8. decembrī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, lekciju "Latvieši un Baltijas vācieši pēc Otrā pasaules kara trimdā: kopīgas sāpes. Vai kopīga pasaule?" lasīs Dr. philol. Māra Grudule (LU).

Priekšlasījumā tiks pievērsta uzmanība dažām paralēlēm latviešu un Baltijas vācu dzejā, Latvijas tēlam Baltijas vācu presē un atsevišķām latviešu un Baltijas vāciešu sadarbības formām pirmajās desmitgadēs pēc Otrā pasaules kara.

16. decembrī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā notiks diskusija "Cenzūra, pašcenzūra, zemteksti literatūrā".

Diskusiju vadīs LKA profesors Raimonds Briedis, pētījuma "Teksta cenzūras īsais kurss: prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā" autors.

Diskusijā piedalīsies rakstnieks Rihards Bargais, dzejoļu krājumu "Mīļvārdiņi", "Labi", īsprozas krājuma "Tenkas" radītājs un literatūrzinātniece, LU profesore Ilze Stikāne, skolu mācību grāmatu un pētījuma "Vērtību pasaule latviešu bērnu literatūrā" autore.

Ieeja brīva.

Grāmata ir veltījums viņa pirmajai skolai – Lancenieku skolai, kur tagad atrodas Džūkstes Pasaku muzejs.

Grāmatā ir publicētas atmiņas par Imanta Bunkša dzīves gājumu, dzimto vietu, viņa ģimeni, cilvēkiem un notikumiem Latvijas vēsturē. Grāmatā Imants Bunkšs patriotiski aicina: "Turēsimies stingri ar savām saknēm savā zemē, būsim tai piederīgi, jo mūsu ticība savai zemei ir tieši šīs saknes."

Grāmatas autors lasītājiem uzsver, ka viņam vienmēr bijis svarīgi apzināt: "Kas es esmu, kur ir manas saknes, pēc kā es tiecos, kāds esmu cilvēku vidū, ar ko esmu bagāts un varu dalīties. Tā ir savas esības apziņa, apziņa par savu dzimtu, ģimeni, zemi, kurā esmu piedzimis un uzaudzis, valsti, kurā dzīvoju."

Uz tikšanos ar grāmatas autoru jo īpaši gaidīti Imanta Bunkša skolas biedri no Lancenieku skolas, kurā skolas gaitas autors sācis 1944. gadā, un Džūkstes pamatskolas, kur mācības turpinājis. Pasākumā klausīsimies un dalīsimies ar atmiņu stāstiem. Ieeja pasākumā ir brīva.

Imants Bunkšs dzimis 1937. gada 1. jūlijā Džūkstes pagasta Lancenieku "Kūlaiņos". 1944. gadā sācis mācības Lancenieku skolā, turpinājis - Džūkstes pamatskolā. Imants Bunkšs mācījies Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē un Mūzikas katedrā.

Strādājis Rīgā par latviešu valodas un dziedāšanas skolotāju, tad par direktora vietnieku, Rīgas skolu inspektoru. Vairākus gadus veidojis un organizējis skolēnu literāri izglītojošo žurnālu "Logs".

Pēc Maskavas Valsts Kultūras institūta foto un kino fakultātes beigšanas vairāk nekā divdesmit gadus vadījis skolēnu kinostudiju "Spektrs". Paralēli veidojis sižetus televīzijai, veidojis arī dokumentālas filmas.

Imantu Bunkšu vienmēr pavadījusi kora dziesma. Dziedājis sava bijušā pedagoga Gido Kokara korī "Daina" un Jāņa Dūmiņa vadītajā korī "Rīga"’, kas aizvedis daudzos ārzemju kora dziesmu konkursos un festivālos un devis iespēju iepazīt citas valstis un cilvēkus.

Festivāls divdesmit gadu laikā kļuvis par īpašu satikšanās vietu Latvijas rakstošajiem autoriem un viņu lasītājiem, un šogad festivāls parūpējies par īpaši plašu jubilejas programmu. "Prozas lasījumi" norisināsies no 1. līdz 6. decembrim; ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas.

20 gadu jubilejas festivāla atklāšanas pasākums notiks otrdien, 1. decembra vakarā, plkst. 18.00, koka ēku renovācija centrā "Koka Rīga" (Krāsotāju ielā 12) ar iepriekšējo festivālu laureātu un atzītu autoru – rakstnieku Paula Bankovska, Ingas Ābeles, Jura Zvirgzdiņa, Māra Mikulāna un Kurzemes prozas lasījumu laureāta lasījumiem. Pasākumu ar humoru sildīs un vadīs Improvizācijas teātra aktieri Krišjānis Berķis un Elīna Geida.

Ikgadējais pasākums "Prozas vakariņas" šogad norisināsies 2. decembrī, plkst. 19.00 kafejnīcā "Rocket Bean Roastery" Miera ielā 29/31. Vakariņās prozu pasniegs Otto Ozols, Jana Egle, Ineta Meimane un 2014. gada "Prozas lasījumu" laureāti Nils Sakss un Svens Kuzmins. Vakara vadītājs: Ivars Šteinbergs

Ceturtdienas vakarā norisināsies "Netikumīgo stāstu vakars", uz kuru autori aicināti atlasīt tēmai atbilstošus prozas darbus. Kopā sanāks autori Ieva Melgalve, Agnese Rutkēviča, Dace Vīgante, Andris Habermanis un Jānis Valks. Pasākums notiks 3. decembrī, plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī, Ģertrūdes ielā 101. Vakara vadītāja: Una Sedleniece.

Tikmēr jau plkst. 17.30 "Birojnīcā" sāksies literārs pasākums "Pretvējā", kurā piedalīsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu rakstnieki Rosa Liksom (Somija), Sigitas Parulskis, Undinė Radzevičiūtė (Lietuva) un Meelis Friedenthal (Igaunija). Pasākuma vadītājs: Arno Jundze, mūzika: ZITHER-DUO (Igaunija). Pasākums rīkots sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā Norden. N.B. Pasākums notiks angļu valodā!

Piektdien, 4. decembrī, Rīgā viesosies rakstnieki no visas Baltijas, un viņus dzirdēt un satikt klātienē varēs Rīgas Mākslas telpā (Kungu iela 3) no plkst. 19.00 festivāla pasākumā "Baltijas autoru prozas vakars". Šogad Baltijas viesu vakarā Latvijas auditorijai uzstāsies lietuviešu autori Sigitas Parulskis un Undinė Radzevičiūtė (tulkotāja Dace Meiere), igauņu rakstnieks Meelis Friedenthal (tulkotāja Maima Grīnberga), bet Latviju Baltijas viesu vakarā pārstāvēs rakstniece Inga Gaile. Vakaru vadīs Toms Treibergs.

Piektdienas pēcpusdienā būs iespējams apmeklēt somu rakstnieces Rozas Liksomas grāmatas "Sestā kupeja" atvēršanas svētkus, kuros piedalīsies gan pati rakstniece, gan tulkotāja Maima Grīnberga. Pasākums norisināsies plkst. 15.30 Apgāda "Zvaigzne ABC" prezentācijas telpā Kr. Valdemāra ielā 6.

Savukārt pirmais pasākums prozas nedēļas nogalē būs veltīts jaunākajiem lasītājiem. "Proza bērniem un tiem, kas vēl aug" sestdien, 5. decembrī, plkst. 11.00 vienkopus pulcēs tos autorus, kuri raksta jaunākā skolas vecuma bērniem un tiem, kas vēl joprojām jūt sevī bērnu. Latvijas Dabas muzeja Interaktīvo nodarbību telpā mazos klausītājus priecēs rakstnieki Māra Zālīte, Inese Zandere, Inese Paklone, Māris Rungulis un Ieva Samauska. Literāro pēcpusdienu bērniem un viņu vecākiem vadīs Latvijas Dabas muzeja pārstāve Eleonora Zuimača, kas aizraujošā veidā bērnus ievadīs arī dabas stāstu pasaulē.

Sestdienas pēcpusdienā ar savu prozu iepazīstinās arī jaunie autori. Plkst. 14.00 Kaņepes Kultūras centrā norisināsies Rakstnieku Savienības paspārnē esošās Literārās akadēmijas studentu prozas pēcpusdiena. Ar saviem prozas darbiem uzstāsies jaunie autori: Mārtiņš Bērziņš, Artis Dobrovoļskis, Guntars Seilis, Ance Šverna, Dace Vīgante un Ieva Viese. Pasākumu vadīs meistarklašu vadītāji: Ieva Melgalve un Osvalds Zebris. Muzicēs: Eva Jevstigņejeva, Andris Strods, Kreile, Rūdolfs Bērziņš.

Visi interesenti laipni aicināti arī uz slovēņu rakstnieku meistarklasi, kas norisināsies Latvijas Rakstnieku savienības telpās, Lāčplēša 48/50 – 12. Rakstnieki no Slovēnijas Tadej Golob, Mirt Komel un Dijana Matković aicinās uz vieslekciju sestdien, 5. decembrī, plkst. 11.00. N.B.! Pasākums noritēs angļu valodā!

Sestdienas vakaru noslēgs autoru balsis no visas pasaules "Ārvalstu viesu vakarā". Plkst. 18.00 LNB Gaismas pils 11. stāva zālē uzstāsies ārvalstu rakstnieki Eiríkur Örn Norðdahl (Islande, tulkotājs Dens Dimiņš); Rosa Liksom (Somija, tulkotāja Maima Grīnberga); Roman Simić Bodrožić (Horvātija, tulkotāja Santa Domijana-Zviedre); Antonia Michaelis (Vācija, tulkotāja Inga Karlsberga) un Akram Aylisli (Azerbeidžāna, tulkotājs Uldis Bērziņš). Pasākumu vadīs rakstniece un žurnāliste Kristīne Želve. Ārvalstu viesu vakarā tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā. Pasākums rīkots sadarbībā ar grāmatu apgādiem Zvaigzne ABC un Jānis Roze.

Svētdien, 7. decembrī, ieturēsim vēlās brokastis jau par ilggadēju tradīciju kļuvušajā Prozas lasījumu pasākumā "Prozas brokastis". Tikšanās vietu mainīt nedrīkst – industriālajā kafejnīcā "Andalūzijas suns" plkst. 12.00 savus priekšnesumus sāks Agnese Krivade, Inga Žolude, Madara Rutkēviča, Andris Zeibots un Pēteris Pūrītis. Pie klavierēm, kā ik gadu: maestro Juris Kulakovs. "Prozas brokastis" vadīs Ilmārs Šlāpins.

"Festivāla "Prozas lasījumi 2015" noslēgums un apbalvošana" būs jubilejas festivāla noslēdzošais pasākums. Svētdienas vakarā, plkst. 18.00 ar saviem nesen tapušajiem prozas darbiem pulcēsies rakstnieki Dace Rukšāne, Aivars Eipurs, Elvita Ruka, Valdis Rūmnieks un Kurzemes Prozas lasījumu laureāts. Pasākums norisināsies LNB Gaismas pils restorānā "Klīversala". Pēc šo autoru lasījumiem norisināsies visu festivāla autoru priekšnesumu izvērtēšana un labāko apbalvošana. Katru priekšnesumu vērtēs nozares profesionāļu un alternatīvā žūrija. Kamēr žūrijas locekļi izvērtēs priekšnesumus, koncertu sniegs grupa "Sigma". Pasākuma vadītājs: Prozas lasījumu 2014 laureāts Pauls Bankovskis.

Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas!

Vairāk informācijas: www.prozaslasijumi.lv.

Roza Liksoma piedalīsies savas grāmatas "Sestā kupeja" (2011) latviešu tulkojuma atvēršanā (4. decembrī pulksten 15.30 apgādā "Zvaigzne ABC" Kr. Valdemāra ielā 6), savukārt Ārvalstu viesu vakarā, kas 5. decembrī pulksten 18.00 notiks Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā (11. stāva zālē), Liksoma iepazīstinās ar stāstiem no grāmatas "Pagaidu variants" (2014). Roza Liksoma piedalīsies arī Ziemeļu Ministru padomes rīkotajā sarīkojumā "Pretvējā", kas 3. decembrī pulksten 17.30 notiks Birojnīcā Berga Bazārā. Ieeja visos pasākumos ir bez maksas!

Rakstniece un māksliniece Roza Liksoma (Rosa Liksom, dz. 1958) kopš 1985. gada rakstījusi un publicējusi stāstus, romānus, bērnu grāmatas, komiksus un lugas. Viņa ir ļoti daudz tulkota un somu literatūrai ārkārtīgi būtiska robežu paplašinātāja. Latviešu valodā 2001. gadā iznāca Rozas Liksomas stāstu izlase "Vienas nakts ekstāze" (apgāds "Atēna").

Par darbu "Sestā kupeja" Roza Liksoma saņēmusi Somijas prestižāko literāro balvu "Finlandia", pašlaik jau iznākuši un vēl top grāmatas tulkojumi 18 valodās.

"Sestā kupeja" ir Padomju Savienības līķa sekcija, fantasmagorisks atmiņu stāsts un vēstījums par ceļojumu uz slēgtas valsts dvēseles dzīvi un galvenās varones slēptākajām dzīlēm.

"Sestā kupeja" vēstī par ilgu ceļojumu ar vilcienu no Maskavas uz Mongolijas galvaspilsētu Ulanbatoru. Ceļojums tiek veikts 1986. gada ziemā un pavasarī. Dažās pieturās vilciens uzkavējas ilgi, pat vairākas dienas. Pieturvietās tiek pieredzēta zeme pārmaiņu laikā, Padomju Savienība, kur "viss ir kustībā: sniegs, ūdens, gaiss, mākoņi, vējš, pilsētas, ciemi, ļaudis un domas". Pieredzētāja ir jauna somu meitene, kas Padomju Savienībā dzīvo un studē.

Vilciena kupeju meitene dienām ilgi dala ar četrdesmit piecus gadus vecu "atlētiska auguma vīrieti ar kāpostlapu ausīm". Meitene klusē, vīrietis runā. Runa ir skaļa un skarba: tā izaug no smagas pieredzes un kropla priekšstata par pasauli. Vīrietis ir uz ielas audzis, ieslodzījuma vietas iepazinis slepkava. Meitene ir viņa gūstekne, no kupejas nav iespējams tikt prom, viss ir jādzird un jāredz. Stāsta nosaukums ir atsauce uz A. Čehova stāstu "Sestā palāta".

Ceļojums ir lietuvēns un vienlaikus brutāli skaists augšanas stāsts.

Teātra režisors Peka Milonofs, kurš 2011. gadā no profesionāļu žūrijas nominētajām grāmatām balvai "Finlandia" izraudzījās tieši Liksomas darbu, ir teicis:

"Nekādu vērtējošu raksturojumu, nekādu interpretāciju vai viedokļu, tikai dokumentējumi ar dziļu tvērumu. Novērojumi. Liksoma ir kontrolētu pārspīlējumu meistare. Humors, kas rodas no saspīlējumiem un krasiem pavērsieniem, ir nežēlīgs un absurds. Ar pāris precīziem triepieniem, ar ministāstiņu, viņa uzglezno veselu cilvēka likteni."

Festivāla Ārvalstu viesu vakarā Roza Liksoma lasīs stāstu no stāstu krājuma "Pagaidu variants". Šajā krājumā, izmantojot to pašu monologu stilu, ko latviešu lasītājs varēja iepazīt "Vienas nakts ekstāzē", viņa atspoguļo mūsdienu somu dvēseles ainavu šeit un tagad. Ja arī atspulgs reizēm šķiet greizs, vaina nav nedz spogulī, nedz rakstniecē. Par lielu svētību somu literatūrai Rozai Liksomai ir nežēlīgi vērīgs skatiens un lieliska prasme rakstīt par mazo cilvēku priekiem un bēdām.

Rakstniece viesojas festivālā "Prozas lasījumi" sadarbībā ar grāmatu apgādu Zvaigzne ABC. Īpašs paldies ārvalstu viesu programmas organizēšanā festivāla atbalstītājiem un sadarbības partneriem "Literature Across Frontiers" – "Literary Europe Live".

No 1. decembra līdz 6. decembrim jau divdesmito reizi Rīgā norisināsies literatūras festivāls "Prozas lasījumi", vairāk nekā desmit pasākumos dažādās Rīgas vietās piedāvājot autoru lasījumus, literārās meistarklases un grāmatu atvēršanu svētkus.

Festivālu organizē biedrība TARBA ar Rīgas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Vairāk informācijas: www.prozaslasijumi.lv.

Pēc priekšlasījumiem – grupas "Bērnības milicija" akustiskais koncerts.

Mūsdienās Rainis un Aspazija ir kultūras zīmes, ar ko var spēlēties, un mākslinieki tieši tā arī dara. Šodien kļuvis aktuāli abus dzejniekus iepazīt "kā cilvēkus" ar vājībām, iekšējām pretrunām, pastāv vēlme nocelt klasiķi no pjedestāla un padarīt par vienu no mums. Mēs katrs esam Rainis. Vai tā ir?

Viens no iespaidīgākajiem jaunāko laiku projektiem Raiņa zīmē bijis laikmetīgās mūzikas projekts "Strāvoklis", ko 2011. gadā inicēja mūziķis Andris Indāns. Projektā apvienojās ap piecpadsmit pašmāju nekomerciālās mūzikas grupas, lai rakstītu dziesmas ar Raiņa vārdiem.

Grupa "Bērnības milicija" akustiskajā koncertā izpildīs gan "Strāvokļa" dziesmu "Akmens", gan citas dziesmas no grupas repertuāra.

Izstāde "Raiņa un Aspazijas dažādās sejas" Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs apskatāma līdz 2016. gada 6. janvārim.

Projektu atbalsta VKKF.

Tajā iekļautas 257 autoru – Latvijā iemīļotu mūziķu un mākslinieku – 798 mākslas darbu reprodukcijas. Darbi tapuši un bijuši apskatāmi festivāla izstādēs no 1985. līdz 2015. gadam, informē albuma izdevējs "Bilžu birojs".

Albumā redzamo mākslas darbu autori ir festivāla "Bildes" dalībnieki – mūziķi (Igo, Guntars Račs, Jānis Grodums, Uldis Marhilevičs, Varis Vētra, Ieva Akuratere, Valdis Atāls, Raimonds Bartaševičs, Ingus Baušķenieks, Roberts Gobziņš, Aigars Grāvers, Jānis Jubalts un "Prāta vētra", Kārlis Kazāks, Arnis Miltiņš, Uģis Prauliņš, Imants Vanzovičs, Dace un Valters Pūces, Olga Rajecka u.c.), mākslinieki (Uldis Baltutis, Marta Krasta, Sigitas Kreivaitis, Inguna Krolle-Irbe, Inese un Ivars Mailīši, Aleksejs Naumovs, Elita Patmalniece, Jānis Straupe, Maija Rezenberga, Vija un Kaspars Zariņi u.c.), fotogrāfi (Jānis Deinats, Valts Kleins u.c.), Rīgas vicemērs Andris Ameriks, diplomāti (Andris Teikmanis un Einārs Semanis, Merģers Krams u.c.), arhitekti un citas radošas personības, kā arī mūziķu bērni.

Albumā ietvertas arī fotogrāfijas no "Bilžu" radošajām nometnēm, kā arī mākslas darbu autoru domas un atmiņas par "Bildēs" piedzīvoto. Vienlaikus albumā apskatāmi visi festivāla logotipi. Tos veidojis mākslinieks Uldis Baltutis.

Mākslas albumu jau var iegādāties Jāņa Rozes grāmatnīcās, kā arī "Bilžu birojā".

No nelieliem lasījumiem Andreja Upīša dzīvoklī 1995. gadā līdz daudzveidīgam literatūras festivālam 2015. gadā visā Rīgā – "Prozas lasījumi" 20 gadu laikā pārtapuši par vienu no centrālajiem literārajiem notikumiem valstī un kļuvuši par nozīmīgu ikgadēju atskaites punktu pašmāju rakstniecībā.

Šogad festivāls norisināsies divdesmito reizi un priecēs ar plašāku programmu, ļaujot autoriem un lasītājiem satikties aci pret aci ne tikai lasījumos, bet arī literārajās meistarklasēs un grāmatu atvēršanas svētkos, pulcējot gan pazīstamus Latvijas rakstniekus, gan jaunos autorus, kā arī īpaši aicinātus ārvalstu viesus.

Festivāla centrālie notikumi ir prozas darbu lasījumi, kuros literāti uzstājas ar vēl nepublicētiem prozas darbiem un tulkojumiem.

Līdztekus par tradīciju kļuvušajiem pasākumiem – "Prozas brokastīm" kafejnīcā Andalūzijas suns, ko tradicionāli pieskandinās mūziķis Juris Kulakovs, un "Prozas vakariņām" – norisināsies arī "Netikumīgo stāstu vakars", uz kuru autori aicināti sagatavot tēmai atbilstošus prozas darbus.

Norisināsies arī divi ārvalstu viesiem veltīti pasākumi, kā arī jauno literātu lasījumi no Latvijas Rakstnieku savienības paspārnē esošās Kultūras programmas "Literārā Akadēmija".

Tāpat ir padomāts par atsevišķu pasākumu tiem, kas vēl aug – jaunākā skolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm Dabas muzeja aizraujošo ekspozīciju fonā.

Katru no priekšnesumiem vērtēs gan nozares profesionāļi, gan alternatīvā žūrija, veiksmīgāko jaundarbu autoriem festivāla noslēgumā piešķirot balvas.

Paralēli norisināsies literārās meistardarbnīcas, ko vadīs autori no Slovēnijas, kā arī tikšanās ar somu rakstnieci Rozu Liksomu un viņas grāmatas "Sestā kupeja" atvēršanas svētki.

Festivālu atklās 1. decembrī plkst. 19.00 koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" ar iepriekšējo festivālu laureātu un atzītu autoru – rakstnieku Paula Bankovska, Ingas Ābeles, Jura Zvirgzdiņa, Māra Mikulāna un Kurzemes prozas lasījumu laureāta lasījumiem. Pasākumu vadīs un sildīs Improvizācijas teātra aktieri Krišjānis Berķis un Elīna Geide.

Savukārt vēl pirms festivāla atklāšanas norisināsies "Prozas lasījumu" iesildošais pasākums sadarbībā ar literatūras portālu "Punctum". Noslēdzot Rolāna Barta simtgades mēnesi, 27. novembrī plkst. 18.00 grāmatu un kultūrpreču mājā "NicePlace Mansards" žurnāls "Punctum" aicinās baudīt prozu, kas tapusi fotogrāfiju iespaidā, pasākumā "Iespaidu punktējumi. Fotogrāfija un proza". Autori: Jana Kukaine, Ieva Lejasmeijere, Nils Sakss, Vents Vīnbergs un Andris Kuprišs. Vakara vadītāja: Laura Brokāne.

Žūrijā šogad darbosies tulkotāja, prozaiķe un žurnāla "Domuzīme" satura redaktore Rudīte Kalpiņa, rakstniece Ilze Jansone, interneta žurnāla "Satori.lv" redaktore Antonija Skopa-Šlāpina, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Ieva Kalniņa un literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, žurnāla "Latvju Teksti" galvenais redaktors Jānis Ozoliņš. Paralēli profesionālajai žūrijai, autorus vērtēs arī alternatīvā žūrija – LU Humanitāro ziņātņu fakultātes Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmas literatūrzinātnes apakšvirziena 3. kursa studenti.

Festivālu organizē biedrība "TARBA" ar Rīgas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ieeja visos pasākumos bez maksas. Vairāk informācijas: www.prozaslasijumi.lv.

Patiecoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2015" atbalstam Daugavpilī tiek realizēts projekts "Pētnieciskā darba veikšana un materiāla apkopošana par Terēzi Broku un viņas ieguldījumu Latgales koru mūzikas attīstībā". Projekta mērķis ir nodrošināt Latgales kultūras mantojuma, vērtību, tradīciju saglabāšanu un attīstību, veicot pētniecisko darbību un materiālu apkopošanu par Terēzi Broku un viņas ieguldījumu Latgales kora mūzikas attīstībā.

Projekta realizācijas laikā tiek ievāktas mutvārdu un dokumentālās liecības, ko sniedz gan pati Terēze Broka, gan arī viņas kolēģi, koru dziedātāji, kultūras darbinieki, radi un citi cilvēki, kas kādreiz ir sadarbojušies vai sadarbojas ar diriģenti, kā arī atlasīti Rīgas Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Valsts arhīva, St. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas u.c. iestāžu arhīvu dokumenti un fotogrāfijas, iegūtais materiāls būs ļoti apjomīgs un daudzpusīgs, tādējādi ļaujot piefiksēt ne tikai mākslinieces biogrāfiskos faktus un atspoguļot viņas ieguldījumu Latgales kora mūzikas attīstībā, bet arī atklājot šīs unikālās personības daudzpusību.

Projekta realizētāji aicina izcilās diriģentes un pedagoģes skolniekus, kolēģus, laikabiedrus un citus interesentus iesaistīties materiālu apkopošanā un iesūtīt pieejamās liecības, fotogrāfijas par Terēzes Brokas radošo darbību. Materiālus priecāsimies saņemt līdz 2015. gada 1. decembrim uz e-pastiem anna.rancane@gmail.com vai vita.vilevko@daugavpils.lv.

Diriģente un pedagoģe Terēze Broka ir viena no radošākajām un izcilākajām personībām, kura ir devusi lielu ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstībā. Bez viņas pēdējos 60 gados nav iedomājama Latgales kora mūzikas attīstība. Zīmīgi, ka tieši šajā, 2015. gadā, kad Latgales dziesmu svētki svin savu 75. gadadienu, savu 90 gadu jubileju svin arī Terēze Broka.

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds laidis klajā Osnabrikas Universitātes emeritētā profesora Dr. Jirgena Krica (Jürgen Kriz), viena no izcilākajiem humānistiskās psiholoģijas un uz personu centrētās sistēmteorijas pārstāvjiem pasaulē, grāmatu "Saprotot komplekso pasauli". Grāmatu tulkojis, un pēcvārdu rakstījis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asoc. prof. Raivis Bičevskis.

Šī ir jau otrā prof. em. Dr. Krica grāmata latviski – 2010. gadā latviešu valodā tika izdota grāmata "Haoss un kārtība. Zinātne – sabiedrība – psihe". Prof. em. Dr. Krica refleksiju sākumpunkts ir jautājums: kā cilvēks transformē un sakārto netverami kompleksu (fizikālu) iespaidu pasauli tveramā, jēgpilnā pasaulē? Eiropā uz šo jautājumu pirms 500 gadiem tika dota viena, ļoti ietekmīga un panākumiem bagāta atbilde jaunlaiku zinātņu formā. To mehānistiska input-output tipa analīze ļauj mums visai efektīvi tehniski pārvaldīt pasauli. Šī pieeja tomēr izrādījusies nederīga bioloģiskās dzīvības, sociālās un psihiskās dzīves tvērumam. Sistēmteorijas attīstība pēdējās desmitgadēs ir pavērusi pienācīgāku pieeju dzīvības un mūsu dzīvespasaules jautājumiem un fenomeniem.

Grāmata sniedz ievadu interdisciplināras sistēmteorijas (sinerģētikas) pamatjautājumos un principos un parāda tās iespējas sākotnēji dabaszinātņu pētījumiem veidotu konceptu kultūrzinātniskā interpretācijā. Uzmanības centrā ir jēgas struktūru radīšana, stabilizācija un transformācija. Šis pētījumu virziens pazīstams kā Osnabrikas skola, kuras pamatlicējs ir prof. em. Dr. Krics.

Pasākuma programmā:

• Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Starptautiskās sadarbības koordinatora Arta Sveces uzruna;
• Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asoc. prof. Raivja Bičevska uzruna;
• Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda direktores Annas Šmites uzruna;
• Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja vadītājas Ievas Prankas uzruna;
• Prof. em. Dr. Jirgena Krica vieslekcija "Saprotot komplekso pasauli. Kārtība un haoss pasaules ainas veidošanā";
• Grāmatas prezentācija.

Profesors, filozofijas doktors Jirgens Krics studējis psiholoģiju un sociālo pedagoģiju. Ar laiku šīm studijām pievienojušās šai studiju izvēlei visai neierastas disciplīnas – astronomija un astrofizika. Promocijas darbu par izvēles teoriju J. Kircs aizstāvējis Vīnes Universitātē. 1968. gadā aizsākās akadēmiskais dzīves ceļš – vispirms pildot asistenta pienākumus Vīnes Universitātes "Advanced Studies" institūtā, bet kopš 1972. gada, stājoties statistikas profesora amatā Bīlefeldes Universitātes socioloģijas fakultātē. Darba gaitas 1974. gadā aizveda uz Osnabrikas Universitāti, kur profesors pavada ilgus un ražīgus gadus, darbojoties psiholoģijas, psihoterapijas un klīniskās psiholoģijas nozarēs un attīstot humānistiskās psiholoģijas pieeju. Šajā laikā vairākkārt iepazīts viesprofesora darbs ASV, Šveicē, Austrijā, Krievijā, Latvijā, tostarp darbs internacionālās "Paula Lacarsfelda viesprofesūras" ietvaros Vīnē 2003. gadā. Viņš ir Vīnes pilsētas goda pilsonis. Kopš 2010. gada J. Krics ir Osnabrikas Universitātes emeritus profesors.

Pasākums notiks angļu valodā. Dalība bezmaksas.

Plašāka informācija: www.hochschulkontor.lv.

Pasākumu organizē Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un Latvijas Universitātes Bibliotēka.

Iepriekšējais šāda tipa ceļvedis tika izdots 1966. gadā, un tā zinātniskais redaktors bija Saulvedis Cimmermanis. Ceļvedī dota īsa informācija par celtnēm un atsevišķu parādību laikmeta raksturojumu. Tam ir ērti lietojams plāns (karte), ilustrēts ar fotogrāfijām un ēku uzmetumiem. Tekstu autors – M. Kuplais, ceļveža māksliniece – Inta Sarkane, literārā redaktore - Ieva Jansone. Grāmatā izmantoti materiāli no Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Limbažu muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā muzeja u.c. krājumiem. Ceļvedis izdots izdevniecībā "Zinātne" un tā apjoms 140.lpp.

Piektdienas pēcpusdienā pie Brīvdabas muzeja Izstāžu zāles (vai lietus gadījumā Izstāžu zālē) gaidīti visi interesenti – īpaši tūrisma nozarē strādājoši.

Ieeja uz ceļveža atklāšanu – bez maksas.

Ieeja Brīvdabas muzejā: Brīvdabas iela 21. Līdz 31. oktobrim muzejs apmeklētājiem atvērts katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00. Pie Galvenajiem vārtiem darbojas maksas stāvvieta. Pie Rietumu vārtiem – bezmaksas.

Dzejniece turpina dzejā emocionāli skarbi un spītīgi attīstīt latviskuma ideju, bezbailīgi un daudzveidīgi to nosaucot vārdā, liekot dzejiskajam "es" piedzīvot gan personīgu sevis atbrīvošanu un attīrīšanu no citu kultūru uzslāņojumiem, gan apzināties, cik svarīgi šobrīd emocionāli nosaukt vārdā Latvijas esamībai būtiskas lietas. Nosaucot vārdā vēstures līkločos un no atmiņas padzisušās vērtības, kas ilgi bijušas apzināti vai neapzināti noklusētas, tās uzmirdz, kļūst piederīgas jaunajai realitātei. Dzeja kļūst līdzvērtīga iniācijai, kad lasot ļaujies savdabīgai sakrālai iesvētīšanai, kad iekļaujies savā zemē ar citādu izpratni, esi gatavs sastapties ar negaidītu skatījumu uz cilvēku savstarpējo līdzāsbūšanu, indivīda dzīvošanas pretrunīgumu mūsdienu Latvijā, mūsu valsts izniršanu no gadu tūkstošu tīstokļiem un tik greznu esamību šodien, kur nojausmā tīta sāļaina asara bizītē sapīta ieplūsmo vasarā.

Jau ar pirmo Evas Mārtužas grāmatas "No mana kodiena nemirst" iznākšanu latviešu dzejas cienītājs iepazina neatkarīgu viedokļa paudēju, neparasta likteņa veidotāju un ielāgoja viņas vārdu. Īpaši nozīmīga ir E. Mārtužas iekļaušana starp 13 latviešu dzejniekiem dzejas izlasē vācu valodā "Riga im Wasser" (2004). Izlases sastādītāja priekšvārdā rakstīja, ka E. Mārtužas dzejā "acīm redzama kļūst "sievišķās gudrības" eksistenciālā atklāsme. Sievietes un vīrieša mīlestības maksimālismā viņa veido pašas attieksmi pret pasauli."

Dzejas grāmatas " Nepiesavināma" galvenās tēmas ir dzīvība un nebūtība, vēlme mīlēt un būt brīvai mīlestībā, spēcīgas dzimtās zemes saknes, lepnums par piederību Latvijai, nepakļaušanās vientulībai, sarūgtinājumiem, ironija par žēlabām un padošanos materiālās esamības valgiem.

Dzejas krājums ir spilgti individuāls un apliecina kvalitatīvi jaunu virsotni Mārtužas daiļradē.

Grāmata izdota apgādā SIA "IDE Rozītes".

Muzeja apmeklētāji tiks iepazīstināti ar Meistara dzīves notikumiem kara laikā ( 1941 – 1944 ), ar viņa centieniem saglabāt Dailes teātra augstos ideālus un aktieru trupu galēji nelabvēlīgos laikmetu griežu apstākļos, ar peripetijām personīgajā dzīvē, ar abu dēlu zaudējumu.

Turpmāk, sākot no 2015. gada 17. septembra, katru otro ceturtdienu no plkst. 18.00 – 19.30 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs piedāvā apmeklēt "Sarunas Smiļģa kabinetā", kurās neformālā gaisotnē varēsim uzzināt faktus, leģendas un mīklas par Eduarda Smiļģa dzīvi un radošo darbu. (Turpmākās sarunas notiks 15. oktobrī, 29. oktobrī, 12. novembrī, 26. novembrī, 10. decembrī.)

Biļešu cenas: pieaugušajiem EUR 4.00; skolēniem, studentiem, pensionāriem EUR 2.00.

Vairāk informācijas: www.teatramuzejs.lv.

Gunārs Janaitis. Foto mākslinieks, kurš prasmīgi iemūžinājis savu laikmetu un kultūras personības, tostarp arī Ojāru Vācieti, ilgus gadus darbojies savulaik populārajā nedēļas laikrakstā "Literatūra un Māksla", producējis un iekārtojis fotoizstādes.

Andra Konste. "Pēc izcelsmes" muzejniece. Strādājot Rakstniecības un mūzikas muzejā (tolaik – J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā) radoši sadarbojusies ar daudziem dzejniekiem un rakstniekiem, ko turpina darīt arī Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā. Pateicoties Andrai Konstei, radīti daudzi unikāli rakstnieku un dzejnieku videoportreti. Viņa sastādījusi Imanta Ziedoņa Kopotus rakstus, bijusi pirmā Aleksandra Čaka muzeja vadītāja.

Abu radošo personību satikšanās rudenīgajā vakarā uzrunās ikkatru muzeja apmeklētāju un piepildīs to ar sirsnīgām sarunām par dzeju un dzīvi.

Ieeja brīva.

Pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Programmā:

• MMA vecākā eksperta Dr. philol. Jāņa Zālīša stāstījums par literātu, filozofu, mediķi un sabiedrisko darbinieku Paulu Daugi (1862–1946);
• Fragmentus no sarakstes un Paula Dauges apcerējumiem lasa aktieris un režisors Valdis Lūriņš.

Ievērojamo mediķi, filozofu, literātu un sabiedrisko darbinieku Paulu Daugi (1862–1946) un dzejnieku Raini saistīja jaunībā noslēgta "cīņas savienība" un draudzība mūža garumā. Dzīves lielāko daļu Pauls Dauge aizvadīja Maskavā, pēc 1905. gada viņi tikās tikai pāris reižu un arī vēstuļu apmaiņa politisku iemeslu dēļ nereti bija visai ierobežota. 1935. gadā kopā ar atmiņām šo saraksti nododot publicēšanai, Pauls Dauge tai licis zīmīgu nosaukumu – "Par to, kas daudziem nezināms".

Pauls Dauge draugam veltījis daudzas publikācijas, īpaši tuva viņam bija Raiņa filozofiskā dzeja, pirmām kārtām krājums "Gals un sākums" (1912), atsevišķus dzejoļus viņš arī tulkojis vācu valodā.

Sarunā par Pauli Daugi tiks iezīmēti arī daži mazāk pieminēti viņa biogrāfijas aspekti – staļiniskās represijas, kas skāra gan viņu pašu, gan ģimenes locekļus.

RLB un MMA kopīgais pasākumu cikls "Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā" noris ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un ir daļa no Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada programmas "Pastāvēs, kas pārvērtīsies".

Balvas saņēma grāmatas "Vārdiem nebija vietas" autors Guntis Berelis, grāmatas "Vēju un vētru grāmata" autore Benita Laumane un Patrīcija Kuzmina ar savu skolu jaunatnes literāro darbu "Satikšanās".

Ar svinīgu uzrunu apbalvošanas ceremoniju atklāja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilnis Vitkovskis.

Kā ierasts, pirmos sveica jauniešus, kas nominācijā "Par labāko skolu jaunatnes literāro darbu "Krasta ļaudis" 2014./2015." novērtēti visaugstāk. Filoloģijas doktors Normunds Dzintars Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" pasniedza Patrīcijai Kuzminai, kas konkursam bija izvirzījusi savu literāro darbu "Satikšanās".

Pasākuma rīkotāji un sadarbības partneri bija sagādājuši ne mazums pārsteiguma balvas. Kā piemēram, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne Zanda Gūtmane specbalvu par debiju pasniedza Sabīnei Košeļevai – grāmatas " Rīga-Maskava" (apgāds Zvaigzne ABC) autorei. Savukārt, Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe grāmatu "Vecīt, bez komentāriem" (apgāds "Zvaigzne ABC") un "Mākoņu ielas BMX" (apgāds "Jumava") autoram Ērikam Kūlim pasniedza SEZ speciālo balvu. Pārsteigumu dāvanu Benitai Laumanei grāmatas "Vēju un vētru grāmata" (izdevniecība "LiePA") autorei bija sarūpējis Rotari klubs. Īpašu pateicības balvu no Raksnieku savienības Liepājas biroja saņēma Māris Bērziņš – grāmatas "Svina garša" (apgāds "Dienas Grāmata") autors. Arī Liepājas Kultūras pārvalde katram nominantam pateicās par piedalīšanos, dāvājot grāmatu "Liepāja. Jūgendstila arhitektūra".

Pasākuma izskaņā Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Arno Jundze un Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis paziņoja nominācijas "Labākā grāmata 2014./2015" laureātus. E. Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" un naudas balvu saņēma grāmatas "Vārdiem nebija vietas" (apgāds "Dienas grāmata") autors Guntis Berelis un grāmatas "Vēju un vētru grāmata" autore Benita Laumane.

Pasākumu vadīja un viesus muzikāli izklaidēja aktrise Sigita Jevgļevska. Savukārt, par muzikālo pavadījumu rūpējās mūziķis Māris Kupčs.

Egona Līva piemiņas balva "Krasta ļaudis" tiek pasniegta jau piekto gadu ar mērķi veicināt interesi par latviešu literatūras klasiķi Egonu Līvu un viņa literāro mantojumu un devumu jūrniecības popularizēšanā. Ik gadu balvu pasniedz vairākās nominācijās: par labāko grāmatu latviešu valodā ar jūras, patriotisma, Latvijas valstiskuma saistītu tematiku; par inovatīvu veikumu jūrniecības popularizēšanā Latvijā ar literatūru saistītās jomās; par labāko skolu jaunatnes literāro darbu.

Kā ziņots iepriekš, Latvijas izdevniecības tika aicinātas atrast atbilstošāko eseju vai prozas grāmatu, kas ne tikai ir tapusi un izdota pērnā gada otrajā pusē un šogad, bet arī ietver patriotisma, latviskuma un jūrniecības cildinājumu. Nominācijai "Labākā grāmata" tika izvirzīti septiņi literārie darbi – Benitas Laumanes "Vēju un vētru grāmata", izdevniecība "LiePA"; Ērika Kūļa "Vecīt, bez komentāriem", apgāds "Zvaigzne ABC" un "Mākoņu ielas BMX", apgāds "Jumava"; Gunta Bereļa " Vārdiem nebija vietas", apgāds "Dienas grāmata"; Māra Bērziņa "Svina garša", apgāds "Dienas Grāmata"; Māras Svīres, Jāņa Vasarieša "Vasaras kalnā", apgāds "Zvaigzne ABC"; Sabīnes Košeļevas "Rīga-Maskava", apgāds "Zvaigzne ABC". Savukārt, nominācijai "Labākais skolu jaunatnes literārais darbs "Krasta ļaudis"" saņemti seši darbi.

Iepriekšējos gados E. Līva balvu saņēmuši rakstnieki Ēriks Kūlis, Olafs Gūtmanis, Imants Ziedonis un Rimants Ziedonis, Andrejs Migla un Valdis Rūmnieks, Andra Manfelde, Inguna Bauere un citi autori. Par iepriekšējo gadu laureātiem un apbalvotajiem darbiem plašāk var uzzināt sociālo mediju kontos: www.draugiem.lv/krastalaudis un www.facebook.com/krastalaudis.

Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" organizē Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldi, Liepājas Universitāti un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju.

26. septembrī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina atcerēties rakstnieku un atsaukt atmiņā dažus viņa dzīves mirkļus.

Tikšanās plkst. 12.00 Merķeļa un Arhitektu ielas stūrī, lai no vietas, kur atradās kādreizējā laikraksta "Latvija" redakcija, dotos cauri Vērmanes dārzam, pa Elizabetes ielu uz Blaumaņa pēdējo dzīves vietu Rīgā – pie Jaņa Rozentāla, Alberta ielā 12–9, kur, pārlapojot Kārļa Dziļlejas 1948. gadā sarakstītos biogrāfiskos tēlojumus par Rūdolfu Blaumani, būs iespēja pasekot viņa atmiņu uzplaiksnījumiem – notikumiem, sastaptajiem cilvēkiem, rakstītajiem dzejoļiem.

Noslēgumā – ziedu nolikšana pie Rūdolfa Blaumaņa pieminekļa iepretī Bastejkalnam.

Rakstnieks ar tirdzniecībā specializētas apriņķa skolas diplomu, bez augstākās humanitārās izglītības, kurš pastāvīgi apguvis dažādu tautu un laiku literatūru, bijis oriģināls, daudzveidīgs prozaiķis un dramaturgs, reti tiek pieminēts kā dzejnieks, kaut viņa dzejas pūrā un lielisko atdzejojumu vidū ir daudz visaugstākās raudzes mākslas darbu – mīlas un dabas lirika, humoristiski panti, satīra.

Cienījamais redaktors ļoti labi zināja, ka "mums, latviešiem, dzejnieku milzīgs bars" un pieredze to "audzināšanā" viņam bija prāva, tāpēc nācās rakstīt: "Ērģeļu spēlētājs manis nevar apgrūtināt, ja tam ērģeļu nav pie rokas. Dzejnieks turpretī iz divpadsmit ķešām var izvilkt 370 aprakstītu lapu un sākt lasīt priekšā vai – vēl trakāk – viņš zina no galvas, ko tas sarakstījis, un uzbrūk savam upuram pēc tam, kad viņš to aplencis. Ievērojot šo apstākli, redakcijām ieteicamas istabas ar vairāk izejām un logiem, pa kuriem lielākā vajadzības brīdī var izlēkt sētā."

Tomēr Blaumanis bija prasīgs ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi – visam vajadzēja būt ideāli: "Dzejoļus, tos vajag ilgāk sevī iznēsāt, lai nobriestu, nogatavotos, lai kā ogas ienāktos saules staros, lai ar savu smaržu, saldumu un izjūtu sildītu lasītāja sirdi."

Plašāka informācija: www.memorialiemuzeji.lv.

Nominācijai "Labākā grāmata" tika izvirzīti septiņi literārie darbi – Benitas Laumanes "Vēju un vētru grāmata", izdevniecība "LiePA"; Ērika Kūļa "Vecīt, bez komentāriem", apgāds "Zvaigzne ABC" un "Mākoņu ielas BMX", apgāds "Jumava"; Gunta Bereļa " Vārdiem nebija vietas", apgāds "Dienas grāmata"; Māra Bērziņa "Svina garša", apgāds "Dienas Grāmata"; Māras Svīres, Jāņa Vasarieša "Vasaras kalnā", apgāds "Zvaigzne ABC"; Sabīnes Košeļevas "Rīga-Maskava", apgāds "Zvaigzne ABC". Savukārt, nominācijai "Labākais skolu jaunatnes literārais darbs "Krasta ļaudis"" saņemti seši darbi.

Iesniegtos darbus vērtēja Arno Jundze, rakstnieks un Latvijas Rakstnieku savienības Valdes priekšsēdētājs; Anda Kuduma, Dr. philol., Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente; Sandra Vensko, rakstniece un Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas biroja vadītāja; Linda Zulmane, Mg. philol., Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes lektore un Juris Jirgens, Liepājas kultūras pārvaldes vadītājs.

Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" pasniedz kopš 2010. gada ar mērķi veicināt interesi par latviešu literatūras klasiķi Egonu Līvu un viņa literāro mantojumu un devumu jūrniecības popularizēšanā. Ik gadu balvu pasniedz vairākās nominācijās: par labāko grāmatu latviešu valodā ar jūras, patriotisma, Latvijas valstiskuma saistītu tematiku; par inovatīvu veikumu jūrniecības popularizēšanā Latvijā ar literatūru saistītās jomās; par labāko skolu jaunatnes literāro darbu.

Iepriekšējos gados E. Līva balvu saņēmuši rakstnieki Ēriks Kūlis, Olafs Gūtmanis, Imants Ziedonis un Rimants Ziedonis, Andrejs Migla un Valdis Rūmnieks, Andra Manfelde, Inguna Bauere un citi autori. Par iepriekšējo gadu laureātiem un apbalvotajiem darbiem plašāk var uzzināt sociālo mediju kontos: www.draugiem.lv/krastalaudis un www.facebook.com/krastalaudis.

Kā ziņots iepriekš, Latvijas izdevniecības tika aicinātas atrast atbilstošāko eseju vai prozas grāmatu, kas ne tikai ir tapusi un izdota pērnā gada otrajā pusē un šogad, bet arī ietver patriotisma, latviskuma un jūrniecības cildinājumu. Piemiņas balva "Krasta ļaudis 2015" tiek piešķirta divās kategorijās:

• Par labāko grāmatu latviešu valodā 2014/2015;
•  Par labāko skolu jaunatnes literāro darbu " Krasta ļaudis" 2014/2015.

Otro gadu pēc kārtas pārstāvji no Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zonas pasniegs arī īpašo balvu par Egona Līva vārda popularizēšanu. Pagājušajā gadā LSEZ balvu saņēma Egona Līva atraitne Edīte Gūtmane.

Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" organizē Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldi, Liepājas Universitāti un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju.

Raiņa 150. jubilejas gadā trijos dzejnieka muzejos risinās restaurācijas darbi, ko īsteno VAS Valsts nekustamie īpašumi Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" iepriekš noteiktā projekta "Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana" ietvaros.

Viens no šiem muzejiem ir arī Raiņa muzejs "Tadenava", kas 18. septembrī plkst. 13.00 aicina uz Dzejas diena lieliem un maziem.

Plkst. 13.00–13.40:

• Sveicieni mazajam Rainim lielajā jubilejā. Kas pašlaik notiek Tadenavā? Bērnu dzejas gadagrāmatas "Garā pupa 2015" atvēršana;
• Piedalās "Garās pupas" autori – dzejnieki un atdzejotāji Inese Zandere, Inese Paklone, Eduards Aivars, māksliniece Rūta Briede, aktieris Romāns Bargais, biedrības "Ascendum" kultūras projektu vadītāja Dace Bargā, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, VNĪ pārstāvis Arnis Blodons un koris "Balsis" Inta Teterovska vadībā;
• Rūtas Briedes ilustrāciju izstāde.

Plkst. 13.40–14.40

• 4x15 minūšu darbnīcas;
• Dzejoļu un jautājumu darbnīca: pajautā dzejniekam pašam;
• Ilustrāciju darbnīca: izveido savu Raiņa dzejas grāmatiņu;
• Teātra darbnīca: sarīko Rainim jautras dzimšanas dienas svinības;
• Dziesmu darbnīca: piedalies Tadenavas Raiņa korī.

Plkst. 14.40–15.15:

• Kora "Balsis" koncerts un Tadenavas Raiņa kora kopīgā dziesma.

Dzejas svētkus vadīs dzejniece Inese Zandere. Pasākuma dalībniekus gaida saldi pārsteigumi no AS "Laima".

Skolas un bibliotēkas saņems dāvinājumā "Garo pupu 2015". Pasākuma laikā darbosies grāmatu galds, kurā varēs iegādāties jauno bērnu dzejas gadagrāmatu "Garā pupa".

Tuvāka informācija mājas lapā www.memorialiemuzeji.lv.

Svētkos piedalīsies dzejnieces Lija Brīdaka, Olga Lisovska, Velta Kaltiņa, dzejnieks Arnolds Auziņš, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, aktieri Ieva Mūrniece un Haralds Ulmanis.

Dzejas dienu vēstures lappusēs ielūkosies Mag. philol. Madara Eversone. Pasākumu vadīs Mag. philol. Gaida Jablovska.

Dzejas dienas ir viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas kultūras dzīvē, kas jau piecdesmit gadus pulcē kopā dzejniekus, dzejas mīlētājus un domubiedrus. Tradīciju aizsākot Raiņa simtgadē, šogad Dzejas dienas vairāk nekā citkārt svinētas Raiņa zīmē, godinot izcilā dzejnieka daiļradi un svinot viņa 150. jubileju.

"Dzeja pārvar visu, arī nāvi. Dzeja atdzīvina visu, arī pagātni; dzeja rada visu, arī nākotni; dzeja visā ieiet, arī tagadnē. Visi trīs būtības veidi dzejā dzīvo kopā un reizē. Laiks sevī atgriežas un piepildās dzejā." (Rainis)

Pasākumu cikls "Aspazijas un Raiņa gads Rīgas Latviešu biedrībā" noris ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un ir daļa no Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada programmas "Pastāvēs, kas pārvērtīsies".

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa aicina piedalīties interesentus X Starptautiskā zinātniskā konferencē "Literatūra un reliģija", kas notiks Rīgā, Visvalža ielā 4a 2015. gada 4.–5. decembrī.

Konferences rīkotāji aicina potenciālos referentus sagatavot priekšlasījumus, kuros tiktu skarti teoloģijas un literatūrzinātnes, reliģijas un literatūras mijiedarbības jautājumi, piedāvājot konkrētu, reliģisku tēmu iespaidā radītu mākslas darbu analīzi un interpretāciju novatoriskā un aktuālā kontekstā.

Šī gada konferences tematiskajā centrā – Bābeles mīts kino, teātrī, mākslā, mūzikā un, protams, literatūrā.

Lūgums īpašu uzmanību pievērst šādām tēmām:

• Bābeles mīta transformācijas Eiropas kultūrā;
• Bābeles mīts latviešu kultūrā;
• Reliģioza hibriditāte (hybridity) literatūrā un kultūrā u. c.

Konferenci atbalsta Latvijas Universitāte (www.hzf.lu.lv), Literārās kritikas vietne www.ubisunt.lu.lv un Teātra procesu vietne www.kroders.lv.

Dalība konferencē ir bez maksas. Konferences materiālus būs iespēja publicēt recenzējamā rakstu krājumā.

Darba valodas: latviešu, krievu un angļu.