14. janvārī Dailes teātris ar viesizrādēm dosies gan uz Rēzekni, gan uz Cēsīm.

Plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā "Gors" varēs noskatīties Dž.Dž.Džilindžera iestudēto Maksima Gorkija drāmu "Saules bērni". Maksims Gorkijs ir viens no pasaulē pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem krievu rakstniekiem un domātājiem. Viņa luga "Saules bērni" sarakstīta Petropavlovskas cietoksnī, kur Gorkijs nokļuva sakarā ar janvāra revolūcijas notikumiem. Tas ir dramatisks vēstījums par inteliģences pārstāvju ģimeni, kurai liktenis lēmis dzīvot grūtos pārmaiņu laikos. Gudriem, laipniem un labiem cilvēkiem, kuriem reiz bijuši savi ideāli un cerības, pēkšņi nākas saskarties ar pūļa un naida briesmīgo seju. Mīlestība, vientulība, atsvešinājums un ilgas – tās ir literatūras un mākslas klasikas mūžīgās tēmas, bet tik daudz ko nosaka laiks, kurā cilvēkam ir lemts dzīvot. Tur, kur ir izlietas asinis, nekad neuzplauks puķes. Kā lai dzīvo skaisti? Visiem vajag mazlietiņ laimes, un mīlestības vienmēr ir par maz...

Izrādē spēlē Juris Žagars ("Spēlmaņu nakts 2015" nominācija "Gada aktieris"), Ērika Eglija, Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks ("Spēlmaņu nakts 2015" balva "Gada aktieris otrā plāna lomā"), Vita Vārpiņa, Juris Kalniņš, Edijs Zalaks, Lauris Dzelzītis, Aija Dzērve, Aldis Siliņš, Lidija Pupure, Sarmīte Rubule un Dainis Gaidelis. Arī izrādes kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa bija nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā "Gada kostīmu māksliniece".

Vienlaikus izrādes "Ugusngrēki" radošā komanda viesosies Vidzemes koncertzālē "Cēsis" – Mārtiņa Eihes iestudēto Kanādas dramaturga un režisora Važdi Muavada baisu melodrāmu "Ugunsgrēki" tur varēs redzēt 14. janvārī plkst. 19.00. Izrādē savijas stāsts par mīlestību, stāsts par naidu un stāsts par samierināšanos. Lai izpildītu mātes pirmsnāves vēlēšanos, Navālas bērniem ir jāatgriežas viņas pagātnē, jāiepazīst savs tēvs un savs brālis, jāatrod savas saknes un savas dzīves jēga. Izrādes varoņiem ir jānoiet visai šausminošs ceļš – no vienas vietas uz citu, no tagadnes uz pagātni, no klusēšanas uz atzīšanos. No sākuma uz beigām – lai beidzot varētu būt kopā.

Izrādē spēlē Ilze Ķuzule-Skrastiņa ("Spēlmaņu nakts 2015" Skatītāju balva "Gada aktrise"), Ieva Segliņa ("Spēlmaņu nakts 2015" nominācija "Gada aktrise otrā plāna lomā"), Gints Andžāns ("Spēlmaņu nakts 2015" nominācija "Gada aktieris otrā plāna lomā"), Gints Grāvelis, Intars Rešetins, Dārta Daneviča un Dainis Grūbe.

19. janvārī plkst. 19.00 Ventspils teātra namā "Jūras vārti" būs iespēja redzēt Intara Rešetina iestudēto izrādi "Ja tevis vairs nebūtu". Florians Zellers ir franču rakstnieks un dramaturgs, kura darbi ir tulkoti daudzās valodās. Vairākas Zellera lugas ir saņēmušas Moljēra balvu, kas ir Francijas augstākā godalga teātrī. ...Anna kopā ar Pjēru ir nodzīvojusi gandrīz divdesmit gadus. Tagad viņas dzīvi saindē šaubas un izmisīga vēlme saprast. Reizēm mums liekas, ka mēs kādu pazīstam, bet īstenībā pazīstam tikai šī cilvēka masku. Un vairs nesaprotam, kas īsti ir noticis patiesībā. Mēs vēlamies izvairīties no sīkām, banālām nodevībām... Bet mūsu dzīvesstāsti tik ļoti līdzinās savā neglītumā.

Izrādē spēlē aktieri Vita Vārpiņa, Artis Robežnieks, Ivars Auziņš un Dārta Daneviča.

2016. gada 6. janvārī teātra klubā "Austrumu robeža" pirmizrādi piedzīvos Ivara Šterna komēdija par varu "Klīnika". Lugu iestudējis režisors Viesturs Roziņš, kuram šī ir pirmā sadarbība ar Ivaru Šternu un "Austrumu robežu".

Režisors Viesturs Roziņš "Klīniku" raksturo kā groteski psihotisku varas ekranizāciju: "Izrāde vēsta par varu un to, kā tā manipulē ar cilvēkiem. Luga ataino situāciju valstī, kas būvēta uz politiķu izklaidēm un vieglprātīgu lēmumu pieņemšanu. Cik viegli un nevērīgi tie, kuru rokās ir vara, lemj par citu dzīvēm, un cik neaizsargāts un mazs ir cilvēks varas pārstāvju priekšā."

Lugas darbība risinās slimnīcā un spilgti ataino arī medicīnu kā vienu no nenovērtētajām nozarēm valstī. Galvenā varoņa dzīvē realitāte mijas ar halucinācijām un atšķirt tās vienu no otras kļūst gandrīz neiespējami. Ar viņa bezatbildības sekām nākas sadzīvot ikvienam, kas neatrodas varas augšgalā. Ierindas cilvēks meklē savu ceļu, kā izdzīvot šajā situācijā, ļaujoties instinktam – vadīt vai pakļauties.

Katrs mēs gribam būt priekšnieks, taču ne vienmēr mums tas sanāk. Bet vai laime slēpjas varā? Vai par naudu var nopirkt visu? Un, ko darīt, ja tik ļoti gribas iegūt paaugstinājumu, bet vienīgais, ar ko to vari nopirkt, ir krūtis?

Komēdijas autora un aktiera Ivara Šterna ilggadējā sadarbība ar "Austrumu robežu" izvērtusies vairākos lieliskos un skatītāju iemīļotos teātra uzvedumos. Ieskaitot jauno komēdiju "Klīnika", šobrīd "Austrumu robežas" repertuārā skatītājiem tiek piedāvātas jau piecas izklaidējošas izrādes ("Vīramāte", "Jubileja", "Citādie latvieši" un "Patiesā privāta dzīve"), kuru autors ir Šterns.

"Klīnikas" aktieru kolektīvā, līdzās "Austrumu robežas" apmeklētāju iemīļotajiem aktieriem – Zanei Burnickai un Ivaram Šternam, lieliski iejutušies arī Sarmīte Rubule ("Dailes teātris") un Ivars Kļavinskis ("Latvijas Nacionālais teātris").

Biļetes: "Biļešu Paradīzes" kasēs – EUR 16, "Austrumu robežā" – EUR 14, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv/events/perf/10590.

Turpmākās izrādes:

• 7. janvārī plkst. 19.00;
• 18. janvārī plkst. 19.00;
• 2. februārī plkst. 19.00;
• 9. februārī plkst. 19.00;
• 29. februārī plkst. 19.00.

Aicinām sekot līdzi "Austrumu robežas" aktivitātēm www.facebook.com/AustrumuRobezha.

To vidū ir divas pirmizrādes – Antona Čehova "Trīs māsas" Lielajā zālē un Agotas Kristofas "Lielā burtnīca" Mazajā zālē.

Andreja Žagara iestudētās Antona Čehova drāmas "Trīs māsas" pirmizrāde paredzēta 24. martā. Provinces pilsētā izglītota ģimene pulcē ap sevi vietējo inteliģenci. Olga ir skolotāja, kurai darbs nesagādā prieku, lāsi pa lāsei izsūcot gan spēku, gan jaunību. Maša jūtas nelaimīga savā laulības dzīvē, kaut arī vīrs viņu padevīgi mīl. Irina sapņo par piepildītu dzīvi, taču nevar atrast cilvēku, kuru spētu iemīlēt. Viņu dzīves drāma slēpjas nevis liktenīgos notikumos, bet gan ikdienišķajā dzīves tecējumā – tās dzīves, kura mēdz aizplūst garām, kamēr mēs runājam par to, kā labāk dzīvot. Un bezdibenis starp sapņiem un realitāti kļūst arvien dziļāks. Kaut arī pats autors, kā vienmēr, bija pārliecināts, ka sarakstījis "jautru komēdiju", "Trīs māsas" ir poētisks, rūgta optimisma pārpilns stāsts. Luga, kas rakstīta pēc Maskavas Dailes teātra pasūtījuma (1900), nu jau vairāk nekā 100 gadus nepazūd no pasaules teātru skatuvēm, atgriežoties arvien jaunās skaņās – iemiesojot dzīves poēziju, pēc kuras joprojām turpinām ilgoties. Lomas atveidos Artūrs Skrastiņš, Ērika Eglija, Kristīne Nevarauska, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Aldis Siliņš, Juris Žagars, Lauris Dzelzītis, Gints Andžāns, Juris Kalniņš, Mārtiņš Počs, Edijs Zalaks, Juris Strenga un Ilze Vazdika.

23. martā Mazajā zālē notiks pirmizrāde "Lielā burtnīca", ko iestudēs režisors Pēteris Krilovs, kurš veidojis arī ungāru izcelsmes rakstnieces Agotas Kristofas romāna dramatizējumu. No Lielās Pilsētas dvīņu brāļus atved uz Mazo Pilsētu pie Vecāsmātes, kuru ļaudis sauc par Raganu. Savukārt viņa brāļus sauc par "kuces bērniem". Lūkass un Klauss ir viens cilvēks. Viņi domā un rīkojas kopā. Viņi ir blakus ik mirkli un jebkur. Viņi dzīvo citā pasaulē – savā pasaulē. Un, lai izdzīvotu, apgūst gluži necilvēcīgas prasmes. Ungāru izcelsmes rakstniecei Agotai Kristofai romānā "Lielā burtnīca" (1987, nosaukums tiek tulkots arī kā "Melu burtnīca") ir izdevies gandrīz vai bībeliski būvētā romāna sižetā skarbi aprakstīt līdz sīkumiem precīzu cilvēku dzīvi, kaisli un alkas totalitāra režīma valstī. Skatītāji, kuri kaut nedaudz pieredzējuši vai tikai dzirdējuši par visas Austrumeiropas murgaino pieredzi no II Pasaules kara beigām līdz PSRS sabrukumam, kā līdzībā vai pasakā izies cauri cilvēka smagai, nerimtīgai cīņai par brīvību un cilvēcību. Šis ir robežstāsts par cilvēkiem, brāļiem, valstīm, par to, kā dzīvot nevajadzētu un pēc Dieva likumiem nedrīkst, bet šis stāsts ļoti modina ilgas dzīvot. Dvīņu brāļi šķiras, lai pēc daudziem gadiem satiktos un salīdzinātos ieguvumos un zaudējumos. Bet varbūt viss ir pavisam citādāk, realitāte mūs pieviļ, un dzīve pārspēj gaidīto visnegaidītākajā veidā – arī latviešiem tuva, pazīstama kolīzija. Jauniestudējumā spēlēs Dainis Grūbe, Artūrs Dīcis, Indra Briķe, Aija Dzērve, Ivars Auziņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Vita Vārpiņa, Artis Robežnieks, Pēteris Liepiņš, Juris Bartkevičs, Gints Grāvelis, Sarmīte Rubule, Dainis Gaidelis un Kaspars Zāle.

Marta piedāvājums par īpašo cenu būs Gistava Flobēra melodrāma "Bovarī kundze" 1. martā. Uz šo izrādi visu biļešu cena būs 5 un 7 EUR.

Venta Vecumniece nāk no leģendārās Dailes teātra II studijas, kurā mācījusies kopā ar Viju Artmani, Hariju Liepiņu, Eduardu Pāvulu, Valentīnu Skulmi, Pēteri Pētersonu. Ar izcilību viņa beigusi Maskavas Valsts teātra institūta Režijas nodaļu. Dailes teātrī Venta Vecumniece strādājusi no 1949./1950. gada sezonas.

Šobrīd Venta Vecumniece spēlē joprojām izpārdotajā izrādē "Pirmā grēka līcis", kas 13.decembrī tiks rādīta jau 126. reizi. Pēc izrādes māksliniece tiks sumināta dzīves un darba jubilejā.

Dailes teātris sveic savu ilggadējo dailēnieti dzimšanas dienā un darba svētkos, vēlot radošu enerģiju, neizsīkstošu dzīvesprieku un ziedošu veselību.

Pēdējos gados improvizācijas teātru izrādes ieņem arvien stabilāku vietu Latvijas kultūras dzīvē, un skatītāju interese par šo skatuves mākslas formu turpina augt. Improvizācijas teātra šovi top skatītāju acu priekšā, ļaujot ikvienam iesaistīties šova tapšanā un ar savām idejām mainīt izrādes gaitu.

Interaktīvie "Improvides" šovi top no nekā un vienlaicīgi no visa, kas pieejams konkrētajā vietā un laikā - vides, auditorijas un pašu dalībnieku spējas telpu padarīt par drošu vietu radošu ideju izpausmēm. Veidojot improvizētu izrādi, tiek ieskicēts tikai tās skelets, bet viss pārējais notiek spontāni - visparastākā ideja un ierosinājums var pārtapt unikālā un neaizmirstamā etīdē, tāpēc divas vienādas izrādes nav iespējams radīt.

Četri "Improvides" veidotāji, apmainoties ar pieredzi un idejām, sanāca kopā pirms diviem gadiem, taču ikviens no viņiem jau tolaik bija pazīstams ar skatuvi. Šobrīd kolektīva dalībnieki - Ingus Sproģis, Laima Graždanoviča, Rūdolfs Bērziņš un Guntis Trops strādā, lai iepazīstinātu arvien lielāku sabiedrības loku ar improvizācijas teātri un iedrošinātu sabiedrību iesaistīties un uzdrīkstēties, ja ne stāvot uz skatuves, tad vismaz nebaidoties dalīties ar savām idejām un pasmejoties pašiem par sevi un laiku, kurā dzīvojam.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Gotiskās literatūras šedevru "Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs" Mērija Šellija sarakstīja 18 gadu vecumā. Kopš tā laika ģeniālā zinātnieka Frankenšteina radītais monstrs un kritušais eņģelis jau 200 gadus klīst pa pasauli. Viņa uzdotie jautājumi ir vienkārši, bet neatbildami. Kas cilvēku padara par cilvēku? Vai cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām? Kāpēc mēs vēršamies pret atšķirīgajiem? Vai cilvēks drīkst uzņemties Dieva lomu?

"Sarunās pēc pirmizrādes" piedalīsies kultūras žurnālists, literatūrzinātnieks un rakstnieks Arno Jundze, kino kritiķe Dita Rietuma, kvantu fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs un mākslas kuratore Inga Brūvere, kuras vadībā sarunu noslēgumā būs iespēja aplūkot laikmetīgās mākslas izstādi "Bīstamās rotaļas", kas veidota saistībā ar izrādi "Frankenšteins" un Dailes teātra Mākslas telpā "Brīvības 75" apskatāma līdz 15.decembrim. Sarunas vadīs Dailes teātra literārā padomniece Evita Mamaja.

Bezmaksas ielūgumus "Sarunām pēc pirmizrādes" var saņemt visās "Biļešu Paradīzes" kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus.

Pēc Ērika Hānberga darbu motīviem dramatizējumu veidojis Kārlis Auškāps. Pirmizrāde notiks 10. decembrī Mazajā zālē.

Ozolgales pansionātā satiekas "Pirmā grēka līča" personāži. Te katram ir savs kaktiņš, savs stūrītis, bezmaksas vaifai, radio un televizors. Un viss notiek kolektīvi. Viņiem ir obligātās možuma pusstundas un relaksācijas mūzikas nodarbības. Viņiem ir noteikumi un instrukcijas, rokdarbu un tehnisko interešu nodarbības. Nedrīkst nolaist rumpi un zaudēt optimismu! Turklāt vēl sociālās aprūpes centra sabiedriskās dzīves enerģiskajai vadītājai Spulgai ir dzimšanas diena, un tiek gatavots pārsteigums – īsts teātra uzvedums.

Izrādē "Ērtas dzīvošanas mirklīši" lomas atveidos Olga Dreģe, Ilze Vazdika, Lidija Pupure, Pēteris Liepiņš, Aivars Siliņš, Juris Strenga, Gunārs Placēns, Āris Rozentāls, kā arī Baiba Indriksone.

Jauniestudējuma radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu konsultante Ivonna Straume, mūzikas režisors Juris Vaivods, video mākslinieks Māris Jenzens un gaismu mākslinieks Harijs Zālītis.

Darbu radījusi Rasa Bugavičute, iedvesmojoties no daudzām un dažādām bērnu pasakām. Izrādi pagājušajā sezonā iestudēja režisore Lelde Kaupuža un tā tika nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem".

Izrādes radošā komanda (scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska, komponists Edgars Mākens, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un video mākslinieks Andris Vētra) radījusi brīnumiem pilnu vidi, jo lielākoties izrādes darbība notiek Iztēles pasaulē, kurā nokļūst galvenais varonis Toms, atverot kādu nebūt ne parastu grāmatu.

Toms nedaudz atšķiras no citiem – viņš daudz lasa grāmatas un viņam ir ļoti spilgta iztēle, tāpēc pārējie bērni mēdz par viņu pasmieties, taču tad, kad Iztēles pasaulei draud briesmas, tās valdniece Sirdsmiera Princese izvēles tieši Tomu par šīs pasaules glābēju! Savā ceļā viņš satiek gan Spīganu, gan Lielo Melno, kuri visādi cenšas traucēt Tomam pildīt viņam uzticēto uzdevumu, gan Malduguni Ta-Dā, kura kļūst par uzticamu Toma ceļabiedru, gan citus Iztēles pasaules varoņus.

Galvenā varoņa Toma lomā iejūtas divi aktieri – Sandis Pēcis vai Pēteris Lapiņš.

"Pārsteidzoša ir jauno aktieru atdeve, arī mikroskopiskās lomiņās spīdinot meistarīgu eleganci, briljantu precizitāti, kuras slīpējumā ieguldīts milzu laiks un griba. Liepājnieku izrāde bērniem ir talantīga un gudra. Tā stāsta par iztēli, kurā iespējams viss, vienlaikus tā var sevī slēpt kā vilinājumu, tā slazdu," par izrādi rakstījusi kritiķe Ilze Kļaviņa.

Uz izrādi tiek gaidīti mazie un lielie skatītāji, taču to neiesakām bērniem, kas jaunāki par sešiem gadiem.

Biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, kā arī elektroniski www.bilesuparadize.lv.

Šī ir pirmā reize, kad režisors ķēries pie Ostrovska dramaturģijas, pirmā reize, kad viņš sastrādājas ar māksliniekiem Reini un Kristu Dzudzilo, kā arī viņa debija Liepājas teātrī.

V. Meikšāns izrādi raksturo kā novērojumu par cilvēka dabu, kur galvenais konflikts ir starp patiesām emocijām un aukstasinīgu aprēķinu Tā spoži atklāj, kā mainās cilvēks dažādās situācijās – katrs no varoņiem reizēm ir vilks, kurš mantkārības un sava labuma dēļ saplosa apkārtējos, reizēm avs, kuru saplosa kāds cits.

Režisors iestudējumu veidojis kā savdabīgu portretu galeriju, vienlīdz lielu nozīmi piešķirot ikkatram lugas tēlam, līdz ar to katrs no viņiem ir gan centrs, gan veido fonu. Izrāde sastāv it kā no vairākām mini izrādītēm, kas noslēgumā saslēdzas vienotā veselumā. R. Dzudzilo radījis transformējamu dekorāciju, katram tēlam piešķirot arī savu spēles telpu. Savdabīgu atmosfēru radījis gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

"Šī izrāde priekš manis nozīmē ļoti daudz atklājumu, izaicinājumu gan mākslinieciskā, gan personiskā līmenī. Tā iespējams būs netipiska izrāde, ņemot vērā manus iepriekšējos darbus. Šo darbu varētu arī neapzīmēt ar vārdu – izrāde. Man ir sajūta, ka tā ir tikai sakritība, ka tā notiek teātrī, uz skatuves," atklāj V. Meikšāns.

Izputējusī muižas īpašniece Murzavecka ir gatava uz visu – gan izprecināt bagāto atraitni Kupavinu savas māsas dēlam Apolonam, gan viltot dokumentus, gan iesaistīties citos negodīgos darījumos.  Viss notiek pēc viņas plāna, līdz brīdim, kad no pilsētas ierodas aprēķinātājs Berkutovs.

Izrādē piedalās aktieri – Inese Kučinska, Edgars Ozoliņš, Everita Pjata, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Kaspars Gods, Ilze Trukšāne, Rolands Beķeris, Gatis Maliks.

Iestudējumu iespējams noskatīties arī 28. novembrī, 5. un 29. decembrī, kā arī 10. janvārī. Sākot ar 5. decembra izrādi, teātris šim iestudējumam nodrošinās titrus krievu valodā, lai to varētu apmeklēt pēc iespējas vairāk skatītāju.

Jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš, diriģents Normunds Vaicis, režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfs Alberts Kivlenieks un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs.

Johana Štrausa dēla populārākā operete "Sikspārnis" vēsta par greznu un reibinošu pasauli, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi. Grāfa Orlovska rīkotajā ballē turīgais Gabriels fon Eizenšteins aizraujas ar apburošu svešinieci, pat nenojaušot, ka maska slēpj paša sievu Rozalindi. Bet sievas neveiksmīgais pielūdzējs dziedonis Alfrēds tikmēr nokļūst cietumā Eizenšteina vietā. Jauniestudējumā izmantots Karla Hafnera un Riharda Ženē librets Pētera Pētersona dramatizējumā, Edmunda Freiberga redakcijā. Uzvedumā tiks dziedāts vācu valodā un runāts latviski. Rozalindes lomā iejutīsies Sonora Vaice vai Margarita Vilsone, Adeli atveidos Inga Šļubovska-Kancēviča, Marlēna Keine vai Jolanta Strikaite-Lapiņa, Alfrēds būs Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs vai Juris Vizbulis, Eizenšteins – Jānis Apeinis, Juris Jope vai Nauris Puntulis.

"Mīlestība, kaislība, greizsirdība, romantiski sapņi un atriebības kāre, laulāto sānsoļi... Nekas nav mainījies cilvēcisko emociju gammā kopš brīža, kad tapa Johana Štrausa "Sikspārnis". Tieši tāpēc mēs kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi nolēmām izrādes darbību iecelt mūsdienās, lai tajā, gluži kā spogulī, ieraudzītu paši savu tikumu un netikumu," stāsta režisors Edmunds Freibergs.

"Kopš "Sikspārņa" pirmizrādes pagājis gandrīz 150 gadu; šai laikā operetes dzirkstošā mūzika un vitālais stāsts iekarojis daudzas skatuves un miljoniem siržu. Neesmu ne pirmais, ne pēdējais, kam Johana Štrausa mūzika raisa svētku sajūtu. Taču katram "Sikspārņa" tēlam ir nopietna, dramaturģiski pamatota motivācija, kas ir varoņu konfliktu un pārpratumu pamatā. Tos atrisināt var atklātība un mīlestība – un tās nekad nevar būt par daudz," saka diriģents Jānis Liepiņš.

"Sikpārnis" pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1874. gadā Vīnē, Theater an der Wien, gūstot grandiozus panākumus jau pirmajā izrādīšanas vakarā. Pēc "Sikspārņa" motīviem uzņemtas gandrīz divdesmit kinofilmas. Šobrīd "Sikspārnis" ir pasaulē populārākā operete, saskaņā ar portāla Operabase datiem pēdējo piecu gadu laikā tā pasaules opernamos un teātros piedzīvojusi 337 iestudējumus.

"Sikspārnis" Rīgas Pilsētas teātrī tika uzvests drīz pēc pasaules pirmizrādes – 1877. gada 14. janvārī. Latvijas Nacionālās operas trupas pirmais "Sikspārņa" iestudējums notika 1931. gadā, kad Berlīnes Vācu teātra izcilā iestudējuma adaptāciju šeit veidoja leģendārais režisors Makss Reinhards. 1979. gadā "Sikspārni" iestudēja režisors Alfrēds Jaunušans un diriģents Aleksandrs Viļumanis, bet 2002. gadā šo opereti iestudēja Georgijs Isakjans un Aleksandrs Viļumanis.

Nākamās "Sikspārņa" izrādes 11., 12. un 19. decembrī, 2016. gada 10. un 31. janvārī.

Biļetes LNO un "Biļešu Paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv/events/perf/9596.

Mihails Gruzdovs ir viens no Dailes teātra vadošajiem režisoriem, Latvijas Kultūras akadēmijas docents, aktiermeistarības pasniedzējs. Ojāra Vācieša dzimšanas dienas mēnesī režisors kavēsies atmiņās par 2003. gadā iestudēto izrādi "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Šis iestudējums ar Artura Maskata mūziku Latvijas Radio kora izpildījumā bijis viens no spilgtākajiem un veiksmīgākajiem projektiem, ko apliecinājusi skatītāju mīlestība un milzīgā atsaucība.

Juris Bartkevičs – ilggadējs Liepājas teātra aktieris, arī direktors, no 2004. gada – Dailes teātra aktieris, arīdzan aktiermeistarības pasniedzējs. Arī Jura Bartkeviča radošajā mūžā bijis daudz saskares ar Ojāra Vācieša dzeju.

Abas radošās personības sarunāsies par dzejas spēku un trauslumu dzīves līkločos. Tā būs noslēdzošā tikšanās šī gada ciklā "Savējo sarunas par dzeju un dzīvi".

Ieeja brīva. Pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Zaķēnu Pauka un Šmauka draiskulības, brīnišķīgās Arvīda Žilinska bērnu dziesmas mūsdienīgās, asprātīgās aranžijās, krāšņi tērpi un dzirkstošas dejas – tas viss priecēs gan pirmskolas un jaunāko klašu bērnus, gan viņu vecākus, un ikvienu, kam patīk atgriezties bērnības mīļajās un draiskulību pilnajās atmiņās.

Izrādes režisors – Valdis Lūriņš, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks, kostīmu māksliniece – Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, scenogrāfs – Oskars Dreģis.

Izrāde veidota pēc Enīdas Blaitonas populārās pasakas "Pauks un Šmauks" motīviem. "Paukojam un Šmaukojam" ir nebēdnīgi muzikāla izrāde Brodveja stilā, dziesmuspēle bērniem, kurā trakulīgo ideju ģenerators Pauks un viņa draugs, gudrinieks Šmauks, kas dzīvo Ozolaines mežā, labu gribot, nemitīgi pastrādā kādas blēņas. Zaķēniem dzīve mežā ir jautra, dulluma un pārsteigumu pilna, un, lai arī kādam nedarbam seko bāriens, – viss galu galā beidzas labi un viņiem tiek piedots! Tajā skanēs Arvīda Žilinska bērniem veltītie dziesmu hīti – "Rīta rosme", "Dziesmiņa par mīļo māmiņu", "Kaķīts mans", "Dziesma par slinko Jānīti", "Pulkstens deviņus jau zvana" un vēl citas asprātīgās džeza pianista Madara Kalniņa un viņa grupas aranžijās.

Sirsnīgās komponista Arvīda Žilinska dziesmas, ar kurām kopā uzaugušas māmiņas un vecmāmiņas, arī šodien ir tik aktuālās! Pauka lomas atveidotāja Valērija Koļago sajūsmināti saka: " Pilnīgi visas dziesmiņas ir brīnišķīgas, un Madara Kalniņa apdares tās padara tik košas, katrai sava īpašā krāsa un gribas teikt arī – "garša". Laura Purena (zaķēns Šmauks) arī piebilst: "Madara Kalniņa aranžijas ir iedevušas jaunu dzīvību un krāsas šīm lieliskajām dziesmām. Vismīļākā, šķiet, ir "Pudelīšu skalotāju dziesmiņa", kas par tādu kļuvusi tieši pateicoties asprātīgajai aranžijai".

Galvenās lomas atveido jaunās, talantīgās un atraktīvās solistes Valērija Koļago (Pauks) un Laura Purena (Šmauks). Pārējie Ozolaines meža iemītnieki: Mārcis Manjakovs, Emīls Kivlenieks un Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti Sabīne Krilova, ko pazīstam no LTV šova "Radīti mūzikai", Ansis Bētiņš, Emīls Klaužs, Anastasija Vorobjova, Laima Krīgere, Tatjana Kopača, Artūrs Zvirbulis, Vjačeslavs Aleksejevs, džeza pianista Madara Kalniņa un viņa grupas pavadījumā.

"Ceru, ka mazie rīdzinieki šo izrādi iemīļos tāpat, kā to iemīļoja skatītāji šovasar Operetes festivālā Ikšķilē un tikpat ļoti, cik mani bērni to iemīļojuši. Izrāde ir atgriešanās pie klasiskām vērtībām, pie ģimenes vērtībām, lustīga iztrakošanās, izdziedāšanās prieks un labestība, – arī nerātnībās, dullībās un trakulībās. Tās ir visiem labi pazīstamās izcilā melodiķa Arvīda Žilinska bērnu dziesmiņas un Alberta Kivlenieka dzirkstošā kustību horeogrāfija, atgriešanās pie tīrām, cilvēciskām vērtībām," stāsta Latvijas Operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Izrāde bērniem "Paukojam un šamukojam" notiks vēl 11. decembrī plkst. 18.00 Rīgas Kongresu namā un to rīko Latvijas Operetes fonds.

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs. Atlaides kolektīviem, daudzbērnu ģimenēm uzrādot "3+ ģimenes karti", pensionāriem, invalīdiem.

2. decembrī plkst. 19.00 ar Reja Kūnija un Maikla Kūnija komēdiju "Reāli sliktie puiši" Dailes teātris viesosies Ventspils teātra namā "Jūras vārti". Tomu un Lindu gaida ļoti atbildīgs brīdis – viņi gatavojas adoptēt bērnu. Viņi ir izstudējuši visu, kas attiecas uz drošības noteikumiem: elektroierīcēm, pirmās palīdzības aptieciņām, saldumiem un durstīgām puķēm. Šī ir laimīgākā diena Toma un Lindas dzīvē – vai arī tā tāda būtu, ja Toma sasodītie brāļi nebūtu nolēmuši palīdzēt. Šīs palīdzības rezultātā sākas īsts juceklis ar nelegāliem imigrantiem, kontrabandas cigaretēm un nozagtu līķi. Sliktāk taču vairs nevar būt? O, nē, var gan! Spēlē vēl iesaistās īsts krievu mafijas bandīts. Un tad gan viss paliek diezgan sarežģīti. Bet vēl jau nav vakars! Dž.Dž.Džilindžera iestudētajā komēdijā spēlē aktieri Kaspars Zāle, Aldis Siliņš, Edijs Zalaks, Dārta Daneviča, Lelde Dreimane, Juris Bartkevičs, Artis Robežnieks, Sarmīte Rubule un Gints Grāvelis.

Ar Dž.Dž.Džilindžera iestudēto Maksima Gorkija drāmu "Saules bērni" Dailes teātris dosies uz Vidzemes koncertzāli "Cēsis"- viesizrāde notiks 5. decembrī plkst. 19.00. Maksims Gorkijs ir viens no pasaulē pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem krievu rakstniekiem un domātājiem. Viņa luga "Saules bērni" (1905) sarakstīta Petropavlovskas cietoksnī, kur Gorkijs nokļuva sakarā ar janvāra revolūcijas notikumiem. Tas ir dramatisks vēstījums par inteliģences pārstāvju ģimeni, kurai liktenis lēmis dzīvot grūtos pārmaiņu laikos. Gudriem, laipniem un labiem cilvēkiem, kuriem reiz bijuši savi ideāli un cerības, pēkšņi nākas saskarties ar pūļa un naida briesmīgo seju. Mīlestība, vientulība, atsvešinājums un ilgas – tās ir literatūras un mākslas klasikas mūžīgās tēmas, bet tik daudz ko nosaka laiks, kurā cilvēkam ir lemts dzīvot. Tur, kur ir izlietas asinis, nekad neuzplauks puķes. Kā lai dzīvo skaisti? Visiem vajag mazlietiņ laimes, un mīlestības vienmēr ir par maz... Izrādē spēlē Juris Žagars ("Spēlmaņu nakts 2015" nominācija "Gada aktieris"), Ērika Eglija, Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks ("Spēlmaņu nakts 2015" nominācija "Gada aktieris otrā plāna lomā"), Vita Vārpiņa, Juris Kalniņš, Edijs Zalaks, Lauris Dzelzītis, Aija Dzērve, Aldis Siliņš, Lidija Pupure, Sarmīte Rubule un Dainis Gaidelis. Arī izrādes kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā "Gada kostīmu māksliniece".

Izrāde veidota pēc režisora Vara Braslas 1993. gadā uzņemtās latviešu populārās filmas "Ziemassvētku jampadracis’’ scenārija motīviem, kuru pamatā ir vācu autores Agneses Zaperes 1914. gadā tapušais stāsts "Cīrulīši’’.

Lai arī starplaikā starp filmu un topošo izrādi jau izaugusi vesela paaudze, kā vienojošais elements starp tām būs vairāku aktieru un personāžu piedalīšanās, kurus labi atceramies no 90. gadu filmas. Tā, piemēram, klavierskolotāja sievas lomā iejutīsies viena no Vara Braslas filmas kādreizējām mazajām varonēm Liene Bērziņa (iepriekš - Liene Zostiņa), bet Brīnumbērna māti atveidos Indra Burkovska. Savukārt Cīrulīšu ģimenes bērnu lomās iejutīsies Latvijas Radio bērnu vokāla ansambļa "Dzeguzīte’’ mazie dziedātāji grupas vadītājas Zigdas Martinsones vadībā.

Izrādes režisors un scenārija autors Ivars Lūsis stingri pieturējies pie filmas sižetiskajām vadlīnijām, saglabājot vēstījumu par ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību.

"Ģimeniskums. Uzticēšanās. Paļāvība. Uzupurēšanās. Tie ir atslēgvārdi, kas raksturo "Ziemassvētku jampadrača’’ stāsta būtību un kā tik ļoti pietrūkst mūsdienās. Ikvienam mākslas darbam vai notikumam, kas palīdz mūsu dzīvē ienākt gaišajam un labajam, ir milzīga vērtība, un tas ir ieguvums visai sabiedrībai,’’ savus spēka vārdus izrādes veidotājiem nodod Varis Brasla.

Savukārt Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska, kura izrādē atveidos Brīnumbērna māti, atzīst: "Ir tik patīkami atkal atcerēties šīs gaišās un siltās sajūtas, kuras valdīja Vara Braslas filmas uzņemšanas laikā. Priecājos, ka man atkal lemts tās izdzīvot.’’

Izrādē piedalīsies arī aktieri Elīna Vāne (Konkordijas jaunkundze), Mārtiņš Vilsons (Skaraiņa kungs), Regīna Devīte vai Inese Ramute (Kristīne) un Ivars Auziņš (klavierskolotājs Cīrulītis).

"Greizais spogulis"- tas ir pavisam citādāks humors, kuram ir sava filozofija, sava estētika - gan absurda, gan paradoksāla. Mūsdienu teātrī ir jābūt savam apvērsumam un viņi to ir radījuši.

Teātra "Greizais spogulis" galvenais režisors un vadītājs, rakstnieks un humorists Viktors Razumovskis, kā arī populārie un talantīgie humoristi: Mihails Cerišenko un Aleksandrs Morozovs, Mihails Smirnovs un Mihails Vašukovs, pastāvīgie dalībnieki visās Jevgēnija Petrosjana un kanāla RTR programmās: "Smieklu panorāma" ("Смехопанорама"), "Smieklu istaba" ("Комната смеха"), "Smieties atļauts" ("Смеяться разрешается") un, protams, "Greizais spogulis" ("Кривое зеркало").

Teātra "Greizais spogulis" regulārās uzstāšanās humoristiskajās programmās padarījušas aktierus-humoristus gandrīz vai par radiniekiem ne tikai savā starpā, bet arī visiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri mīl no sirds izsmieties.

Rīgā 21. decembrī, kā arī Liepaājā 19. decembrī un Ventspilī 22. decembrī "Greizais spogulis" uzstāsies ar jaunu šova programmu " Smieklu atkausēšana", kur būs vēl neredzēti un nedzirdēti joki.

Biļetes visās "Biļešu Servisa" kasēs. Video uzaicinājums: youtu.be/mRbW2Lo_O8w.

Trešdien Latvijas operetes fonds ar opereti "Jautrā atraitne" viesojās teātra namā "Jūras vārti". Aktīvi un aizrautīgi tverot katru sižeta niansi, savu sajūsmu jaunajai un daudzpusīgi talantīgajai Antai Jankovskai (Hanna Glavarī), iznesīgi vīrišķīgajam Naurim Indzerim (Danilo), smalkajai Jolantai Strikaitei (Valensjenna), romantiskajam Dainim Skutelim (Rosiljons), Trīs Latvijas tenoriem un visai Latvijas Operetes fonda komandai pauda stāvovācijās, ar "Bravo" izsaucieniem solistiem un diriģentam Guntaram Bernātam. Skatītāju sarunās bija dzirdami tādi izteikumi kā: "Lieliski, jautri, skaisti", "Viss tik saprotami un viegli!", "Spēcīgi, lomām atbilstoši solisti", "Detalizēti izstrādāta režija", "Brauciet vēl!".

Agija Ozoliņa-Kozlovska, Latvijas Operetes fonda vadītāja: "Esam patiesi gandarīti par ventspilnieku silto uzņemšanu, par lielo interesi, apmeklētību un atzinību. Šķiet, visa zāle elpoja kopā ar mums! Pirms izrādes man ienāca kāda sieviete un teica – "Cik labi, ka jūs atjaunojat operetes teātri! Mēs visi to tik ļoti gaidījām! Lai jums izdodas!" Šādi vienkārši un labi vārdi palīdz un stiprina. Paldies mūsu līdzjutējiem!"

Atgriežoties Rīgā, šo svētdien, 8. novembrī operetē "Jautrā atraitne" debitēs jaunais tenors un aktieris Emīls Kivlenieks. Viņš operetes cienītājiem pazīstams jau no Niko Dostāla romantiskās operetes Klīvija, kur viņam bija uzticēta amerikāņu reportiera Džonija dinamiskā loma. Vēlāk, studējot Māstrihtas Mūzikas akadēmijā Nīderlandē, viņam to pašu lomu bija iespēja iestudēt vāciski un nodziedāt piecās izrādēs Briseles Operetes teātrī.

Atgriezies no studijām Nīderlandē, Emīls pabeidza Mūzikas akadēmiju, un nu viņam ir nākamais lielais izaicinājums – Rosiljona loma izrādē "Jautrā atraitne".

"Operetes žanrs man ir parocīgs tādā ziņā, ka es varu izmantot gan savas aktiermeistarības iemaņas, ko esmu ieguvis Kultūras akadēmijā, gan dziedātprasmi, ko esmu pilnveidojis Mūzikas akadēmijā. Līdz ar to es varu izpausties pilnā amplitūdā," uzskata jaunais skatuves mākslinieks.

Operetes sižets veidots pēc Henrija Meilnaca darba "Sūtniecības atašejs". Tas ir asprātīgs stāsts par mīlestību un politiku. Tajā gan laba mūzika un interesants librets, ko mūsdienīgi latviskojusi dzejniece Amanda Aizpuriete, gan jauneklīgs azarts un jautra dejas. Vairāk nekā gadsimtu "Jautrā atraitne" spoži uzdzirkstī uz teātru skatuvēm visā pasaulē, pārspējot visus izrāžu apmeklējuma rekordus. Šogad "Jautrai atraitnei" uzgavilējuši skatītāji arī Latvijā.

Operetes iestudējumā piedalās Latvijā labi pazīstamas skatuves zvaigznes un spoži talantīgi solisti – Sonora Vaice, Nauris Indzeris, Marlēna Keine, Emīls Kivlenieks, Trīs Latvijas tenori – Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs, Inese Jasmane-Rūrāne, Inguna Švāne, Andris Lapiņš, Imants Erdmans Jānis Kirmuška. Operetes koris, dejotāji un orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā. Režisors Jānis Kaijaks, scenogrāfs Ivars Noviks, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, kostīmu māksliniece Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, producente - Agija Ozoliņa-Kozlovska, Latvijas operetes fonda vadītāja.

Operete "Jautrā atraitne" skatītājus Rīgā priecēs vēl tikai 29. novembrī, kad Hannas lomu atveidos Anta Jankovska (Itālilja).

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs. Atlaides kolektīviem, daudzbērnu ģimenēm uzrādot "3+ ģimenes karti", studentiem, skolēniem, pensionāriem.

Vairāk: www.operetesfonds.lv.

Izrāde "Mīļākais" ir groteska mistērija par kādu laulātu pāri, kuri mūžībā jau kuro gadu desmitu strīdas par to, kāda ir bijusi viņu fiziskā dzīve.

Šis ir neparasts pāris. Būdami dzejnieki, abi visu mūžu ir bijuši spiesti pētīt cilvēka garīgās sfēras, iestāties pret ikdienišķo, banāli miesisko. Viņš joprojām tic, ka cilvēks ir uzlabojams, tomēr dzīve ir bijusi par īsu, lai saņemtu apliecinājumu savu ideju triumfam. Par īsu tā arī bijusi, lai Viņš paspētu uzlabot pats sevi, atgādina Viņa – banāla greizsirdība vīru nomoka vēl pat aizsaulē. Joprojām prāts cīkstas ar jūtām, gars ar nomācošo miesu. Iespējams, šo strīdu varētu izšķirt nākamās paaudzes, tomēr abiem nav ne jausmas, ko tās domā, vai vispār abus atceras uz zina. Pūks vēl izmisīgi cenšas tiem par sevi atgādināt, taču Iniņa beidzot ir nolēmusi šim ārišķībām mest mieru – patiesā dzīve ir ikkatra cilvēka dvēseles kustības, ne prāta konstrukcijas, uzskata viņa. Nav skaidrs, kā beigsies šī bezgala garā diena, kura kā jau allaž sākas ar svinīgajiem iznācieniem savu pēcteču un potenciālo cienītāju priekšā. Šajās ceremonijās abus sauc Aspazija un Rainis, un vien retais nojauš, cik dedzīga ir abu kopdzīve.

Izrādes autors un režisors Lauris Gundars, lomās Anna Putniņa un Jānis Jarāns. Komponists Emīls Zilberts, horeogrāfe Rūta Nordmane. Artūra Arņa spēles laukumi, Elitas Patmalnieces tērpi. Asistē Klāvs Knuts Sukurs. Izrādes producente Anna Putniņa.

Izrādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, LR Kultūras ministrija, Kaņepes Kultūras centrs, "Dzirnas", Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Izrāde "Mīļākais" tiks spēlēta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 27. novembra. Neparastā iestudējuma formas dēļ skatītāju skaits ierobežots. Ietiecams ierasties ērtos apavos – skatītājiem būs iespēja izstaigāt LNB neparastā laikā: spoku stundās.

Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs (www.bilesuparadize.lv).

Kur un kā pareizi nodot kukuli, izrādē skatītājiem atklās tādi iemīļoti aktieri kā Ģirts Ķesteris, Maija Doveika, Aldis Siliņš, Zane Daudziņa un Juris Lisners.

"Pannas Teātra" izrāde "Kukulis" ir  muzikāla komēdija jeb dzīves spēle divās daļās, kas ar ironiju un zināmu daļu sarkasma analizē līdzšinējo kukuļdevēju domu gājienu, atšķirību starp pateicību un kukuļdošanu, un vienlaikus atklāj veidus, kā īsti kukulis dodams.

Kur? Klasiskais variants - nodot kukuli koferī vīriešu tualetē. Vēl labāks - iecept pateicību maizes klaipā. Abos gadījumos ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgam.

Kā? Kukuļa nodošanas procesā jāraugās, lai līdzzinātāju būtu pēc iespējas mazāk, tādēļ telefonsarunas jāšifrē - "Lielajam gailim ir problēmas ar dējējvistām? - Nē, nē, olas ir pilnā skaitā, grozs jau ir mūsu fermas robežās, tikai sanākusi neliela aizķeršanās ar cāli, kam tas groziņš bija uzticēts..."

Pirms pāris gadiem "Pannas Teātris" par veiksmīgu sadarbību Zanei Daudziņai uzdāvināja elektrisko maizes krāsniņu, un kopš tā laika aktrise bieži savu ģimeni lutina ar pašas ceptu maizi. "Esam iecienījuši maizi ar dažādām sēkliņām. Tad nu cepu apmēram kilogramu lielu kukuli, ar kuru mēdzu padalīties, arī ejot uz "UgunsGrēka" filmēšanu," atklāj Zane.

Runājot par pārnestās nozīmes "kukuļiem", Ģirts Ķesteris, kurš izrādē atveido dakteri, atzīst: "Esmu devis pateicības ārstiem, un tas ir tikai normāli. Mēs pateicībā dodam to, ko varam dot – un manā gadījumā tā var būt iespēja atnākt uz Dailes teātra izrādēm".

Pateicība vai kukulis? Mīlestība vai nauda? Katrs kukuļdevējs neizbēgami atgādina mīlnieku, kurš romantisku jūtu vadīts, sarkst un mulst, tādēļ izrādes jautrā pamata stīga ir izsmiet un atmaskot muļķīgās kukuļdošanas shēmas un ļauties mīlestības uzplūdam situācijās, kuras patiešām ir romantiskas,- labāk dod buču, nedod kukuli!

Kukuļa "receptes" autori:

Scenāristes seriāla "UgunsGrēks" autores Gunta Kalniņa un Inta Bernova, režisors Juris Rijnieks, bet lomās – publikas iemīļotie aktieri: dakteris Ģirts Ķesteris, maizniece Maija Doveika, žurnāliste Zane Daudziņa, uzņēmējs Aldis Siliņš un kukuļu ņēmējs Juris Lisners.

Izrāde būs skatāma Talsu kultūras centrā 26. novembrī plkst. 19.00.

Biļetes pret "kukuli" var apmainīt "Biļešu Paradīzes" kasēs vai Talsu kultūras centrā.

Informācija: www.pannasteatris.lv.

Šī gada 19. aprīlī, mūsu izrādes aktieri tika uzņemti Bergenas latviešu amatierteātrī "LATiBergen", Norvēģijā. Vasaras sezonā, kad teātri ir slēgti, Norvēģijas latviešiem bija unikāla iespēja baudīt labu profesionālā teātra izradi dzimtajā valodā.

Skatītāja Dace Tretjakova Bergenā izrādi vērtē: "Izrāde man bija ne tikai aizraujošs, interesants, amizants ceļojums pa laulības dzīves krāčaino upi, bet arī lika aizdomāties, ka šādas "kaujas" (par ko jau vēsta pats izrādes virsraksts) - lielākas vai mazākas - mēs izspēlējam turpat vai ikdienu... un kas ir tas traģiskākais - patiesībā šajos "spēkošanās maratonos" uzvarētāja nav. (..) Ne tikai komiska un smieklīga izrāde, bet varētu teikt, ka izrāde ar daudzpunkti (..), kur katram ir iespēja aizdomāties, cik ļoti viņam ir/nav laimējies satikt savu īsto, dzīvo cilvēku."

Izrāde vēsta par laulātu pāri, kas kopā nodzīvojis divdesmit piecus gadus. Bērni izauguši, ģimenes draugi ne vien šķīrušies, bet arī izveidojuši jaunas attiecības. Dzīves līkloči piespiež laulātos atkal sākt sarunāties. Kopīgi viņi šķetina pagātni un tagadni, domājot par to, ko sola nākotne. Patiesība izrādās reizē traģiska un smieklīga: zem paklāja rūpīgi paslaucītie laulības dzīves noslēpumi izauguši par briesmoņiem. Tomēr šādas kaujas ļauj saskatīt, ka blakus ir dzīvs cilvēks.

Lugas "Neliels līkums; Kauja četrās sienās" autoru Martinu Valzeru (1927) dēvē par vācu literatūras klasiķi, un viņa darbi tulkoti arī latviešu valodā. 1998. gadā rakstnieks un dramaturgs godalgots ar Vācijas Grāmatu izdevēju un tirgotāju apvienības Miera balvu.

Biļetes var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un pirms izrādes muzejā. Biļetes cena: EUR 6.00.

Jauns emigrants Karls Rosmans no Eiropas ar kuģi ieradies Ņujorkā. Te viņš iepazīstas ar visdažādākajiem tipiem – vairākiem bezdarbniekiem, bagātu dāmīti, viesnīcas istabenēm. Katram no tiem attiecībā uz viņu ir kādi nolūki, prasības un vajadzības, bet galu galā Karls nokļūst uz ielas praktiski bez iztikas līdzekļiem un dodas darba meklējumos.

Francs Kafka (1883-1924) ir viens no pazīstamākajiem 20.gadsimta vācu valodā rakstošajiem autoriem, bet lielākā daļa viņa darbu publicēti pēc rakstnieka nāves 40 gadu vecumā. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (1916) ir pirmais Kafkas romāns, kurā autors apraksta Ameriku, kurā pats nekad nav bijis. Romāns palicis nepabeigts un apraujas gandrīz pusvārdā – tāpat kā citi Kafkas romāni, un tas ļauj mums pašiem iztēloties rakstnieka varoņu likteni absurdi satraucošajā pasaulē.

Lomas atveidos Edijs Zalaks, Dainis Gaidelis, Kaspars Zāle, Samira Adgezalova, Gints Andžāns, Mārtiņš Upenieks, Lelde Dreimane, Ērika Eglija, Dārta Daneviča un Gatis Legzdiņš. Jauniestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Krasovska, gaismu mākslinieks – Igors Kapustins, mūzikas konsultants – Juris Vaivods.