Apstiprina īpaši jūtīgas jūras statusu Baltijas jūrai

Sarma Kočāne, Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste, 09.12.2005., 18:39

Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) 24.asamblejas laikā akceptēts IMO Jūras Vides komitejas pieņemtais lēmums par īpaši jūtīgas jūras teritorijas statusa (PSSA) apstiprināšanu Baltijas jūrai.

Līdz šim tāds statuss ticis noteikts Rietumeiropas ūdeņiem, Toresa šaurumam, Lielajam Barjeru rifam, Kanāriju salu rajonam, Galapagu arhipelāgam un citām, pavisam 10 jūras teritorijām. Pret īpašā statusa piešķiršanu Baltijas jūrai iebilda tikai Krievijas pārstāvji.

Lai īpašo statusu realizētu, Baltijas jūras valstu darba grupa ir izstrādājusi un iesniegusi IMO Jūras Vides komitejai saistīto aizsardzības pasākumu paketi. Tajā paredzēts sakārtot kuģu satiksmi Baltijas jūrā, nosakot jaunas un labojot esošās satiksmes sadales shēmas. Īpaši norādīts, ka Gotlandes salas rajonā kuģiem ar iegrimi virs 12 metriem jāizmanto dziļūdens kuģu ceļi.

Vienlaicīgi ar īpaši jūtīga jūras teritorijas statusa noteikšanu Baltijas jūrai, asamblejā tika atzīts, ka līdzšinējā kārtība PSSA statusa noteikšanai nav racionāla. IMO dalībvalstu pārstāvji lēma veikt grozījumus IMO vadlīnijās par PSSA statusa noteikšanu un piešķiršanu, paredzot, ka turpmāk PSSA tiks apstiprināts tikai kopā ar saistīto aizsardzības pasākumu paketi.

"Lemjot par īpašo statusu kādam reģionam, jau pašā sākumā jābūt atbildēm uz trim galvenajiem jautājumiem – kādēļ tas nepieciešams, kas ar to tiks iegūts un kā to panākt," skaidro Latvijas Jūras administrācijas (JA) direktors Ansis Zeltiņš.

IMO asamblejā tika spriests par jaunas konvencijas izstrādāšanu par veco kuģu utilizēšanu (sagriešanu), lai novērstu dažādu bīstamu materiālu, piemēram azbesta, kā arī ķīmisko atkritumu nonākšanu vidē.

Tika izskatīts arī jautājums par IMO dalībvalstu brīvprātīgo auditēšanas sistēmu, lai izvērtētu, kā katrā no valstīm tiek pildītas dažādas IMO konvencijas un citi "instrumenti" kuģošanas un vides drošības garantēšanai. A. Zeltiņš uzskata, ka dalībvalstis ir ieinteresētas auditēšanas sistēmas ieviešanā, jo, saņemot pozitīvus audita rezultātus, konkrētai valstij varētu būt augstāks reitings, kas nodrošinātu labākas iespējas ar kuģošanu saistītā biznesa jomās.