Jūnijā notiks ikgadējais starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot"

No 17. līdz 21. jūnijam Rīgā notiks ikgadējais starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot", kas ir vērienīgākais laikmetīgās dejas pasākums Latvijā.

2015. gadā festivāls ar moto "Mans ķermenis ir mana seja" vēlas pievērst uzmanību dejas galvenajam medijam un izteiksmes līdzeklim – ķermenim. "Laiks dejot" programmā iekļautas izrādes, kurās mākslinieki no dažādām valstīm un kultūrām komunicē ar skatītāju, atklājot savas versijas par ķermeņa apzinātajiem un neapzinātajiem resursiem, tā saikni ar cilvēka iekšējo pasauli un eksistenci apkārtējā pasaulē.

"Laiks dejot 2015" piedalīsies mākslinieki no Ķīnas, Lietuvas, Luksemburgas, Portugāles, Rumānijas, Zviedrijas, Somijas un Latvijas. Izrādes skatītājiem ļaus iepazīt laikmetīgās dejas aktuālās tendences un piedzīvot netradicionālu skatīšanās pieredzi, sākot ar izrādēm brīvā dabā un kādā slepenā vietā, līdz interaktīvām performancēm un mākslinieku kailuma epizodēm.

Izrādes vieno fokuss uz ķermeni kā galveno dejas izteiksmes līdzekli un interešu objektu, taču tajās skarto tēmu loks ir plašs. Japānā dzimusī māksliniece Juko Kominami (Luksemburga) solo izrādē "Maiju" pievēršas dzīves un nāves bezgalīgās savīšanās tēmai. Kosmins Monolesku (Rumānija) performatīvajā spēlē "[Trausls]" eksperimentējot ar attālumu starp mākslinieku un skatītājiem, runā par mākslas stāvokli sabiedrībā, par mākslinieka atbildību un skatītāja lomu. Čja Ke un Džou Dzi Hana izrāde "Stāstnieks" ļaus Ķīnas pašreizējo situāciju un tās vēsturisko fonu ieraudzīt ar šīs valsts neatkarīgo mākslinieku acīm, nevis caur ierasto Rietumu mediju prizmu.

Vairākas festivāla izrādes tiešā veidā pievēršas paša dejas fenomena pētniecībai. Anne Mareike Hesa (Luksemburga) izrādē "Dejas mānija" meklē dejas nozīmi šodienas sabiedrībā, atskatoties uz tās lomu gadsimtu garumā, kad deja parādās gan kā atbrīvošanās un ekstāzes veids, gan kā ceļš uz ķermeņa disciplinēšanu un dziedniecību. Agne Ramanauskaite, Pauļus Tamole, Mants Stabačinsks izrādē "Contemporary?" ar pašironisku skatu raugās uz Lietuvas laikmetīgās dejas ainu. Savukārt lietuviešu dejotājs un horeogrāfs Andrjus Katins izrādē ’"Work" pēta pats savu māksliniecisko pieredzi un vientulību.

Festivālā būs skatāmas arī vairāki Latvijas mākslinieku darbi. Simonas Orinskas un Agneses Bordjukovas "Vilcene", kas tapusi pēc bestsellera "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem" motīviem, ļaus iepazīt dažādās sievietes dabas. Savukārt Elīna Lutce solo darbā "Korpuss" pēta ķermeni, tā komunikāciju ar ārpasauli un pašam ar sevi, uzdodot jautājumus arī par cilvēka un ķermeņa ierobežojumiem – gan citu noteiktiem, gan pašu izvēlētiem. Kā ierasts, festivāla programmā iekļauta arī Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas studentu izrāde.

Nemainīga tradīcija ir "Laiks dejot" izglītojošā programma, kas piedāvās festivāla ārzemju viesu un Latvijas profesionāļu meistardarbnīcas, klases un lekcijas visa festivāla garumā.
Laiks dejot aizsācies 1998. gadā kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tam izdevies attīstīties par starptautisku festivālu un raisīt plašu interesi laikmetīgās dejas profesionāļu un interesentu vidū arī ārpus Latvijas. Par to liecina iepriekšējos gados festivālā pārstāvētās valstis – ASV, Austrija, Bulgārija, Itālija, Izraēla, Īrija, Japāna, Kipra, Krievija, Lielbritānija, Moldova, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Skotija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Urugvaja.

Biļetes no 1. jūnija pieejamas "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv.

Informācija par festivālu: www.facebook.com/festivalsLaiksDejot un www.dance.lv.

Festivālu rīko Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija sadarbībā ar Eiropas mobilitātes un mākslinieciskās apmaiņas projektu "E-Motional: rethinking Dance" un apvienību "Party".

Festivāla direktore: Olga Žitluhina.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, ES programma "Kultūra"

Informatīvais atbalsts: "Dance.lv" žurnāls, "Satori", "Kroders" un "Delfi".

Projektu finansiāli atbalsta ES programma "Kultūra" (2007 – 2013). Par preses relīzes saturu atbild projekts "E-Motional: rethinking dance". Eiropas Komisija neatbild par to, kā var tikt izmantota tajā iekļautā informācija.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu