Kultūras portāls HC.LV: Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas_9/?rss=1 Literatūras ziņas un pasākumi lv 2005-2015, HC.LV HC.LV 60 http://www.hc.lv/inc/baners/hclv_baner_small.gif Kultūras portāls HC.LV http://www.hc.lv/ Kultūras portāls HC.LV Wed, 27 May 2015 08:24:48 +0300 2 3 4 5 6 "Tikšanās à la française" - literārais vakars ar rakstnieku Romēnu Puertolā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 22 May 2015 10:58:36 +0300 Kultūras portāls HC.LV Šā gada 28. maijā plkst. 17.30 Francijas institūta Fransuāzas Sagānas telpā, Elizabetes ielā 59 (Rīga), notiks "Tikšanās à la française" sezonas noslēguma pasākums.

"Tikšanās à la française" - literārais vakars ar rakstnieku Romēnu PuertolāRomēna Puertolā pirmā romāna "Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga Ikea skapī" noskaņa ir jūtama jau no paša grāmatas vāka. Raisījis lasītāju interesi ar šo neparasto nosaukumu, darbs kļūst par veiksmes stāstu un 2013. gada literāro pārsteigumu Francijā. Ierindojies starp pirktākajām grāmatām, romāns ir tulkots 27 valodās un izdots 36 valstīs.

Rakstnieks viesosies Latvijā, lai ar savu klātbūtni godinātu grāmatas iznākšanu latviešu valodā apgādā "Zvaigzne ABC".

Šis īpašais "Tikšanās à la française" sezonas noslēgums norisināsies franču valodā ar tulkojumu latviešu valodā. Ieeja bez maksas.

Vakara vadītāja: grāmatas tulkotāja Astra Skrābane.

Pieteikšanās: zane.bedrite@institut-francais.lv.

]]>
"Mans nervu koks ar ziliem zariem" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 11 May 2015 15:47:55 +0300 Kultūras portāls HC.LV 14. maijā Raiņa un Aspazijas muzejs aizsāk pasākumu ciklu "Aspazija / Rainis: Dažādās Sejas" par abu dzejnieku atveidojumu mākslā un tēlu sabiedrībā.

AspazijaPirmais pasākums "Mans nervu koks ar ziliem zariem" notiks Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, un vēstīs par sievietes mākslinieces tēlu 20. gs. sākumā.

14. maijā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas muzeja un Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja speciālistu priekšlasījumi:

  • Elvīra Bloma (Raiņa un Aspazijas muzejs). Dzejnieces tēls un loma 20. gs. sākumā, Aspazija un sabiedrība;
  • Dora Pauzere (Raiņa un Aspazijas muzejs). Fotogrāfija un fotografēšanās gadsimta sākumā;
  • Dace Vosa (Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs). Ellija Forsele-Rozentāle. Ziemeļu valkīra latviešu gleznotāja namā;
  • Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs). Aspazija un Rainis cepurēs (dzejnieki fotogrāfijās, dienasgrāmatās un vēstulēs).

14. maijā plkst. 19.00 Aspazijas dzejas lasījums "Mans nervu koks ar ziliem zariem", kurā piedalīsies aktrise Regīna Razuma un komponists Imants Zemzaris.

Aktrise Regīna Razuma jau kādu laiku ir iemīlējusies Aspazijas dzejā. Aspazija ir gan ekscentriska, gan arī noslēgta. Vientulības sajūta dzejā viņu nepamet pat tad, kad viņas vārdu zina visi. Aspazija pretojas sabiedrības uzspiestajām normām un tās pilsoniskajam trulumam, bet vienlaikus uzskata, ka darbs cilvēces labā ir viņas dzīves augstākais mērķis.

14. un 16. maijā (Muzeju naktī), sākot no plkst. 16.00, muzejā darbosies cepuru darbnīcas, ko vadīs LMA modes mākslas studentes Anete Krišjānova, Laima Ūdre un Anda Miščenko.

]]>
Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 08 May 2015 12:20:59 +0300 Kultūras portāls HC.LV Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Maija tēma – "Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā".

Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā12. maijā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā, lekciju " Imants Ziedonis – viens piliens Raiņa" lasīs Dr. philol. Ausma Cimdiņa (LU).

Tēmas formulējumā ir izmantota vārsma no dzejoļu krājuma "Re, kā" (1981), un lekcija tiks veltīta latviešu literatūras klasikas reminiscencēm Ziedoņa daiļradē, sevišķi Raiņa motīvam Ziedoņa dzejā un esejistikā. Aktualizējot rainisko dimensiju Ziedoņa tekstā, tiks raksturotas viņam būtiskākās poētiskās stratēģijas un meklēta atbilde uz jautājumu, kas ir ziedoniskais ziedonī, ar ko izskaidrojama viņa dzejas suģestija un komunikatīvā jauda literārā un ārpusliterārā vidē.

Tiks sniegts ieskats rakstu krājumā "Imants Ziedonis. "Piederības meklējumi, brīvības treniņš"" (sastādītāja un galvenā redaktore Ausma Cimdiņa, 2014, apgāds "Zinātne"), kas ir līdz šim apjomīgākais pētījums dzejnieka radošajā biogrāfijā.

20. maijā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "Pilsētas tēli un Rīgas reminiscences jaunākajā latviešu literatūrā", kurā piedalīsies Ērika Bērziņa un Jānis Ozoliņš. Diskusiju vadīs Ieva Ķīse.
Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU).

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, ieva.kalnina@lu.lv.

]]>
Mākslas muzejs "Rīgas Birža" aicina uz lasījumiem izstādē "Provansas valdzinājums" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 29 Apr 2015 13:14:00 +0300 Kultūras portāls HC.LV Ceturtdien, 2015. gada 30. aprīlī, plkst. 11.00–14.00 Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Konferenču zālē (3. stāvā, Doma laukumā 6, Vecrīgā) norisināsies izstādes "Provansas valdzinājums" lasījumi, kuros speciālisti no Francijas, Krievijas un Latvijas piedāvās atklāt Pablo Pikaso īpašo saikni ar Antibām, uzzināt par Dienvidfrancijas māksliniekiem Ivana Morozova kolekcijā, kā arī tuvāk iepazīt Aleksandras Beļcovas Dienvidfrancijas periodu.

"Provansas valdzinājums"Izstāde "Provansas valdzinājums" ir vēl nebijis notikums Baltijas valstu izstāžu dzīvē. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Mākslas muzejā "Rīgas Birža" izveidojis unikālu ekspozīciju, kas parāda izcilu 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku – Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir), Anrī Matisa (Henri Matisse), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh), Pola Gogēna (Paul Gauguin), Marka Šagāla (Marc Chagall), Raula Difī (Raoul Dufy), Pola Siņjaka (Paul Signac), Pablo Pikaso (Pablo Picasso) un citu autoru darbus.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri šajā projektā ir Orsē muzejs (Musée d'Orsay) un Žorža Pompidu centrs (Centre Georges-Pompidou) Parīzē, Pikaso muzejs Antibās (Musée Picasso, Antibes), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejs Maskavā un K. M. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Tiek eksponēti arī darbi no Belgazprombank (Белгазпромбанк) kolekcijas Minskā.

Ar savu dalību īpaši šai izstādei veltītos lasījumus 30. aprīlī pagodinās Pikaso muzeja Antibās direktors Žans Luijs Andrals (Jean-Louis Andral) un franču mākslas kolekcijas speciālists no A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов). Latviju lasījumos pārstāvēs Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva (Наталья Евсеева).

Mākslinieks Pablo Pikaso, kurš visur jutās kā mājās, vislabāk iedzīvojās Antibās. Par Pikaso saikni ar šo kūrortpilsētu Francijas dienvidu piekrastē pastāstīs Pikaso muzeja direktors Žans Luijs Andrals, gan iepazīstinot ar paša muzeja vēsturi un Pikaso kolekcijas veidošanos, gan raksturojot Pikaso Antibu perioda mākslu.

A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja franču mākslas kolekcijas speciālists Aleksejs Petuhovs runās par mecenāta un mākslas kolekcionāra Ivana Morozova (Иван Абрамович Морозов) kolekciju. Uzmanības fokusa būs Ivana Morozova pieeja kolekcionēšanai, norādot uz darbu atlases kritērijiem un kolekcijas veidošanās posmiem, sevišķi izceļot tieši Dienvidfrancijas mākslinieku radošo pienesumu.

Lasījumu noslēgumā Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzeja vadītāja Dr. art. Nataļja Jevsejeva pievērsīsies mākslinieces Aleksandras Beļcovas daiļradei. Beļcovas gadījums Latvijas mākslas vēsturē savā ziņā ir unikāls: 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē – 30. gadu sākumā viņa, tāpat kā daudzi vadošie Parīzes skolas pārstāvji, dzīvoja un strādāja franču Rivjērā. Māksliniece regulāri apmeklēja un pavadīja ilgu laiku Dienvidfrancijā. Tur viņa ārstējās vietējās klīnikās. Franču Rivjēra ne tikai palīdzēja Aleksandrai Beļcovai uzveikt nāvējošo slimību – šie ceļojumi bija arī spēcīgs radošs stimuls gleznotājas daiļradei.

Uz lasījumiem laipni aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Ieeja brīva.

Pasākumam tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Izstādes "Provansas valdzinājums" lasījumus būs iespējams noskatīties arī tiešraidē portālā "Delfi.lv".

Lasījumu programma:

  • 11.00–11.10 Lasījumu atklāšana;
  • 11.10–11.50 Pablo Pikaso saikne ar Antibām;
  • 11.50–12.30 Dienvidfrancijas mākslinieki Ivana Morozova kolekcijā Maskavā;
  • 12.30–13.10 Aleksandra Beļcova un franču Rivjēra.
]]>
Par Raini un Aspaziju runās Viļņā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 28 Apr 2015 12:55:57 +0300 Kultūras portāls HC.LV 30. aprīlī plkst. 16.00 Viļņas Latviešu biedrības saietu namā notiks Raiņa un Aspazijas jubilejas pasākums.

Viļņas Latviešu biedrībā jau trešo gadu desmitu reizi mēnesī vienkopus pulcējas Viļņā dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi un latvieši, kas dzimuši Lietuvā, ieceļojuši darba dēļ vai ieprecējušies. Ilgus gadus Viļņas Latviešu biedrību vada aktīvā un nenogurdināmā Gunta Rone.

Plašāki pasākumi tiek organizēti Latvijas Valsts svētkos, kā arī Lieldienās un Ziemassvētkos. Svētku reizēs biedrībā ciemojas Latvijas aktieri, dzejnieki, kultūras darbinieki, mākslinieciskie kolektīvi. 2014. gada izskaņā biedrībā viesojās Rīgas Latviešu biedrības domnieki un svētku koncertu sniedza jauniešu koris "Austrums" (mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts).

Latviešu dzejnieku Aspazijas un Raiņa jubilejas gadā biedrība aicinājusi ciemos dzejnieku dzīves un daiļrades pētnieci, Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti, arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieci Gaidu Jablovsku, kuras darba mūžs ilgus gadus bijis saistīts gan ar Raiņa jaunu dienu zemes muzeju "Jasmuiža", gan ar dzejnieku pēdējo mājvietu Rīgā, Baznīcas ielā 30. Izdevniecība "Madris" nesen laidusi klajā divas viņas sastādītās grāmatas: pagājušajā gadā – Raiņa darbu izlasi "Viss iet, viss rit un riet", šogad – Raiņa un viņa vecākās māsas Līzes saraksti "Sirdsmīļo brālīt!".

Tikšanās reizē Gaida Jablovska stāstīs par Aspazijas un Raiņa dzīves un daiļrades ceļu, akcentējot latviešu un lietuviešu savstarpējās kultūras saskarsmes punktus.

Raiņa darbi tulkoti un izdoti lietuviski. Šo darbu veikuši Ķēstutis Nastopka, Silvestrs Gaižūns, Kosta Korsaks, Euģenija Matuzeviča, Sigits Geda un citi atdzejotāji.

Pasākuma dalībniekiem būs iespējams skatīt arī kinorežisora Rodrigo Rikarda uzņemtās filmas "Aspazija" fragmentus. Aspazijas un Raiņa dzeju lasīs Rīgas Latviešu biedrības domniece Stella Līpīte.

]]>
"Savējo sarunas par dzeju un dzīvi" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 27 Apr 2015 14:37:13 +0300 Kultūras portāls HC.LV 29. aprīlī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla "Savējo sarunas par dzeju un dzīvi" ietvaros sarunāsies arhitekts Pēteris Blūms un Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse.

"Savējo sarunas par dzeju un dzīvi"Ojāra Vācieša muzeja tradicionālie valodas vakaru cikla pasākumi iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm. Valodas vakari muzejā notiek kopš 2010. gada. Arī šogad ierastās tikšanās turpinās, tikai šoreiz akcentējot tieši Ojāra Vācieša personību un daiļradi, viņa lirikas iespaidu dažādu profesiju pārstāvju dzīvē un radošajā darbībā.

Pēteris Blūms ir Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts, Rīgas koka apbūves zinātājs, Pārdaugavas arhitektonisko smalkumu lietpratējs.

Viņu saista sena draudzība ar Vāciešu ģimeni un Ojāra Vācieša muzeju. Dzejniecei Ludmilai Azarovai Pēteris Blūms bijis autoritāte muzeja ēkas vēstures jautājumos.

Pēteris Blūms savulaik studējis filoloģiju vienā kursā ar tagadējo muzeja vadītāju, šoreiz sarunas vedēju – Ievu Ķīsi. Šo gaidāmo sarunu Pēteris Blūms nodēvējis par "Veco būdu poēzijas atklāšanu". Arhitektūra un dzeja, jomas, kas šķietami nekad nekrustojas, šoreiz, savstarpēji mijiedarbojoties, atklās jaunas pilsētas un dzejas nokrāsas.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv.

]]>
"Latvijas un Krievijas kultūras sakari" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 27 Apr 2015 14:26:27 +0300 Kultūras portāls HC.LV 29. aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Kamīnzālē ar priekšlasījumu vakaru "Latvijas un Krievijas kultūras sakari" noslēgsies Rīgas Latviešu biedrības un Memoriālo muzeju apvienības kopīgā cikla "Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā" pavasara sezona.

"Latvijas un Krievijas kultūras sakari"Priekšlasījumu vakara tēmas:

  • Raiņa pirmā trimda Slobodskā 20. gadsimta sākumā un Dainu tēva Krišjāņa Barona dzīve un darbība Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē;
  • Raiņa un Krišjāņa Barona piemiņas saglabāšana trimdas vietās 21. gadsimtā.

Vjatkas guberņas nelielā pilsēta Slobodska (tagad Kirovas apgabals, Krievija) ir Raiņa trimdas vieta no 1899. vasaras līdz 1903. gada pavasarim. Šajā laikā veidojas viņa kā dzejnieka personība.

Rainis ir ieguvis Pēterburgas Universitātes Juridiskās fakultātes diplomu, strādājis par juristu gan Viļņā, gan Jelgavā, gan Panevēžā, bijis demokrātiskā laikraksta "Dienas Lapa" redaktors, publicējis simtiem progresīvu domu izteicošu rakstu un par darbošanos pretvalstiskajā organizācijā "Jaunā strāvā" apcietināts un kā politiski neuzticams izsūtīts. Vjatkas upes krastos top ne tikai Raiņa pirmais dzejoļu krājums "Tālas noskaņas zilā vakarā", bet arī pasaules klasiķu darbu tulkojumi un atdzejojumi.

Vienīgais muzejs, kas latviešu dzejniekam iekārtots ārpus Latvijas, atrodas viņa pirmās trimdas vietā Slobodskā, Vjatkas ielā 24. Jāpiebilst, ka Lugano (Šveice) Rainim un Aspazijai nav sava muzeja – tikai piemiņas istaba Pilsētas arhīva telpās.

Par Raiņa piemiņas saglabāšanu, dzejnieka muzeju un viesošanos Slobodskā 21. gadsimtā stāstīs Raiņa un Aspazijas pētniece Mag. philol. Gaida Jablovska.

Šogad 180. gadskārtu atzīmē izcila kultūras personība – Dainu tēvs Krišjānis Barons. Arī viņa dzīves un darba gaitas saistītas ar Krieviju. Pavadot vairāk nekā 30 gadu gan Pēterburgā un Maskavā, gan pildot savus tiešos skolotāja pienākumus Voroņežas guberņā, Krišjānis Barons iesācis savu mūža darbu – latviešu tautasdziesmu krāšanu, kārtošanu un izdošanu. Maskavā tapis arī Dainu skapis. Krišjānim Baronam Krievijā iekārtots muzejs.

Krišjāņa Barona muzeja speciālists Mag. art. Andris Ērglis savā priekšlasījumā atklās mazāk zināmās Krišjāņa Barona dzīves epizodes Krievijas periodā, savukārt muzeja vadītāja Mag. art. Rūta Kārkliņa dalīsies pieredzē un pārdomās par Krišjāņa Barona piemiņas saglabāšanu bijušajā Voroņežas guberņas Uderevkas muižā. Skanēs latviešu tautasdziesmas.

Dziedāsim, spēlēsim, pieminēsim Krišjāņa Baronu viņa 180. jubilejas gadā un Raini 150. gadskārtā!

Sarīkojumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

]]>
Lekcija: "Fantastiskais reālisms" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 16 Apr 2015 14:19:47 +0300 Kultūras portāls HC.LV Šā gada 16. aprīlī plkst. 17.00 Francijas institūtā, Viktora Igo telpā (Elizabetes ielā 59, Rīgā) notiks lekcija: "Fantastiskais reālisms".

"Fantastiskais reālisms"Lekcija veltīta mazpazīstamam franču literatūras virzienam – fantastiskajam reālismam, kas attīstījies laika periodā no 1960. līdz 1970. gadam. Apvienojot ezotērikas un vēstures tēmas, tas piedzīvoja lielu atzinību un tad pēkšņi izzuda. Pēc ieskata virziena vēsturē un iepazīšanās ar nozīmīgākajiem autoriem, lektors iztirzās galvenās aplūkotās tēmas un iepazīstinās ar būtisko virziena ietekmi ne tikai Francijas, bet arī citu valstu kultūrtelpās.

Lekciju lasīs Monpeljē Pola Valerī universitātes socioloģijas doktors Damjēns Karbovniks (Francija).

Vairāk informācijas mājas lapā: www.institut-francais.lv.

Lekcija franču valodā ar konsekutīvo tulkojumu latviešu valodā.

Ieeja bez maksas.

]]>
Notiks grāmatas "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra" atvēršanas svētki Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 16 Apr 2015 14:15:41 +0300 Kultūras portāls HC.LV 21. aprīlī plkst. 16.00 Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas aktu zālē notiks grāmatas "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra" atvēršanas svētki.

"Liepāja. Jūgendstila arhitektūra"Grāmatas autors ir Jānis Krastiņš, arhitektūras zinātņu doktors, akadēmiķis, kurš ir lielākā Latvijas arhitektu autoritāte tieši jūgendstila pētniecībā. Izdevējs: Liepājas pilsētas Dome.

"Cerams, ka šī grāmata raisīs plašāku interesi par Liepājas Jūgendstilu, kas līdz šim bija ne visai apzināts, taču ir viena no noteikti visnozīmīgākajām pilsētas kultūras mantojuma daļām. Lai redzētu un baudītu Liepājas jūgendstilu, ir vērts kaut reizi mūžā pabūt šajā pilsētā," ar šādu frāzi Jānis Krastiņš, izdevuma autors, noslēdz grāmatas ievadvārdus. Pirms vairāk kā 4 gadiem autors šaubījās, vai uzsākt darbu pie šīs grāmatas, jo nav saglabājies ēku būvprojektu arhīvs par Liepājas jūgendstila arhitektūru. Liepājas jūgendstila izpētes uzņemšanos var nosaukt par varoņdarbu. Autora vārdiem sakot:"grūti runāt par gleznu, ja nav zināms, kas to gleznojis". Tāpēc autors īpašu paldies par atsaucību izsaka ēku tagadējiem īpašniekiem, kuru saglabātie dokumenti ļāva identificēt daudzu ēku būvvēsturi.

Starptautiski atzīti recenzenti par grāmatu izsakās ļoti atzinīgi: "Jūgendstila starptautiskā un kosmopolītiskā vīzija, kas sakņota dziļās vietējās tradīcijās, atspoguļojas gan daudzstāvu namos, gan mazākās koka ēkās. Iespēja palūkoties uz Liepājas jūgendstila arhitektūru Eiropas kontekstā ir grāmatas papildu vērtība," tā par grāmatu izsakās Barselonas Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Mireija Freiča Serra. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.art. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Ojārs Spārītis atzīst: "Liepājas jūgendstils ir plaukstošās tautsaimniecības uzskatāms atspulgs. Latvijas rietumkrasta ievērojamākā pilsēta var lepoties ar apbūves daudzveidību, greznumu un kvalitāti. Tajā ir skaidri saskatāma sava laika arhitektu meistarība radoši pārņemt pasaules kultūras strāvojumus, piešķirot tiem vietējo savdabību un tikai Liepājai raksturīgu māksliniecikso šarmu." Jāpiebilst, ka grāmatā ir vairāki pirmpublicējumi par Liepājas pilsētas plāniem no Krievijas arhīviem.

"Liepāja sen to bija pelnījusi!", tā par grāmatu izsakās Liepājas pilsētas Būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke, grāmatas tapšanas ierosinātāja.

Liepājas pilsētas pašvaldība grāmatu dāvinās Liepājas bibliotēkām, kā arī to varēs iegādāties grāmatnīcās.

]]>
"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata" atklāšana Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 10 Apr 2015 14:01:05 +0300 Kultūras portāls HC.LV 13. aprīlī plkst. 17.30 Rīgā, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā notiks Ilzes Trumpes grāmatas "Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata" atklāšanas pasākums.

Uz pasākumu aicinātas ģimenes ar bērniem, lai kopīgi labi pavadītu laiku un gūtu ieskatu Rīgas kultūras dzīvē pirms 100 gadiem, fotografētos ar tā laika atribūtiem, vērotu, izzinātu un iedvesmotos. 20. gs. sākuma noskaņas radīšanai notiks arī klavierkoncerts Zanes Leimanes izpildījumā. Bērni satiksies ar Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi" un citiem skaņdarbiem, kā arī tā laika Rīgu atklātnēs. Visiem čaklajiem krāsot pratējiem būs iespēja kārtīgi uzdarboties ar zīmuļiem.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Krāsojamā grāmata "Rīgas modes 20.gs.sākumā" aicina pastaigā pa seno Rīgu, kur bērni, veroties senajās pastkartēs, savā iedomu pasaulē varēs pabūt iepriekšējā gadu simtenī. Krāsojot, grāmatā attēlotās, tā laika modes dāmas, ikviens neapzināti pievērsīs uzmanību smalkām un būtiskām tērpu detaļām, kas raksturo vēsturisko tērpu dizainu. Nepārprotami gūs priekšstatu par senatnīgo ģērbšanās kultūru, stilu un iepazīsies ar Rīgas vēsturisko arhitektūru.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Krāsojamā grāmata var būt interesanta brīvā laika pavadīšanai gan bērniem, gan arī vecākiem, gūstot estētisku baudījumu, vērojot vēsturiskās Rīgas celtnes senajās pastkartēs. Tā var būt kā palīgs jaukai un vērtīgai kopābūšanai vecākiem ar bērniem, vienlaikus radot interesi un izpratni par vēsturiskām vērtībām. Zīmējumi papildināti ar atbilstošām, senām pastkartēm, kas veiksmīgi piešķir vēsturisko noskaņu. Kā arī piedāvāts veikt uzdevumu – veidot saturu atklātnei.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Grāmatas mērķis sniegt pirmo priekšstatu par 20.gs.sākuma modi un tā laika ievērojamākām vietām Rīgā.

Grāmatas autore, māksliniece un izdevēja ir Ilze Trumpe. Ikdienā Ilze ir friziere un grimētāja Jaunajā Rīgas teātrī, strādā Miera ielas salonā "Melnais knābis", piedalās daudzos kino projektos un zīmē.

"Rīgas modes 20.gs. sākumā. Izkrāsojamā grāmata"

Grāmatā izmantotas pastkartes no Ilzes Trumpes personīgā arhīva, ko viņa veido jau 10 gadus. Iedvesmu izdot pirmo krāsojamo grāmatu autore radusi ceļojot viesizrādēs kopā ar teātri, kā arī novērojot, ka bērniem ir pavisam niecīgs Latvijā izdotu saturīgu krāsojamo grāmatu piedāvājums. Nākamā Ilzes krāsojamā grāmata ir iecerēta vairāk zēniem aktuālajai tehnikas tēmai.

Grāmatas tapšanā iesaistījusies arī māksliniece Anna Auziņa, kura izpildīja detaļu zīmējumus un piedalījās mākslinieciskā noformējuma tapšanā. Pateicība idejas realizācija jāizsaka arī Ojāra Vācieša muzejam, tā direktorei Ievai Ķīsei, Lindai Lūsei, Kristīnei Jurjānei, Unai Meibergai un tipogrāfijai "Eveko".

]]>
"Latvijas gadu gredzeni literatūrā - latviešu zīmju valoda" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 09 Apr 2015 17:22:58 +0300 Kultūras portāls HC.LV Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Aprīļa tēma – "Latviešu zīmju valoda".

"Latviešu zīmju valoda"14. aprīlī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, lekciju "Latviešu zīmju valoda" lasīs Dr. philol. Janīna Kursīte (LU).

Lekcijā būs runa par latviešu žestiem un ķermeņa valodu, divu valodu – verbālās (runas) un neverbālās (šajā gadījumā – žestu) – saskari. Kā saprast, vai abās tiek runāta patiesība, vai vienā no tām cilvēks nav patiess. Tiks demonstrēti un aplūkoti dažādu žestu un plašāk – ķermeņa valodas piemēri (attēli). Blakus tam jautājums par pieminekļu žestu valodu: ko izsaka cilvēku figūru (pieminekļu) rokas kustības. Visbeidzot latviešu žesti un citu tautību pārstāvju žesti – salīdzināšanas mēģinājums.

22. aprīlī plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija "Lietišķās mākslas estētika – latviskās zīmes ikdienā", kurā piedalīsies Ingus Barovskis un Austra Celmiņa-Ķeirāne. Diskusiju vadīs Rūta Kārkliņa.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU).

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

]]>
Eseju konkurss jauniešiem "Rainis. Aspazija. Daugavpils." Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 02 Apr 2015 11:46:59 +0300 Kultūras portāls HC.LV No 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. aprīlim Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs" organizē eseju konkursu Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada jauniešiem "Rainis. Aspazija. Daugavpils.".

"Rainis. Aspazija. Daugavpils."Konkursā aicināti piedalīties Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada jaunieši 7 -12 klašu skolēni, kuri savu radošo izpausmi pauž literārā valodā.

Darbu izmērs – viena lappuse A4 formāts.

30 labāko eseju autori tiks aicināti savas esejas uzrakstīt uz Raiņa un Aspazijas eseju sienas līdz 2015. gada 14. maijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.

Vairāk informācijas baiba.priedite@daugavpils.lv, 654 30273.

Eseju un aizpildītu konkursa pieteikumu anketu iesniegt elektroniski baiba.priedite@daugavpils.lv līdz 2015. gada 30. aprīlim.

]]>
Franču literatūras pēcpusdiena: apgādā "Jumava" izdoto franču literāro darbu tulkojumi latviešu valodā Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 01 Apr 2015 14:46:09 +0300 Kultūras portāls HC.LV Literārās pēcpusdienas galvenā tēma – mūsdienu sievietes portrets un sieviete-rakstniece.

Franču literatūras pēcpusdienaPavasaris ir grāmatu un lasīšanas gadalaiks. Apgāds "Jumava" parūpējies, lai franču literatūrai veltītā pēcpusdiena Francijas institūtā būtu īpaši aizraujoša. Visi zinātkārie un literatūras mīļotāji aicināti uz šo tikšanos, kas ir kā veiksmīgs iepriekš notikušās tikšanās turpinājums. 2013. gada pavasarī, pēc Francijas institūta ielūguma Rīgā viesojās pazīstamās franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas dēls Denī Vesthofs. Toreiz ar savas grāmatas Ma mère, Françoise Sagan (" Esi sveicināta, Sagāna") starpniecību viņš iepazīstināja interesentus ar mātes radošo darbību. Pateicoties rosinātajai interesei, nu tapis grāmatas latviskojums.

Andreja Makina "Sieviete, kura gaida", Agneses Martēnas-Ligānas "Laimīgie dzer kafiju" un Denī Vesthofa "Esi sveicināta, Sagāna" grāmatu prezentācija.

Franču literatūras pēcpusdiena notiks šā gada 21. aprīlī, plkst. 17.00, Francijas institūtā Latvijā, Elizabetes iela 59.

]]>
Atvērs Valda Zatlera grāmatu "Kas es esmu" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 18 Mar 2015 10:16:36 +0200 Kultūras portāls HC.LV Apgāds "Jumava" šī gada 21. martā plkst. 13.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva zālē "Kore" atvērs bijušā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera grāmatu "Kas es esmu".

"Kas es esmu"Katrs cilvēks nodzīvo mūžu. Taču ne katrs cilvēks kļūst par Valsts prezidentu. Kā paveikt savu darbu, lai daudz cilvēku tev sacītu paldies? Kā kļūt par prezidentu? Kādus darbus paveikt, kļūstot par prezidentu? Bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers (2007-2011) savā grāmatā "Kas es esmu" stāsta par savu darbu Valsts prezidenta amatā, vēloties parādīt dažas mazāk zināmas prezidenta darba aizkulises, atklāt varas cinisko un reizē arī cilvēcisko dabu.

Valdis Zatlers grāmatas ievadā saka:

"Rakstu zīmēs varu attēlot tikai paša piedzīvoto. Visobjektīvākais viedoklis ir subjektīvais viedoklis, jo samelot sev nav iespējams. Visi notikumi grāmatā attēloti no mana skatu punkta, un tā ir mana patiesība par notikušo. Ar šo grāmatu es vēlos pateikties visiem cilvēkiem, ar kuriem krustojušies mani dzīves ceļi. Īpaši vēlos uzrunāt jaunatni. Tikai tauta, kas zina savu vēsturi, spēj veidot savu nākotni. Mēs varam bezgalīgi citēt daudz gudru domu, bet nekad nevajag pārstāt domāt pašiem. Ceru, ka mans stāsts rosinās cilvēkus domāt. Domāt par sevi, par mūsu tautu un Latviju."

]]>
Iznācis dejai un dejas kritikai veltīts starptautisks izdevums Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Wed, 11 Mar 2015 10:43:13 +0200 Kultūras portāls HC.LV Iznācis Baltijas-Ziemeļvalstu sadarbības projekta "keðja Writing Movement" katalogs "Expeditions in Dance Writing. Writing Movement 2012 – 2014", kas ietver astoņu valstu (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes) autoru tekstus par dejas kritikas problēmām un dažādiem procesiem dejā.

"keðja Writing Movement"Izdevums arī sniedz ieskatu projekta "keðja Writing Movement" norisē un piedāvā sarunas ar visu iesaistīto valstu partneriem par situāciju dejā un dejas kritikā. Kataloga pielikumā pievienota laikmetīgās dejas terminu vārdnīca visās projekta valodās.

Izdevuma redaktores ir Ine Terēze Berga (Ine Therese Berg, Norvēģija) un Inta Balode (Latvija). Publikācijā uz jautājumiem par deju Latvijā atbild "Dance.lv žurnāla" redakcija: Dita Jonīte, Maija Uzula-Petrovska un Inta Balode.

"Dance.lv žurnāls" (www.journal.dance.lv) bija Latvijas pārstāvis projektā "keðja Writing Movement", kas noslēdzies ar kataloga izdošanu un izplatīšanu. Lielākā un pamanāmākās projekta aktivitātes Latvijā bija stipendiju konkurss autoriem (no Latvijas to saņēma Elīna Bērtule) un festivāls-seminārs "Jauna deja jaunā vietā", kas 2013. gada oktobrī risinājās Latgales vēstniecībā "GORS". Aizsāktais formāts 2014. gada rudenī tika atkārtots nākamajā "jaunajā vietā" – Vidzemes koncertzālē "Cēsis". Notikuši arī vairāki mazāki semināri un meistarklases, kas aicina jaunus autorus rakstīt par deju.

Kataloga eksemplāri ir nosūtīti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un augstskolu bibliotēkām (Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, RPIVA, JVLMA, LKA, LKK), kur tie būs pieejami lasītājiem. Dejas profesionāļiem, studentiem un citiem interesentiem iespējams izdevumu bez maksas iegūt arī personīgā īpašumā. Pirmā grāmatu saņemšanas akcija notiks 15. martā Ģertrūdes ielas teātrī pirms izrādēm "Cik tuvu?" un "Dunkani – dīvaiņi vai pravieši?". Tiem, kas vēlas saņemt katalogu, jāvēršas pie biļešu pārdevēja un jāpasaka parole: "Es lasu par deju." Otrā grāmatu saņemšanas akcija būs 18. martā pirms izrādes "Un atkal par to pašu..." Latvijas Nacionālās operas Jaunās zāles vestibilā.

Atbalsta: "ke∂ja", Eiropas Savienības Kultūras programma, Ziemeļvalstu kultūras punkts  "Nordic", Ziemeļvalstu-Baltijas mobilitātes programma "Kultūra", Norvēģijas Dejas informācijas centrs.

]]>
"Latvijas gadu gredzeni literatūrā" - "Latviešu politiskais teātris" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 05 Mar 2015 14:18:22 +0200 Kultūras portāls HC.LV Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Marta tēma – "Latviešu politiskais teātris".

"Latvijas gadu gredzeni literatūrā"10. martā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, lekciju "Latviešu stāsti latviešu teātrī" lasīs Dr. art. Līga Ulberte (LU).

Karavīrs, autobusa šoferis, bērnudārza audzinātāja… Imants Ziedonis, Jānis Pauļuks, Mirdza Ķempe… Blaumaņa Raudupiete, Raiņa Indulis, Jaunsudrabiņa Aija… Visos gadījumos uzskaitījumu varētu turpināt. Tie ir trīs ceļi, pa kuriem 21. gadsimta latviešu teātris mēģinājis tuvoties latviešu stāstiem – gan dokumentāli autentiskiem, gan mākslinieku fantāzijā dzimušiem. Par dažām nozīmīgākajām šo ceļu pēdējo sezonu pieturām Līgas Ulbertes lekcijā.

18. martā plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā šī paša projekta ietvaros notiks diskusija " Vai Aspazijas daiļrade ir nacionāla?", kurā piedalīsies Inga Gaile un Lauma Mellēna-Bartkeviča. Diskusiju vadīs Rita Meinerte.

Ieeja brīva.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU).

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu: vacietis@memorialiemuzeji.lv, ieva.kalnina@lu.lv.

]]>
Grāmatas "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts" prezentācija Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Thu, 26 Feb 2015 11:42:16 +0200 Kultūras portāls HC.LV 28. februārī, plkst. 13.00 ar aculiecinieku diskusiju par Krievijas agresiju Ukrainā grāmatu izstādē Ķīpsalā atzīmēs grāmatas par Eiromaidanu, Krimas okupāciju un karu iznākšanu.

Lai atzīmētu grāmatas "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts" izdošanu, šosestdien Ķīpsalā grāmatu izstādē notiks publiska diskusija par karu un ģeopolitiku starp tiem, kas paši pieredzējuši dažādus Krievijas agresijas aspektus.

Grāmatas autors ir žurnālists Imants Liepiņš, kurš kopš pagājušā gada "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ziņojis par notikumiem Eiromaidanā, pēc tam apmānījis "zaļos cilvēciņus", lai iefiltrētos Krimā tieši uz referenduma imitācijas brīdi, kā arī dzīvojis kopā ar teroristiem okupētajā Doņeckā un bijis klāt kaujā pie Doņeckas lidostas. Grāmata aptver visus svarīgākos mezgla punktus pašreizējā konfliktā, jo autors lielākajā daļā no tiem bijis klāt.

Latvijas vēstniece Ukrainā, Dr. Argita Daudze, raksturo grāmatu: "Spilgta reportāža par Krimas okupācijas norisi, par karadarbību Donbasā, par Ukrainas armijas, Nacionālās gvardes un brīvprātīgo bataljonu varonību cīņā ar labi bruņotiem, agresīvas kaimiņvalsts atbalstītiem separātistiem un algotņiem Ukrainas austrumos. Šeit dokumentēta īstenība, kas spēcīgā vēstījuma ziņā pārspēj daiļliteratūru."

Grāmatu izstādes ietvaros Ķīpsalā sestdien, 28. februārī, 13:00 notiks iepazīšanās ar darbu "Ukraina. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: no barikādēm uz Maidana caur Krimas okupāciju līdz karam Donbasā — aculiecinieka stāsts". Tūlīt sekos diskusija starp Ukrainas notikumu aculieciniekiem. Bez paša autora viņu vidū būs:

  • Dr. Renārs Putniņš, Stradiņa slimnīcas neiroķirurgs, Latvijas ārstu delegācijas vadītājs Ukrainā un Ukrainas konfliktā cietušo ārstēšanas fonda dibinātājs;
  • Dr. Argita Daudze, Latvijas vēstniece Ukrainā;
  • Einārs Cilinskis, Eiromaidana uzvaras liecinieks;
  • Gatis Priede, palīdzības kravu vedējs uz Ščastji (netālu no Luhanskas), domubiedru grupas "SOS Ukrainai" koordinators;
  • Renārs Sproģis, palīdzības vācējs Nacionālajai gvardei pie Mariupoles;
  • kāds no tiem Ukrainas karavīriem, kas tieši šobrīd ārstē ievainojumus Latvijā.

Grāmatu izstāde Ķīpsalā darbosies visu nedēļas nogali, tajā īpaši tiek gaidītas ģimenes ar bērniem, jo mazajiem lasītājiem ir sastādīta atsevišķa programma. Būs dažādi priekšlasījumi, tikšanās ar autoriem, darbosies grāmatu maiņas punkts.

Izstāde: www.bt1.lv/bt1/lbf.

Grāmata: www.gramata24.lv/gramatas/dailliteratura/modernie-romani-un-stasti/p/14784-ukraina-dziviba-nave-un-iekseja-revolucija.

]]>
Lasīsim Aspaziju un Raini Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Tue, 24 Feb 2015 12:32:42 +0200 Kultūras portāls HC.LV 25. februārī plkst. 18.00 ar literāru sarunu lasīsim Raini un Aspaziju. Rīgas Latviešu biedrības Kamīnzālē turpināsies cikls "Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā".

"Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā"Rīgas Latviešu biedrības, tās Literatūras komisijas, kā arī Memoriālo muzeju apvienības Aspazijas un Raiņa jubilejas gada sarīkojumu cikla trešajā pasākumā tiks runāts par Aspaziju un Raini, lasīti abu dzejnieku darbi un meklēta atbilde uz jautājumu, ko mums katram nozīmē Aspazija un Rainis.

Sarīkojumā aicināti piedalīties Lija Brīdaka, Māra Celle, Gaida Jablovska, Agita Kaužēna, Viktors Hausmanis, Jānis Zālītis.

Tiks izmantots brīvā mikrofona princips, dodot iespēju arī sarīkojuma apmeklētājiem norunāt savu mīļāko Aspazijas vai Raiņa dzejoli.

Plašāka informācija pa tālruni 67272643.

Sarīkojumu atbalsta Rīgas dome.

]]>
Sarunas par dzeju un dzīvi Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Mon, 23 Feb 2015 17:54:50 +0200 Kultūras portāls HC.LV 25. februārī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, pasākumu cikla "Sarunas par dzeju un dzīvi" ietvaros tiksies Vija Beinerte un Mārtiņš Brauns.

"Sarunas par dzeju un dzīvi"Ojāra Vācieša muzeja tradicionālie valodas vakaru cikla pasākumi iemantojuši pastāvīgu auditoriju un kļuvuši par vienu no muzeja vizītkartēm. Valodas vakari muzejā notiek kopš 2010. gada. Līdz šim katra mēneša pēdējā trešdienā tās bija tikšanās ar radošās inteliģences pārstāvjiem, sarunās aktualizējot valodas lietošanu gan literāros tekstos, gan ikdienā.

Arī šogad ierastās tikšanās turpināsies, tikai šoreiz akcentējot tieši Ojāra Vācieša personību un daiļradi, viņa lirikas iespaidu dažādu profesiju pārstāvju dzīvē un radošajā darbībā. Sarunas forma ir dialogs starp kompetentu moderatoru un pasākuma viesi.

Vija Beinerte – diplomēta kinorežisore, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja, daudzu kinodarbu autore, pazīstamākā no tām ir filma "Tās dullās Paulīnes dēļ." Populāra publiciste, radošu personību portretētāja. Dzejniece. Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas krustmeita.

Mārtiņš Brauns – komponists, sacerējis skaņdarbus, kas atskaņoti Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, "Saule, Pērkons, Daugava" autors, leģendārās grupas "Sīpoli" vadītājs. Daudzu teātra izrāžu un filmu komponists.

"Es neizgudroju dzeju.
Dzeja ir izgudrojusi mani.
Un turpina izgudrot."

Ojārs Vācietis

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905 vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī mājas lapās: www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv.

]]>
Atvērs Vika jauno grāmatu "Santamonika, Arhangeļskas apgabals" Literatūra Ziņas un pasākumi http://www.hc.lv/literatura/zinas// http://www.hc.lv/literatura/zinas// Fri, 20 Feb 2015 13:31:58 +0200 Kultūras portāls HC.LV 23. februārī, plkst. 18.00 apgāda "Jumava" grāmatu veikalā Rīgā, Dzirnavu ielā 73, atvērs Vika jauno grāmatu "Santamonika, Arhangeļskas apgabals".

"Santamonika, Arhangeļskas apgabals"Savā jaunākajā darbā pazīstamais un arvien pārsteidzošais rakstnieks stāsta par savām gaitām padomju armijā aiz Ziemeļu polārā loka, Arhangeļskas apgabalā.

Atvēršanas pasākumā apgāds "Jumava" aicina tikties ar grāmatas autoru Viku un klausīties stāstījumu par grāmatas tapšanu, kā arī grāmatas fragmentus. Savos iespaidos par padomju armijā piedzīvoto dalīsies arī Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme un Rotari kluba biedrs, uzņēmējs Valdis Garoza, kā arī citi pazīstami uzņēmēji. Apmeklētāji aicināti ņemt līdzi grāmatā atspoguļotā laika, pagājušā gadsimta 60.-80. gadu, padomju armijas atšķirības zīmes un piemiņas lietas. No šīm sava laika liecībām tiks veidota ekspresizstāde. Interesantākā eksponāta īpašniekam – īpašs pārsteigums no "Jumavas".

Grāmata valdzina ne tikai ar Vikam raksturīgo dzīvīgo un savdabīgo valodu, tajā atspoguļotas aizgājušā gadsimta vēstures un kultūras lappuses – lielvaru sacensība, pirmie soļi kosmosā, tālaika radioprogrammu top dziesmas un jaunā komponista Imanta Kalniņa parādīšanās pie apvāršņa.

Viks (Viktors Kalniņš) veiksmīgi darbojies gan bērnu literatūrā, radot tādus neaizmirstamus darbus kā "Sarežģītais zvirbulēns", "Klaids pasaku zemē", "Zemūdens bara lielā diena" un citas. Autora daiļradē ir arī vairākas stāstu, tēlojumu un noveļu grāmatas. Viks ir sarakstījis dziesmu tekstus teātra izrādēm "Princis un ubaga zēns", "Trīs musketieri", "Precības" un citām. Autors ir radījis libretu sava jaunākā brāļa un daudziem zināmā komponista Imanta Kalniņa rokoperai "Ei, jūs tur!".

]]>