Pēc izskata spēle ir parasta 2D platformas loģiskā puzle, kur tu vadi rasētu cilvēciņu pa pasauli ar visādiem šķēršļiem. Tev piemīt spēja rotēt pasauli pa 90°. Pati pasaule ir veidota no sava veida papīra, taču tas veido daudz un dažādas ainas, piemēram, alas vai mežus. Spēles gaitā radīsies tādi šķērsļi kā aizsprostojumi, kur tev ir jāizdomā, kā lai tiek cauri. Spēlei piemīt diezgan laba fizika. Protams, galvenais varonis var nomirt - tam atliek nokrist no lielāka augstuma. Nomirstot tu atgriezīsies tā saucamajā checkpointā, un varēsi mēģināt vēlreiz.

Nedomāju, ka šī spēle ir spejīga konkurēt uz gada spēli, taču šī ir diezgan jauka spēle prāta asināšanai. It īpaši, ņemot vērā, ka līmeņi kļūst grūtāki jo grūtāki.

Spēle notiek zombiju apokalipses laikā. Gandrīz visi cilvēki ir pārvērtušies par gaļas gabaliem (zombijiem), kuri instinktīvi mēģina tevi nogalināt. Parasts šūteris? Nē! Šai spēlei ir daudz un dažādias stratēģiskas iespējas, komandas spēle un plānošana.

Vienā komandā ir 4 spēlētāji. Viņi ir vieni no izdzīvojošiem un cenšās tikt prom no šīs nāves pilsētas. Spēlē ir 4 lielās daļas, kur katrā daļā ir 5 līmeņi ar drošo māju beigās (ieroši, medikamenti un munīcija). Un pēdējā līmenī atrodas lidmašīna, ar kuru jūs spēsiet pamest šo pilsētu.

Spēles laikā jūs ceļosiet cauri visai pilsētai, gan kanalizācijā, gan pa veikaliem, gan pa jumtiem, gan caur piepilsētas namiem. Spēles vide ir īpaši izstrādāta, lai radītu šīs apokalipses sajūtu, lai radītu vidi, kur esat tikai jūs četri pret tūkstošiem zombijiem. Katra spēlētāja dzīvība ir ļoti svarīga. Mirsot vienam no komandas locekļiem, tas vairs nevar tikt atdzīvināts. Šī ir īpaša komandas spēle, jo tikai tavs biedrs var izglābt tevi, kad no kāda tumšā stūra tev uzglūn Hunter (augstāka līmeņa zombijs). Tev ir jārēķinās ar saviem komandas biedriem, daloties ar medikamentiem, vai citiem noderīgiem līdzekļiem. Taču nogalināt zombiju nav nemaz tik grūti (1 shotgun šāviens), taču, kad tev virsū skrien 40 zombiji, tad tu vari lūgties tikai drauga vai molotova palīdzībai. Protams, kā jau daudzām Valve daudzspēlētāju režīma spēlēm, arī L4D ir voice chat, kas dod tev iespēju komunicēties ar komandas biedriem caur mikrofonu.

Spēlei ir 3 režīmi: viena spēletāja režīms (kad pārējos 3 komandas biedrus vada dators), daudzspēlētāju režīms (kad komandas biedri ir dzīvi spēlētāji, un spēle notiek caur internetu - 4 spēlētāji) un pretinieku režīms (tu vari būt vai nu dzīvs cilvēks, vai arī kāds no 4 augstāka līmeņa zombijiem - 8 spēlētāji).

Izskatās, ka spēlei tika izmantots HL2 fizikas dzinējs. Spēlei ir ļoti pārsteidzoša skaņa un tās kvalitāte. Visi tie brēcieni tiešām spēj biedēt.

Vienīgā problēma, ka PC platformas spēlmaņiem šāda tipa spēles pēdējā laikā ir liels retums un atliek vien meklēt citu platformu emulatorus, vai rakāties pa klasisko spēļu arhīviem ja ir vēlme pēc tamlīdzīgas izklaides. 1998. gadā kompānija "Epic games", nāca klajā ar sava unikālā šutera otro daļu, kas izrādijās vēl labāka kā pirmā - "Jazz Jackrabbit 2".

Pēc vecā labā stāsta motīviem - bruņurupucis pret zaķi - tika izveidots unikāls šaujamgabals. Viennozīmīgi "Unreal Tournament" sāncensis, taču ar daudz mazāk vardarbību. Spēle pēc principa ir ļoti tipiska - skriešana, lēkāšana šaušana, taču "Jackrabbit 2" pievilcība slēpjas komplicētībā un daudzspēlētāju režīmā.

Kā tuvākos līdziniekus varētu nosaukt jau pieminēto "Metal Slug" un "Earthworm Jim" un vietām "Sonic. Līmeņu dizains nav tik plastisks kā abos pirmajos konkurentos, taču tie ir piesātināti ar daudz un dažādiem elementiem. Kā īpaši izteiksmīgus piemērus varētu nosaukt, ekrana satumsināšanos nonākot kanalizācijā vai dziļi zem ūdens, tā pat līmeņu dinamika mainoties stāviem un specefekti, mijiedarbojoties ar vidi. Piemēram, pilsētas tēmā, ir iespējams pa laikam nolīst kanalizācijā, pēc tam atpakaļ augšā, mainoties apgaismojumam un padarot līmeņus interesantakus. Protams nevar arī pieminēt labo ūdens animāciju atbilstoši 1998. gadam.

Vietām līmeņu krāsu toņi ir pārlieku spilgti, taču kustoties tas tikai papildus rada effektu, ka viss notiek ļoti ātri. Spēles gaita protams ir atkarīga no spēlētāja, taču apgūstot kontroli pār trusi, spēles ātrums aug līdz pat "Unreal Tournament" līmenim - sprādzieni, šāvieni un ienaidnieki visās malās.

Truši īpaši izceļas ar dažadiem paņēmieniem, kas jaizmanto, lai tiktu tālāk līmeņos. Piemēram neilga laika planēšana ar ausu palīdzību, dubultlēcieni, ātra skriešana, lecot izdarīt sitienus utml.

Netipiski šāva veida spēlēm, taču grūtības līmenis nebūt nav tik augsts. Tas tādēļ, ka trusim ir vairākas dzīvības, un papildus visam, jebkurā brīdī jums ir iespēja saglabāt spēli.

Taču spēles saldais ēdiens un īpašais ierocis ir daudzspēlētaju režīms. Co-op^* režīms līdz šim bija sastopams gandrīz vai katrā šāda tipa spēlē, taču "Epic games" ir parūpējušies arī par šo to unikālu. Battle (Deathmatch), Race, Treasure hunt. Race spēles režīmā, jums ir jāveic vairāki apļi ātrāk par citiem spēlētājiem, lieki piebilst, ka tas viss notiek piedaloties ieročiem un pretinieku iesaldēšanai. Tresure hunt turpretī nozīmē savākt vairāk dārgakmeņus par citiem spēlētājiem, līdz 100, taču lai viss būtu vēl interesantāk, pēc akmeņu savākšanas vēl kartē ir jāatrod izeja. Un visi pieejamie daudzspēlētaju režīmi ir neticami aizraujoši gandrīz vai konkurējot ar "Worms" sēriju.

Sliktā ziņa - daudzspēlētāju režīmam nav online iespēja, tapēc būs jāsasēžas pie viena pc ar gamepadiem un klaviatūrām līdz 4 spēlētājiem. Un 4 spēlētajiem būs vajadzīgs paliels ekrāns, lai ērtāk būtu saskatīt savu, sašķeltā ekrāna, daļu. Taču šada veida mači tik netipiskā formātā var būt lielisks izklaides veids. Apstākļi nav asiņaini, vardarbīgi vai kā citādi negatīvi. Un cik bieži esat spēlējuši ar draugiem Deathmatch vai cita veida PvP slīdošā-fona spēlēs?

Jāapbēdina visi datoru īpašnieki, kam ir Windows Vista. Uz tās palaist spēli neizdevās, galvenokārt tapēc, ka spēles izšķirstpēja ir 320x.. un šādus parametrus Vista vairs neatbalsta. Izeja ir uz Virtual PC uzlikt XP un spēlēt caur to vai arī palaist spēli logā, ko man arī neizdevās izdarīt. Un spēle ir pieejama arī Mac Os versijā.

^*Co-op - cooperative. Daudzspēlētaju režīms, kad vairāki spēlētāji kopīgiem spēkiem iet spēles misijas.

Vienā teikumā: Ne tik ļoti vardarbīgs izklaides veids tiem, kam nav Wii.

(Raksts pārpublicēts no speeles.com ar autora atļauju.)

Spēlē tiks ieviesti 4 jauni varoņi (Abel, Crimson Viper, Rufus, El Fuerte) un jaunas kustības, taču tai būs tradicionālā 6 pogu kontrole. Grafikas modelētājs ir Daigo Ikeno, kurš ir piedalījies Street Fighter III 3rd Strike veidošanā. Vinš uzskata, ka Street Fighter IV ir ļoti detalizēta spēle ar diezgan labiem skaņas un grafikas efektiem. Spēles vide tika veidota 3D režīmā, taču pašu spēli jāspēlē vecajā, plaknes režīmā. 3D tiek labi uzsvērts sitienu, lēcienu un mešanu laikos. Šāda tipa spēles ir ļoti laba izklaide kopā ar draugiem multiplayer (daudzspēletāju) režīmā. PC versiju varēs spēlēt arī ar papildierīcēm, piemēram, USB Joystick vai klaviatūru.

Street Fighter IV XBOX versija maksa- $59.99, taču šī spēle ir tās naudas vērta. Dažu dienu laikā tā iekaroja Lielbritānijas spēļu topus. Spēļu portāli Street Fighter novērtēja ar gandrīz augstāko atzīmi (vidējais ~9.5). Protams, ja Jums nav XBOX360 vai PS3, tad būs jāgaida 2009.gada Jūnijs, jo tieši tad izies PC versija. Diemžēl minimālās prasības priekš datora vēl nav zināmas, taču ticēsim, ka nebūs lielas, ņemot vērā spēles vienkāršo sižetu un mazu pasaules izmēru.
 

Šis pasākums notiek paralēli dažādās pasaules malās. Vienkopus sanāk visas komandas un ķeras pie darba. Šogad 30. janvārī norisinājās pirmais šāda mēroga pasākums un tajā piedalījās simtiem komandas no visas pasaules.

Spēles, kas tika izstrādātas šo 48 stundu laikā nepretendē uz gada skaistākās grafikas projektiem, taču tām visām ir unikālas gameplay idejas. Uz to arī galvenokārt tiek balstīts viss šis pasākums. Kā piemērus, no populārajām spēlēm, kas tapušas idejiski līdzīgā veidā var nosaukt - World of Goo, Spore, Audiosurf, Crayon physics deluxe un vēl daudzas citas. Pamatā, šajā laika posmā tiek izveidots spēles prototips - tās ideja un demo līmenis, kas veiksmes gadījumā vēlāk tiek attīstīts un izdots pārdošanai kā pastāvīgs projekts, kā jau iepriekš minētie piemēri.

Visas izstrādātās spēles varat atrast, lejupielādēt un uzspēlēt officiālajā - Global Game Jam 2009 - pasākuma lapā.

Varat noskatīties nelielu video rullīti par pasākuma ideju (angliski).

Ja latviešu izstrādātāji grib būt pamanīti globālā mērogā, vajadzētu ne tikai bīdīt savu sašļukušo un bezmērķīgo Indago, bet piedalīties turpmāk arī šāda tipa pasākumos. Dažkārt pietiek ar orģinālu ideju un kārtīgu devu entuziasma.

(Raksts pārpublicēts no speeles.com ar autora atļauju.)

Burnout Paradise ir sacīkšu tipa spēle, kurā Jums ir jāpiedalās atvērtās ielas sacīkstēs. Līdzīgi, kā spēlē NFS: Undercover, taču visvairāk šī spēle līdzinās Flatout, kur automašīnas detaļas ir mēramas milimetros. Liels ātrums, dzīva kustība, avārijas... Tieši avārijas ir izstrādātas perfekti, jo avārjas gadījumā triecienu parāda lēni un tu vari redzēt, kā samīcās katrs dzelzītis. Burnout Paradise ietver ap 350 trašu! Tas ir ļoti daudz, salīdzinājumā ar pārējām mūsdienu sacīkšu spēlēm. Spēlē ir 70 baraucamie rīki ar ļoti lielu dažādību. Spēli vari spēlēt gan tiešsaitē, gan bez interneta piekļuves. Grafika ir perfekta, pietam tai nav augstu prasību salīdzinājumā ar to kvalitāti. Spēlē var pārvietoties gan ar auto, gan ar motociklu, kas rada dažādīguma sajūtu. Un tomēr, kas man nepatika? Vadība. Vadība bija tā, kas man ļoti nepatika, lai arī to vari nomainīt, taču pagriezieni ir ļoti grūti, jo tevi saneš un tu gandrīz vai apmet 360 grādus. Vēl man nepatika karte, varbūt es vienkārši neesmu pieradis pie šāda tipa kartes. Manuprāt, tā skaitās reverse map, kas ir retās spēlēs. Spēles pasaule ir diezgan liela un pārdomāta. Spēlē Jūs redzēsiet gan tiltus, gan ļoti daudzus tramplīnus. Tiks reģistrēti Jūsu lēcienu rekordi. Jocīga lieta, ka izbraucot cauri uzpildes stacijai Jūsu mašīna, no pussabrukuša vāģa pārvēršas jaunā mašīnā. Spēlē ir arī 8 lielāš sacīkstes, kuras atrodas visās debespusēs.

Šī spēle ir ideāla priekš mašīnu dauzēju, ātruma un dažādības auditorijas. Tāpēc Jums tā būtu jāizmēģina. Ne velti pasules populārais spēļu apskatu portāls gamespot.com novērtēja šo spēli ar 9 ballēm!

Un vēl pirms nedēļas nebūtu noticējis, ka pabeidzot spēli "Fallout 3", tā atstās mani pārdomās, par spēles pasauli un personāžiem, kas palika pirms beigu titriem.

Tātad aptuveni nedēļa izdzīvošanas pa vakariem un spēle lielos vilcienos ir galā. Lielos vilcienos tādēļ, ka iet tur ir vēl daudz jo daudz, bet daži sānu uzdevumi un visi galvenie ir izpildīti. Gribu mazliet nospoilot, lai paglābtu Jūs no pāragras spēles beigšanas - nepildiet galvenās misijas, kamēr neesat gatavi beigt spēli. Jo pēc visu galveno misiju izpildes spēle visklasiskajā veidā vienkārši beidzas - beigu klipiņš un titri. Viss. Patiešām viss. Tāpēc, ja esat liels klejotājs un atklājējs, atliekat galvenās misijas. 

Neskatoties uz pirmajiem iespaidiem par to, ka spēles darbība ir virspusēja un sekla, spēles tā saucamais background ir viens no dziļākajiem, kāds redzēts kādā no spēļu seriāliem. Apkārt patiešām ir dzīva pasaule, kas ir pilna ar noslēpumiem neatkarīgi no Tev domātā ceļa caur galvenajām misijām. Pastāv iespēja visam izskriet cauri, šaujot visu, kas kust un ātri tikt līdz finiša rullīšiem, taču ja vēlies patiešam izdzīvot spēles pasauli, Tev tiek dots pamatīga izmēra kvadrāts, pa kuru klīst atklājot netīros pagātnes noslēpumus un izdzīvojot nežēlīgo postapokaliptisko tuksnesi no dažādiem aspektiem. 

"Fallout 3" virspusēji ir pavāji atdzīvināts seriāla turpinājums, kas padarijis soļu plānošanu par lēkāšanu, lai izvairītos no pretinieku raķetēm. Taču iepazīstot un izpētot visu tuvāk atklājas patiesā spēles seja. "Fallout 3" nav FPS ar personāža statiem. F3 ir RPG visās tā izpausmēs. Tas ir tikpat ļoti Fallout kā pirmās divas daļas, taču ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām.

Attiecības ar Oblivion? Tas ir tas pats dzinējs, tie paši elementi, taču daudz bagātāka pasaule, daudz detalizētaki uzdevumi, patiešām atšķirīgi iziešanas veidi. Oblivion kvesti aprobežojas ar - aizej tur, nogalini to, atnes to. F3 Tev tiek iedots kvests un jautājums, ko tu domā tagad iesākt? Protams vienmēr būs kādi skriptēti iznākumi, lai spēlētājs nesačakarētu visu un nenobloķētu iespēju spēli pabeigt vispār, taču tev ir iespēja rīkoties kā vēlies un arī iznākumi būs dažādi. 

Lietas, kas spēlē izved no pacietības? Metro sistēmas labirinti DC*. Pāris ekstrēmu atbilžu variantu trūkums ar atsevišķiem NPC. Kameras ķēmošanās VATS* sistēmā šauros koridoros. Oblivion formāta Galvenā uzdevumu ķēde.

Lietas, kas neļauj atrauties? Vēl neatklātās teritorijas kartē, jo katrs apskates objekts patiešām ir unikāls un ar savu stāstu. Perki*. Dažādās spēles iziešanas iespējas. Atmosfēra.

Pieejamās iespējas? Noklīst tālu no ceļa un atklāt arvien jaunas interesantas lietas un blakus sižetu. Iegūt dzīvokli, kuru iekārtot pēc saviem ieskatiem un kur noglabāt trofejas no ceļojumiem. Izšaudīties no daudz un dažādu veidu ieročiem. Sadraudzēties vai sanaidoties ar dažadiem grupējumiem. Spēlēt vairākkārt un atklāt arvien jaunus pavērsienus izmantojot dažādus uzdevumu izpildes veidus.

Pietrūkst? Transporta līdzekļi ātrākai ceļošanai. Vēl dažas radio stacijas. Iespēja cīņas iet tikai gājienu veidā.

Nav spēles bez trūkumiem. Vismaz mūsdienās vairs nav, kad spēlētājs pieprasa tik daudz, bet visam pievērst uzmanību nav laika. Taču lietas, kas liktos līdz galam nenostrādātas, praktiski nav. Spēles pasaule ir kā noslēgts aplis, barības ķēde, kas funkcionē un uz noteiktu laiku ļauj, tev aizmirsties no reālās pasaules. Spēle ir noslīpēta gan vizuāli, gan saturiski.

Dialogi ne vienmēr ir līmenī un supermutanti ar laiku apnīk, taču izmisušie ļautiņi un asinskārie radijumi vienmēr godam uztur atmosfēru un ne brīdi neļauj atslābt. Nespēju ātrumā atcerēties vēl kādu spēli, kas tik ļoti pārliecinātu, ka viss notiek pa īstam. No spēles es dabūju daudz vairāk nekā biju gaidijis. Tas ir mākslas darbs ar popkultūras izklaides iespējām. Un ja spēle ar laiku ieinteresē tikai vairāk nevis apnīk, tas jau vien par kaut ko liecina.

Skaidrojumi nezinātājiem:

• Perks - papildus bonusi personāžam, ko var pievienot pie katra jauna līmeņa iegūšanas.
• DC - spēles ietvaros, centrālais reģions - Washingtonas centrs.
• VATS - iespēja apturēt reālā laika kauju un turpināt to pa gājieniem

Vienā teikumā: Pūķu un pikseļu fani var nopelt 3dimensiju tehnoloģijas un sūdzēties, ka saldējums vairs negaršo tik labi kā bērnībā, taču atšķirīgs nenozīmē sliktāks, jo katrai jaunai sērijas spēlei ir jānes jauninājumi.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Veidotāji ar nopirktu recenziju palīdzību tev piestāsta pilnu galvu par tūkstošiem staigājamu akru, desmitiem pilsētu, simtiem interaktīvu NPC, neskaitāmām taktikām, un tikko ieejot spēlē tā patiešam ir. Visa kā tik daudz, ka apjūc kā bērns rotaļlietu veikalā. Un tad pēc aptuveni 5 stundām nāk apgaismība. Kvantitāte ir tikai ilūzija.. There is no cake!..ups cita spēle.. Bet Fallout 3 patiešam ir cita spēle.. Fallout ir Oblivion vistiešākajā veidā. Kā tad tā?

Pirmām kārtām, zinātājiem man nav jāatkārto, ka Bethesda softworks ne tikai ir izveidojusi Fallout leģendu, bet arī Elder scrolls un pirms pāris gadiem nāca klajā ar grāvēju - The Elder Scrolls IV: Oblivion. Šo pāris gadu laikā viņi nav taisijuši Fallout 3, bet gan pārtaisijuši Oblivion par Fallout 3. Sarkano vārtu atblāzma ir jūtama, katrā Wasteland akrā. Sākot jau ar sava varoņa ģenerēšanu pēc visām Elder Scrolls tradīcijām, un beidzot ar dzinēja vizuālajām īpatnībām un platsmasīgajiem akmeņiem, kas noklāj 90% Wašingtonas apgaballu 2077. gadā. Bet es nesaku ka Oblivion bija slikta spēle..

Pamatā Fallout 3 ir trešais turpinājums leģendai, kas ir kā standarts mūsdienu klasiskajiem RPG (nejaukt ar Action-RPG un Diablo vai D&D). Darbība risinās ģeniāli nostrādātā vidē - Vašingtonas apgabalā pāris simtus gadu pēc atomkara, kad uz zemes virsas vairs palikušas radioaktīvas upes, mutanti un dažādas karojošas cilvēku grupiņas. Postapokaliptiskā nolemtības atmosfēra ir uzburta vienkārši neticami laba. Bethesdas mākslinieki gluži kā Blizzard darboņi, savu darbu pieprot uz 10 ar plusu. Ko gan nevarētu teikt par projektu vadītājiem, sižeta rakstītājiem un citiem uzvalkos tērptiem, atbildīgos amatos sēdošiem cilvēkiem.

Spēle patiešam izskatās skaisti, iet uz vidusmēra datora, skan lieliski (bez radio uz rokas, pavadītās stundas būtu daudz vienmuļākas) un ierauj pat cilvēku, kas nekad nav īsti pielūdzis vecās Fallout daļas. Tieši uz to arī ir mērķējuši izstrādātāji. Nevis pakalpot vecajiem veterāniem, bet gan piesaistīt jaunus cilvēkus, gluži kā visi pārejie spēļu veidotāji pēdējā laikā. Jaunais Fallout ir jauniem spēlētājiem un īsteniem Fallout faniem, jo tie piedos visu.

Tās vājā puse ir uzdevumi, kas pašā pamatā neatšķiras itin ne ar ko. Vietām vien patiešām melns un smieklīgs humors (piem. Super-Duper market aktivizējiet robotu un pasekojiet viņa tekstiem un reakcijai uz vidi). Taču personāži ir nedzīvi un truli kā pirms pāris gadiem izdotajā Oblivion. Sižets ir vidusskolas ludziņas līmenī, kuru izglābj mākslinieku radītā atmosfēra.

Spēlē mēs neskaitāmas stundas skraidam izpildot citu cilvēku lūgumus,meklējot savu senci un papildinot savu inventāru ar interesantiem ieročiem, lai vēl skaistāk varētu retināt naidīgi noskaņoto Vašingtonas iedzīvotāju rindas. Pie kaujas sistēmas nevar nepieminēt VATS. Praktiski, tā ir iespēja pārslēgties uz RPG spēlētājiem pazīstamāku vidi, ļaujot lēnām un prātīgi izplānot uzbrukumu pamanītajiem naidniekiem, trakulīga FPS vietā. Tas ļauj salikt uzbrukuma soļus pretiniekiem, un tad palēninājumā vērot kā brutāli šķīst asinis un lido ekstremitātes uz visām debess pusēm. Spēle patiešām ir brutāla un ierobežojoms - mature - ir pamatots.

Tiem, kas pieraduši pie aizej tur atnes to un tiec līdz galvenajam bosam, šī spēle būs milzīgs pārsteigums. Jo, lai kā to arī uzsvērtu visu citu spēļu radītāji, šeit patiešam tu katru kvestu vari iziet ļoti dažādos veidos ar tikpat dažādiem iznākumiem. Tāpēc ar vienu spēles iziešanas reizi nepietiks lai izpētītu visu līdz galam. Tas pats ir ar spēju izvēli. Dažādu prasmju izvēle novedīs pie patiešām atšķirīgiem spēlēšanas stiliem un pat dažādiem kvestiem. Šeit mēs saprotam, ka Fallout nav gluži pilnīgi pārtapis par slaktiņspēli, bet vēl joprojām ir Īsts RPG.

Šī spēle ir kā brīvības sajūtas mēness fāzes. No sākuma liekas, ka visa kā ir tik daudz, ka pilnīgi apjūc un baidies no apkārtnes un nezināmā. Nākamā fāze ir apziņa, ka viss atkārtojas atkal un atkal, un šķietami tev ir zināmi visi paņēmieni pret visa veida pretiniekiem, un tu valdi pār sagrauto pilsētu. Bet tad tu intereses pēc izmaini spēles stilu un viss sākas atkal no jauna. Rūsa un putekļi aizrauj kā nekad agrāk, jo vairs uz savu varoni neskaties no augšas. Tas esi tu, pirmajā personā, kas soļo garām sagrautām mājām, kabatā skanot geigera skaitītājam un jestram senlaicīgam maršam pa smadzeņu skalojošu radio.

Vienā teikumā: Šī ir no tām spēlēm, kuru ir vērts iegādāties, jo pie tās pavadīsiet ne vienu vien vakaru pārmeklējot līķus pēc papildus patronām vai medikamentiem, lai tikai vēl vienu dienu izdzīvotu postapokaliptiskajā tuksnesī.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Vēlies patērēt brīvo laiku, taču lielāko daļu ineresanto spēļu esi izgājis? Spēlē Maple Story! Maple Story ir 2D tiešsaites spēle, kur tu vari ceļoti tiešām milzīgā pasaulē, sastapties ar milzumdaudz briesmoņiem un vēl vairāk spēlētājiem, jo Maple Story jau ir 67 miljoni lietotāju.

Tu spēli sāc kā parasts cilvēciņš, izpildot sākuma pamācību tu tiec uz salu, kur ir 6 pilsētas. Taču tādu salu ir daudz. Tākā Maple Story ir tiešām milzīga pasaule, līdzīgi kā World Of Warcraft. Spēles galvenai mērķis ir izpildīt uzdevumus. Taču spēlē tu vari spēlēt spēles, sarunāties, apmeklēt svētkus, ceļot uz citām valstīm kā tūrists, pirkt drēbes, dzīvniekus, ieročus, magijas un citas lietas. Drēbes ir viens no labākajām Maple Story īpašībām. Tās parāda tavu raksturu. Tu vari izvēlēties drēbes no > 2000 liela krājuma. Diemžēl liela daļa drēbju ir par maksu.

Manuprāt, šī spēle ir laba komunicēšanas iespēja, kur tu vari pavadīt savu brīvo laiku :)

Daudzi no tiem gan pašlaik ir tikai reģistrēti kā preču zīmes, taču pie vairuma jau tiek strādāts un ir pieejama pirmā informācija. Tātad, kas mums šeit ir?

Carmageddon 4

Deviņi gadi pagājuši kopš iepriekšējās spēles daļas, un nu beidzot ir informācija, ka Sci strādā pie 4. turpinājuma. Nezinātājiem - Carmageddon ir unikāls seriāls, kurā galvenais mērķis ir iznīcināt pretinieku mašīnas tās dauzot, taču daudz asiņaināk un brutālāk, kā ir tā analogā no reālās pasaules. Carmageddon 90`to gadu laikā iekaroja vietu kaut kur starp FPS un braukšanu kā unikāls seriāls, kas vēlāk kļuva par mērauklu un salīdzināšanas objektu veselai rindai kopiju tai skaitā pēdējā laika favorītiem - Burnout un Flatout.

Age of Conan Expansion

Nav vēl nedz konkrēta nosaukuma, nedz īpaši bagātīga informācija, taču spēles nosaukums ir reģistrēts. Arī officiālajos saitos izstrādātāji apgalvo, ka cītīgi strādā pie jauna spēles satura, jo, šķiet, vēl joprojām tas ir spēles lielākais mīnuss.

Max Payne 3

Jau kopš filmas iznākšanas Makša trešā spēle vairs nav noslēpums un tā tiek veidota. Protams, varam minēt, kas tiks iekļauts jaunākajā spēles versijā un vai Mela Gibsona paskata tēla vietā šoreiz būs Marks Volbergs, taču, domājams, ir skaidrs, ka varēsim paleninājumā izvairīties no lodēm.

Star Trek Online

Kamēr Zvaigžņu kari jau darbojas ap savu otro MMO spēli, to sīvākie konkurenti knapinās ar spēļu skaitu un beidzot ir nobrieduši izstrādāt daudzspēlētāju spēli pa savu visumu. Šķiet Star Trek fani ir izbļaustijušies pietiekami, lai veidotāji to ņemtu vērā un radītu iespīlēto kombinzonu un klingonu daudzspēlētāju cīņu versiju. Pašlaik informācija ir visai nabadzīga, taču pāris attēlus jau var aplūkot. Izstrādātāji nesola spēli ātrāk par 2010. gadu.

Dragon Ball Online

Katrs sevi cienošs seriāls ir pelnijis savu MMO. Dragon Ball nav nekāds izņēmums. Šī MMO izdošanas laiks solās būt jau 2009. gads. Visi multenes fani beidzot varēs kartīgi izkauties ar saviem iemīļotajiem citplanētiešiem un mēģināt savākt visas pūķu bumbas. Spēles trumpis varētu būt mangu grafiskais iepakojums un jau esošais fanu pūlis, kas varētu ļaut šim nosaukumam vēl pazibēt MMORPG spēļu topos pietiekami augstās vietās, neskatoties uz to, ka konkurence tuvākajos pāris gados solās būt īpaši skarba.

Guild Wars 2

Slavenākā maksas MMO bez ikmēneša maksas. Tās turpinājums gaidāms jau šogad. Tā pat tiks ieturēta tradīcija par ikmēneša maksas trūkumu, pārējās lietas, cerams, tiks uzlabotas. Tiesa no šāda līmeņa slaktiņa spēles nevar sagaidīt krasi atšķirīgu un aizraujošu gameplay, kā vien stundām ilgu graindošanos pa neskaitāmajiem hektāriem zemes.

Kingdom Under Fire 2

Ļoti senas stratēģijas spēles otrā daļa solās būt īpaša. Šī gadsimta modes kliedziens ir MMO. Tad nu nezaudejot sava priekšteča elementus Phantagram mēģinās tai pievienot pēdējo gadu pārdotāku žanru MMO. Spēli varēs spēlēt kā viens pats, tā kopā ar milzīgu daudzumu citu spēlētāju. Laikam lieki piebilst, ka stratēģija un MMO kombinācijā ir kaut kas reti sastopams. Turēsim īkšķus un skatīsimies, kas viņiem sanācis. Informācija par spēles izlaišanas datumiem jau šogad - 2009.

Mass Effect 2

Bioware gan pašlaik strādā pie Star Wars nākamā MMO, taču jau ir iegādājusies visas tiesības uz šo nosaukumu, par kuru informāciju vairāk sniegšot šī gada laikā. Šķiet Mass Effect pārdošanas apmēri bijuši pārāk lieli, lai šim projektam varētu vienkārši uzgriezt muguru. Līdz šim šādu spēļu turpinājumi īpaši nav bijuši veiksmīgi, taču šoreiz pie lietas ķeras Bioware, ko varētu pat nosaukt par Blizzard mācekli. Sekosim informācijai, cik patīkama varētu būt agriešanās 22. gs sci-fi RPG.

Call of Duty Modern Warfare 2

Tā vien izskatās, ka spēles CoD6 darbība atkal norisināsies mūsdienās. Pie tā izstrādes atkal ir pielaisti veiksmīgie CoD1,2,4 radītāji Infinity Ward, kas šo seriālu padarija slavenu un atgrieza dzīvē pēc ne tik ļoti veiksmīgās spēles trešās daļas. Nosaukums ir reģistrēts, un tiek jau ziņots, ka spēli iespējams sagaidīt jau šogad. Atkal vāciešus nomainīs arābi.

Jagged Allianse 3

Vēl īsti nav skaidrs nekas par šo projektu, taču izskatās, ka Strategy First ir iesākuši darbu pie leģendārā taktiskā seriāla turpinājuma. Patreiz ir pieejami daži skrīnšoti, kas vien parāda veidotāju izdomas trūkumu veidojot kārtējo multeņu stilistikas turpinājumu. Vai tas būs kaut uz pusi tik veiksmīgs kā pirmās divas spēles daļas pēc šādas kosmētiskās operācijas, laiks rādīs, taču patreiz nav pat mājieni, kad spēle aptuveni varētu būt gaidāma, un cik veci no istrādes procesa ir šie kadri.

Postal 3

Kaut kur slepeni bezkaunīgie - Running With Scissors - darbojas ap jaunāko daļu garīgi nestabilajam seriālam par parastu puisi ar neparastām izdarībām. Tagad spēles seriālam ir pieejama arī kino versija pie kuras strādājis viens no vismazāk talantīgajiem spēļu-filmu ražotājiem/režisoriem - Uve Bolls. Tomēr pirmās divas nepieradināta seriāla spēles aizgāja uz urrā pateicoties visām slimajām fantāzijām, ko projekts ļāva spēlētājiem īstenot. Iznākšot jau šogad. Trešā solās būt vēl labāka, dodot vēl lielāku pamatu 18+ reitingam.

Project V13

Šķiet šāds nosaukums īpaši neko neizsaka līdz neparādās teksts iekavās - (Fallout MMORPG). Tieši tā! Saldajam ēdienam lieliskajam sarakstam pa virsu klasiskā postapokaliptiskā trillera daudzspēlētāju versija. Pie projekta strādā ļoti pieredzējusī kompānija Interplay Entertainment, kas pie mums ir nogādājuši ļoti daudz spēles, kā piemēram MDK2, Messiah, Virtual Pool, Icewind Dale I,II un vēl veselu rindu ar slavenu spēļu papildinājumiem. Un visam pa virsu, šī ir tā kompānija, kas radīja Fallout konsoļu variantu jebšu Fallout: Brotherhood of Steel. Cerams šoreiz kompānija pastrādās godam un pacentīsies veiksmīgi savest visus fanus vienotā spēles vidē. Pagaidām nekāda informācija vēl nav pieejama.

Duke Nukem Forever

Šis cēlais nosaukums nosaukums attaino spēles izstrādes laiku. Mačo Djūka atgriešanos gaida nu jau padsmit gadus. Pa šo laiku izstrādātāji paspējuši trīs reizes nomainīt speles dzinēju un savākties krietnu devu izsmiekla par izstrādes termiņiem. Nav īsti zināms vai šoreiz beidzot spēle nonāks līdz plauktiem, taču pēdējā laikā šis nosaukums atkal ir atgriezies pie apvāršņiem un solās beidzot tikt galā ar līdz šim visilgāk veidoto spēli.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Parasta, primitīva 8bit spēle first-person shootera veidā. Spēlē tiek pielietoti 32x32 pikseļu tekstūras, 64 krāsu palete un 1bit skaņa. Spēle mazliet atgādina Wolfenseit vecvecās versijas, taču šādam izmēram šī spēle pārspēj sevi. Staigā pa līmeņiem, šaudies un galini kosmosa briesmoņus, kuri atnākuši uz tavu zemi. Spēle satur daudzas ekstras, piemēram, bruņas, ieroči utt.

Īsāk sakot velciet un ietestējiet veco labo jauno freeware 8bitu spēli:

Lejuplādēt "8bit kiler"

Mājas lapa: šeit

Fallout 3 ir spēle, kurā ir apvienots gan RPG, gan First-Person shooter - šaudies, pildi uzdevumus, iepērcies, iegūsti augstākus līmeņus, izvēlies profesijas un izpēti pasauli. Spēles sākumā parāda video, kurā parādīta pagātne - valstu saspringtas attiecības un atomkarš. Visa Amerika tika iznīcināta un izdzīvoja tikai tie, kuri bija par to iepriekš padomājuši un nopirkuši vietu pazemes bunkurā (vault Tomēr šī atomkara rezultātā modificējās būtnes, kuras tagad izskatās pēc zombijiem, divgalvainām govīm, gobliniem un citiem mošķiem, kuriem ir prāts, un viņi, tā pat kā tu, cīnās par izdzīvošanu šajā pasaulē.

Spēles sākumā tu parādies kā zīdainis, drīzāk sakot, parāda tavu piedzimšanu (First-Person camerā) bunkurā 101. Šajā stadijā tu vari izvēlēties savu izskatu un vārdu. Tava māte dzemdību laikā nomirst. Tālāk zibsnis un nu aina, kad tu jau esi mazliet vecāks. Tu jau proti rāpot un tev jau tiek iedota pirmais uzdevums - kamēr tēvs aizgāja pa darīšanām, tev jāatver vārtiņi un jāatrod grāmata, lai sadalītu spēles punktus. Spēles punkti ir parasta parādība RPG spēlēs, kur tu vari izvēlēties savu professiju un iespējas. Šajā spēlē tik tiešām ir ļoti daudz iespēju -  spēks, intelekts, zādzība, aizsargāšanās, smagie ieroči, eksplozijas, runāšana...

Nākamajā ainā tu parādies jau ~10 gadu vecumā savā dzimšanas dienā, kur tu arī iegūsti savu aproci, kura ir spēles galvenā detaļa. Šajā aprocē tu varēsi pārskatīt savu inventāru, apskatīt statusu un dzīvības punktus, piezīmes, karti un klausīties radio.

Un pēdējā stadija, kad tu izbēdz no bunkura (vault), lai meklētu savu tēvu, kurš devās prom, lai pabeigtu savu jaunības darbu - ūdens attīrīšanas mašīnu. Tas ir ļoti svarīgi un varētu izglābt dzīvi miljoniem cilvēku, jo pagaidām ir pieejams ūdens ar augstu radiācijas pakāpi. Šeit arī sākas tavs ceļojums pa pasauli, pildos uzdevumus un meklējot savu tēvu.

Šo spēli izgāju nedēļas laikā. Tā man likās diezgan īsa, jo pats tiku tikai līdz 16 līmenim. Ļoti interesanti likās professijas pielietojumi, jo tu vari uzlauzt datorus, zagt lietas un lauzt durvju slēdzenes, taču priekš tam tev jābūt augstiem spēles punktiem uz šām professijām. Vēl mīnus, ka pēc galvenā uzdevuma (tēva atrašanas un ūdens attīrīšanas mašīnas izstrādes), tu vairs nevari pildīt parastos uzdevumus, ko uzdod pilsoņi, taču biju dzirdējis, ka ir pieejams speciāls ielāps, kas ļauj pildīt pārējos uzdevumus pēc spēles beigām, kas spēli paildzina vēl par 1 nedēļu. Visas spēles gaitā ir diezgan jauka atmosfēra, jo fonā skan veco laiku jautrā mūzika.

Mans vērējums: 8/10

Minimālās prasības:
* Windows XP/Vista
* 1GB System RAM (XP)/ 2GB System RAM (Vista)
* 2.4 Ghz Intel Pentium 4 or equivalent processor
* Direct X 9.0c compliant video card with 256MB RAM (NVIDIA 6800 or better/ATI X850 or better)

Rekomendētās prasības:
* Intel Core 2 Duo processor
* 2 GB System RAM
* Direct X 9.0c compliant video card with 512MB RAM (NVIDIA 8800 series, ATI 3800 series)

Pie jaunajiem es liktu pēdējos divus - Legends un Anniversary (arī topošais underworld), kas ir veidoti ne tik ļoti balstoties uz iepriekšējām daļām, kā balstoties uz filmām. Neesmu gluži veco spēļu versiju fans, bet esmu spēlejis. Bet pie jaunajiem gan mana attieksme un vēlme spēlēt stipri mainās. Kapēc?

Pirmkārt jau, beidzot spēlē Lāra Krofta ir tāda kā filmās. Ātra, lokana un patiešam bīstama, nevis uz 2 stubeņiem uzstutēts koka klucis, kas pārvietojas pa x un y asi attiecīgi cik reizes ir uzspiests uz pogas. Viņa rāpjas, šūpājas, lokās, pievelkas, lēkā, lien un visādi citādi priecē vīriešcilvēka acis ar nu jau stipri detalizētāku augumu. Viņa ir palikusi par cilvēku. Viņas kustību diapozons ir kā jaunai sportiskai sievietei nevis 80gadīgam, ar reimatismu slimam, vecim. Viņa patiešām lokās, cilvēki! Lai dzīvo plastika. Burvīgi.

No mīklu un līmeņu viedokļa nekas nav mainijies. Anniversary arī nevajadzētu būt, jo satura ziņā, tā ir tā pati pati pirmā Tomb Raider spēle, tikai pārstrādāta ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām. Tiesa, Legends, parādījās nebijuši uzdevumi un to izpildes veidi. Spēles grafiskais noformējums nav pārspīlēts un datoru bremzējošs. Tas ir salīdzinoši vienkāršs, taču pietiekami pievilcīgs, lai mūsdienu vidusmēra cilvēks spēli varētu palaist uz normāli maksājoša datora.

Spēles mūzika ir līmenī. Atbilstošs, ne-popsīgs skaņu celiņš lieliski palīdz radīt atmosfēru. Nu jā, atmosfēra. Tā ir vislabākajās "Tomb Rider" tradīcijās. Vēsturiskas un mītiskas vietas, pilnas ar seno cilvēku lamatām un dažādiem zvēriem. Reizēm mijas ar bandītiem un nelielām sižeta ievirzēm par tēmu - sliktie puši mēģina dabūt tos pašus artefaktus ko bizainā meitene. Gluži kā filmās. Praktiski pēdējās divas sērijas spēles ir trešā un ceturtā filma, tikai skatītājs šķietami kontrolē situāciju un skatītājam ir jādomā līdz, ko darīt tālāk. Tikai nav lielas izvēles, jādara vienalga tas kas ir paredzēts scenārijā.

Tiem, kas tiko sākuši geimeru gaitas: "Tomb Raider" ir spēle par kāpelēšanu gar sienām, šaušanu pa vilkiem, bezgalīgu kloķu raustīšanu un seno ierīču trūkstošo zobratu ievietošanu, kuri nezin kāpēc ir nonākuši līmeņu otrā galā. Taču vairāk par visu, spēle ir blenzšana uz Miss Kroftas pārmēru lielajām krūtīm un nomierinoša vērošana, kā lēdijas slapjais augums lokās rāpojies ārā no kārtējā baseina kurā paslēpta slepena eja pēc artefakta.

Vienā teikumā: Piemīlīga (nevis aizgrābjoša) skraidelēšana pa putekļainiem tempļiem un pasaules glābšana, kā bērnībā spēlējoties pagalmā, tikai skrējējs šoreiz ir seksīgs zaķis.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Šodien digg.com nejauši uzdūros spēles ekrānšāviņiem un nevarēju atturēties sameklēt rokā veco labo grāvēju un nedaudz uzspēlēt. Demo versiju var ielādēt ļoti daudz vietās. Es ņēmu no šejienes.

Kā jau minēju spēles demo versijā ir iekļauti pirmie divi uzdevumi (quests) un iespēja uzdzīt savu varoni dažus līmeņus. Atklāšu, ka pirms dažām stundām nemaz nezināju, ka spēlei "Diablo 2" ir arī demo versija. Lai vai kā, spēlēt prieks no šī atraduma ir aptuveni pus stundai maksimāli. Tiesa sākumā nebiju pārliecināts vai šis brīnums uz Windows Vista ies, taču viss bija kārtībā un aizgāja.

Maza atkāpe. Uz DirectX10 (Cilvēki bieži domā ka dēļ OS - Vistas) neiet praktiski neviena no vecajām spēlēm, kas grafiskajiem risinājumiem izmanto DirectDraw, jo šī iespēja vairs nav iekļauta Dx10. Nemāku pateikt, vai tādēļ ka jaunā dx arhitektūra neatbalsta, vai MS vienkārši izdomāja, ka vairs nav jēgas. Nezinātājiem - DirectDraw ir tā tehnika, ka spēļu zīmēšanā izmanto .gif`iem līdzīgās animācijas, kad skaidri var saskatīt klucīšus objektos.

Atgriežoties pie spēles "Diablo 2". Spēles pamatā ir stāsts, kā no elles dzīlēm izkāpj terrora pavēlnieks pats Diablo (no spāņu valodas Sātans jeb no latviešu folkloras - velns), līdzi sev vedot visdažādākos demonus un mošķus. Mūsu vadītajam varonim ir jāseko kādam mistiskam, apmetnī tērptam, vīram pa pēdām lai izglābtu pasauli no riebīgajām parādībām. Nevēlos atklāt visu sižetu nezinātājiem.

Klīstot pa pasauli mums nāksies apceļot ne vienu vien interesantu un bīstamu vietu. Tumšus mežus pilnus ar demoniem, skaistas katedrāles, tuksnešus un austrumnieciskas pilsētas, kaitinošus purvus un senas zudušas pilsētas, kā arī pašu elli un slavenā sarkanā mošķa nemājīgo mitekli.

Spēle iznāca 2000. gadā un jau 2001. gadā tai bija pieejams papildinājums ar vienu papildus nodaļu un noslēgumu, kuram nu jau izslavētie Blizzard ir izdomājuši turpinājumu un pie tā cītīgi strādā (skat. "Diablo 3").

Spēles demo versijā mēs gan varam spēlēt tikai ar Barbaru, kas ir liels brutāls tēviņš ar kārtīgu cirvi katrā rokā. Taču pilnajā versijā varam spēlēt arī ar mitoloģisko Amazoni, Burvi, Paladinu (kaut kas līdzīgs bruņiniekam, tikai nedaudz pārzin pāris pašmāju raganiskas burvestības), Nekromanceru (sirms vīrelis, kas atdzīvina mirušos padarot tos par saviem kalpiem). Papildinājumā vēl nāk klāt druīds (visu zvēru draugs un nedaudz piromāns) un slepkava (assassin), kas lieliski izmanto kaujas mākslu paņēmienus, lai spārdītu demonus. Katram varonim ir savas unikālas spējas un paņēmieni, kā apkarot ļaunumu. Un savu mazo alter ego varat attīstīt līdz 99. līmenim, kura sasniegšanai vajadzēs ne vienu vien mēnesi.

Spēle savā laikā bija ledlauzis action-RPG žanram un masveida batālijām ar varoņa apgreidošanu. Papildus tam abas izdotās daļas ieturēja brīnišķīgu atmosfēru un drūmu noskaņu ar ļoti labi stilizētu grafisko iepakojumu. Mūzikas celiņu varētu izdot atsevišķā CD. Lai gan protams ir visam arī savi trūkumi, tai skaitā, jau izdošanas laikā spēle "Diablo 2" neskaitījās īpaši grafiski advancēta.

Lai vai kā, spēle ir spējusi savākt milzīgus fanu pūļus, kas pašlaik guļ uz "Blizzard" studijas lieveņa un gaida jaunāko sērijas turpinājumu. Demoni un Eņģeļi (nav nekāda sakara ar Dena Brauna grāmatu) visai veiksmīgi turpina spēlēties ar fanu prātiem arī vairākās izdotās grāmatās pēc spēles motīviem.

Grāmatas var atrast šeit, spēļu pilnās versijas šeit.

Tiem, kam grafiskais iepakojums liekas pārlieku dramatisks (640×480), varat palaist spēli logā. Izveidojat shortcut, aizejiet uz properties un pie Target pašā galā pierakstiet -w

Vienā teikumā: Savā laikā supergrāvējs, kas vēl joprojām rāda lieliskas slaktiņspēles piemēru un garšos klasikas cienītājiem kā saldais ēdiens.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Visu laiku labākā Action RPG, jeb masveida briesmoņu iznīcināšana. Šogad lieliskākā spēļu kompānija uz zemes - "Blizzard" - beidzot satracināja fanu pūli, officiāli paziņodama par spēles "Diablo 3" veidošanu. Pašlaik pie spēles vēl cītīgi strādā un pamazām publicē arvien jaunu informāciju. Nesen beidzies "Blizzcon", kurā "Blizzard" izstāda jaunāko informāciju par saviem produktiem. Un tai skaitā arī par spēli "Diablo 3".

"Diablo 3" stāsts atsākas 20 gadus pēc "Diablo 2" beigām, kad Tyrels iznīcina soul stone. Gluži nejauši tai pašā vietā, kur pirms tam uz zemes izkāpa Diablo iepriekšejo reiz, no debesīm nokrīt spoža uguntiņa atmodinot sarkano terrora lordu vēl vienu reiz. Protams nekas spīdošs tik īsā atstāstā, taču kā zinām, pat ar vispliekanāko pastāstiņu "Blizzard" ievelk savu spēļu video rullīšos un spēlēs tā, ka vairs nemani sezonu maiņas aiz loga.

No spēlējamības viedokļa, paldies Dievam, neko viņi daudz nav mainijuši. Pat kameras novietojums ir saglabāts, par ko viņiem skaļi aplausi. Protams neiztikt bez jaunām klasēm, tai skaitā šamanis jebšu orģinālvalodā - witchdoctor. Šis tēls esot kā Druīda un Slepkavas (Assassin) apvienojums. Sorceress pārsaukta par Wizzard. Barbars ir un paliek barbars, par pārejām informācijas vēl nav. Pie varoņiem jāpiemin, ka neatkarīgi no klases mēs savam varonim varēsim izvēlēties arī dzimumu. Tātad būs barbars gan vīrietis, gan sieviete.

Jau tagad ir zināms, ka varēsim atgriezties Tristamā, kurā mēs sākam spēli katrā no Diablo daļām. Kopš "Blizzcon" pieejama informācija arī par tuksneša lokāciju.

No sīkajiem jauninājumiem - pēc briesmekļu izšķīdināšanas aiz viņiem var palikt gaisā sarkanas sfēras, kuras atjauno spēlētāja dzīvību, lai gan izstrādātāji sola, ka arī pudelīšu spaidīšana nekur nepazudīs. Taču vislielākais prieks ir par apkārtējās vides atdzīvināšanu. Šoreiz būs iespēja iznīcināt visu, kas ir apkārt. Brucināt sienas virsū briesmoņu pūļiem, sajūsmā lauzt krēslus un dauzīt grāmatu plauktus pret dēmonu mugurām. Šķiet paralēli briesmoņu iznīcināšanai, papildus sajūsmu radīs arī apkārtnes iznīcināšana, par kuru vēl jo lielāks prieks būs saspēlējot co-op spēles režīmā, kas veiksmīgi solās būt mantots no otrās daļas.

3 dimensiju pasaule protams dod neskaitāmus plusus vizuālajā izpildijumā, tai skaitā atmosfērā, kas ļauj veidot skaistas lokācijas, kurās briesmoņi lien ne tikai pa x,y asi, bet arī pa z.

Briesmekļu sišana, spridzināšana, dedzināšana un visādi citādi iznīcināšana solās būt gana krāsaina un aizraujoša pēc lielās Diablo priekšrakstu grāmatas. Spēle, kas reiz radīja tukšu, taču tajā pašā laikā, tik ļoti atmosfērisku un atslābinošu masu batāliju žanru, ir atgriezusies, lai pēc intelektuālas darba dienas, kopā ar alu un draugiem varētu jautri notrulināt (vai vienkārši atslābināt) nogurušās smadzeņu šūnas. Gaidu ar nepacietību.

Starp citu, noteikti apskatiet spēles "Diablo 3" mājaslapu - skaista.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Mūsdienās veidotāji šajā jomā vairs īpaši necenšas, tikai reproducē visu iepriekš redzēto un ne tajā labākajā veidā. Tā tas bija, līdz pie mums nonāca "Grid".

"Codemasters" uztaisija savu pēdejo "Colin Mcrae Rally" versiju un ķērās pie nākamās Race Driver spēles uz tā paša dzinēja. Grafiskais iepakojums pēc labākajiem mūsdienu spēļu standartiem. Taču kopš CMR Dirt vēl vairāk vizuāli noslīpēts un optimizēts, tapēc darbojas normāli arī uz vidusmēra aparāta. Domāju, ekrānšāviņi runā paši par sevi un par vizuālo tēlu nav daudz ko runāt. Ir neticami skaisti un realistiski, taču kustībā tas viss izskatās vēl labāk.

Satura ziņā, šis Race Driver ne ar ko neatšķiras no iepriekšejiem. No apaļas nulles, jākļūst par vispasaules autosporta zvaigzni. Piedalamies dažāda formāta sacensībās, krājam naudu un atveram jaunas licences. Taču šoreiz viss ir daudz maģiskāk vēl par pašu pirmo RD. Un tas ir dēļ kompozīcijas nevis atsevišķiem elementiem.

Automašīnu vadības svārstās starp arkādi un simulatoru, atkarībā no ieslēgtajām palīdzībām, lai gan viss nav pilnībā sarežģīts un uztaisīts par 100% simulatoru. Atrasts ideāls līdzsvars, kas ļauj iemācīties spēles "fiziku" dažās minūtēs un pēc tam padziļināti apgūt vairāku stundu garumā. Tiesa, ja spēlē ar klaviatūru nevis spēļu vadības rīkiem, visu asistentu atslēgšana var novest pie ļoti izaicinošas spēlējamības, kas prasa lielu koncentrēšanos. Tā pat grūtības līmeņi. Zemākais patiešam ir priekš atslābinošas ākstīšanās, bet augstākais priekš nopietnas braukšanas, jo maksimālajā grūtības līmenī pretinieki tik pat kā nekļūdās un izmanto trasi pilnībā.

Automašīnu skaits nav vairs tik liels kā iepriekš, taču kvalitāte ir neticami augusi un to galīgi nevar nosaukt par trūkumu. No trasēm redzēsiet galvenokārt reāli eksistejošas officiālās, kas bija arī iepriekšejās daļās. Tā, ka ja zināt, piemēram, Nirburgringas līkumus, nebūs problēmu ātri apgūt trasi un izaicināt pretiniekus uz maksimālo grūtības līmeni.

Saldais ēdiens šajā versijā ir multiplayer jebšu daudzspēlētāju režīms. Tas kā iepriekš ir lieliski sabalansēts un darbojas fantastiski. Īsas pauzes starp sacensībām, ātra un ērta vēlamo spēļu meklēšana. Šoreiz arī pieredzes punktu krāšana un globāla statisika. Stiprākais pluss ir tehniskā uzbūve. Visas spēles, kas tiek veidotas, notiek uz officiālajiem Grid serveriem, nevis veidotāja datora, tapēc, lai kā arī kādam no dalībniekiem bremzētu internets, pārējos tas neietekmē un viņš viens pats raustās savā nodabā. Tā ka slikta pieslēguma spēlētāji netraucē pārējiem.Traucē tie, kas ka parasti online braukšanas traucē, ir bērni un āksti, kas nevis brauc, bet mēģina sadauzīt citu braucēju mašīnas un pamatīgi bojā sacīkstes.

Kopumā spēles process ir neticami aizraujošs un noslīpēts līdz sīkumam. Galvenais šajā spēlē ir nevis mašinas krāsošana un antispārnu staipīšana, bet gan pati sacensība. Pēc iespējas mazāk aiztures starp sacīkstēm, un praktiski viss spēles process ir no vienas trases ārā, nākamajā iekšā. Nekādu nevajadzīgu muļķību, tikai īstas autosacīkstes. Klasiskas, realistiskas, skaistas, ātras. Ja vien esat autosacīkšu fans, šī spēle būs labākais ko pēdējā laikā esat baudijuši.

Vienā teikumā: Viennozīmīgi labākā braukšanas spēle kopš revolucionārās "Need For Speed Porsche Unleashed".

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Spēlē tu spēsi iejusties la parkour tēlā. La parkour radies Francijā, tās mērķis ir pārvarēt šķēršļus neapstājoties - tas var būt 10 metrus garš caurums vai 5 metrus augsts plakāts, taču trenējoties, tu spēsi pārvarēt šīs grūtības bez liekas vilcināšanas. Dzīve uz asumiņa, kas var beigties jebkurā sekundē - tā ir "Mirror's Edge" rozīnīte.

Tu spēlē kā kurjers pilsētā, kur policija noklausās visus elektroniskos sakarus. Tāpēc tev jāpiegādā ziņojumi un pakas klientiem slepeni, lai varas iestādes to neuzzinātu. Un, manuprāt, spēles gaita notiek Japānā.

"Mirror's Edge" ir spēle, kur tev jācīnās par savu dzīvību, bēgot no apsardzes, FBI un pat no helihopteriem. Spēles gaita notiek First Person sakatā - tu vari iejusties galvenā varoņa lomā. Lēkāšana no jumta uz jumta, slīdēšana pa caurilēm un izvairīšanās no šķēršļiem, impuls un drosme, tas šo spēli padara interesantu. Pie tam, tā nav vienkārša lēkāšana - tu vari kombinēt visādas speciālas kustības, kas padara to daudz realistisku un asāku. Tev jāizvēlās labākais ceļš, labākās kustības un lēkšanas lenķis.

Un tagad par kvalitāti. "Mirror's Edge" dzinējs ir tiešām apsveicams. It īpaši fascinā saule un tās atspīdums pret māju logiem, ēna un detaļu kvalitāte. Leciena laikā parādās fokusēšana uz lēkšanas vietu, kas pastiprina asuma izjūtu. Fizika ir tīri ticama, kustības ir vienreizējas.

Šī spēle izies 6.janvārī 2009. gadā uz PC, PS3 un XBOX360.

Minimālās prasības:

• Windows XP or Vista
• Processor: Pentium 4 at 2.4 GHz
• RAM: 1GB
• Video: GeForce 6 Series with 256MB VRAM or better

Rekomendētās prasības:

• 2.4+ GHZ Dual Core Processor
• 1 GBytes of System RAM
• NVIDIA 7800GTX+ or ATI x1300+ Video Card
• 8 GB of Free Hard Drive Space

* Note: These recommended requirements do not include a DX10 card and Mirror's Edge will be DX10 compatible. To run Mirror's Edge on DX10, you will need a DX10 card and Windows Vista installed.

Lielā cilvēku masa noteikti brīnās, kā no kaut kā tāda var uztaisīt veselu mmo pasauli. Nu tiem es vien varu pateikt, ka orģinālās grāmatas par Konanu iznāca pagājušā gadsimta 30ajos gados, pēc kurām tad arī vēlak uzfilmēja gandrīz mēmās slaktiņfilmas – Konans to un Konans šito. Pagājušajā gadā kā no zila gaisa nokrita mmorpg pēc šo grāmatu motīviem. Solījumi par unikālu kauju sistēmu un fantastisku DirectX10 grafisko iepakojumu. Bet kā tad ir īstenībā? Par to šoreiz.

Spēle "Age of Conan" (turpmāk AoC) pēc izmaksām un vispārējā iepakojuma ir kārtējā mmorpg. ~25ls spēle + ~14eiro/mēnesī par serveru izmantošanu. Viss it kā ir taisnīgi, jo tos serverus uztur simtiem cilvēku un visiem ir ģimenes jābaro. Par to nebūs runa, tapēc to noliekam malā jau tagad. Tikai par spēli.

Spēles veidotāji ir tie paši "Funcom", kas mums pirms daudziem gadiem atgādāja lielisko un fantastisko "Anachy Online", kas kā zināms bija aizraujoša, un tolaik ļoti brīva mmorpg. Ne tika monstru šaušana (spēle bija sci-fi), bet arī dzīvokļu iegāde un ēku būvēšana utml. Šoreiz veidotāji cenšas saglabāt vērtības, kas bija labas AO, un to visu ietērpt jaunā iepakojumā un sižetā. Taču ir arī, it kā, jauni pavērsieni. Viens no tiem, kauju sistēma.

Ir iznākuši neskaitāmi "promotion" video, kuros stāsta par unikālo kaujas sistēmu, un to, kā to izmantot. To veidotaji uzsver uz katra stūra un katrā intervijā. Realitātē, kauju sistēma izpaužas kā, sitiens pa labi, sitiens pa kreisi, sitiens no augšas, un 2 virzienu apakšējie (sākot no 40. līmeņa). Salīdzinājumam, citos mmorpg sišana notiek ar peles klikšķi, vai spaidot pa maģiju podziņām. Šeit, lai sistu ir jaizmanto 5 pogas. Tiesa, magiem nekas daudz nav mainijies. Uzbrūkot pretiniekam, jūs redzat viņa aizsardzības vairogus 3 pusēs, un attiecīgi uzbrūkat tajā pusē, kurā aizsardzība ir vismazākā. It kā vienveidīga minispēle, taču ir neskaitāmi papildinājumi – tautā saucamie Kombo. Īpaši sitieni, kurus iespējams attīstīt ar līmeņiem un to izpildei nepieciešams spiest pareizās pogas pareizā secībā un laikā kā kautiņu spēlēs uz konsolēm, vienīgi 10x lēnāk. Tas ir gan plus, gan mīnuss. Papildus tam, jāpārvieto arī savi aizsardzības vairogi (tādi paši kā pretiniekam), jauzmanās lai aiz muguras neviens neatrastos, jo mugurai aizsardzības nav. Tā pat jādomā līdz ar kādu virzienu kombo beigsies, lai trāpītu pretiniekam pa vājāko pusi. Un tā var turpināt vēl mazliet.

Tā vien šķiet, ka ar tuvcīņu veidotāji ir trāpijuši desmitniekā. No vienas puses ļoti vienkārša minispēle, ko var ātri apgūt, taču lai to mācētu izmantot prasmīgi un pilnībā, ir jāpavada ilgāks laiks spēlē. Un īpaši kritiski tas izpaužas PvP spēlēs (spēlētājs pret spēlētāju, nevis spēlētājs pret monstriem). Papildus tam, spēlē ir 12 dažādas klases, ar unikāliem uzbrukumiem. Tā, ka ja apnīk viens, ņemiet nākamo un mācieties visus uzbrukumus no jauna.

Kauju sistēmu kroņa nummurs acīmredzot ir asiņainais "Mortal Kombat" atklājums – fatality. Kad pretiniekam ir palikusi maz dzīvība, spēlētajs var izpildīt pēdejo kombināciju, īpaši asiņaini pazemojot pretinieku. Tiesa, par cik spēle ir salīdzinoši jauna, 10% gadijumu, stilīgas izrādīšanās vietā, sanāk amizants gļuks.

Tad protams vēl reklāmas par DirectX10 atbalstu. Par grafisko iepakojumu patiešam nevar sūdzēties, un spēle izskatās skaisti, taču vēl aizvien (iznāca 2007. gada maijā) nav pabeigts DirectX10 atbalsts un spēle iet tikai DirectX9 režīmā. Neuztraucieties – uz DirectX10 ar Vistu palaist var un spēlēt tā pat, tikai ar DirectX9 skaistuma robežām. Uz to vēl gaidam.

Spēles procesu nav jēgas skaidrot, tas ir parastais. Pildi bezjēdzīgus kvestus, slaktē briesmoņus un vāc pieredzi. Vienveidīga sišanās, kā jebkurā mmorpg. Kas attiecas uz teritoriju, tad tā nav neticami liela, lai gan sakumā tāds iespaids rodas. Visa karte ir sadalīta strikti ierobežotās zonās. No vienas uz otru ir jāiet caur "durvīm". Nē, durvīm vistiešākajā veidā. 99% vietu patiešam ir koka durvis, caur kurām ir jaiziet, lai tiktu nākamajā zonā.

Viena no lielākajām problēmām šķiet ir lielais serveru skaits. Ja izveidojat personāžu uz nepareizā servera, var palikt diezgan vientuļi. Ir serveri, kuri ir diezgan piepildīti un citi spēlētaji netrūkst, taču tajā paša laikā ir tādi, kur ir jāsēž un jāgaida līdz uzradīsies kāds, ar ko kopīgi doties patīrīt alas ar milzu skorpioniem. Funcom šajā lietā nekrietni krāpjas un visiem serveriem pie populācijas pievieno statiskus – medium load, lai gan acīmredzami tā nebūt nav. Pirms veidojat spēlētaju, ieskatieties officiālajā forumā, kuros serveros ir normāls spēlētāju skaits.

Tagad iemesls kapēc es pārtraucu spēlēt jau pēc pāris mēnešiem – izteikts satura trūkums. Tu vari mēgināt pārspēlēt visu ar 12 dažadiem varoņiem (saglabāt vari tikai 8 savā kontā), taču uzdevumi un teritorijas būs tās pašas. Drīz vien tu attopies, ka ej pa tiem pašiem ceļiem, dari to pašu atkal un atkal. Veidotāji, sola pievienot jaunas lokācijas pavisam drīz. Par viņu darbu nevaretu teikt neko sliktu, jo strādā viņi patiešam centīgi un patcho klientu katru nedēļu. Ņemot vērā iznākšanas datumus, spēle ir pamatīgi nostrādāta, un nebūt nav tik daudz bagu. Realitātē, spēli traucejošu bagu vairs nav vispār. Pāris kas bija, tika izlaboti dažu nedēļu laikā. Galvenais ienaidnieks ir satura trūkums. Vienveidīgi modeļi un maz teritorijas pa kurām sirot.

Lai turētos līdz konkurentiem, veidotājiem ir vēl jāpiestrādā pie spēles satura, ne vairs tik daudz pie bagu novēršanas. Spēle ir visnotaļ spēlējama, taču vai spēlējama ilgāk par pāris mēnešiem, tas ir atkarīgs no pacietības. Tiek garantētas vismaz 100+ stundas izklaides. Kopumā kontu nedzēšu, tikai atslēdzu, kamēr veidotāji papildinās saturu. Līdz tam, reālā dzīve gaida.

Vienā teikumā: Interesants un labs darbs no spēles "Anachy Online" veidotājiem, taču ne pārāk garai spēlēšanai, satura trūkuma dēļ.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Te, kā lielisks laika kavēklis, parādās interneta pārlūku spēles. Tās pēdējā laikā aug kā sēnes pēc lietus, jo pieprasijums kļūst arvien lielāks. Taču tikai retā ir tā slinkā darbinieka laika vērta. Spēle "Travian" nu jau ir ar palielu vēsturi un neskaitāmiem serveriem uz kuriem spēlēt. Taču kopš šī gada 5. septembra, arī latviešu valodā, uz īpaši latviešu spēlētājiem veltīta servera.

Pārlūka spēles nereti aprobežojas ar briesmīga paskata dizainu un ilustrācijām, kaudzēm nevajadzīga teksta un nejēdzīgiem maksas pakalpojumiem. "Travian" ir izbēdzis no visām šīm vājībām. Neticami ērts un pārdomāts izskats, vienota stilistika un noslīpēts dizains, un maksas funkcijām, kuras pat reizēm gribas ņemt un iegādāties. Spēle pamatā nāk no Vācijas, taču ir paspējusi veiksmīgi izplesties pa visu pasauli.

Pamata ideja ir samērā vienkārša – attīstīt savu ciematu un karot ar apkārtējiem. Ievācam četru veidu resursus, būvējam un attīstam ēkas, trenējam karotājus un dodamies uzbrukumā.

Viena no spēles stiprākajām pusēm ir iespēja spēlēt vienā serverī kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu spēlētāju. Kopā ar tiem varam veidot allianses, tirgoties vai karot. Spēlētāji paši veido tādu kā lomu spēli un padara spēlēšanu interesantāku veidojot visai nopietnas allianses, lai cīnītos par pirmajām vietām statistikas tabulās. Par nokļūšanu nedēļas Top10, pēc dažadiem kritērijiem, var iegūt medaļas, kas paceļ spēlētāja prestižu un iebaida pretiniekus.

Teritorija ir sadalīta pēc parasta x,y asu koordinātu lauka un ir pamatīgi liela.

Pie "Travian" mīnusiem varētu pieskaitīt kaitinošus spēlētājus, kas visu uztver pārlieku nopietni un žurkas, kas izrādās var tikt galā ar pāris bruņotiem karotājiem. Bez tā, īpaši nekas cits nenāk prātā. Var mēnešiem ilgi nosēdēt spaidot apgreidus un pārbīdot armijas no viena lauciņa uz otru.

Plusi ir vairāk nekā pietiekami. Patīkams dizains, ērta lietošana, viegli saprotams, daudz spēlētāji, aizraujošs gameplay. Pat ja neesi īpaši liels/-la spēlētajs/-ja, vari pamēģināt iekāpt lv1.travian.com (latviešu serveris) un iemēģināt. Pamatā spēle ir pilnībā bez maksas – piereģistrējies un aidā...

Tiem, kas sagaida "Age of Empires" vai "Warcraft" batālijas, un eyecandy var uzreiz aizmirst par šo produktu. Nav nekādu zibeņu un uguņu, tā pat zibenības apgreidu spaidīšanas un armiju stumdīšanas. Šeit spēles process ir ar jogas cienīgu tempu un var ieilgt pat līdz pus otram gadam viena spēle, kad parasti tiek atstatīti (reset) serveri.

Vienā teikumā: Nomierinoša un interesanta laika pavadīšana brīžos, kad esi spiests uzturēties pie datora, bet nav nekas prātīgs ko darīt t.i. esot darbā vai skolā.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)

Spēle, kam būtu jāpārņem stafete no "Sims" sērijas un jāturpina "Maxis" slavas gājiens pa nevardarbīgo spēļu mazo aizaigušo taciņu dziļi mežā. Manuprāt, kaut kas nogāja greizi šoreiz. Hardcore geimerim un 5gadīgam bērnam nevar dot vienu un to pašu spēli, un arī nevajag. Tā pat ir ar visu.

Vienā spēlē, ģeniālie "Maxis" izstrādātaji, šoreiz ir salikuši 5: Arkāde ar mikrobu ēšanu, 3D tomogučī ar paštaisītiem izdzimteņiem, klasiska RTS ar attiecību noskaidrošanu ar apkārtējām ciltīm, moderns RTS ar niecīgu iespēju klāstu un "Civilizācijas" iezīmēm, un visbeidzot kosmisku stratēģiju ar impērijas būvēšanu, lai pārvaldītu visu galaktiku. Un tas viss ir skaisti sasiets vienā garā kampaņā no vienšūņa, kas dēj olas, līdz galaktikas pārvaldīšanai. Jāatzīst, ka spēles mērogi, vismaz vārdos, ir vairāk nekā iespaidīgi. Bet kā ir ieslēdzot spēli?

1. Vienšūnis ar acīm

Pirmais spēles posms, kam jāiziet cauri. Uz nezināmas planētas nokrīt meteors ar dzīvību iekša. Daudz dažādiem mikrobiem, kas ēd viens otru nost un aug ar sapni - reiz izaudzēt kājas. Tātad atkarībā no tā, ko sākumā izvēlamies, jāēd vai nu aļģes vai citi radijumi – attiecīgi, zālēdājs vai gaļēdājs. Ēdam, augam, atrodam jaunas detaļas, ko varam piemontēt mūsu mikrobam. Atšķirībā no zemiešiem, kas vairojas daloties, šie dēj olas (ikrus).

2. Tomogučī uz sauszemes

sadziedāšanās ar kaimiņiem

Līdz ko īstenojam savu sapni un uzaudzējam kājas, varam izkāpt uz sauszemes. Pamata princips tieši tas pats. Princips paliek tas pats, taču piemetam pāris detaļas. Tagad var ne tikai ēst apkārtējos, bet arī ar viņiem kopā padejot vai padziedāt. Tā var tikt pie sabiedrotajiem. Vācam pa zemi detaļas savam personīgajam Frankenšteina briesmonim (konkrētāk veselai briesmoņu rasei). Audzējam smadzenes. Kad esat uzpīpējuši vai sadzērušies, šis pasākums noteikti liekas daudz jautrāks. Miniet 3 reizes, kā jūsu radijumi vairojas!

3. Attiecības ar citām ciltīm

Pirmajā brīdī šķiet, ka esam tikuši ārā, no bērnu daļas un beidzot pie īstas stratēģijas. Jābūvē ciemats, jāvāc pārtika (vienīgais resurss), jākaro vai jāsadraudzējas ar citām ciltīm. Mērķis – noskaidrot attiecības ar visiem apkārtējiem ciemiem. Joprojām dējam olas un pie vajadzības sadejojam ar citiem. Atkal visas tās pašas iespējas + dažas jaunas. Varam apģērbt savus iezemiešus, pieradināt zvērus utt blā blā blā.. Nav nekādi apgreidi, nav nekā. Ciems aprobežojas ar 3 veidu ēkām. Uzbrukumus vadīt ir tikpat kā neispējami, jo interfeiss lielajā pūlī ļauj klikšķināt pa visiem savējiem, taču iezīmēt mērķi nevar, jo layeri pārklājas. Tāpēc uzbrukumi aprobežojas ar – iezīmē visus savus monstriņus un nomērķē uz pretinieku ciemu.

4. Reālā laika Civilizācija

Nākamais posms ir ļoti līdzīgs, taču modernāki laiki un katrai pusei var būt vairāki ciemati/pilsētas. Izteiktākas cīņas par resursu punktiem un pilsētām – nevar celt, var tikai noņemt. Nedaudz šokē fakts, ka var būvēt tikai 3 veidus pārvietojamas vienības. 1 braucamrīku, 1 peldošu un 1 lidojošu veidu. Ar tiem, tad arī notiek viss spēles process, kas, ierobežoto izvēles iespēju dēļ, ir neticami vienmuļš. Par apgreidiem aizmirstiet, varat celt ēkas savās pilsētās, populācijai, aizsardzībai, labklājībai un ražošanas ātrumam. Jap, tikai 4 veidi. Interesantā daļa ir pamanīt, ka planēta un tās raksturīgās vietas nav mainijušās, un lidojot garām ar lidmašīnu, pa iluminatoru varat pamāt klintij uz kuras reiz stāvējāt ar savu, tikko no lielās zupas izkāpušo, radijumu.

5. Riddika hronikas "Maxis" stilā.

Pēdējais spēles posms ir ceļošana kosmosā un savas impērijas veidošana. Šeit žanrs paliek izkropļots un samiksēts no RTS, RPG, Action un kaut kāda īpašā Maxis (nešaubos, ka tāds ir). Apceļojam planētas, veidojam kolonijas, vācam vienīgo resursu – spaisu (Jap, jap - "Dune"). Tai pat laikā, krājam sev pakāpes (spēlētājs vada nevis armijas, bet 1 (vēlāk vairākus) kosmosa kuģi), apgreidojam savu braucamrīku, savas kolonijas, slēdzam līgumus ar citām civilizācijām, iekarojam. Izklausās ļoti daudz visa kā, taču tā pat kā iepriekš no visa te ir tikai pa biškam. Tikai uzdevumi ir daudz. Taču visi ir identiski, atšķira tikai, kura labā tos veic. "Maxis" ir gribējuši mūs nostrādināt līdz nemaņai ar šo posmu, par cik tas ir pēdējais. Savācam radijumus no vienas planētas, vedam uz citu..blā blā blā..

Kopumā, spēle ar morāli un visai vājiem un attālinātiem piemēriem, par dzīves kārtību uz mūsu pašu planētas. Ēd vai tiksi apēsts. Katram ir sava vieta. Utml. Kosmiskā daļa, gan ir pilnīga zinātniskā fantastika. Kamēr spēlē pats ar sevi viss ir vienkārši un prasti. Tomēr neaizmirsīsim par spēles daudzspēlētāju režīmu. Iespēja mainīties ar radībām, milzīgās bibliotēkas ar veidotajiem radijumiem utt. Satiec uz planētām draugu veidotos izdzimteņus un izklaidējies vēl vairāk.

Spēle, šķiet, vairāk ir domāta cilvēkiem, kas ar datorspēlēm ir uz Jūs. Tie noteikti tiks izklaidēti par visiem 100%, taču tiem, kas šad tad mēdz pabrucināt sienas iekš "Age of Empires" vai pašaut vācu zaldātus iekš kārtējās "WW2" spēles, šeit galīgi nebūs ko darīt, ja nu vienīgi ir kāds perversi infantīls sapnis, ko gribas izsapņot. Pagaidām vēl nedzēsīšu ārā, gribas pamēģināt, kad būšu pilnīgā zeķē..

Vienā teikumā: Spēle ir tīri laba un ideja lieliska, taču pamatīgais satura trūkums padara ļoti garlaicīgu.

(Raksts pārpublicēts no paslaikspeleju.wordpress.com ar autora atļauju.)