Es nevaru būt balts...

Jaunību atceroties...

Nav ko noliegt savu pagātni, tāpēc neslēpšu, ka jaunībā biju liela Tranzīta fane (kam negadās) Dzīvojos pa laukiem un tur arī man iemācīja nebūt baltam. Man gan tas ar laiku pārgāja, mainījās vide, intereses, dzīves uztvere un Ralfs kaut kā izplēnēja no manas dzīves Līdz no vienas iz senajām draudzenēm man nāca piedāvājums- aizbraukt uz Tranzīta koncertu atcerēties jaunību.

Sākumā smējos un šķobījos, bet tad padomāju.. A par ko ne? Tā bija daļa no manas dzīves un varbūt nebūtu nemaz slikti pagremdēties atmiņās, kad klausoties Ralfa saldajā balstiņā vēl biju tik naiva, cerību, sapņu pilna un iemīlējusies (haha)

Mazliet bail bij klausīties to mūziku, jo, manuprāt, tā ir visiem, ka mūzika ir atmiņas- paklausies dziesmu un atceries ko tai laikā darīji, juties utt taču, kad pie mājas piebrauca auto, kam mani jānogādā mērķī un jau pa gabalu bij dzirdams kā tur uz pilnu "katušku" tiek malts Tranzīta disks, sapratu, ka izejas nebūs.. Jāsāk pierast jau pa ceļam. Sev par lielu izbrīnu (prieku?) palēnām atcerējos dziesmu tekstus un pēc 10 min jau situ plaukstas un pilnā rīklē dziedāju līdz.. 

Tiek savāktas vēl divas dūdas (jaunībā kopā fanojām) un mūsu atceres pasākums var sākties, cenšoties vienai otru pārkliegt par to kā Tranzīta koncertos mums kādreiz ir gājis.. Šajā jautrajā noskaņā aizdomājoties aizbraucām kaut kur ne tur, bet kam tad ir domātas kartes.

Fonā skanot:

"Cik gan ilgi var iet
Un tevi neaizsniegt
Un cik daudz varu tev dot
Lai nav ko nožēlot

Līdz beidzot atbildēts ir mans jautājums -
Mēs pārāk labi saprotam viens otru, lai būtu kopā.."

taisam gonkas ar blakus braucošajām mašīnām. Kolēga pat paspēja iemīlēties čalītī, kurš diezgan atklāti flirtēja ar mūsu mašīnu.. Man gan labāk patika otra gonkotāju mašīna, kurā bija 5 jaunēkļi no kuriem viens pat laizīja logu.. Mērfija likums "haha būtu prikols, ja viņi arī brauktu uz ČBK" kārtējo reizi nostrādāja, bet mēs iztikām bez konfliktiem :D

Jelgavā mūs sagaidīja šortkata meistare- Chevete, kura mūs veselas un laimīgas nogādāja līdz klubam, dodot pamācības ko labāk nedarīt, lai nedabūtu pa kaklu un kuri bārmeņi un apsargi ir cērtamākie :D Man beidzot pat dokumentus nepaprasīja HA! Katrā ziņā kulaka atkāpšanās plāns: "Esmu no Jelgavas, Sociālo zinātņu fakultāte, trešās kojas" nebija jāpielieto.

Koncerts, protams, sākās 12os nevis 11os, kā tika paredzēts, bet mēs varējām dot vaļu atmiņu sarunām un ČBK iepazīšanai.Ja godīgi, man labāk patīk kā Rīgas krekli. Varbūt tāpēc, ka publika jaunāka, jo Jelgava tomēr ir studentu pilsēta.

Zāle tiek piepildīta ar dūmiem un te nu viņš ir jaunības sapņu elks varenais.. e? viņš uz tirgu atnācis vai? skatuves tēls pa rubli, omes džemperis un teniņbikses ar JOSTU!... eeemm varenais Ralfs Rubenis. Publika pieplok pie skatuves un laiž dančus. Uzreiz var atpazīt, kurš atnācis iedzert/padejot/meklēties un kuram ir tas spīdums acīs, kā man kādreiz lūkojoties uz Ralfu. Tie ir tā saucamie trū fani, kuri neizlaiž nevienu Tranzīta koncertu, lai kurā Latvijas nostūrī tas būtu. Opā ir arī dejotāji un Edijs kā vienmēr- pie skatuves necils un neievērojams, bet uz.. Ar tādu deju varētu pavedināt pat omītes.

Draudzenes dancā kā negudras, bet es bara vidū kā mietu norijusi klausījos un sapratu, cik ļoti man pietrūka šādi meiteņu izbraucieni ar pozitīvu popsu un kaut kur prom no Rīgas, jo lai vai kā- Rīga man nepatīk un nekad nav patikusi.

Pēc koncerta mēteļu bende (mēteļu kārējs) atdeva manu sidriņu un, sekojot Chevetes norādēm, meklējām mašīnu. Ka tavu laimīti, fonā atkal skan Tranzīts un pirms trijiem naktī lēni līgojam uz Rīgu.. stabs stabs koks koks maaja.. šoseja.. logs.. zzz

Šī dziesma laikam skanēja visvairāk mūsu brauciena laikā un visvairāk atgādina Tranzīta končus, jo tur ir dikti forš tranzītiešu plaukstiņmūvs. Gģe že vaši ručki... :

http://www.youtube.com/watch?v=WOdlQnnBppc&feature=related

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu