Kopražojuma projektu tirgus "When East Meets West" Itālijā notiek jau sesto gadu, pulcējot apmēram 300 kinoindustrijas profesionāļu, un šogad saņēmis rekordlielu pieteikumu skaitu (piemēram, 95 projekti no Latīņamerikas un 141 projekts no Austrumeiropas). Dalībai forumā izvēlēti 10 dokumentālo filmu projekti un 12 spēlfilmas, labākie no tiem var pretendēt uz vairākām balvām, kas paredz, piemēram, finansiālu atbalstu filmas pēcapstrādes periodam. Foruma vadītājs Alesandro Groplero portālam Cineurop (www.cineuropa.org/nw.aspx?t=newsdetail&l=en&did=303053) atzīst, ka projektu atlasē esot apvienoti divi mērķi – meklēt jaunus, daudzsološus talantus un atbalstīt sevi jau pierādījušus režisorus viņu tālāko māksliniecisko ambīciju realizēšanā. Patīkami, ka Jānis Nords minēts kā pirmais labais piemērs otrajā kategorijā.

Jānis Nords, kurš par iepriekšējo spēlfilmu "Mammu, es tevi mīlu" (2013) ieguvis vairākas balvas gan Nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps", gan Berlīnes starptautiskajā filmu festivālā, kopš 2014. gada strādā pie sava jaunā projekta studijā "Tasse Film" kopā ar producentēm Aiju Bērziņu un Alisi Ģelzi. Filma "Ar putām uz lūpām" ir stāsts par bijušo policistu Didzi, kurš pēc smagas auto avārijas cenšas uzsākt dienesta suņu apmācības biznesu. Didzim nezinot, viņa sieva Jana meklē romantisku piepildījumu, satiekoties ar gados krietni jaunāko Robertu. Kad Didža mīļotie suņi izbēg un kļūst par biedu pilsētas iedzīvotājiem, Didzis un Jana ir spiesti konfrontēt savus pagātnes dēmonus un atrast kopīgu valodu, lai novērstu tuvojošos nelaimi.

Producentes sola, ka Norda jaunais darbs būs mūsdienīga, skatītājiem atraktīva un starptautiski konvertējama filma, kas apvieno spraigu sižetu un psiholoģisko drāmu - režisora prasme emocionāli kāpināt un izspēlēt galveno varoņu psiholoģisko spriedzi ir viena no veiksmes atslēgām arī Jāņa Norda iepriekšējās spēlfilmās.

Projekts plānots kā kopprodukcija starp Latviju, Lietuvu un Poliju, tādēļ filmas komanda ir starptautiska. Filmas pamatā ir amerikāņu scenārista Meta Goseta (Matt Gossett) darbs "Origin of species", kura darbība adaptēta Latvijas vidē; filmas operators būs amerikānis Tobiass Datums, kurš uzņēma arī Norda iepriekšējo filmu "Mammu, es tevi mīlu". Projektam piesaistīts arī viens no talantīgākajiem filmu māksliniekiem Lietuvā - Nerijus Narmontas (viņa iepriekšējais darbs ir Lietuvas un Latvijas kopražojums Spēlmanis, 2014), bet filmas grima māksliniece Agniezska Hodowana un montāžas režisore Agnieszka Glińska ir no Polijas. Galvenajās lomās - Jaunā Rīgas Teātra aktieris Vilis Daudziņš, un Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe.

Šobrīd ir pabeigts projekta attīstīšanas periods, notiek sagatavošanās ražošanai un pirmā filmēšanas diena paredzēta 2016. gada 8. februārī. Filmēšana plānota Rīgā un Pierīgā, kopā 35 filmēšanas dienas līdz marta beigām. Filmas "Ar putām uz lūpām" pirmizrāde plānota 2017. gadā.

Stāsta Liene Ančupāne: "Sērijā "Latvijas filma" iznāk filmas, kas kļuvušas par ievērojamu notikumu Latvijas kultūras dzīvē. DVD izdevumos cenšamies iekļaut arī izziņas materiālus, kas piešķir papildus vērtību un padara tos skatītājam vēl interesantākus – gan pētnieciskas dokumentālas filmas par vēsturisko tapšanas procesu, gan filmas veidošanas aizkadru epizodes. Filmas "Akmeņi manās kabatās" izdevums šai ziņā ir unikāls – pirmo reizi Latvijas DVD ir pievienoti režisores komentāri par filmu, ko iespējams noklausīties skatīšanās laikā. Iekļauta arī režisores saruna ar portālu "Satori" un ieskats darba procesā – kopumā gandrīz pusotra stunda. Tāpat arī "Modra" izdevumā iespējams iepazīties ar filmas tapšanas aizkulisēm un citiem interesantiem materiāliem".

Filma "Akmeņi manās kabatās" pabijusi jau vairāk nekā 110 starptautiskos festivālos, līdz ar daudzām balvām pasaules festivālos tā triumfēja arī Nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps", saņemot balvas kā Labākā animācijas filma, par Labāko animācijas režiju un Labāko scenāriju (visu filmu veidu konkurencē), balvai filma bija nominēta arī par Labāko animācijas mākslinieka darbu. Vēlāk "Akmeņi manās kabatās" kļuva par Latvijas pieteikumu ASV Kino akadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā ārzemju filma" 2014. gadā un sasniedza visu laiku labākos Latvijas filmas rezultātus šajā sacensībā – nonāca fināla divdesmitniekā. Filma saņēma arī laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā.

Signes Baumanes filmas pasaules pirmizrāde notika prestižajā Karlovi Vari filmu festivālā, un tas kļuva par unikālu gadījumu šī festivāla garajā vēsturē, jo pirmo reizi galvenajā konkursa skatē tika izrādīta pilnmetrāžas animācijas filma. Par filmu atzinīgas recenzijas publicējuši kinoindustrijas vadošie mediji "The Hollywood Reporter", "The Variety" un daudzi citi, kas raksta par būtiskākajiem notikumiem kino pasaulē; arī lielākie ASV dienas laikraksti "USA Today" un "The New York Times". Kritiķi slavē Signes Baumanes tēlaino un krāšņo rokrakstu, filmas humoru, vitalitāti un delikāto veidu, kādā autore runā par sarežģītām un ļoti personīgām problēmām.

Animācijas filma pieaugušajiem "Akmeņi manās kabatās" ir patiesos notikumos balstīts fantastisks stāsts par piecām autores dzimtas sievietēm, Signi pašu ieskaitot - viņu cīņu ar dzīves pārbaudījumiem, depresiju un neprātu. Filmā Latvijas vēstures peripetijas savijas ar personīgiem pārdzīvojumiem un stāstiem par ģimenes noslēpumiem, mīlestību un laulību.

Savukārt "Modra" cīņa par "Oskaru" vēl turpinās - režisors Juris Kursietis nupat atgriezies no filmas popularizēšanas kampaņas Losandželosā, kur iegūtas jau pirmās pozitīvās atsauksmes. Filmas "Modris" pasaules pirmizrāde norisinājās prestižajā Toronto starptautiskajā filmu festivālā, tā ieguvusi speciālo žūrijas atzinību Sansebastjanas filmu festivālā (Spānija), labākā režisora balvas Tbilisi filmu festivālā (Gruzija) un "Kinoshock" filmu festivālā (Krievija). Nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps" filma saņēma balvas nominācijās Labākā debija un Labākā otrā plāna aktrise.

Modris ir 17 gadus vecs jaunietis, kura atkarība no azartspēlēm rada konfliktu attiecībās ar māti, it īpaši tāpēc, ka mamma nebeidz Modrim atgādināt, ka viņa tēvs ir cietumā un jaunietis varētu būt mantojis tēva sliktos gēnus. Attiecības vēl vairāk saasinās, kad ziemas vidū Modris ieķīlā mātes elektrisko sildītāju, lai dabūtu naudu spēļu automātiem. Viņa nodod dēlu policijai un, kolīdz sākas puiša piedzīvojumi ar Latvijas tieslietu sistēmu, viņa attiecības ar ārpasauli izmainās. Drīz vien Modris apņemas atrast tēvu, ko nekad dzīvē nav saticis.

Šobrīd DVD sērijā "Latvijas Filma" iznākuši jau 11 DVD. Starp izdevumiem atrodamas gan Latvijas kino zelta fonda filmas "Zvejnieka dēls", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Ezera sonāte", "Pie bagātās kundzes" un "Ābols upē", gan arī filmas, kas plaši izskanējušas pēdējos gados – starptautiski novērtētās Jāņa Norda "Mammu, es tevi mīlu" un Aika Karapetjana "Cilvēki tur". Drīzumā, Barikāžu notikumu gadadienas laikā, nāks klajā arī pagājušā gada Lielajā Kristapā par Labāko dokumentālo filmu atzītā Pētera Krilova "Uz spēles Latvija".

Visiem "Latvijas filmas" izdevumiem ir subtitri krievu un angļu valodās, atsevišķiem izdevumiem arī vācu, franču, itāļu, spāņu un citās valodās.

No piektdienas jaunos DVD var iegādāties grāmatnīcās un mūzikas ierakstu veikalos, kā arī interneta veikalā www.bestbaltic.lv.

Līdz 30. decembrim interneta veikalā www.bestbaltic.lv īpašs svētku piedāvājums Latvijas Filmas izdevumiem, arī jaunajiem – cena tikai 6,90 eur par jebkuras filmas DVD.

"Point Break" ir viena no tām 90-to gadu action žanra pārstāvēm, ko ļoti bija iecienījušas Latvijas vietējās televīzijas, rādot to ar apskaužamu regularitāti. Tikai retajam izdevies nodzīvot līdz šim brīdim un ne reizi neredzēt Patrika Sveizija blondos matus plīvojam vējā šajā sērferu/noziedznieku piedzīvojumā. Par filmas popularitāti liecina kaut vai tas, ka pat tādas filmas kā "Whiplash", ne aci nepamirkšķinot, uz to atsaucas. Rīmeiki ir viens no Holivudas iemīļotākajiem paņēmieniem, kā uzvārīties uz nostalģijas rēķina, pie viena piesaistot arī jauno paaudzi, taču neļausimies pesimismam, jo ir gana daudz apstākļu, kas ļauj uz 2015. gada versiju skatīties ar veselīgu interesi, un viens no tiem noteikti ir mūsu senasa īpašais viesis.

Saprotot, ka ar stāstu mūs pārsteigt būs grūti (bet varbūt tomēr?), filmas veidotāji visu uzsvaru lika uz trikiem, kuri būs patiešām neaizmirstami - darbā pie filmas tika piesaistīti pasaules labākie ekstrēmo sporta veidu atlēti, un filmas veidotāju moto bija "ja tas jau ir kaut kur redzēts, mums tas neder!".

Tieši "Point Break" lielā mērā iedvesmoja mūsdienu ekstremālo sporta veidu kultūru un filozofiju, un tieši par to, kā arī par savu draudzību ar filmā redzamajiem atlētiem un filmas uzņemšanas aizkulisēm mums pastāstīs Latvijas "WingSuit" pilots un viens no "Aerodium" dibinātājiem Ingus Augstkalns aizraujošā pirmsfilmas stastā - uz filmu īpaši aicinam visus ekstrēmo sporta veidu entuziastus, fanus un cienītājus, kā arī viņu draugus, radus un kaimiņus!

Filmu skatīsimies kopā ar mūsu pastāvīgo lieldraugu A/S "Aldaris", kurš šoreiz būs sarūpējis enerģijas dzērienu "Battery" visiem seansa apmeklētājiem, kā arī pastāvīgajiem atbalstītājiem "Lieliska Dāvana" un "Coffee Inn", kuri parūpēsies par lieliskām konkursa balvām! Gaidām jūs šī gada 22. decembrī plkst. 20.40 k/t "Kino Citadele" 2. auditorijā! Filmu skatīsimies 3D formātā.

Biļetes jau pieejamas: www.forumcinemas.lv/Websales/Show/233922.

Filma, kuras noskaņu kino apskatnieki pasaulē salīdzina ar Deivida Linča kulta seriālu "Twin Peaks" un piedāvā citādu skatījumu pirmssvētku skrējienā, atklāj mīklainu uz patiesiem notikumiem balstītu stāstu kādā nelielā nostūrī Velsā.

Sāra un viņas tēvs ierodas mazajā pilsētiņā Bridžendā, kur pēdējo mēnešu laikā novērotas sērijveida jauniešu pašnāvības. Kamēr Sāras tēvs, pilsētas policists, cenšas atrisināt noslēpumaino pašnāvību mīklu, Sāra iemīlas vienā no pilsētiņas dumpīgajiem jauniešiem. Tas ir bezkompromisu stāsts, kas nostāda priekšplānā jūtīgu pusaudžu attiecības ar neziņā un neizpratnē esošiem vecākiem.

Stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem, kuri fiksēti Bridžendas reģionā, kas ir neliela kādreizējā ogļu raktuves province Velsā. Laikā no 2007. līdz 2012. gadam tika izdarītas 79 vēl aizvien neizskaidrojamas pašnāvības. Lielākā daļa upuru bija vietējie pusaudži, kuri izbeidza savu dzīvi, neatstājot nekādus pirmsnāves skaidrojumus. Dāņu dokumentālo filmu veidotājs Jepe Ronde sešus mēnešus sekoja Bridžendas pusaudžiem, balstot savu scenāriju uz apkārtējo dzīvesstāstiem. Filma ir uzņemta reālajā notikumu vietā.

Pieklusinātās krāsās Ronde uzbur mistisku un ievelkošu meža ainavu, atgādinot Deivida Linča mīklās ietītās "Twin Peaks" noskaņas. "Bridženda" ir Rondes debija spēlfilma, kas tika nominēta Roterdamas starptautiskā kinofestivāla balvai par labāko filmu.

Oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā. Ieteicams skatītājiem no 16 gadu vecuma.

Vēlāk zaru krakšķēšana aiz loga, virtuves dēļu čīkstēšana un uzbudinātās fantāzijas uzburtās ainas neļauj aizmigt līdz pat rītam! Pazīstamas sajūtas? Itāļu režisors Mateo Garone ("Gomorra") aicina jūs tās izbaudīt vēlreiz, ērtā kinoteātra krēslā, savā jaunākajā projektā "Baisās pasakas":

Kādas zemes karalis, ir baudījis visu, ko šī pasaule spēj piedāvāt, bet iemīlas kādas svešinieces balsī… Karaliene, kura izmisīgi vēlas bērnu, ir gatava uz visu, lai to ieņemtu - un vēlāk pasargātu, tādēļ piekrīt kādam tumšam darījumam… Vientuļš valdnieks-atraitnis cenšas izprecināt savu vienīgo meitu pret viņas gribu, bet saņem daudz vairāk, nekā bija iecerējis… Trīs stāsti, trīs pasakas, trīs mācības no trejdeviņām zemēm, kuru iemītnieki tik ļoti atgādina mūs pašus.

Par pamatu ņemot 17. gadsimta Neapoles galma dzejnieka Džambatista Bazila darbus un bagātīgi tos spēcinot ar paša fantāziju, dāsni piešķirtajiem 12 milj. eiro un Holivudas zvaigznēm Selmu Hajeku, Vinsentu Kaselu un Džonu C. Reiliju, filma apbur, pārsteidz un šokē! Krāšņas dekorācijas, izsmalcināti tērpi un elpu aizraujoši skati mijas ar režisora fantasmagoriskajām vīzijām un melno humoru. Skaistas, bet biedējošas, baisas, bet vilinošas - "Baisās pasakas" vēl ilgi paliks jūsu atmiņā, liekot tās pārlapot vēlreiz un vēlreiz. Filma piedalījās 2015. gada Kannu kinofestivāla konkursa skatē. Uzmanību - filmu neiesakām skatītājiem līdz 16 g.v.!

Skatieties "Baisās pasakas" no 11. decembra k/t "Splendid Palace", "Kino Bize", "Cafe Film Noir" un citur Latvijā!

Filmas treileris: youtu.be/txsN6e8-1yM.

"Pelnu sanatorijas" pirmizrāde gaidāma 2016. gada 21. janvārī. Filmas producents Roberts Vinovskis: "Lai arī "Pelnu sanatorijas" uzņemšana tika uzsākta pirms diviem gadiem, filmas tematika – karš, traumas, bailes no svešā, vardarbība un pāri visam – cilvēcības saglabāšana – tieši šobrīd ir ļoti aktuāla. Ir īstais brīdis kinematogrāfiski nopietnai vēsturiskai drāmai, kas rosina pārdomāt šos būtiskos jautājumus."

"Pelnu sanatorijas" scenārija autori ir Dāvis Sīmanis un Tabita Rudzāte. Stāsts ir izdomāts, taču vienlaikus balstīts reālos vēsturiskos notikumos Pirmā pasaules kara beigās – laikā, kad kara šausmas sagrāva apgaismības laikmetā izlolotās ilūzijas par racionālu un modernu pasauli un saprātīgu cilvēku tajā. Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai "ieviest kārtību". Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

"Filma radīta tāpēc, lai mēs neaizmirstu par savu cilvēcību. Vienlaikus šis stāsts ir atgādinājums par vien 100 gadus seniem notikumiem Latvijas teritorijā, patiesībā uz valsts tapšanas brīža fona. Es ceru, ka skatītājiem filma kļūs par viņu vēsturiskās atmiņas daļu bez liekiem izskaistinājumiem," saka filmas režisors Dāvis Sīmanis.

Galveno lomu – vācu kara ķirurgu – filmā spēlē vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess (Ulrich Matthes), viens no izcilākajiem mūsdienu vācu aktieriem. Ārpus Vācijas Matess pazīstams lielākoties no kinofilmām - tādām kā "Sakāve/Der Untergang", kurā aktieris atveidoja Gebelsu, un F. Šlēndorfa filmas "Devītā diena". Vācijā aktieris tiek ierindots arī nozīmīgāko teātra aktieru pirmajā pieciniekā, šogad viņš saņēmis galveno vācu kino un televīzijas balvu "Die Goldene Kamera" kā labākais aktieris.
Pārējās lomās: Pēteris Liepiņš, Leonīds Lencs, Agnese Cīrule, Dmitrijs Jaldovs u.c.

Kara ainas tika filmētas Ziemassvētku kauju muzejā Tīreļpurvā, tā ierakumos Pirmā Pasaules kara dalībnieku ādā iejutās liels skaits brīvprātīgo: "Man liekas, ka filmēšanas grupai bija īstā sajūta un izdevās uztvert un radīt kara atmosfēru," filmēšanos tranšejās atceras biedrības "Latviešu karavīrs" vadītājs Normunds Jērums.

Filmas režisors Dāvis Sīmanis veidojis vairākas starptautiski novērtētas dokumentālās filmas: "Pasaules skaņa" (2010), "Escaping Riga" (2014) un "Valkyrie Limited" (2009); viņš arī pazīstams kino teorētiķis, mākslas zinātņu doktors un docents Kultūras akadēmijā. Filmas radošajā grupā ir arī operators Andrejs Rudzāts, māksliniece Kristīne Jurjāne un komponists Andris Dzenītis.

"Studijai Lokomotīve" pēdējie gadi bijuši īpaši ražīgi – 2014. gada Nacionālajā kino festivālā
"Lielais Kristaps" studijā tapušās filmas saņēma septiņas balvas, savukārt sadarbībā ar ASV un Lietuvu tapušās filmas "Akmeņi manās kabatās" un "Spēlmanis" tika izvirzītas kā nacionālie pieteikumi attiecīgi no Latvijas un Lietuvas ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā Labākā ārzemju filma. "Studija Lokomotīve" producējusi arī tādas filmas kā Aika Karapetjana "Cilvēki tur" (2012) un "M.O.Ž." (2014), Viestura Kairiša "Pelikāns tuksnesī" (2014), u.c.

Filma tapusi ar Nacionālā Kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda un MEDIA fonda finansiālo atbalstu.

Filmas treileris: www.youtube.com/watch?v=DLCUCiTJv-o.

Projekta "Rainis ir" ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika animācijas darbnīca pamatskolniekiem, ko vadīja "Multenkulten" animatori Kristīna Ratniece un Ivars Šmits, un divas filmu darbnīcas vidusskolniekiem, ko vadīja režisori Juris Poškus un Dāvis Kaņepe. Profesionāļu vadībā skolēni apguva prasmes filmēšanā un uzņēma paši savas īsfilmas pēc Raiņa darbu motīviem. Dalība radošajās darbnīcās ir iespēja darboties kopā ar pieredzējušiem profesionāļiem un saprast, kā notiek filmas veidošanas process, apgūt filmēšanas pamatus, attīstīt scenārijus un nofilmēt savas īsfilmas. Radošajās darbnīcās iegūtās zināšanas jaunieši varēs izmantot turpmāk, darbojoties patstāvīgi, jo filmēšanai nepieciešamās tehnoloģijas mūsdienās ir plaši pieejamas.

Nacionālā Kino centra organizētajās darbnīcās piedalījās vairāk nekā 60 skolēnu, dalībnieku vidū bija ne tikai jaunieši no Rīgas, bet arī no Jelgavas, Suntažiem un Cēsīm. Nofilmētas 4 animācijas filmas un 17 videofilmas. Noslēgumā dalībniekus sveica talantīgā dziedātāja Taronuhi Hačjana jeb PYOR, kuras mūzika skan projekta dalībnieku uzņemtajā filmā "Balss un atbalss". Darbnīcu ietvaros uzņemtās filmas skatāmas "Rīgas kino" Youtube kanālā: www.youtube.com/channel/UCZ7NSFAgTGkSqeU7fUCbaFQ.

Ar projektu "Rainis ir" Nacionālais kino centrs turpina programmā Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta realizētā projekta "Rīgas kino" aizsāktās kinoizglītības aktivitātes bērniem un jauniešiem. Projektu īsteno Nacionālais kino centrs, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Konkursa noslēgumā īpaša žūrija kopīgā kontekstā vērtēja 31 projektu, un finansējums piešķirts 16 pilnmetrāžas projektiem – sešām spēlfilmām, astoņām dokumentālajām filmām un divām animācijas filmām, kuru ražošana sāksies 2016. gadā, bet pirmizrādes gaidāmas 2018. gadā.

Konkursa rezultāti tika paziņoti preses konferencē Kultūras ministrijā, tajā piedalījās Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma un ekspertu komisijas pārstāvji.

Finansējumu filmas ražošanai programmā "Latvijas filmām Latvijas simtgadei" saņem sešas spēlfilmas, starp tām ir gan latviešu literatūras ekranizācijas, gan vēsturiskas spēlfilmas, gan mūsdienu un nesenās pagātnes stāsti; vairākas filmas domātas bērnu, jauniešu un ģimenes auditorijai. Spēlfilmas Latvijas simtgadei uzņems režisori Varis Brasla, Gatis Šmits, Anna Viduleja, Dāvis Sīmanis, Ināra Kolmane un Madara Dišlere.

Dokumentālo filmu projektu konkurencē ražošanai atlasītas astoņas pilnmetrāžas filmas, tās veidos režisori Askolds Saulītis, brāļi Lauris un Raitis Ābeles, Kristīne Briede un Audrius Stonis, Ilona Brūvere, Dzintra Geka, Gints Grūbe, Kristīne Želve, Ivars Seleckis. Atbalstīti arī divi no četriem animācijas filmu projektiem, filmas Latvijas simtgadei uzņems režisori Roze Stiebra un Edmunds Jansons.

Visu konkursā atbalstīto projektu pieteikumi un informācija par konkursu sabiedrībai pieejami Nacionālā Kino centra virtuālajā platformā www.filmas.lv.

Programma "Latvijas filmām Latvijas simtgadei" uzsākta 2014. gadā, lai sekmētu Latvijas Republikas simtgadei veltītu augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu izveidi, aktualizējot Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas, stiprinot visplašākajā auditorijā izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību. Programmas mērķu īstenošanai tika organizētas vairākas projektu atlases kārtas, finansiāli atbalstot projektu attīstīšanas posmu un sagatavošanu ražošanai.

Projektu vērtēšanai tika izveidota īpaša ekspertu komisija – dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, režisors un pedagogs Pēteris Krilovs, kinozinātnieks Viktors Freibergs, Nacionālās kultūras padomes pārstāve Gundega Laiviņa, komponiste Lolita Ritmanis (ASV), kultūras mecenāts Boriss Teterevs un NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis. Preses konferencē Jānis Streičs slavēja žūrijas "eiropeisko uzvedību", bet Māra Zālīte uzsvēra, ka projektu vērtēšanas gaitā sajutusi Latvijas filmu nozares milzīgo potenciālu, savukārt Gundega Laiviņa atklāja, ka eksperti jau esot vienojušies kopā iet uz atbalstīto filmu pirmizrādēm 2018. gadā.

Otrais kinolektorijs, kas veltīts komēdijas žanram, notiks 11. decembrī plkst. 14.00 kinoteātrī "Splendid Palace". Pasākuma lektori - jaunais režisors Rūdolfs Anže, multimākslinieks Kirils Ēcis un leģendārais režisors Jānis Streičs.

Lektorijā interesentiem būs iespēja uzzināt visu par komēdijas žanru. Jaunie censoņi kopā ar latviešu leģendāro režisoru Jāni Streiču skaidros, kā mainījies žanrs no mēmā kino gadiem un pirmajiem komēdijas pionieriem, Bastera Kītona un Čārlija Čaplina, un to gegiem, kā arī no slapstick vārdu spēles komēdijām 30. gados līdz pirmajām parodijām un mūsdienu brutālā humora pērlēm. Streičs uzsver, ka "komēdija ir laba tikai tad, kad tā ir gudra un tikumīga. Un to vislabāk prot novērtēt skatītājs, jo šinī žanrā galvenais varonis darbojas ne jau uz ekrāna, bet sēž zālē un ir gudrāks un labāks nekā komēdijas varoņi."

Jānis Streičs ir saistījis savu likteni ar kino jau vairāk kā pusgadsimtu. Režisora mūža tēma viņa paša vārdiem ir ,,Latviešu nacionālais raksturs un tā pašizpausme uz ekrāna". Režisora filmās jaušams optimisma un dzīvesprieka caurstrāvojums, tamdēļ tās bieži vien tiek dēvētas par komēdijām, kam režisors galīgi nepiekrīt, lai gan šis žanrs viņam ir tuvs. Streičs to neuzskata par vieglo un seklo izklaidi - būtiska ir paša skatītāja pozīcija un nostāja. "Kino režijas lielākā māksla ir būt nevis savas filmas taisītājam, bet skatītājam," akcentē kino ekrāna meistars.

No novembra līdz martam četros lektorijos, iepazīstot četrus dažādus kino žanrus, būs iespēja apgūt kino vēstures un teorijas pamatus. Ar audiovizuālu prezentāciju un kino fragmentu palīdzību jaunie entuziasti un pieredzējuši profesionāļi skaidros, ar kādiem paņēmieniem kino veidotāji gan Latvijā, gan pasaulē uzņēmuši dažādu žanru ikoniskus kino šedevrus: spiegu trillerus, komēdijas, fantastikas un ģimenes filmas. Kā šie žanri veidojušies, no kādiem kultūras fenomeniem ietekmējušies un attīstījušies?

Lektorijus īpaši saistošus jauniešiem padarīs tas, ka tos kopīgi vadīs gan tādi Latvijā pazīstami kino nozares darbinieki kā Jānis Streičs un Armands Zvirbulis, gan arī jaunie kino entuziasti – topošie režisori, aktieri, mākslinieki un kino kritiķi.

Lektorijiem var pieteikties skolēnu grupas ar skolotājiem vai arī atsevišķi interesenti. Cena par 3 lektoriju apmeklējumu vienam skolēnam vai skatītājam – 12 EUR, savukārt skolotājam vai klases audzinātājam – bez maksas. Pieteikumus lektoriju cikla apmeklējumam rakstiet uz e-pastu: splendid@riga.lv.

Plašāka informācija par lektoriju saturu un ekspertiem pieejama mājas lapā: www.splendidpalace.lv.

Pirms starptautiski atzītās un komplimentiem bagātās padomju pasakas Šimkus sacīs ievadvārdus, kā arī koncertizpildījumā improvizēs filmas "Ausma" mūzikas tēmu. Filmas veidotāji sola arī citu radošās komandas pārstāvju klātbūtni un pārsteigumus vakara gaitā.

Spēlfilmai "Ausma" Šimkus komponēto mūziku ierakstījis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar pašu komponistu pie diriģenta pults – tas ir būtisks notikums gan Šimkus biogrāfijā, gan Latvijas kino vēsturē. "Komponēšanas process bija iedvesmas pārpilns, jo filmas kopējā noskaņa kaut kā īpaši rezonēja ar manu muzikālo domāšanu," vēsta Šimkus, uzsverot, ka sadarbība ar Lailu Pakalniņu un skaņu režisoru Anriju Krenbergu un viņu paustās norādes iztēli stimulēja, nevis ierobežoja.

Pakalniņas filmām mūzika nekad līdz šim nav speciāli komponēta un visbiežāk viņa savās filmās nav izmantojusi mūziku, savukārt Šimkus nekad līdz šim nebija komponējis mūziku spēlfilmai, ne arī stājies orķestra priekšā kā diriģents. Šādu ieskaņošanas māksliniecisko vērienu Latvijas filmas piedzīvo ārkārtīgi reti - Rīgas kinostudijā pēdējā filma, kurai mūzika ierakstīta ar orķestri, bija Arvīda Krieva spēlfilma "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987) ar Mārtiņa Brauna mūziku, savukārt Latvijas atjaunotās neatkarības laikos orķestris ierakstījis Artura Maskata mūziku Viestura Kairiša filmai "Pa ceļam aizejot" (2001).

Starptautiski atzinīgi ir novērtēts Šimkus veikums spēlfilmā "Ausma", ko savā recenzijā uzsver "The Hollywood Reporter" kinokritiķis Stīvens Daltons: "Vestarda Šimkus un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra greznais muzikālais pavadījums – gan tumšs un disharmonisks, gan līksms un triumfējošs – papildina filmas krāšņos uztveres slāņus."

Pakalniņas filma "Ausma" apspēlē arhetipisku stāstu no 20. gadsimta 30. gadu padomju mitoloģijas par Pavļiku Morozovu, kurš nodeva varas iestādēm savu tēvu, un Pavļiku par to nogalināja paša ģimene. Darbība notiek abstraktā sociālisma laiku kolhozā "Ausma", kur enerģisko pionieri nesauc Pavļiks, bet gan Jāni. Pakalniņa padomju didaktisko pasaku pārrada no jauna un izvērš pasakā, tomēr režisore piekodina, ka solītā pasaka būs skarba. Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja 18. novembrī Tallinas Starptautiskajā kinofestivālā "Black Nights", kur filmas operators Vojcehs Starons (Wojciech Staron) tika apbalvots par labāko operatora darbu.

Vairāk informācijas un biļešu iegāde - splendidpalace.lv.

Filmas tiks demonstrētas bez ieejas maksas sadarbībā ar Nīderlandes Karalistes vēstniecību.

Vakara sākumā plkst. 19.00 tiks demonstrēta Kenijas un Dienvidāfrikas kopražojuma filma "Mūsu dzīvesstāsti" (Stories of Our Lives), kas 2015. gadā Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā ieguva apbalvojumu par spēju attēlot kopienas spēku un izturību grūtos apstākļos.

Filmu veido pieci melnbalti stāsti, kas smalkā vienkāršībā un jutīgumā atklāj sarežģītos un bīstamos apstākļus, kādos tiek apspiestas LGBT tiesības Kenijā. Paralēli visur esošajam sabiedrības sociālajam un kultūras konservatīvismam, valsts likumdošana stigmatizē un nosoda ne-heteroseksuālās identitātes, kā rezultātā seksuālās identitātes jautājumi gandrīz pilnībā ir izslēgti no Kenijas kinematogrāfa. Filmas veidotāji ir Nairobi bāzēts anonīms mākslinieku kolektīvs, kas nav izpauduši savus vārdus, lai pasargātu sevi pret valsts un apkārtējo iespējamo atriebību. Filma "Mūsu dzīvesstāsti" ir ar mīlestību veidots darbs, kas dramatizē vairākus patiesos notikumos balstītus stāstus Kenijas apspiestajā LGBT kopienā. Tāpat to var uztvert kā drošsirdīgu centienu apkarot sabiedrības vairākuma neiecietības uzspiesto klusēšanu ar dzīvām pieredzēm.

Vakara turpinājumā plkst. 20.30 rādīs 2014. gada dokumentālo filmu "Ārkārtas komanda" (E-Team), kas Sandensas kinofestivālā ieguva balvu par labāko operatora darbu un tika nominēta galvenajai žūrijas balvai.

Kad valstīs, kuras vajā nežēlīgi diktatori, tiek pastrādāta ārkārtēja vardarbība, cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch nosūta uz šīm vietām Ārkārtas komandu. To veido īpaši izglītoti indivīdi, kuri nolīgti, lai dokumentētu kara noziegumus un ziņotu par tiem pārējai pasaulei. Lai atsegtu notiekošo darbību, režisori Ross Kaufmans un Keitija Ševiņjī dodas uz politiski nestabilo vidi Sīrijā un Lībijā, kur sprādzienu, ložu atstātie caurumi un nereģistrētās kapu vietas piedāvā neskaitāmas liecības koordinētajiem uzbrukumiem, ko veicis Bašars al Asads un iepriekš Muamars Kadafi. Veiktie noziegumi ir nežēlīgi un pārsvarā nav dokumentēti, tāpēc Ārkārtas komandas centieni iegūt informāciju par paveikto ir īpaši kritiski, lai arī mēs par tiem uzzinātu un starptautiskās krimināltiesas varētu tiesāt atbildīgās personas.

Filmas tiek demonstrētas Starptautiskās cilvēktiesību dienas ietvaros sadarbībā ar Nīderlandes Karalistes vēstniecību. Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā. Ieeja bez maksas.

Izrādē "Bellaccord" orķestris kopā ar Marisu Vētru aizvedīs klausītājus teatrālā ceļojumā uz trauksmaino un pārmaiņu skarto pēckara Rīgu, kur savas dziedoņa gaitas uzsāk jaunais Morics Blumbergs (vēlāk Mariss Vētra).

Koncertizrādes pamatā ir stāsti no izcilā latviešu tenora autobiogrāfiskās grāmatas "Rīga toreiz...", kurā viņš spilgti un personīgi dalās savās atmiņās par tā laika notikumiem un personībām – Latvijas valsts proklamēšanu, Latvijas Universitātes dibināšanu, Raiņa un Aspazijas atgriešanos Rīgā, iepazīšanos ar Jāzepu Vītolu, Frici Bārdu, Edvartu Virzu. Neiztikt arī bez stāstiem par pirmo mīlestību un vilšanos, un bez mūzikas – valšiem, fokstrotiem, Oskara Stroka tango un pašām skaistākajām dziesmām no Marisa Vētras un "Bellaccord" orķestra repertuāra.

"Bellaccord Tanzorchester" jeb "Bellaccord" orķestris ir jauna muzikāla vienība, kurā apvienojušies latviešu mūziķi, daudzu starptautisku konkursu un Lielās Mūzikas balvas laureāti, kurus vieno vēlme atdzīvināt sen piemirstu tradīciju – spēlēt Zelta laikmeta populārās mūzikas repertuāru augstvērtīgā akustiskā sniegumā.

Koncertizrādē dzirdēsim Nacionālā teātra aktieri un lieliskas baritona balss īpašnieku Juri Jopi, kurš iejutīsies Marisa Vētras lomā, vijolnieci Darju Smirnovu, pianistu Tomu Ostrovski. kontrabasisti Gintu Garūtu, perkusionistu un dziesmu instrumentāciju autoru Emīlu Zilbertu, kā arī izrādes idejas autoru - klarnetistu Egīlu Šēferu.

Mariss Vētra, īstajā vārdā Morics Blumbergs (1901—1965), bija latviešu populārās mūzikas un operas solists, kurš uzstājies Latvijas Nacionālajā operā, Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas operteātros, kā arī bijis rakstnieks. Lielu ievērību Vētra guva ar populāru dziesmu ierakstiem "Bellaccord Electro" skaņuplatēs.

Vairāk informācijas un biļešu iegāde - splendidpalace.lv.

Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā filma "Auni" bija iekļauta festivāla oficiālā konkursa programmā un saņēma starptautiskās žūrijas īpašo atzinību par "nevainojamu kinematogrāfisko redzējumu un režijas mākslu".

Brāļi Gumi un Kidi ir aitkopji, kas lepojas ar labākajiem ganāmpulkiem Islandē. Lai gan brāļus vieno nodarbošanās un viņu aitas – kopīgs sencis, abi nav runājuši jau gadu desmitiem. Kad Kidi ganāmpulks inficējas ar nāvējošu slimību, un valdība nolemj, ka visas aitas jāiznīcina, brāļiem jāpārvar nesaskaņas, lai novērstu katastrofu un glābtu savas saimniecības. Bruņojušies ar bisi un izdomu, Gumi un Kidi ir gatavi visam. Pieredzējušā dokumentālista Grimura Hakonarsona otrā spēlfilma ir sirsnīga traģikomēdija par cilvēkiem un auniem, kas ieguvusi Kannu kinofestivāla balvu "Un Certain Regard" programmā, kurā apkopoti festivāla neparastākie un oriģinālākie darbi.

Filma "Auni" ir ieguvusi vairāku festivālu galvenās godalgas, kā arī izvirzīta Eiropas Kinoakadēmijas galvenajai balvai par 2015. gada labāko filmu un nosūtīta uz "Oskara" balvai kā Islandes nominācija labākajai filmai ārzemju valodā. Filma tiek demonstrēta oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.

Piedalīsies filmas menedžere Zane Auškāpa un galvenais operators un mākslinieciskais producents Uģis Bērziņš. Muzeja vadītājas Rūtas Kārkliņas ievadvārdi.

Ikviens, kurš kaut reizi bijis Ziemeļblāzmas "Bērnu svētkos", ir šīs filmas varonis. Līdzās reportāžām no pēdējo gadu Bērnu svētkiem filma stāsta arī par šo svētku radītāju – Augusta Dombrovska un Martas Rinkas – neparasto un romantisko draudzību.

Filmā divdesmitā gadsimta sākums, kad 1908. gadā notika pirmie Ziemeļblāzmas Bērnu svētki, savijas ar divdesmit pirmā gadsimta sākumu, kad šī skaistā tradīcija vēl aizvien turpinās.

Augusta Dombrovska lomā – Vilis Daudziņš, Martas Rinkas lomā – Inga Tropa. Režisors Andris Bērziņš.

Ieeja: EUR 1,00.

Jau ziņots, ka Lailas Pakalniņas jaunākā spēlfilma "Ausma" pasaules pirmizrādi piedzīvoja 18. novembrī nupat notikušajā Tallinas starptautiskajā kinofestivālā "Melnās naktis / Black Nights", kas šogad pirmoreiz akreditēts pasaules kinofestivālu A klasē. Tas nozīmē spēcīgu konkurenci pasaules līmenī, un tādā par labāko operatora darbu balva tika piešķirta filmai "Ausma"; operators Vojteks Starons (Wojciech Staron).

Nacionālo pirmizrādi "Ausma" piedzīvoja 23. novembrī , kopš 24. novembra tā skatāma gan Rīgā (kinoteātros "Splendid Palace", "Kino Citadele", "Kino Bize"), gan Cēsīs, Talsos, Ventspilī un citur Latvijā; pie skatītājiem dodas arī režisore un citi filmas veidotāji. Piemēram, otrdien, 1. decembrī, Laila Pakalniņa tiekas ar "Ausmas" skatītājiem Valmierā, bet 7. decembrī Rīgā, kinoteātrī "Splendid Palace" notiks īpašs seanss ar filmas komponista Vestarda Šimkus dalību.

Zīmīga sakritība - Vojteks Starons ir operators arī poļu režisora Ježija Sladkovska filmai "Dons Žuans / Don Juan", kura nupat saņēmusi galveno balvu Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā IDFA, bet Latvijai vēl būtiskāks ir fakts, ka šajā Eiropas dokumentālistu Mekā žūrijas speciālbalvu labākajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai saņēma "Vides filmu studijā" producētais darbs Ukraiņu šerifi (režisors Romans Bondarčuks, producenti Uldis Cekulis un Darja Averčenko, Latvijas kopražojums ar Ukrainu un Vāciju). Latvija šādu panākumu prestižajā IDFA nav piedzīvojusi kopš 1988. gada, kad tur balvu saņēma Ivara Selecka klasiskā "Šķērsiela".

Filma "Ukraiņu" šerifi stāsta par nelielu ciematu Dienvidukrainā, kur traģikomisks policistu pāris Viktors un Volodja izšķir dzērāju kautiņus un meklē vistu zagļus, taču pasaules politiskā situācija un Krievijas-Ukrainas starptautiskās attiecības piešķir šai ikdienai nopietnu un trauksmainu fonu. Žūrijas pamatojumā, piešķirot balvu, teikts: "Šī filma ir fascinējošs, humorpilns un universāls kopienas portrets – mēģinājums pārvarēt ikdienas dzīves strīdus un pārpratumus un uzturēt mieru, saglabājot atjautību, pacietību un veselo saprātu." Savukārt kinorežisors Vitālijs Manskis raksturo: "Filma sākas ar stāstu par dažiem maziem cilvēkiem Ukrainas laukos, bet galu galā tā atspoguļo visas tautas cīņu vēsturiskos laikmeta griežos". (Turpinot fiksēt sakritības – Rīgā dzīvojošā Manska dokumentālā filma "Saules staros" savukārt saņēma divas balvas Tallinas festivālā).

Dokumentālās filmas "Ukraiņu šerifi" pirmizrāde Latvijā plānota 2016. gada februārī, Maidana uzvaras gadadienas laikā. Vairāk informācijas par filmu – mājaslapā www.ukrainiansheriffs.com.

Jāatzīmē, ka šogad Amsterdamas festivālā "Vides filmu studija" kārtējo reizi apliecināja savu izcilo profesionālo līmeni – IDFA vidēja garuma dokumentālo filmu konkursa programmai savukārt bija atlasīta režisora Uģa Oltes dokumentālā filma "Dubultie svešinieki", kas pirmizrādi Latvijā piedzīvoja oktobrī kā Rīgas starptautiskā kino festivāla atklāšanas filma.

Vakarā būs iespēja baudīt Pauela ikonisko filmu "Lūriķis" ("Peeping Tom", 1960), kas apspēlē kino kā perversu vērošanas izpausmi hičkokiski brutālā manierē. Pirms vairāk nekā 50 gadiem filma tika kritiķu izsvilpta un skatītāju gānīta - tā iznīcināja režisora karjeru pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem. Savukārt mūsdienās tā ir kļuvusi par kulta kinolenti, jo tieši Pauels ir režisors, kurš atļāvās pārkāpt kino robežas un šokēja vairāk kā Alfrēds Hičkoks. Pirms filmas kino un literatūras zinātnieka Viktora Freiberga ievadlekcija.

Pauela veikums vēsta par Marku Luisu, kurš dzīvo viens un strādā kino studijā, kā arī naktīs piepelnās, uzņemot pikantas sieviešu fotogrāfijas. Viņš arī uzņem filmu par bailēm, nogalinot nezināmas sievietes un filmējot viņu reakciju nāves laikā. Marks sadraudzējas ar apakšējā stāva kaimiņieni Helēnu, kurai neskaidri stāsta par savu filmu. Ziņkārības vadīta, Helēna Marka dzīvoklī noskatās viņa filmēto materiālu, taču Marks viņu pieķer. Kino zinātnieks Viktors Freibergs komentē filmu: "Vai tā joprojām spējīga šokēt auditoriju, jāspriež skatītājiem pašiem, taču uzskatīt, ka filma stāsta par slepkavu-maniaku nozīmētu ignorēt tās dziļāko jēgu."

Maikls Pauels savā daiļradē līdzīgi kā Hičkoks izgaismo cilvēka tumšākās dziņas un zemapziņas krāterus, tomēr Pauels atkāpjas vairākus soļus tālāk no realitātes un reālpsiholoģijas nekā viņa tautietis. Pauels radījis alternatīvu kino valodu 40. un 50. gadu britu kinematogrāfā. Filmās Dzīvības un nāves jautājums (1946), Sarkanās kurpītes (1948) un Hofmaņa pasakas (1951) jaušama barokāli salta estētika, un tās tiek risinātas pasakai līdzīgos vēstījumos, iedvesmojoties no gotisko pasaku meistara Ernesta Teodora Hofmaņa. Tādi klasiķi kā Mārtins Skorsēze, Džordžs Romero un arī Frānsiss Fords Kopola atzinuši britu režisora stilistisko ietekmi savos darbos.

Viktors Freibergs pauž, ka "kino skatīšanās process bieži tiek pielīdzināts vuārismam – mums sagādā baudu ieskatīties varoņu intīmajā dzīvē, vērot viņu pārdzīvojumus vai ciešanas. No šāda skatupunkta raugoties, Pauela filmas galvenais varonis var tikt traktēts kā kino skatītāja metafora, līdz ar to jautājums, vai viņš ir noziedznieks vai savas iekāres "nevainīgs" upuris, zaudē jebkādu jēgu." Britu režisora tuvs draugs Mārtins Skorsēze sacījis, ka Lūriķis un Federiko Fellīni 8½ pasaka visu par kino radīšanu un par filmas attiecībām ar skatītāju, kā arī preparē kino ambivalento objektivitāti un subjektivitāti. "Lūriķis ataino kino mākslas agresiju, arī kameras vardarbīgo dabu," pauž Skorsēze.

Kinolektoriju "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt", kas šoreiz notiek jau 11. reizi, rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri Splendid Palace un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Programmas ietvaros, aicinot skatītāju dziļāk izzināt kino vēsturi, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un nozīmīgiem darbiem, sešus trešdienu vakarus būs iespēja iepazīt Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Roselīni un Larsa fon Trīra daiļradi.

Pilna kinolektoriju programma: splendidpalace.lv un kinoteātra sociālajos tīklos, kā arī kinomuzejs.lv. Ieeja: 4,50 EUR.

Nākamais kinolektorija vakars notiks 9. decembrī ar itāļu režisora Roberto Roselīni "road movie" žanra filmu "Ceļojums uz Itāliju" ("Viaggio in Italia", 1954) ar Ingrīdu Bergmani galvenajā lomā un kinokritiķes Dairas Āboliņas ievadlekciju.

Svētdien, 29. novembrī pl. 19.00 piedāvājam lielisku iespēju noskatīties filmu "Ausma" kopā ar Lailu Pakalniņu, kā arī saņemt režisores atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Lailas Pakalniņas filma "Ausma" ir melnbalts stāsts par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē, stāsts, kurā caur vienas ģimenes traģēdiju tiek attēlota propagandas un agresīvas sistēmas ietekme uz cilvēkiem kopumā. Filmas centrā ir Latvijas vidē adaptēts padomju laika stāsts par Pavļiku Morozovu, kurš tā saucamo ideālu vārdā nodod savu tēvu, bet tēvs, atriebības vadīts, nodod savu dēlu.

Diemžēl "Ausma" nav filma par pagātni, jo totalitāra režīma vēlme pārvērst cilvēkus par liela mehānisma mazām skrūvītēm aizvien vēl šķiet mūžīga – tai nav robežu ne laikā, ne telpā. Uzsverot tēmas aktualitāti arī mūsdienās, režisore norāda, ka filmā "Mēs spēlējāmies ar enerģiju un caur tās koncentrāciju kadrā brīdinām skatītājus, cik svarīgi ir neļauties manipulācijai un nepazaudēt sevi."

"Ja cilvēks, noskatījies šo filmu, jūtas apjucis, tad tieši tas ir tas, ko es varētu vēlēties," par gaidāmo skatītāju reakciju spriež Laila Pakalniņa. "Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka filmai ir jārodas vai nu no sāpēm, vai nu no prieka. Taču "Ausma" ir īpaši traka filma – nezināju, ka sāpes un prieks var būt tik vienlaicīgi. Kā nomirt un piedzimt uzreiz."

Filmas "Ausma" pirmizrāde kinoteātrī "Kino Bize" piektdien, 27. novembrī plkst. 19.00, bet svētdien, 29. novembrī plkst. 19.00 filmas seanss, tikšanās un sarunas ar režisori Lailu Pakalniņu.

Biļešu maksa: 4,50 Eur; skolniekiem, studentiem, pensionāriem 3,50 EUR.

Mēs esam nākuši, lai spārdītu pakaļas un kožļātu gumiju, bet mums ir beigusies kožļājamā gumija… Sekojot mūsu mīļāko kinofestivālu piemēram, vēlamies turpināt skatīties paši un piedāvāt jums klasiku uz lielā ekrāna, un kas gan tumšā, aukstā, drēgnā un vēlā novembra vakarā var būt labāks par Džona Kārpentera labāko filmu "Radījums" (The Thing) uz lielā ekrāna?

Turklāt šis būs vienīgais kinofestivāla "Spektrs" seanss ar pilnvērtīgu prezentāciju - no Kinoblogeri.lv redaktora un bloga KinoKults.lv autora Sergeja Timoņina un režisora/scenāriju autora/kinomāna Roberta Kuļenko! Kā arī īpašs konkurss, balvas, Kāpentera filmu treileri uz lielā ekrāna un citi labumi - pasākums, kuru nedrīkst laist garām nekādā gadījumā!

Par "The Thing" vispār nekas nav jāstāsta, bet tomēr - spēcīgā Kārpentera režija, izcilie specefektu guru Roba Botina praktiskie efekti un Enio Morikones mūzika padara šo par vienu no visu laiku spraigākajām filmām. "Radījumam" šogad aprit 33 gadi, bet spriedze, atmosfēra un specefekti joprojām paliek nepārspēti!

Biļetes var iegādāties: www.forumcinemas.lv/Event/301757/.

Kā nomirt un piedzimt uzreiz… Tā par savu jaunāko spēlfilmu "Ausma" saka režisore Laila Pakalniņa. 23. novembrī, kinoteātrī "Splendid Palace", "Ausma" piedzīvo nacionālo pirmizrādi, bet jau no 24. novembra filma dosies pie skatītājiem Rīgā, Jēkabpilī, Cēsīs, Talsos, Valmierā, Ventspilī un citur Latvijā.

Latvijas/Polijas/Igaunijas kopražojuma spēlfilma "Ausma" vēsta par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē – padomju laikā, kad tā saucamo ideālu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja orientierus. Dēls nodeva tēvu, bet tēvs – dēlu.

"Ausma" ir paškritisks skatījums uz sabiedrību, kurā dzīvi nosaka politiska ideoloģija vai fanātisma izpausmes. Šī nav filma par vēsturi vai filma, kas tiecas uzrunāt tikai šauru festivālu gardēžu loku. "Ausma" vistiešākajā veidā iedod rokās spoguli skatītājam, liekot izvērtēt savu laiku, valsti un sevi pašu. Ausma ir laiks, kad sajaucas gaisma ar tumsu un tāpēc šī ir arī filma par cerību. Ar vēlmi modināt, ne baidīt.

Lailas Pakalniņas filmas ir biežs viesis gan spēlfilmu, gan dokumentālo filmu festivālu programmās un starptautiskajā arēnā tās ir ieguvušas savu atpazīstamību un sekotāju loku. Tomēr tiem, kas savulaik jau iepazinuši režisori un izveidojuši savu priekšstatu par viņas rokrakstu, "Ausma" varbūt sagādās pārsteigumus ar savu dinamiku. Jo šī ir cita Laila Pakalniņa, kas iedvesmojusies no Sergeja Eizenšteina nepabeigtās filmas Tērču pļavas sižeta un radījusi savu – 2015. gada - padomju laiku pasakas variantu.

Liela loma filmas atmosfēras radīšanā ir ne vien lieliskajam poļu operatora Vojteka Starona darbam (Wojciech Staron) un montāžas režisora Kaspara Kallasa (Kaspar Kallas, Igaunija) ieguldījumam, bet arī filmas mūzikai - Vestarda Šimkus debijai filmu komponista lomā. Un, protams, lieliskajam vadošo aktieru ansamblim - Vilim Daudziņam, Andrim Keišam, Viktoram Zborovskim (Wiktor Zborowski, Polija), Lienai Šmukstei, Rūdolfam Plēpim, Ģirtam Krūmiņam.

Filmas veidošanā piedalījušies arī gandrīz 900 masu skatu dalībnieki no Kurzemes pilsētām un ciemiem, kā arī plašs dzīvnieku ansamblis – zirgi, suņi, vistas, žurkas, gliemeži u.c. kustīgi un mazāk kustīgi aktieri. Par to, kā tapusi filma un kas par to sakāms pašiem veidotājiem, iespējams uzzināt, ieskatoties avīzē AUSMA, kas pieejama filmas demonstrēšanas vietās.

Skatītājiem sagatavots vēl kāds pārsteigums - gaidot savu filmas "Ausma" seansu, Rīgā iespējams iegriezties kafejnīcā Tinto un nobaudīt tur īpaši radīto kafiju "Ausma"!

Filmas veidotāji aicina visus piedalīties arī foto konkursā, uzņemot foto par tēmu "Ausma" un līdz 30. novembrim nosūtot to uz e pastu filmausma@gmail.com. Vizuāli un idejiski iespaidīgākie foto tiks publicēti filmas "Ausma" Facebook profilā - filmausma, bet labāko fotogrāfiju autori saņems ielūgumus uz filmas seansiem.

Rīgā filma skatāma kinoteātros "Splendid Palace", "Kino Citadele", "Kino Bize".

Pirms pāris gadiem filmu ražotājs "Kodak" pavēstīja pasaulei, ka pārtrauks celuloīda filmu ražošanu, jo kino nozari ir pārņēmušas digitālās tehnoloģijas. Tas bija liels un skaļš paziņojums, kas nozares pārstāvjiem rosināja pārdomas par mediju, kas, iespējams, tiešām pieder aizgājušajam laikam, pagājušā gadsimta kino eksperimentiem, vēsturiskajiem kino arhīviem, kas paliks guļam savā laika kapsulā nevienam vairs nevajadzīgi un praktiski nelietojami.

Lai nu kā, ir kāda mākslinieku un kinorežisoru grupa, kuri šo ziņu neuztvēra sentimentāli, bet gan ar lielu neizpratni un sašutumu, jo viņiem celuloīds ir vienīgais formāts, ar kādu viņi vispār strādā. "Formāts, kas viņiem nav un nebūs miris!" Iespējams, ka "Kodak" ar šo ziņu tikai izspēlēja labu mārketinga triku, bet, iespējams, ka pieprasījums patiešām ir gana liels, jo dažus mēnešus vēlāk globālajā tīmeklī parādījās ziņa, ka "Kodak" turpina celuloīda ražošanu un visi tie, kam šis formāts ir nozīmīgs, varēs to lietot arī turpmāk.

Kas īsti ir šie autori, kas nevar iztikt bez celuloīda un kas ir būtiskākais, kas šo mediju atšķir no digitālajiem medijiem? Uz šo jautājumu vislabāk atbild eksperimentālā kino žanra pārstāvji - entuziastu pulciņš vairākās pasaules valstīs, kas kino uztver kā paplašinātu mediju, kam analogie mediji un celuloīds ir apzināti lietots materiāls, kam kino skatīšanās un veidošana ir fizikāls, bioķīmisks un filosofisks process. Kino kā apziņu paplašinošs piedzīvojums.

No 28. novembra kinoteātrī "Kino Bize" būs skatāma vēl nebijusi kino filmu programma, kas skatītājus iepazīstinās ne tikai ar analogā kino specifiku un tā pārstāvjiem mūsdienās, bet tieksies paplašināt kino skatīšanās robežas, sniedzot ieskatu eksperimentālā kino žanrā, kas nav vairs tikai kā izbijusi lappuse divdesmitā gadsimta sākuma avangarda kino vēsturē. Tas ir zināms arī kā augošs kino žanrs, kas pārliecinoši definē savu vietu, balansējot starp pasaules mākslas telpām un avangarda kinoteātriem. Tas ir kino, kas atsaucas uz šo aizgājušo laiku, pārcilājot vecos kino arhīvus ("found footage"), piešķirot tiem jaunu nozīmi. Tas ir kino, kas vienmēr runās par nāvi, par patiesību un tās meklējumiem, par netveramību, par bailēm, par atmiņām un zemapziņu. Tas ir kino, kurš ir jāpiedzīvo un par kuru ir jādomā.

Kino programmas ietvaros būs skatāmas īsmetrāžas un atsevišķas pilnmetrāžas eksperimentālās filmas. Ievadrunu sniegs programmas veidotāja Ieva Balode. Turpmāk būs iespēja arī tikties ar dažiem no filmu veidotājiem klātienē.

Programmas atklāšana ar kino skatīšanos, sarunām un vīna glāzi notiks 28. novembrī plkst. 19.00. Biļetes: 3,50 EUR. Studentiem, skolniekiem, senioriem 2,50 EUR.