Un esmu viens pauzē

kukainis, 22.07.2011., 14:31

Un esmu viens pauzē
Kurs mans prieks?
Kad būšu es tai saulē
Vairs nebūšu es lieks

Es vāriju vāveri katlā
Ar akmeņiem kopā
Vāvere pazuda
Bet akmeņi tikpat cieti


Es arī meklēju savu laimi
Un kādam tam vaina?
Es zinu ka tā ir skaista
Neaizliedz to, man baisi

Jau cik gadus
Prāts ar mani dejo
Tas dejo sāpīgi
Un esmu noguris no dejas
Naktī saucu māti
Lai no pagultes velk lādi
Lai sniedz man svēto zāli
Lai sāpes pāriet ātri

 

Tā ir tāda vērtība
Ka nespēju noraksturot kāda
Tā ir tik ģeniāla
Ka šķiet tā savāda
Sienu nosmērēju ar zapti
Stūrī ieņēmis vakti
Gaidu es blakti
Kad tā pielips pie zaptes

Dvēsele ir kā liesma
Esi prātīgs ar to
Tā var apdedzināt
Tā var arī nodzist
Kad sniega pārsla naktī
Iemirdzas kā zvaigzne
Mēness gaismas pavadībā
Meži stiepjas tālumā


Pēc manas nāves
Kaut kur klusumā, tālumā
Magone sārti zied

Kad miesas sāpēt sāk
Bieži maldās mans prāts
Kaut visa dzīve pagaistu
Kaut sāpes atlaistu
veltīts Gundaram

Bija viens rastamans
Pa manam prātam tāds
Bija viņam viens stāds
Un visi draugi nāca
veltīts Dacei

Es redzu debesīs – sārts
Tik skaisti ka aizmirsu sāpes
Es tevi lūdzu – man līdzi nāc
Bet tu apjukusi nesaproti par ko stāstu
Dzīve nav mani žēlojusi
Krietnam garam, krietns ceļš
Vienmēr spējis pacelties
Un mīlestībā aizmirsties
Plašajos laukos
Kur vienots miers
Sniegs – kā krītošas zvaigznes
Tik skaistas! Šajā vakarā
Laimes nepietrūkst
Ceru nenāksies skumt
Lai jau bija kas bija dumji
Rokās man tagad ir trumpji

 

Redzu sevi nāves gultā
Zinu ka no dzīves jāiet
Pēdējais ko jums teikšu
Tai saulē Jūs gaidīšu un sveikšu

Es nespēju aizvērt acis
Redzu sāpju pilnus skatus
Kad bailes iemigt naktis
Redzēt redzētos sapņus
Nesaskati mani kā šķērsli
Atbrīvojies man – dvēselei
Es tev pateikšu priekšā – klusumā
Ko darīt laimē, sāpēs, tukšumā
Esmu soli tuvāk tam
Kvēlojošam mīlestības ugunskuram
Godībā un lielā spēkā
Tuvojos tuvāk
Ar katru soli klusāk
Dziļāk harmonijā
Absolūtā mierā – Nirvānā
Es gribu dzīvot mūžīgi
Atbrīvot dvēseli un lidot
Būt augstāk par dimanta graudu
Un būt patiesības izcelsme

 

Magones
Puķe saulē pagriezusies
Smaržu pasauli atklājusi
Zieds – purpurs prieks
Ēdot dziļš miegs

Mīlestībā aizmirstos
Tajā lidoju augstu
Patīkami reibis
No šīs ugunīgās tveices


Tu nesaproti šo arī līdz šim
Es tev teikšu priekšā – tu zini
Esmu traks, grausts, man nav kauns
Sāpes paliek, tās grauž
Es kā kalnā skrēju
Kurā redzēju gaismu
Es kā maz būdams
Prātoju ka tā baisa

Vēlāk atklāju
Ka tā skaista
Kad tuvu nāvei
Ceļoju gaisā


Kāpēc es dzejoju?
Es varu ielūkoties pagātnē
Un vairāk spriest par šo realitāti
Par dzejoļiem ko aizmirsu
Reiz ausīs sārts sapnis
Un kā stīga vibrēs
Domas lai tās pierakstu


Asins vēnās plūst
Tās sāp un sūrst
Kas atkal trūkst?

 


6 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
tobis, 11.11.2011. 22:07:39
Komentāra reitings: 0

Kāpēc tu dzejo?

tobis, 11.11.2011. 22:16:54
Komentāra reitings: 0

Dārgā HC.lv administrācija - pēc ilgiem laikiem ielogojos savā tīņlaika portālā (galvenokārt, lai pārliecinātos, vai mana profilā nav kādas apkaunojošas bildes), kas tiešām man saistās daudz jaukām atmiņām, pārsvarā ar literatūras sadaļu, BET

kā ar kaut kādu, kaut nelielu, attīstību? Vai vismaz noturēt to, kas reiz bija?

Redz, vai tiešām nebūtu jābūt kādai kvalitātes latiņai, pēc kuras vadoties, varētu lemt, kurus "dzejas" darbus publicēt un kurus nē? Man patiesi nokaitināja un apbēdināja, ka jauniešu "kultūras portāls" viecina patiesi sūdīgu un vāju vārsmu izplatīšanos.

Un, ja nav labu darbu, ko publicēt - tad varbūt nepublicēt vispār. Kam tas ir vajadzīgs? 13gadīgai meitenei, kuru pirmo reizi atšuva džeks? Lai viņai paliktu vieglāk, redzot savu "dzejoli" pieejamu publiskai apskatei?

Pieņemu, ka šis neko nemainīs. Bet man palika vieglāk. Līdzīgi kā visiem netalantīgajiem rakstnieciņiem pēc publicēšanās hc.lv literatūras sadaļā.

dzēsts lietotājs, 11.11.2011. 22:22:51
Komentāra reitings: 0

tobis, un kas tev liek domāt, ka esi dzejas eksperte, kas var noteikt, kurš dzejolis labs un kurš slikts? Katram ir savs viedoklis-tu savu nupat paudi diezgan agresīvā veidā, bet neba tu vari tagad tā ņemt un teikt kādam, ka viņa dzejolis ir slikts tikai tāpēc, ka tev tas nepatīk. ;)

tobis, 12.11.2011. 16:22:01
Komentāra reitings: 0

Nesakšu sevi par dzejas eksperti, tādi Latvijā ir tikai kādi 60/70, rupji rēķinot un pašus dzejniekus ieskaitot. Tomēr tieši tiem, kas ikdienā cīkstās ar valodas poētisko dimensiju un daudz vairāk par „parastiem” lasītājiem iepazīstas ar savu kolēģu dzejām, ir daudz vairāk iespēju konkrētāk runāt par sliktās dzejas problēmu. Tāpēc es tomēr atļaušos bilst:

Dzejolis ir slikts nejau tāpēc, ka man nepatīk. Man pievilcīgi nešķiet arī daudzi labi, vecmeisteru vai mūsdienās atzītu dzejnieku rakstīti darbi, bet ne jau tāpēc, ka tie būtu vāji uzrakstīti, es vienkārši nespēju identificēties ar tiem, vai arī sava konkrētajā dzīves pieredzes posmā neuztveru vēstījumu, neizjūtu pārdzīvojumu.

Dzejolis ir slikts, jo nemaz nav dzejolis. Šis konkrētais ir šķietami zem apreibinošām vielām rakstīta apziņas plūsma. Apziņas plūsmai ir vesela niša literatūrā, bet ar to arī vajag strādāt, sākot ar to, ka pārlasa un izlaobo gramatikas kļūdas. Kad nu tas ir izdarīts, būtu vērtīgi padomāt kuras rindas kaut kam der, un kuras nē. Sazīmēt kaut kādu konceptu, izlemt, ko tieši, šo rakstot, autors grib pavēstīt lasītājam. Bet te nemaz līdz tam nav iespējams aizdomāties – absolūts poētikas trūkums, nav tropu, liriskas valodas. Atskaņas ir klišejiskas un ieliktas tikai lai būtu, sevi neattaisnojot. Atskaņas ir labs veids, lai veidotu ritmu – šeit ritma nav ar visām briesmīgajām atskaņām. Rezultātā pilnīgs bezsakars – pirmajā pantā vēlme nomirt, otrajā kaut kas par vāveru vārīšanu (ko????), trešajā parunāsim par laimi, kāpēc gan nē, pievienosim neveiklu atskaņu „baisi”, jo tas tiešām ir baisi, ceturtajā kaut kas autroam sāp, bet īsti nav skaidrs kas, arī pats autors diez vai zina kas viņam sāp, piekto pantu atļaušos nekomentēt, jo neatzīstu rupju vārdu izmantošanu publiskā vidē. Sestajā pantā man kaut ko stāsta par dvēseli, kura var apdedzināt un nodzist – okēj, te jau ir kaut kas saturisks, bet te pēkšņi, opā – sniegpārslas, zvaigzne, meži stipjas talumā, un es atkal nekā nesaprotu. Un tā ar vien, tā ar vien. Septītajā pantā autors mums nemanot jau piepildījis pirmā panta vēlmi. Tad kaut kāds mistisks veltījums Gundaram un Dacei. UN te es apstāšos, jo tālāk vairs palasīt nevaru.

Te tāda tikai viena analīze vienam „darbiņam”, bet šo visu topiku uzsāku ne jau šī konkrētā dēļ, bet gan dēļ visas dzejas sadaļas kopumā – agrāk te tiešām bija ko palasīt. Nebija izcilu darbu, bet varēja just dzejiskas vēsmas un autoru izaugsmi nākamajās publikācijās. Man vienkārši žēl.

deni2s, 13.11.2011. 01:41:07
Komentāra reitings: 0

Čau, tobi!

1) Tiešām patiess prieks tevi atkal redzēt "tīņlaika portālā" :)
2) Vai tu nevēlies uzņemties šīs vai visas literatūras sadaļas administrēšanu? Tu varētu tādā veidā palīdzēt attīstīt, vai vismaz noturēt to, kas kādreiz bija, kā arī uzturēt kvalitātes latiņu.
3) Tomēr pie visa šī, jāatceras, ka "Jauniešu kultūras portāla HC.LV mērķis ir atbalstīt un veicināt labdarību un pašiniciatīvu jauniešu vidū jebkurās to izpausmēs." Publicējot dzejoli, lai cik viņš objektīvi/subjektīvi pašam publicētājam vai kādam citam nepatīk, ticu, ka tādā veidā mēs attīstam jauniešu iniciatīvu. Parādām, ka nav nemaz tik grūti kaut ko darīt, un kaut ko arī panākt. Kaut vai publicitāti portālā HC.LV, vajag tikai uzdrīkstēties pamēģināt.
4) tobi, varbūt tev būs interesanti ieskatīties arī iekš dzejolis.lv. Tur latiņa ir augstāka, un citi mērķi. Ja ir interese tur iesaistīties, dod ziņu.

HC.LV administrācijas vārdā - Deniss

Agnese12, 02.02.2012. 13:33:12 (ip:194.8.1.42)
Komentāra reitings: 0

Izskatās, ka te ir vairāki dzejoļi...

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Datuve.lv tehnoloģiju jaunumu portāls
Padalies priekā
Kaixo, zure prezioa jakin nahi nuen.

RobertSax

Szia, meg akartam tudni az árát.

Robertunsab

Hi, roeddwn i eisiau gwybod eich pris.

RobertSax


ienāktreģistrēties