briedis, Ingmāra Balode, Anna Auziņa un Uldus Bērziņš.

Visa festivāla garumā dažādos pasākumos piedalīsies ārvalstu viesi – Krievijas dzejnieki Staņislavs Ļvovskis (Станислав Львовский) un Nastja Deņisova (Настя Денисова), Sabina Mesega (Sabina Messeg) no Izraēlas, Samira Negruše (Samira Negrouche) no Alžīrijas un katalāniešu dzejnieks Ilari de Kara (Hilari de Cara).

Ar pilnu pasākumu programmu Rīgā iespējams iepazīties "Dzejas dienu 2012" mājaslapā www.dzejasdienas.lv. Drīzumā lapā tiks publicēta apkopotā informācija par "Dzejas dienu" satelītpasākumiem visā Latvijā.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

]]>
Lasītāju klubā Toma Kreicberga grāmata Dubultnieki un citi stāsti Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 04 Apr 2012 22:31:11 +0300 Kultūras portāls HC.LV Sestdien, 14. aprīlī, plkst. 12:00 Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiks Lasītāju kluba tikšanās, kurā ikviens aicināts apspriest Toma Kreicberga grāmatu Dubultnieki un citi stāsti (izdevniecība Zvaigzne ABC).

Lasītāju klubs

Toma Kreicberga stāsti ir aizraujošas vīzijas par cilvēces nākotni tehnoloģisko sasniegumu laikmetā. Krājumā sastopams gan robots, kura sapnis ir kļūt par komponistu, gan latvietis, kurš ceļo laikā ar Rīgas metro starpniecību, gan vecītis, kurš skumst par zombiju izmiršanu un tāpēc rūpīgi kopj vienīgo pārpalikušo eksemplāru.

Latvijā dzimušais un augušais Toms Kreicbergs stāstus raksta angļu valodā, parakstoties kā Tom Crosshill. Viņa stāsts Dubultnieki 2009. gadā ieguvis pirmo vietu prestižajā ASV fantastikas rakstnieku konkursā Writers of the Future, savukārt stāsts Mammu, te rakstām Žeņa, tavs dēls nominēts 2011. gada Nebula balvai – pasaulē prestižākajam literārajam apbalvojumam, kuru piešķir zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanros rakstītiem darbiem. Rakstnieka stāsti angļu valodā bijuši publicēti dažādos atzītos literārajos žurnālos, taču viņa pirmā grāmata Dubultnieki un citi stāsti izdota Latvijā Ingus Josta tulkojumā. Stāstus augstu novērtējuši gan pazīstami ASV rakstnieki, gan latviešu autori un kritiķi.

Literatūrkritiķis Guntis Berelis: "Kreicberga stāsti – tā nav tradicionālā fantastika, ko mēdz ieklasificēt atbilstošā plauktiņā, papildinot ar vārdu "zinātniskā"; autors drīzāk darbojas ar mazliet skumīgām, mazliet groteskām, mazliet ironiskām, bet visādā ziņā emocionāli piesātinātām metaforām. Veidojas pasaule, kurā pūķi sapņo lidot uz Parīzi, padomju laika Rīgā uzbūvēts metro, ar kuru var braukāt šurpu turpu uz mūslaikiem, lāgiem pazibinās kāda mazliet baisa, mazliet ironiska postapokaliptiska ainava."

Katru mēnesi Rakstniecības un mūzikas muzejs izvēlas grāmatu, kas izpelnījusies īpašu lasītāju interesi un tāpēc kļūst par Lasītāju kluba diskusijas objektu. Katra mēneša otrajā sestdienā lasītāji tiek aicināti tikties pie kafijas tases, lai nepiespiestā atmosfērā apmainītos ar viedokļiem, kas radušies, lasot grāmatu, lai diskutētu savā starpā, iegūtu jaunus domubiedrus vai oponentus un intelektuāli aktīvi pavadītu sestdienas pusdienlaiku. Uz Lasītāju klubu netiek aicināti grāmatu autori, izdevniecību pārstāvji vai tēmas eksperti, lai lasītāji varētu brīvi izteikt viedokli un iespaidus, autoritāšu viedokļa neietekmēti.

Lasītāju klubs notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku.

Dalība Lasītāju klubā – bez maksas.

]]>
Randiņš ar jaunajiem rakstniekiem Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 02 Feb 2012 11:38:52 +0200 Kultūras portāls HC.LV Trešdien, 8. februārī, plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejā notiks jau otrais Ātrais randiņš, kurā spēles formā varēs iepazīties ar jaunajiem rakstniekiem.

Randiņš ar jaunajiem rakstniekiem

Uz randiņu aicināti Arvis Viguls, Artis Ostups, Marts Pujāts un Gundars Ignats. Rakstniekus varēs iepazīt nelielās intervijās, tekstu lasījumos, fotosesijā, ekspresizstādē un citās aktivitātēs. Randiņa iecere ir apmeklētāju un muzeja darbinieku iepazīšanās ar garā un gados jauniem autoriem, kā arī rakstnieku un apmeklētāju iepazīšanās ar muzeju. Vai autori, kuru literārā darbība ir samērā neilga, spēj iztēloties, ka reiz viņu rokraksti un personīgās lietas var kļūt par muzeja krājuma sastāvdaļu? Vai daiļrades process ir atkarīgs un izzināms no materiālām lietām vai arī lielāka nozīme ir netveramām matērijām?

Pasākuma mērķis nav atrast pareizās atbildes un rezultātu, bet gan uzdot jautājumus un priecāties par procesu. Ne visi randiņi beidzas ar laulībām, ne visi "jaunie, daudzsološie" kļūst par klasiķiem un atrod vietu muzejā.

Plkst. 19:00 notiks Jāņa Indāna fotogrāfiju izstādes Laikabiedri. Septiņpadsmit literātu fotomirkļi atklāšana. Laikabiedri ir pirmā Jāņa Indāna (1981) fotoizstāde, kurā apkopoti septiņpadsmit latviešu literātu dokumentāli portreti. Indāns savulaik pats nodarbojies ar literatūru, 2003. gadā iznācis viņa dzejas krājums Mīla saraus mūs gabalos. Ar laiku pievērsies dokumentālajai fotogrāfijai, it īpaši portretiem.

Izstādē redzamās melnbaltās fotogrāfijas tapušas dažādos apstākļos laikaposmā no 2007. līdz 2011. gadam, tajās dokumentētie literāti lielākoties pieder Jāņa Indāna paaudzei. Izstādē portretēti: Ērika Bērziņa, Henriks Eliass Zēgners, Kārlis Vērdiņš, Ulvis Zirnis, Agnese Krivade, Andris Ogriņš, Krišjānis Zeļģis, Andra Manfelde, Rimands Ceplis, Gaiķu Māris, Anna Auziņa, Arvis Viguls, Daina Tabūna, Iveta Ratinīka, Pēteris Draguns, Rihards Bargais un Rūta Mežavilka.
Pasākuma noslēgumā – grupas Maukas uzstāšanās.

Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiek katru trešdienu plkst. 17:30. Sarīkojuma laikā (no plkst. 17:30 līdz 19:00) bērniem būs iespēja piedalīties muzeja nodarbībā Kas muzejam vēderā?. Ieejas maksa sarīkojumā – Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu apmeklējums); maksa par nodarbību bērniem – Ls 1.

]]>
"Un es tieši gāju vārdu meklēt" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Jānis Rokpelnis/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Jānis Rokpelnis/ Wed, 25 Jan 2012 14:12:22 +0200 Kultūras portāls HC.LV Ojāra Vācieša memoriālais muzejs arī jaunajā, 2012. gadā, turpina sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru un katra mēneša pēdējā trešdienā rīko valodas vakarus ciklā "Un es tieši gāju vārdu meklēt".

Jānis Rokpelnis

Šī gada pirmā tikšanās 25. janvārī plkst. 18.00. Ar dzejnieku Jāni Rokpelni sarunāsies Liāna Langa.

Šogad valodas vakaros vēl tiksimies ar Jāni Elsbergu, Sergeju Moreino, Mairu Asari, Gunti Bereli, Jāni Streiču u.c.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Muzejs atvērts: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905, 67614015vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.vaciesamuzejs.lv un www.memorialiemuzeji.lv.

]]>
Egilam Lukjanskim veltīts pasākums un grāmatas atvēršanas svētki Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Egils Lukjanskis/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Egils Lukjanskis/ Thu, 12 Jan 2012 23:32:37 +0200 Kultūras portāls HC.LV Trešdien, 18. janvārī, plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejā notiks sarīkojums "Lata romāna karalis", kas veltīts rakstniekam un publicistam Egilam Lukjanskim.

Pasākums turpina šobrīd muzejā skatāmās izstādes Latvijas detektīvs tematiku un ir saistīts ar vairākām aktualitātēm – Egila Lukjanska 75. dzimšanas dienu un divu viņa romānu atkārtotu izdevumu Lauku Avīzes izdevniecībā.

Egils Lukjanskis

Pasākumā Lata romāna redaktore Eva Mārtuža iepazīstinās ar populārās sērijas koncepciju un Egila Lukjanska darbu īpašo vietu tajā. Publicists un rakstnieks Ēriks Hānbergs atskatīsies uz laikrakstā Neatkarīgā Cīņa kopīgi pavadītajiem darba gadiem, kad Egils Lukjanskis rakstīja plašus analītiskus rakstus par kriminālām tēmām, daudz laika pavadīdams tiesas zālē un krimināllietu studijās. Ilggadējais rakstnieka redaktors Valdis Veilands iepazīstinās ar izdevniecībā Lauku Avīze nupat izdoto grāmatu un raksturos Lukjanska darbu stila īpatnības un vietu Latvijas literatūrā. Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkas vadītāja Sandra Kokina stāstīs par rindām, kas bibliotēkās veidojas pēc populārajām grāmatām, kā arī par rakstnieka ciešo sadarbību ar bibliotēku. Izstādes Latvijas detektīvs autore Ilze Knoka dalīsies pārdomās par Egila Lukjanska vietu šajā izstādē.

Vienlaikus pasākums būs arī jaunās grāmatas Sieviete visam mūžam, kurā atkārtoti izdoti divi Egila Lukjanska romāni (Atliktais laiks un Sieviete visam mūžam), atvēršanas svētki.

Pasākumu vadīs Māra Eņģele, RMM.

Latvijas Avīze visiem apmeklētājiem dāvina biļetes uz pasākumu!

Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā (Pils laukumā 2) notiek katru trešdienu plkst. 17:30.

]]>
Lasītāju klubā bibliotēkās pieprasītais Māras Svīres romāns Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Māras Svīres romāns "Audums kāzu kleitai"/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Māras Svīres romāns "Audums kāzu kleitai"/ Sat, 07 Jan 2012 03:54:01 +0200 Kultūras portāls HC.LV Sestdien, 14. janvārī, plkst. 12:00 Rakstniecības un mūzikas muzejā notiks Lasītāju kluba tikšanās, kurā ikviens aicināts apspriest rakstnieces Māras Svīres jaunāko romānu "Audums kāzu kleitai" (izdevniecība "Lauku Avīze").

Māras Svīres romāns "Audums kāzu kleitai"

Katru mēnesi Rakstniecības un mūzikas muzejs nosaka grāmatu, kas izpelnījusies īpašu lasītāju interesi un tāpēc kļūst par Lasītāju kluba diskusijas objektu. Katra mēneša otrajā sestdienā lasītāji tiek aicināti tikties pie kafijas tases, lai nepiespiestā atmosfērā apmainītos ar viedokļiem, kas radušies, lasot grāmatu, lai diskutētu savā starpā, iegūtu jaunus domubiedrus vai oponentus un intelektuāli aktīvi pavadītu sestdienas pusdienlaiku. Uz Lasītāju klubu netiek aicināti grāmatu autori, izdevniecību pārstāvji vai tēmas eksperti, lai lasītāji varētu brīvi izteikt viedokli un iespaidus, autoritāšu viedokļa neietekmēti.

Rakstniece Māra Svīre raksturo romāna Audums kāzu kleitai tematiku: "Šis ir romāns par varu un mīlestību. Laužot cilvēka mūžu, vara ievainoja arī mīlestību, tomēr tā spēja lidot pat ar aizlauztiem spārniem. Piecdesmito gadu pirmajā pusē, staļinisma laikā, aiz dzeloņdrātīm, ieslodzītajiem vienīgi mīlestība un spīts deva spēku dzīvot. Es zinu to, jo tāds bija arī mans liktenis, un līdzās atradās cilvēki, kuri sabruka tādēļ, ka mīlestība viņus pievīla."

Māra Svīre literāro karjeru sākusi ar stāstu Grēksūdze (1972). Vairāki viņas darbi ir ekranizēti, piemēram, garstāsts Limuzīns Jāņu nakts krāsā. Māra Svīre ir arī populārā televīzijas seriāla Likteņa līdumnieki scenārija autore.

Lasītāju klubs notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku.

Dalība Lasītāju klubā – bez maksas.

]]>
Izdots jaunās rakstnieces Lauras Dreižes fantastikas romāns Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Laura Dreiže - “Laimes monitorings”/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Laura Dreiže - “Laimes monitorings”/ Mon, 26 Sep 2011 15:15:10 +0300 Kultūras portāls HC.LV Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā ikgadējā bērnu un jaunatnes oriģinālliteratūras konkursa "Zvaigznes grāmata" trīskāršās laureātes Lauras Dreižes romānu "Laimes monitorings", kas ir jau trešais jaunās rakstnieces darbs.

Laura Dreiže - "Laimes monitorings"

Līdz šim publicētie apjomīgie jauniešiem adresētie romāni "Pūķa dziesma" un "Nepabeigtais skūpsts" latviešu oriģinālliteratūrā aizsākuši ārzemēs tik populārā literārās fantāzijas žanra tradīciju un izpelnījušies gan lasītāju, gan literatūrkritiķu ievērību. 

"Laimes monitorings" ir sarakstīts šobrīd jauniešu vidū īpaši iecienītajā kiberpanka (cyberpunk) žanrā un attēlo vīziju par mūsu planētas nākotni jau citā – digitālajā laikmetā. Atbilstoši žanra specifikai šī vīzija nav īpaši optimistiska: gadsimtu tālā nākotnē antihumāna politiskā režīma pārvaldītā pilsētā nelegāli mitinās dumpīgi jaunieši – tā sauktā "ģimene". Viņi aizrāvušies ar savdabīgu sacensību, mēģinot notvert noslēpumainu autobusiņu – tas neizskaidrojami parādās un atkal pazūd tajās pilsētas vietās, kur cilvēki jūtas nelaimīgi. Taču sacensība ir tikai iegansts, lai jaunieši arvien skaidrāk aptvertu pastāvošās iekārtas netaisnību. Sākas aizraujoši piedzīvojumi, kurus pavada neapslāpējama cerība izmainīt pastāvošo...

Neraugoties uz to, ka autorei ir tikai divdesmit gadu, romāns pārsteidz ne vien ar oriģinālo ideju, intriģējošu, daudzpusīgi izstrādātu sižetu un lieliski tēlotām cilvēku attiecībām ekstrēmos apstākļos, bet arī ar bagātu valodu, dabiskiem un dzīviem dialogiem, asprātīgiem salīdzinājumiem. Šī grāmata garantē aizraujoši pavadītu laiku ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem lasītājiem.

"Lasītājs romānu "Laimes monitorings" minēs kā krustvārdu mīklu – vārdu pa vārdam, līniju pēc līnijas. Un nebūs tāda, kurš izlasījis sacīs: "Man viss bija skaidrs jau 50. lappusē!" Noslēpumainības savaldzināta, joņoju autores fantāzijas ceļos, kas met cilpas laikā un telpā." Tā par jaunās autores darbu izsakās rakstniece Māra Svīre.

]]>
"[Ērm]riteņa Īpašnieka Rokasgrāmata" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 22 Sep 2011 14:41:04 +0300 Kultūras portāls HC.LV Sveicot visus Mobilitātes nedēļā, biedrība "Radi Vidi Pats" ar prieku ziņo, ka beidzot izdevniecībā iespiesta un jebkuram lasītājam arī elektroniskā formātā pieejama biedrības "Radi Vidi Pats" izveidotā "[Ērm]riteņa Īpašnieka Rokasgrāmata".

[Ērm]riteņa Īpašnieka Rokasgrāmata

"[Ērm]riteņa Īpašnieka Rokasgrāmata" [EIR] ir redzamais rezultāts velokultūras popularizēšanas projektam "BOLTIK BAIK", ko 2011. gadā Liepājā īstenoja biedrība Radi Vidi Pats.

Katrs [ērm]riteņa īpašnieks agri vai vēlu nonāk situācijā, kad ir nepieciešams pielabot savu meistardarbu: nomainīt riteni, pieregulēt bremzes, sametināt rāmi vai pagarināt ķēdi. Lai negaidītu kārtējo ērmriteņu vorkšopu, jebkurš [ērm]riteņa īpašnieks to varētu izdarīt pats, izmantojot padomus un paņēmienus, kas aprakstīti šajā izdevumā.

Rokasgrāmatā arī ir aprakstīta velosipēdu vēsture, lai jebkuram būtu skaidrs, kā cilvēce nonāca līdz tādam brīnumam, kā ērmritenis. Kā arī iekļauti oficiālie Ceļa Satiksmes noteikumi (kas attiecās uz velosipēdistiem) un dažādi padomi drošai un bez-konfliktu pārvietošanai pa pilsētu. Grāmatas beigās var atrast projekta BOLTIK BAIK aprakstu un dienasgrāmatu, kā arī pārdomas par velokultūras attīstību Liepājā.

Šī rokasgramāta paredzēta ne tikai [ērm]riteņa īpašniekiem, bet arī jebkuram esošam vai potenciālajam velosipēdistam, kas vēlas uzzināt vairāk par velosipēda uzbūvi un vēsturi, un pamēģināt savus spēkus velosipēda labošanā vai pat sava sapņu [ērm]riteņa izveidošanā. [EIR] domāta izmantošanai ikdienā, ņemot to līdzi izbraucienā ar savu [ērm]riteni. Vai arī izmantošanai nekomerciālos nolūkos velodarbnīcās un veloprojektos. To droši var pavairot un izdalīt visiem saviem draugiem un paziņām, lai tie iedvesmotos un sāktu/turpinātu izmantot velosipēdus katru dienu, braucot uz skolu, darbu vai veikalu, vai vienkārši pavadot laiku kopā ar ģimeni un draugiem.

Veidojot šo izdevumu, ļoti iedvesmojāmies no Šilijas Džeksones un Etāna Klarka velogrāmatas "Chainbreaker!" ("Chainbreaker Bike Book: A Rough Guide to Bicycle Maintenance" by Shelley Jackson & Ethan Clark ), ko pie mums uz Liepāju atveda velomeistars Hessu (Heikki Monkkonen) no Somijas nevalstiskas organizācijas Uusi Tuuli. Tā kā velogrāmatā ļoti veiksmīgi un saprotami aprakstīta labošanas secība jebkurai velodetaļai, izmantojām dažus aprakstus priekš EIR, pārtulkojot tos un pielāgojot Liepājas realitātei. Ļoti ceram, ka Šilijai un Etānam nekas nav iebilstams, jo viņu darbu izmantojam nekomerciāliem izglītojošiem nolūkiem, lai vairotu apzinīgo velosipēdistu pulku visā pasaulē.

Grāmatas elektroniskā versija pieejama biedrības mājas lapā www.radividipats.lv vai arī http://www.failiem.lv/list.php?i=vjqxqcv&grid=1

Grāmatas iespiestā versija vēl atrodas Rīgā, bet drīzumā aicināsim interesentus uz iepazīšanos ar to.

Līdz gada beigām plānots arī izdot līdzīgu rokasgrāmatu angļu valodā.

]]>
Apgāds Zvaigzne ABC laiž klajā Džona Neiharta grāmatu "Runā Melnais Briedis" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas/Grāmata “Runā Melnais Briedis”/ http://www.hc.lv/literatura/zinas/Grāmata “Runā Melnais Briedis”/ Wed, 14 Sep 2011 13:51:40 +0300 Kultūras portāls HC.LV ]]> Apgāds Zvaigzne ABC laiž klajā pasaules bestselleru - Džona Neiharta grāmatu "Runā Melnais Briedis" un aicina uz grāmatas atvēršanas svētkiem 21. septembrī pulksten 17.30 Saules muzejā, Vaļņu ielā 30, Rīgā.

Grāmata "Runā Melnais Briedis"

Grāmata "Runā Melnais Briedis" tiek izdota latviešu valodā, jo ir viens no pasaules garīgās klasikas darbiem, turklāt indiāņu pasaules redzējums un vērtību sistēma ir radniecīga latviešu tautasdziesmās ietvertajai dzīvesziņai un izpratnei par pasaules struktūru un kārtību.

"Runā Melnais Briedis" ir visvairāk lasītā grāmata par Ziemeļamerikas indiāņiem. Uzrakstīta vienkāršā un saistošā valodā, tā atklāj latviešu lasītājam maz zināmas vēstures lappuses un vienlaikus ir bagāts izziņas materiāls ikvienam, kas interesējas par Līdzenumu indiāņu pasaules uztveri un kultūru, par antropoloģiju, reliģiju un psiholoģiju. Šī grāmata nes pasaulei pārlaicīgu un savu nozīmi nezaudējošu garīgu vēsti un ir īpaši aktuāla šobrīd, kad meklējam ceļu uz iespēju rast vienojošu garīgu pamatu savas tautas, valsts un kultūras pastāvēšanai un attīstībai.

Grāmatas autors Džons G. Neiharts (1881–1973) ir pazīstams amerikāņu dzejnieks, rakstnieks un kritiķis. 1930. gada augustā viņš ceļoja pa Nebrasku, vākdams informāciju savai episkajai poēmai par Amerikas Rietumu vēsturi. Painridžas rezervātā Dienviddakotā Neiharts sastapa ļoti vecu un gandrīz aklu indiāni, vārdā Melnais Briedis (1863–1950). Kaut arī iepriekš abi nekad nebija tikušies, Melnais Briedis "zināja", ka Neihartam kādudien jāierodas, un bija gatavs pavēstīt viņam savu stāstu. Neiharts uzklausīja un publicēja indiāņu svētā vīra, karotāja, dziednieka un pareģotāja vēstījumu. Grāmata "Runā Melnais Briedis" kļuva par bestselleru, ir tulkota daudzās pasaules valodās un piedzīvojusi atkārtotus izdevumus.

Grāmatas "Runā Melnais Briedis" atvēršanas svētki notiks trešdien, 21. septembrī pulksten 17.30 Saules muzejā, Vaļņu ielā 30, Rīgā. Atvēršanas svētkos piedalīsies grāmatas tulkotāja Ineta Zalāne, Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka, etnomuzikoloģe un folkloriste Zane Šmite un perkusionists Mikus Čavarts. Laipni aicināti visi interesenti!

]]>
Augustā dzimušo dzejnieku lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 25 Aug 2011 21:56:22 +0300 Kultūras portāls HC.LV Otrdien, 30. augustā plkst.18.00 Rīgā, Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30 tie dzejnieki, kuriem dzimšanas diena augustā, aicināti nolasīt klausītājiem dažus savus dzejoļus un sniegt nelielu ieskatu savā pēdējo gadu darbībā.

Latvijas Rakstnieku savienības biedru un domubiedru sarakstos atrodamie dzejnieki, augusta bērni, kuri jau apstiprinājuši savu piedalīšanos, ir: Valdis Artavs, Ronalds Briedis, Anna Galviņa, Astrīde Ivaska, Jānis Keičs, Olga Lisovska, Andris Ogriņš, Simona Orinska, Faina Osina.

Laipni gaidīti arī pārējie augustā dzimušie dažādu paaudžu dzejnieki, kuru kontaktinformācija un dzimšanas datums organizatoriem nav bijis pieejams.

Atkarībā no sanākušo dzejnieku skaita var tikt noteikts lasījumu laika limits.

Aicinām ikvienu klātesošo īsi pieminēt tos augustā dzimušos dzejniekus, kuru vairs nav mūsu vidū, nolasot vienu sev vistuvāko šī dzejnieka dzejoli.

Pacentīsimies kopīgi nosvinēt dzimšanas dienu, priecāsimies arī par līdzatnestiem gardumiem.

27. septembrī gaidāms līdzīgs septembrī dzimušo dzejnieku pasākums.

Ieeja brīva, ziedojumi brīvprātīgi. Mīļi gaidīti visi interesenti.

]]>