Kultūras portāls HC.LV: Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba/zinas/latvijas-kulturas-koledzas-nakotne/?rss=1/ Sabiedrība un tās aktivitātes lv 2005-2018, HC.LV HC.LV 60 http://www.hc.lv/inc/baners/hclv_baner_small.gif Kultūras portāls HC.LV http://www.hc.lv/ Kultūras portāls HC.LV Wed, 25 Apr 2018 11:51:30 +0300 2 3 4 5 6 "Lielais dzintars" un LSO kopīgi veidos 2016. gada programmu Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Wed, 30 Dec 2015 15:49:00 +0200 Kultūras portāls HC.LV Gada izskaņā SIA "Lielais Dzintars" un VSIA "Liepājas simfoniskais orķestris" noslēguši sadarbības līgumu par koncertdarbības nodrošināšanu Liepājas koncertzālē 2016. gadā.

"Lielais dzintars" un LSO kopīgi veidos 2016. gada programmuParakstot līgumu, koncertzāles vadītāja Baiba Bože uzsver: "Sadarbības līguma noslēgšana tikai vēlreiz norāda jau vairākkārt teikto – Liepājas koncertzāle reģionu kontekstā ir unikāla, jo mums ir pašiem savs profesionālais orķestris, ar kuru kopā tiek veidots koncertzāles pamata saturiskais piedāvājums, tādēļ abpusēja sadarbība ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Esam gandarīti, ka organizāciju savstarpējās attiecības ir ne tikai kā telpu nomniekam ar iznomātāju, bet arī kā līdzvērtīgiem partneriem mākslinieciskos jautājumos."

"Šajā gadā ir notikušas lielas un labas lietas Liepājas Simfoniskā orķestra dzīvē. 2015. gads ir tiešām vēsturisks pagrieziena punkts mūsu darbībā." – uz notikumiem aizvadītā gada šķērsgriezumā atskatās LSO valdes loceklis Uldis Lipskis.

Viņš turpina: "Orķestris šobrīd ir pilnībā ievācies jaunajā mājvietā – koncertzālē "Lielais dzintars". Pateicoties kultūras ministres Daces Melbārdes atbalstam, ir iegādāti jauni, augstas klases mūzikas instrumenti. Arī jaunās mājas mums ļoti patīk, tās ir ērtas un elegantas, un nama saimnieki Baibas Božes vadībā ir profesionāli partneri – kā saimnieciskā, tā mākslinieciskā ziņā. Esam noslēguši jaunu vienošanos ar SIA "Lielais Dzintars" par kopīgu sadarbību mākslinieciski augstvērtīgu koncertu rīkošanā 2016. gadā, uzskatu, ka mūsu sadarbībai ir milzīgs potenciāls. Nams ir labās rokās."

Sadarbības nodrošināšanai SIA "Lielais Dzintars" ieguldīs daļu no Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursa mērķprogrammā "Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos" piešķirtā finansējuma.

]]>
"Eco Lead" pauž gatavību jau janvārī nodarbināt cilvēkus Kalnciemā Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Tue, 29 Dec 2015 17:38:23 +0200 Kultūras portāls HC.LV SIA "Eco Lead" valdes priekšsēdētājs Jurijs Harlamovs pauž gatavību jau janvāra sākumā ķerties pie projekta īstenošanas Kalnciema rūpnieciskajā teritorijā. Saskaņā ar "Eco Lead" plāniem, svina rūpnīcas izbūves darbi tiktu paveikti gada laikā, un jau 2017.gadā rūpnīca varētu sākt darbību.

"Eco Lead" Atgādinām, ka SIA "Eco Lead" plānoja jau 2016.gada sākumā Kalnciema rūpnieciskajā zonā (Jelgavas ielā 21) atklāt rūpnīcu, kurā pārstrādātu līdz 15 000 tonnas akumulatoru gadā, saražojot 8 700 tonnu svina. Uzņēmēji šajā projektā plāno ieguldīt 8,5 miljonus eiro. Rūpnīcā plānots nodarbināt 42 darbinieku. Šobrīd, līdz ar ieilgušajiem tiesu darbiem, plānotie termiņi tika pagarināti.

"Mēs plānojam pildīt iepriekš doto solījumu, ka rūpnīcas izbūves un labiekārtošanas darbos tiks nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Jā, mēs izraudzīsimies profesionālus būvniekus, taču apgrūtināsim viņus ar prasību izmantot vietējo darba spēku ikvienā pozīcijā, kurā tas būs iespējams," precizē Jurijs Harlamovs.

"Esmu runājies ar vietējiem iedzīvotājiem. Teju ikvienam ir pazīstams kāds, kurš šobrīd Kalnciemā ir bez darba, vai arī saņem nesamērīgi mazu atalgojumu. Neapmierināti ir arī tie, kas ik dienu spiesti doties strādāt uz Rīgu, Jelgavu vai Jūrmalu, jo tad lielu daļu no nopelnītā ir jātērē par ceļu," stāsta Jurijs Harlamovs.

"Iepriekš, uzrunājot iedzīvotājus, solījām, ka arī jaunatklātajā rūpnīcā centīsimies nodarbināt pēc iespējas vairāk vietējos cilvēkus. Dažus speciālistus mums, iespējams, nāksies ievest ne tikai no citas Latvijas pilsētas, bet varbūt pat no ārzemēm, jo Latvijā, diemžēl, trūkst svina pārstrādes speciālisti. Taču mūsu plānos ir nevis cilvēkus pārvadāt no vienas pilsētas uz otru, bet drīzāk īrēt viņiem dzīvokli turpat Kalnciemā, tādējādi papildināt jau tā irstošo cilvēku skaitu Kalnciemā," informē Jurijs Harlamovs.

Jurijs Harlamovs vēl atturas teikt, kā uzņēmums rīkosies gadījumā, ja kāds no Kalnciema iedzīvotājiem tomēr pārsūdzēs Jelgavas Administratīvas rajona tiesas lēmumu pilnībā noraidīt dažu Kalnciema iedzīvotāju iesniegto prasību apturēt Jelgavas novada domes lēmumu par svina rūpnīcas celšanu Kalnciema rūpnieciskajā teritorijā.

Atgādinām, ka Jelgavas Administratīvas rajona tiesa pēc vairāku meneši ilgstošas tiesvedības ir pilnībā noraidījusi Kalnciema iedzīvotāju (Žannas Ņečiporukas, Ivana Ņečiporuka, Gaļinas Bušmanes, Tatjanas Daņilovas, Antoņinas Zelčas, Andreja Tračuma, Aigara Suktera, Sergeja Hramčenko, Valentīnas Amirovas) un Vides aizsardzības kluba prasību atcelt Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma par nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide Kalnciemā.

"Mēs jau tiesvedībā it kā neesam iesaistīti, jo iedzīvotāji tiesājas nevis ar SIA "Eco Lead", bet gan ar Jelgavas novada domi, taču galvenie cietēji esam mēs," norāda Jurijs Harlamovs.

Jurijs Harlamovs jau iepriekš pauda nožēlu, ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, apstrīdamā lēmuma darbība tiek apturēta līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. "Tas ir neizprotami, ka ikviens cilvēks ar savu vēršanos tiesā var uz nenoteiktu apturēt lēmumu, kurš domē pieņemts nobalsojot tautas ievēlēto priekšstāvju vairākumam. Žēl, ka tos līdzekļus, kurus mēs būtu varējuši novirzīt savai peļņai, arī nodokļiem, prēmijām, kā arī Kalnciemā jau ieplānotajiem sociālajiem projektiem, tagad nāksies novirzīt tiesvedībai un dīkstāves zaudējumu segšanai," marta sākumā žēlojas Jurijs Harlamovs.

"Par Kalnciema drošību esmu pārliecināts! Tāpēc jau mēs ieguldām tik lielu naudu šajā ražotnē, lai tā būtu atbilstoša visiem drošības standartiem. Lielākā daļa no šiem nepieciešamajiem miljoniem ir ieguldījumi nevis ražošanās procesā, bet ekoloģijas vajadzībām, tai skaitā filtri, attīrīšana, specializētās iekārtas," norāda Jurijs Harlamovs.

Jurijs Harlamovs uzskata, kā šāda akumulatorus pārstrādājoša rūpnīcā Latvijā ir ļoti nepieciešama. "Šobrīd oficiāli utilizētos akumulatorus pārstrādā uzņēmumi Lietuvā un Igaunijā, bet tikmēr Latvijā plaukst nelegāla un vidi ļoti apdraudošā "mājas pārstāde", kad akumulatora svins tiek pārkausēts teju vai mājas krāsniņā, bet svina lietņi vēlāk nodoti metāllūžņos. Tur tad neviens nekontrolē ne izmešus, ne to, kur un kā tiek noliets akumulatoros esošais šķidrums," rūpnīcas nepieciešamību Kalnciemā skaidro Jurijs Harlamovs.

]]>
Vai e-cigaretes var inficēt jūsu datoru ar ļaunprogrammatūru? Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Mon, 28 Dec 2015 12:18:26 +0200 Kultūras portāls HC.LV Tam varētu būt grūti noticēt, - bet tieciet vai nē, šis stāsts, patiesībā, ceļo pa emuārtelpu. The Guardian pat ir publicējis par to stāstu.

Atsaucoties uz vairākiem šobrīd populāriem tehnoloģiju un veipošanas emuāriem, ir pamatots risks, ka daži "Ķīnā ražoti e-cigarešu lādētāji tiek atsūtīti ar iekodētu ļaunprogrammatūru". Teorētiski, ierīču pieslēgšana jūsu datoram varētu kļūt bīstama, jo tas pakļautu jūsu datoru inficēšanās riskam.

Protams, šī nav pirmā reize, kad mēs izdzirdam par šāda veida problēmu ar USB ierīcēm. Tik tiešām, ir atrodami daži pārbaudīti ziņojumi par produktiem, kas tika atsūtīti ar iebūvētiem vīrusiem – bet vai šīs baumas par e-cigaretēm ir patiesas? vai pastāv kāds ticams pierādījums šiem apgalvojumiem, vai tā ir tikai viena no tēmām par ko rakstīt elektronisko cigarešu nišā?

No kurienes uzradās šis stāsts?

Atzīšu, ka sākumā biju visai skeptiski noskaņots, kad lasīju šo stāstu. Patiesībā, par to es izlasīju The Guardian mājaslapā, turklāt daudzi izteicieni likās dīvaini.

Pirmkārt, The Guardian publicēja "sociālo ziņu lapā Reddit" rakstu, kas izskatījās pēc sākotnējā stāsta avota – kas, manuprāt, man atvēra acis. Reddit būtībā ir kā sociālo tīklu vietne, kas darbojas līdzīgi, kā forums, kur cilvēki var veidot diskusijas. Lai nu kā, es sekoju pa pēdām un beidzot atradu sākotnējo ziņojumu. Izrādās, ka kāds Reddit bija publicējis rakstu, ka kāda liela korporācija saskārās ar, tā saukto "datu drošības pārkāpumu", pateicoties ļaunprogrammatūras infekcijai un, ka inficēšanās avots, kā izsekots bija lēts, "Ķīnā ražots" lādētājs, kuru nesen iegādājās uzņēmuma izpilddirektors.

Būtībā tāds ir šis stāsts. Jūs varat arī pats izlasīt oficiālo Reddit rakstu šeit: 
www.reddit.com/r/talesfromtechsupport/comments/2mkmlm/the_boss_has_malware_again/.

Tā kā esam apskatījuši šī stāsta izcelsmi, man ir jāatzīstas, ka pastāv vēl dažas lietas no, kurām mums ir jāuzmanās.

1… Šis stāsts nekur NAV apstiprināts

Ciktāl man ir zināms, tehniski, šis stāsts nav bijis apstiprināts. Kā mums zināms, šis varēja būt kārtējais izjokošanas raksts. Es nesaku, kas tas nevarēja notikt – bet, ka mēs vienkārši nevaram zināt. Jebkurš varēja izdomāt šādu stāstu. Svarīgi ir, ka mēs paturam to prātā, lai varētu saprātīgi aplūkot informāciju.

2… Daudzi emuāri ir paņēmuši šo stāstu un darbojas ar to – tomēr nepievieno nekādu papildus informāciju.

Esmu pats izlasījis dažādus emuāru stāstus par šo tēmu un nepārtraukti es redzu to pašu informāciju. Daudzi emuāri norāda The Guardian kā oficiālo stāsta avotu. Tikai daži raksti norāda saiti uz oriģinālo Reddit ierakstu.

Būšu pavisam godīgs – domāju, ka daudziem rakstniekiem vienkārši vajag kādu interesantu tēmu, par ko rakstīt, tādēļ tie atrada arī šo stāstu. Nevēlos būt skeptisks, un nesaku, ka mums nevajadzētu uzmanīties, - bet es arī saku, ka pastāv liela iespējamība, ka šis stāsts ir pārlieku dramatizēts daudzos tehnoloģiju emuāros, cenšoties iegūt vairāk skatījumu un publicēt kaut ko, kas ieinteresētu viņu lasītājus.

3… Paturiet prātā, ka e-cigaretes pats par sevi ir strīdīgs jautājums – un nav brīnums, ka emuāru rakstītāji meklē jaunus stāstus par tām

Kad iet runa par e-cigaretēm, atzīšos, ka dažreiz ir grūti atrast "jaunus" jaunumus – lai gan es šaubos, ka šis kvalificējas.

Vai tās ir lielas ziņas? Jā tās ir... JA stāsts ir patiess. Bet tas ir arī viss – mēs, patiesi nezinām vai tam ticēt vai nē.

Kopsavilkums

Nobeigumā, svarīgi ir atcerēties, ka mēs esam tikai iegavēji uzmanoties no tā, ko mēs pērkam. Kas attiecas uz elektroniskajām cigaretēm, labāk iztērēt naudu par zīmoliem, kuriem mēs varam uzticēties. Šīs ierīces ne tikai tiek pieslēgtas pie mūsu datoriem, bet arī mēs tās liekam mutē un tās iztvaicē e-šķidrumu mūsu plaušās. Mums ir jābūt uzmanīgiem un jāpērk tikai tie produktu, par, kuriem mēs esam pārliecināti, ka tie nenodarīs mums nekādu ļaunumu. Uzticība ir galvenā problēma, runājot par veipošanu.

Taču, jāsaka, ka es vēl aiz projām uz šo stāstu skatos skeptiski. Tāda lieta noteikti varēja notikt. Patiesībā, tas iespējams pat kādā brīdī notiks, ja tas vēl nav noticis.

Vai es domāju, ka ir pamats celt paniku? Nē. Vai mums tā dēļ ir jāpārstāj ražot e-cigaretes? Noteikti nē.
Vai mums gudri ir jāizvēlas produkti un jāpārliecinās, ka mēs pērkam no tiem zīmoliem, kuriem varam droši uzticēties? JĀ –bez šaubām.

]]>
Dāvanu saiņošanas paradumi Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Wed, 23 Dec 2015 12:20:02 +0200 Kultūras portāls HC.LV Gaidot Ziemassvētkus, dāvanu iesaiņošana ikgadēji kļūst par vienu no svarīgākajiem un arī laikietilpīgākajiem pirmssvētku darbiem.

Dāvanu saiņošanas paradumiKā liecina tirdzniecības centra "Origo" veiktās aptaujas rezultāti, 53% iedzīvotāju dāvanas saiņo paši, veltot tam īpašu uzmanību, vai iegādājas dāvanu maisiņu vai kasti (25% aptaujāto).

Tirdzniecības centra "Origo" veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa aptaujāto izvēlas dāvanas saiņot saviem spēkiem. Sievietes visbiežāk izvēlas saiņot dāvanas pašas vai izmantot gatavus dāvanu maisiņus. Lai gan arī liela daļa vīriešu saiņo dāvanas paši, tomēr aptauja rāda, ka visbiežākā izvēle ir dāvanu pasniegt neiesaiņotu. Vīrieši arī biežāk nekā sievietes izvēlas dāvanas saiņošanu uzticēt speciālistiem veikalos vai dāvanu saiņošanas servisos.

"Pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki meklē dāvanas, gādā mielastu un citādi gatavojas svētkiem, laika trūkums mēdz pārsteigt negaidīti. Atrodoties pašā pilsētas centrā un transporta krustpunktā, redzam, ka cilvēki ērtības dēļ un taupot savu laiku aizvien biežāk dāvanas sarūpē pa ceļam, dodoties ikdienas gaitās. Likumsakarīgi, ka arī pieprasījums pēc dāvanu saiņošanas, kas ietaupa laiku un noņem no pleciem daļu ar svētkiem saistīto rūpju, kļūst aizvien lielāks. Tādēļ jau tradicionāli pirms svētkiem piedāvājam iesaiņot dāvanas bez maksas tepat uz vietas," stāsta tirdzniecības centra "Origo" vadītājs Aleksandrs Ņemirovskis.
Tomēr, ja laika ir pietiekami un esi ieplānojis saiņot visas iegādātās dāvanas patstāvīgi, t/c "Origo" konsultējoties ar dāvanu dekoratoriem, ir apkopojis piecas tipiskākās kļūdas, ko pieļaujam saiņojot dāvanas, un sniedz padomus, kā no tām izvairīties.

  1. Nepiemērotas virsmas izvēle dāvanu saiņošanai. Dažkārt, lai varētu veiklāk darboties ar lieliem iesaiņojamā papīra gabaliem, izvēlamies saiņot dāvanas gultā, dīvānā vai uz grīdas. Lai arī ir iegūts zināms plašums, dīvāna, gultas, vai arī grīdas (ja to klāj paklājs) virsmas būs pārāk mīkstas precīzai dāvanu iesaiņošanai. Šādā veidā saiņojot dāvanas, grūtības sagādās precīzu ieloču izveidošana un būs lielāka iespēja nejauši sabojāt iesaiņojamo papīru. Tādēļ dāvanu saiņošanai ieteicams atbrīvot lielāku galdu, vai arī to darīt uz grīdas, galvenais jāpārliecinās, lai izvēlētā virsma būtu cieta un līdzena.
  2. Vienpusējās līmlentes izmantošana. Lai arī vienpusējā līmlente ir caurspīdīga, tā tomēr ir pamanāma un neizskatās tik glīti uzlīmēta iesaiņojuma virspusē. Tādēļ labāk lietot abpusējo līmlenti, ko var līmēt zem iesaiņojamā papīra, lai tā nebūtu redzama. Turklāt darboties ar divpusējo līmlenti būs ērtāk un tā ietaupīsi pat nedaudz laika, jo abpusēja līmlente ir biezāka un atrast tās galu līmlentes rullī būs vieglāk un ērtāk.
  3. Nepareizi piegriezts iesaiņojamais papīrs. Uz dāvanu iesaiņošanu var attiecināt plaši zināmo teicienu – labāk septiņas reizes nomērīt un vienu - nogriezt. Itin bieži gadās, ka, saiņojot dāvanu, ir gadījies nogriezt tādu iesaiņojamā papīra gabalu, kas ir par mazu un to nevar aptīt apkārt visai dāvanai. Visai bieži šo kļūdu labo, stiķējot un veidojot ielāpus tām vietām, kurām dāvanu papīrs ir bijis par īsu. Diemžēl šādi ielāpi ir pamanāmi un rada iespaidu, ka dāvana ir saiņota kā pagadās, pēdējā brīdī un par to nav īsti padomāts. Tādēļ labāk iesaiņojamo papīru nogriezt ar rezervi, nepieciešamības gadījumā to apgriežot pēc tam. No pārpalikumiem savukārt varēs izveidot atsevišķus dekorus – dāvanas birku, papīra rozetes, pušķus u.c.
  4. Neparastas formas dāvanu iesaiņošana. Lielākas pūles dāvinātājiem sagādā tādu dāvanu iesaiņošana, kurām ir neparasta, neregulāra forma. Vai nu dāvinātājs uzreiz var noprast, kas slēpjas zem iesaiņojuma, vai arī lielas grūtības un laika patēriņu sagādā pienācīga dāvanas ietīšana tā, lai tā izskatītos pieņemami, nevis pēc saburzītas papīra čupas. Visvienkāršāk to risināt piemeklējot atbilstoša izmēra kastīti vai iepakojumu, kurā dāvanu ievietot, pēc tam to iesaiņojot tradicionālā veidā.
  5. Dāvanas apgriešana augšpēdus. Viena maza, bet nozīmīga kļūda, kuru itin bieži pieļauj dāvanu saiņotāji, ir iesaiņojamā papīra savienojuma vietu atstāšana dāvanas augšpusē, kas neizskatās glīti, it īpaši gadījumos, kad tiek izmantota vienpusējā līmlente. No tā izvairīties ir pavisam vienkārši – iesaiņojot dāvana ir jāapgriež otrādi – ar augšpusi uz leju. Šādi locījumu un savienojumu vietas atradīsies apakšā un nebūs redzamas, dāvanas augšpusi atstājot līdzenu.

Aptauja veikta t/c "Origo" sociālo mediju vietnēs, un kopumā uz to atbildējuši 1791 interneta lietotāji, no kuriem lielāko daļu jeb 1336 atbilžu ir sniegušas  sievietes.

]]>
Ziemassvētku tradīcijas visapkārt zemeslodei Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Wed, 23 Dec 2015 12:10:27 +0200 Kultūras portāls HC.LV Ziemassvētku vakars allaž bijis apvīts tradīcijām, ticējumiem un nostāstiem. Lai kurā pasaules malā atrastos, būsiet pārsteigti, cik daudz tradīciju mums kopīgas un cik atsevišķas var šķist savdabīgas. Lai svētku vakarā jebkurā pasaules malā justos kā mājās, "Latvia Tours" apkopojis Ziemassvētku tradīcijas visapkārt zemeslodei.

Ziemassvētku puzuri"Nedaudz tuvāk iepazīstot Ziemassvētku tradīcijas aiz mūsu robežām, atklājas, ka nemaz tik atšķirīgi neesam. Mums tik zināmā bluķa vilkšana izrādās jau kopš viduslaikiem ir tradicionāla Skandināvijas valstīs. Arī šobrīd šī tradīcija daudzviet sastopama un atšķiras vien niansēs, piemēram, Francijā un Beļģijā Ziemassvētku bluķis ir pagatavots ēdams," stāsta vienas no lielākajām tūrisma aģentūrām Latvijā "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša.

Francija

Tā pat kā mums, arī francūžiem ir Ziemassvētku bluķis, taču atšķirībā no mūsu ozolkoka bluķa, Francijā tas pagatavots ēdams. Šāds bluķis tiek veidots kā rulete jeb rollbiskvīts, kas pārliets ar šokolādes glazūru un izrotāts ar marcipāna rūķīšu un sēņu figūriņām. Saldais bluķis, iespējams, izskaidrojams ar vēl kādu saldu franču tradīciju. Līdzīgi kā latviešu ticējumā par 9 ēdieniem svētku galdā, atsevišķās Francijas daļās tradīcija pieprasa galdā celt 13 dažādus desertus. Visi deserti ir izgatavoti no dažādiem augļiem, riekstiem un smalkmaizītēm.

Tā kā ziema Francijā nav tik barga, Ziemassvētku vakarā bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko Tēvs Noels tur ielicis.

Čehija

Čehijas savdabīgākā tradīcija nedaudz atgādina mūsu vainaga mešanu ozolā vasaras saulgriežos. Ziemassvētku vakarā neprecētās čehu sievietes, metot kurpi pār plecu mājas pagalmā, var pārliecināties, vai nākamais gads vainagosies laulībā. Ja kurpe nokrītot vērsta ar purngalu pret mājas durvīm, tas nozīmē, ka tuvākajā laikā pie dāmas ieradīsies precinieks.

Savukārt Ziemassvētku vakarā egle tiek novietota atsevišķā telpā no tās, kurā tiek vakariņots. Kad paēsts, atskan zvana skaņas, kas bērnus aicina skriet pie eglītes un raudzīt, kādas dāvanas atstājis mazais Jēzus.

Grieķija

Ziemassvētku vakarā grieķu bērni, īpaši zēni, dodas no mājas uz māju un dzied kalandas (dziesmas). Dziedot bērni spēlē bungas un trijstūri un bieži vien tiem līdzi rokās ir arī kuģa modelītis ar zelta elementiem- tas ir sens grieķu simbols.  Par skaistu dziedāšanu bērni var saņemt naudu, saldumus, riekstus un žāvētas vīģes.

Lai gan eglītes rotāšana ir populāra arī Grieķijā, krietni senāka tradīcija ir katrā mājā pie griestiem piekārta sekla koka bļoda, uz kuras koka krusts aptīts ar bazilika zariņu. Koka bļodā nedaudz ieliets svētais ūdens, lai glabātu bazilika zariņu dzīvu un svaigu. Reizi dienā kāds no ģimenes locekļiem, visbiežāk māte, ar šo bazilika zariņu apsmidzina istabas ar svēto ūdeni, lai atbaidītu ļaunos garus, kas pēc grieķu ticējumiem cilvēkiem spējīgi nodarīt ko sliktu 12 dienu periodā no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai.

Meksika

Meksikāņu bērniem par Ziemassvētku dāvanām jāpacīnās pašiem. Bērniem, lai tiktu pie dāvanām, aizsietām acīm un garu nūju rokās, jāaizsniedz liela, spilgti izkrāsota figūra, saukta par pinatu. To piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem, tad bērnus aicina to nokratīt zemē. Pinatu bieži rotā kā bumbu ar septiņām virsotnēm ap to. Katra stara virsotne simbolizē "septiņus nāves grēkus".

Vēl viena tradīcija Zvaigznes dienā paredz ēst "Trīs karaļu kūku". Tā ir īpaša kūka, kurā iecepta neliela Jēzus figūriņa. Tas, kuram trāpās kūkas gabaliņš ar figūriņu, tiek iecelts par Jēzus krustvecāku.

Anglija

Anglijā bērni tic, ka Ziemassvētku dāvanas Santa Klauss atstāj zeķēs vai spilvendrānās. Parasti tās tiek piekārtas pie kamīna vai virs bērnu gultiņām Ziemassvētku vakarā, lai Santa Klauss tās varētu piepildīt ar saldumiem un dāvanām. Tā pat pirms gulētiešanas bērni uz galda atstāj pīrāgus un brendiju Santa Klausam un burkānus viņa ziemeļbriežiem. Bērni tic, ka Santa Klauss ierodas ar lidojošām ziemeļbriežu vadītam kamanām.

Somija

Somi uzskata, ka Santa Klauss jeb Ziemassvētku vecītis dzīvo Somijas ziemeļu daļā Korvatunturi (Lapzemē), uz ziemeļiem no polārā loka. Cilvēki no visas pasaules sūta vēstules Santa Klausam un dodas apskatīt īsto Ziemassvētku zemi Somijā. Cauru gadu Ziemassvētku vecīša īsto mājvietu uz Rovananieme Ziemassvētku parku apskatīt dodas tūristi no visas pasaules.

Līdzīgi kā lielākajā daļā valstu, īpaša tradīcija saistīta ar svētku maltīti. Tradicionālais svētku deserts ir rīsu pudiņš ar plūmju ievārījumu, kurā paslēpta viena mandele. Tas, kurš atrod mandeli, būšot laimīgs visu Jauno gadu.

Šveice

Liela daļa Šveices tradīciju līdzīgas kaimiņvalstu – Vācijas un Austrijas. Taču viena no interesantajām atšķirībām ir tā, ka Šveicē Ziemassvētku dāvanas var atnest ne tikai Santa Klauss, bet arī mazais Jēzus un trīs karaļi.

Ziemassvētkos īpaši populāri ir pirkt un gatavot dažādus cepumus, turklāt katrai kārtīgai Šveices ģimenei ir sava īpašā cepumu recepte. Svētkos iecienīts arī kulinārais siera brīnums jeb fondjū.

]]>
10 padomi tosta teikšanai gadu mijā Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Wed, 23 Dec 2015 12:02:59 +0200 Kultūras portāls HC.LV Ziemassvētki un Jaunais gads visbiežāk tiek svinēti arī darba kolektīvos, gadu mijas svētkus pārvēršot korporatīvā ballītē.

Foto: PantherMedia/ScanpixDaudziem uzņēmumiem tā ir kā kopīga atskatīšanās uz aizvadīto gadu un tā sasniegumiem, kā arī jaunu mērķu noteikšana jaunajam gadam. Visbiežāk neiztrūkstošs ballītes elements ir tosti.

"Korporatīvajās ballītēs tosti mēdz būt visdažādākie. Tie var būt ļoti nopietni un cieši saistīti ar nopietniem uzņēmuma nākotnes plāniem, tomēr biežāk tie mēdz būt sirsnīgi un nepiespiesti, tā nošķirot "oficiālās runas" ballītes sākuma daļā no tostiem, kas nereti turpinās visa vakara gaitā. Tostu saturs – cik tie sirsnīgi, apcerīgi vai jautri – parasti izriet no korporatīvās ballītes kopējā scenārija un stila, taču vislabāk – lai tosts ir īss un kodolīgs, līdzīgs teicam, ko teica mūsu valsts prezidents brīdi pēc apstiprināšanas amatā," stāsta banketu servisa "Banketērija" un izklaides un atpūtas vietu tīkla "Klondaika" mārketinga direktors Aleksejs Krivcuns.

Dažādie tostu stili pierāda, ka katrā kolektīvā ir savs komunikācijas un uzvedības stils. Tāpēc banketu serviss "Banketērija" un izklaides un atpūtas vietu tīkls "Klondaika" ir apkopojis labākos ieteikumus, ko ņemt vērā, ja darba ballītē darbiniekiem nepieciešams teikt tostu.

  1. Esi lakonisks. Tostu saka ar paceltām glāzēm, tāpēc cilvēki gaida, ka tosts būs kā vēlējums, kaut kas īss un konkrēts, pēc kura var turpināt ēst, dzert un sarunāties. Tāpēc, sakot tostu, vēlams iekļauties, augstākais, trijās minūtēs.
  2. Nesarežģī. Lai gan, protams, tostu saturs var būt ļoti dažāds, nevajag stāstīt sarežģītas lietas. Arī par nopietniem jautājumiem vēlams runāt viegli. Cilvēki ballītē ir atslābuši, un nopietni, dziļdomīgi vēstījumi var palikt nesaprasti.
  3. Esi sirsnīgs. Viens no tosta teikšanas uzdevumiem ir gādāt par ballītes atmosfēru. Līdz ar to tosta teicējam ir lielas iespējas noteikt ballītes kopējo toni. Tāpēc nav tik būtiski censties būt perfektam. Labāk būt nesamākslotam, sirsnīgam un cilvēcīgam.
  4. Esi konkrēts. Vispārīgas lietas nereti mēdz auditoriju iemidzināt. Tāpēc esiet konkrēts! Ja vēlaties akcentēt kādu darba ikdienas situāciju, labāk sākumā to dramatizējiet caur kādu visiem zināmu mazāk patīkamu notikumu, tad īsi pasakiet savus personīgos emocionālos pārdzīvojumus un finalizējiet ar to, kā kolēģiem iesaistoties, situācija tika izlabota. Visi notikumu atcerēsies, un katrs sajutīsies vajadzīgs un piederīgs kolektīvā, kurā katrs gals ir nevis beigas, bet sākums kaut kam jaunam.
  5. Pārsteidz. Ikvienā kolektīvā ir cilvēki, kuri parasti paliek aizkadrā. Izcel viņus. Lai atzinība svētkos tiek arī tiem cilvēkiem, kuri uzņēmumā ir kā skrūvīte un kuru ikdiena parasti paiet bez starmešiem un fanfarām.
  6. Uzsver panākumus. Tosts nav īstais brīdis, lai kavētos gada atskatā. Taču tas ir piemērots brīdis, lai atzītu un izceltu galvenos panākumus. Bet esi īss. Netērē tam vairāk kā vienu minūti.
  7. Izvairies no pesimisma. Pat, ja uzņēmumam klājas grūti, nevajag svētku pasākumā to izcelt. Var, protams, atzīt, ka situācija ir sarežģīta, taču labāk to darīt ar optimistisku pieeju, tā vairojot arī pārējos uzņēmuma darbiniekus optimismu, kas jau ir ceļš uz uzvaru.
  8. Jokos esi oriģināls. Var, protams, izmantot dažādas spēles un viktorīnas, lai uzlabotu vispārējo jautrības līmeni. Taču labāk būt oriģinālam, kaut vai noraksturojot katru aizvadītā gada mēnesi vienā teikumā. Taču te noteikti vēlreiz jāatceras – runājiet īsi.
  9. Atceries par kolēģu ģimenēm. Ja darba ballītē viesojas arī darbinieku ģimenes locekļi, atcerieties pateikties viņiem, jo visbiežāk tieši viņi ir tie, kas mājās izjūt visus darbinieku darba dzīves panākumus un neveiksmes.
  10. Tosta saturs. Katrs tosts uzdod toni nākamajam tostam, tāpēc atcerieties – no ikviena jūsu tosta būs atkarīga kopējā ballītes atmosfēra, pacilātības un prieka sajūta, ka arī tas ar kādu enerģijas un optimisma lādiņu darba kolektīvs uzsāks jauno gadu.
]]>
Raimonds Vējonis un viņa kundze Iveta Vējone - Latvijas Nacionālās operas un baleta patroni Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Fri, 11 Dec 2015 15:31:01 +0200 Kultūras portāls HC.LV 10. decembrī pēc Johana Štrausa operetes "Sikspārnis" pirmizrādes Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un viņa kundze Iveta Vējone paziņoja, ka kļuvuši par Latvijas Nacionālās operas un baleta patroniem.

Raimonds Vējonis un viņa kundze Iveta Vējone"Latvijas Nacionālā opera un balets ir Rīgas un visas Latvijas pērle augstās mākslinieciskās kvalitātes dēļ. Vēlos pateikt paldies visiem, kas ik dienu strādā, lai tiktu radītas un īstenotas idejas, padarot šo namu par operas un baleta templi. Latvijas Nacionālā opera un balets spēj piedāvāt skatītājiem gan zelta klasiku, gan inovatīvus un modernus iestudējumus, uzvedumus visām paaudzēm. Varam lepoties, ka latviešu operas un baleta mākslinieki uzstājas uz labākajām skatuvēm visā pasaulē. Atsaucoties uzaicinājumam, mēs ar kundzi esam piekrituši kļūt par Latvijas Nacionālās operas un baleta patroniem. Sniegsim atbalstu, lai Latvijas Nacionālā opera un balets attīstītos un tās vārds izskanētu plaši pasaulē. Lai dzirdot vārdus "Rīga" un "Latvija", ikvienam nāktu prātā mūsu Baltais nams un tā augstais mākslinieciskais līmenis," saka Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

"Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izvēle kļūt par operas patronu un viņa kundzes Ivetas Vējones izvēle kļūt par baleta patronesi piešķir īpašu nozīmīgumu Latvijas Nacionālās operas un baleta statusam.

Uzskatām to par lielu pagodinājumu un atbalstu nozīmīgākajai Latvijas kultūras institūcijai," atzīst Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, kurš prezidentam pasniedza simbolisku dāvanu - diriģenta zizli, bet prezidenta kundzei – ziedus.

]]>
 Nosauc "Platīna pele 2015" ieguvējus Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 03 Dec 2015 19:47:37 +0200 Kultūras portāls HC.LV Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 17.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e–skolotājs.

 Nosauc "Platīna pele 2015" ieguvējusLaureāti saņēma prestižo nozares balvu "Platīna pele 2015", kā arī speciālbalvas. Konferences galvenie partneri ir "Lattelecom", ""Latvijas Mobilais Telefons" un "Microsoft Latvia".

LIKTA gadskārtējam konkursam "Platīna pele 2015" šogad tika iesniegti 48 pieteikumi piecās pamatkategorijās. Labākos IKT projektus vērtēja neatkarīga žūrija, kuras sastāvā bija gan nozares, gan valsts pārvaldes un mediju eksperti, balsojumā iesaistījās arī sabiedrība.

"IKT nozares speciālistu darba rezultātā sabiedrība ir ieguvusi daudzus jaunus, vajadzīgus un interesantus pakalpojumus. Nominācijās šogad plaši iezīmējas dažādu pārstāvēto risinājumu spektrs, apliecinot, ka IKT nozares speciālistiem ir zināšanas un spēja attīstīt dažādu uzņēmējdarbības nozaru konkurētspēju, pielietojot digitālos risinājumus. Turklāt veiksmīgi un sabiedrībā plaši izmantoti IKT risinājumi un e–pakalpojumi ir arī viens no veidiem, kā praktiskās lietošanas ceļā sabiedrība var uzlabot savas e–prasmes un izprast digitālo risinājumu integrācijas plašās iespējas," stāsta LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

""Platīna pele" ir laba nozares tradīcija, jo parāda gada interesantākos projektus gan no IT izstrādātāju, gan lietotāju skatpunkta. Konkursam iesniegtie projekti iezīmē arī tendences un daudzveidīgās iespējas, kā tehnoloģijas palīdz darbā un sadzīvē. Piemēram, "Meditec" izstrādātā mobilā lietotne "HealthPoint" ļauj neatliekamās palīdzības mediķiem automātiski saņemt informāciju par palīdzības izsaucēja atrašanās vietu, kas var būt kritiski svarīgi nelaimes gadījumos vai citās situācijās, kad cietušā spēja sazināties vai noteikt savu atrašanās vietu ir ierobežota", saka "Microsoft Latvia" vadītājs Ēriks Eglītis.

"Konkursa "Platīna pele" laiks tradicionāli ir brīdis, kad IKT nozare var palepoties ar gada labākajiem, inovatīvākajiem un veiksmīgākajiem risinājumiem un IT sistēmām, kas pozitīvi mainījušas iestāžu, organizāciju un arī iedzīvotāju ikdienu. Tomēr tik pat būtiski ir arī visa gada garumā apzināt un mērķtiecīgi skaidrot sabiedrībai ieguvumus, ko konkursam nominētās sistēmas un citi, līdz konkursam nenonākušie risinājumi, devuši sabiedrībai kopumā un gala lietotājiem individuāli. Un tas nav stāsts par tehnoloģijām, bet gan stāsts par dzīves kvalitāti, ko šīs tehnoloģijas nodrošinājušas mums katram. Uzskatu, ka 2016.gadā lielākais IKT nozares izaicinājums nav vēl modernāku, lietojamības ziņā ērtāku vai inovatīvāku risinājumu radīšana, bet gan IKT nozares reputācijas atgūšana," uzsver VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Kategorijās "E–pārvaldes risinājumi, E–pakalpojumi sabiedrībai" balvu "Platīna pele 2015" saņēma risinājums "Elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa" (EANG), ko izstrādāja AS "Exigen Services Latvia" pēc Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma. EANG aizstāj papīra algas grāmatiņas, pilnībā izslēdzot tās no aprites. Šo VID e–pakalpojumu izmanto ikviens darba ņēmējs un darba devējs Latvijā.

Kategorijā "Risinājumi biznesam" balvu "Platīna pele 2015" saņēma SIA "Lursoft IT" risinājums "Klientu portfeļa API playground". Tas ļauj ikvienam pārlūkā izmēģināt visas Klientu portfeļa monitoringa API iespējas un atvieglot integrācijas izstrādes procesu.

Kategorijā "Mobilās lietotnes" par uzvarētāju atzīta mobilā lietotne Kadastrs.lv – "Kadastrs Tavā kabatā", ko pēc Valsts zemes dienesta pasūtījuma izstrādāja SIA "Visma Consulting". Lietotne padarījusi kadastra datus pieejamākus – paplašināts publiski pieejamais datu un informācijas apjoms.

Par veiksmīgāko eParaksta integrācijas risinājumu atzīts AS "RIX Technologies" izstrādātais projekts "Dokumentu un satura pārvaldības risinājums Namejs". Risinājums ir dokumentu un satura pārvaldības sistēma, kurā vienlaikus vienā vidē var strādāt vairākas organizācijas un iestādes.

Par labāko e–skolotāju tika atzīts Auces vidusskolas informātikas skolotājs un direktora vietnieks IT jautājumos Frids Sarcevičs. Viņš skolai veltījis visu savu darba mūžu un pieredzi – apmācījis vairākus tūkstošus skolēnu un skolotāju, Latvijā un ārvalstīs ir novadījis vairākus simtus IT seminārus un kursus, kā arī radījis jaunus IT resursus ar nozīmīgu mērķi – attīstīt lietotāju e–prasmes un uzlabot Latvijas izglītības sistēmu kopumā.

Šīs kategorijas partneris – Sabiedrība "Tilde" – labākajam e–skolotājam piešķirs naudas prēmiju; prēmijas fonds ir 2 000 EUR (ietverot nodokļus).

Savu speciālbalvu labākajam e–skolotājam piešķīra UNESCO Latvija Nacionālā komisija, apbalvojot Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas informātikas skolotāju un laborantu Māri Purviņu.

Tika piešķirtas vēl vairākas speciālbalvas. "Lattelecom" savu speciālbalvu par efektīvāko e–vides risinājumu biznesam pasniedza Valsts zemes dienestam par mobilo lietotni kadastrs.lv – "Kadastrs tavā kabatā!" Juris Gulbis, "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs: "Izveidojot šo mobilos lietotni, Valsts zemes dienests būtiski uzlabojis pieejamību informācijai par nekustamo īpašumu. Svarīgākais, ka kadastra informācija tagad ir pieejama jebkurā vietā un ērtā veidā visur, kur ir internets. Tas ir būtisks ieguvums kā nozares profesionāļiem, tā arī jebkuram cilvēkam. Ar šīs lietotnes izveidi Valsts zemes dienests veicina pozitīvu tendenci – valstij pieejamās informācijas un datu bāzu pieejamību."

LMT speciālbalvu saņēma AS "RIX Technologies" izstrādātais projekts mobilā lietotne "Rundale Palace". Tā piedāvā izzināt Rundāles pili no Aizspogulijas, kas ir kā alternatīvs skats uz 12 pils interjeriem ar tās direktora Imanta Lancmaņa video stāstījumu. Juris Binde, LMT prezidents: "Rundāles pils muzejs" sadarbībā ar "Rix Technologies" ir izveidojuši aizraujošu multimediju gidu Rundāles pils apskatei, pilnā mērā izmantojot viedo tehnoloģiju sniegtās iespējas un apzinoties sabiedrības pieprasījumu pēc mobilā satura – informācijas pieejamības īstajā vietā un īstajā laikā. Tieši tāpēc "Rundale Palace" mobilā lietotne ir kļuvusi par tik populāru rīku starp muzeja apmeklētājiem, bagātinot muzeja apskates pieredzi. Esmu gandarīts LMT speciālbalvu – planšetdatoru – pasniegt Rundāles pils muzejam un novēlu neapstāties pie sasniegtā, palīdzot mūsu valsts kultūrai un vēsturei kļūt tuvākai, pazīstamākai un saprotamākai ikvienam interesentam."

"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras" (LTRK) speciālbalvu saņēma SIA "Mērniecības datu centrs" izstrādātais projekts biznesa risinājumu kategorijā – "Topogrāfija.lv". "Uzņēmuma produkts – dažādas kartes, kas pieejamas tīmeklī, kas sākotnēji plānots šauram lietotāju lokam, kļuvis par pieprasītu un lietotu produktu arī uzņēmēju vidū, veicinot pieeju kvalitatīvai un noderīgai informācijai, kas palīdz uzņēmumiem attīstīties. Produkts ar daudzpakāpju ietekmi!" saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) speciālbalvu saņēma SIA "Cube Systems" izstrādātais projekts biznesa risinājumu kategorijā – "LG Electronics pārdošanas uzdevumu pārvaldības sistēma". Risinājums ir specializēts vadības rīks LG Electronics pārdošanas speciālistu resursu plānošanai, darba uzdevumu izveidei, izpildei un automatizētai izpildes datu apkopošanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālbalvu saņēma Uzņēmumu reģistra (UR) izstrādātais projekts "Atvērtie dati". Projekta mērķis – padarīt juridisko personu reģistrācijas datus pieejamus ikvienam, turklāt – bez maksas. UR internetā publicējis atvērto datu failu saprotamā un strukturētā veidā.

Portāla "Delfi.lv" simpātiju balvas, ko noteica portāla lasītāju balsojums, kategorijā "Labākais e–skolotājs" saņēma Frids Sarcevičs, kategorijā "Mobilās lietotnes" – lietotne Kadastrs.lv, kategorijā "Risinājumi biznesam" – "LG Electronics pārdošanas speciālistu uzdevumu pārvaldības sistēma", kategorijās "E–pārvaldes risinājumi, E–pakalpojumi sabiedrībai" – "Izpildu lietu reģistra elektronisko izsoļu vietne", kategorijā "Veiksmīgākais eParaksta integrācijas risinājums" – "Informācijas sistēma JUNDA". Elektronisko izsoļu vietne ir valsts informācijas sistēma, ko uztur Tiesu administrācija, un tā domāta zvērinātu tiesu izpildītāju un maksātnespējas procesa administratoru rīkoto izsoļu nodrošināšanai. Savukārt Informācijas sistēma JUNDA ir pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratoriju informācijas sistēma.

Konferences galvenie partneri ir SIA "Lattelecom", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "Microsoft Latvia" un partneris VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Balvas "Platīna Pele 2015" partneri ir LVRTC un sabiedrība "TILDE". Galvenais informatīvais partneris – portāls Delfi.lv un partneri: ziņu aģentūra "LETA", tehnoloģiju portāls Kursors.lv, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

]]>
"Bērnu universitāte" dodas uz Latvijas skolām Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 03 Dec 2015 19:34:12 +0200 Kultūras portāls HC.LV "Mammamuntetiem.lv" "Bērnu universitāte" ar izbraukuma nodarbību "Swedbank naudas studijas bērniem" dodas uz Latvijas skolām, lai izglītotu sākumskolas skolēnus par naudu un tās vērtību, ietverot tēmas par ģimenes budžetu, nodokļiem un preču cenu veidošanos.

"Bērnu universitāte"Piektdien, 4. decembrī, "Bērnu universitāte" viesosies Ogres 1. vidusskolā, lai skolēniem palīdzētu apgūt jaunas zināšanas un rast izpratni par preces un pakalpojumu cenu veidošanos.

Nodarbība "Swedbank naudas studijas bērniem" ir radīta ar mērķi veidot izpratni par finansēm, to nepieciešamību, pelnīšanu un gudru tērēšanu. Nodarbības vada izglītības programmas "Iespējamā misija" absolventi Agnese Slišāne un Kristaps Auzāns. "Ikdienā, dodoties uz veikalu, mēs nedomājam par to, kādi procesi tiek veikti un kāds darbs ieguldīts, lai, piemēram, saldējums nonāktu veikalu plauktos. Atšķirībā no bērniem mums, pieaugušajiem, tas šķiet pašsaprotami, tomēr ļoti svarīgi to izskaidrot arī bērniem. Izprotot cilveka darbu un līdzekļus, kuri tiek ieguldīti, esošās zināšanas tiek paceltas apziņas līmeni," norāda "Bērnu universitātes" pasniedzēja Agnese Slišāne.

Mācot bērniem par preces vērtību, pasniedzēji vecākiem iesaka izmantot lielveikalu reklāmu lapiņas, kuras droši var dot bērniem sagriešanai, un aicināt, lai viņi no tām kombinē dažādus ēdienus. Būtiski bērniem lūgt, lai viņi aprēķina izejvielu cenas un nosaka kopējo ēdiena cenu, protams, ieskaitot arī atalgojumu par savu darbu. Šādi uzdevumi bērnus padara daudz zinošākus, tāpat tie ir labi un intuitīvi uzdevumi, lai mācītos salīdzināt dažādu produktu vērtības, kā arī vingrinātu praktiskās matemātikas prasmes.

"Mammamuntetiem.lv" radītā "Bērnu universitāte" sadarbībā ar AS "Swedbank" izveidojuši bezmaksas nodarbības "Swedbank naudas studijas bērniem", kurās ir iespēja apgūt dažādas zināšanas par naudu un tās nozīmi ikdienā. Katru mēnesi tiek organizēta viena izbraukuma nodarbība uz Latvijas skolām un viena nodarbība "Mammamuntetiem.lv" birojā Rīgā. Vairāk informācijas par nodarbībām un pieteikšanos meklē: www.bernuuniversitate.lv.

]]>
Gaidāma "Melnā piektdiena" - 13. novembris Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 12 Nov 2015 08:12:20 +0200 Kultūras portāls HC.LV Gaidāmā "Melnā piektdiena" - 13. novembris - vērtējama piesardzīgi optimistiski, apgalvo Astrologi.lv veidotājs Kristaps Baņķis.

Gaidāma "Melnā piektdiena" - 13. novembrisTo gan nevarot teikt par novembra nogali. Lai arī tā sauktās "melnās piektdienas" esmu pētījis kopš 2006. gada un neko ārpus normas neesmu atklājis, šoreiz mudinātu visus iekšēji savākties un neļauties sajūtām, iekārēm un baudām pār mēru! Savu emociju kontrolēšana šajā piektdienā ir izšķiroša, uzsver astrologs.

Kristaps Baņķis prognozē 13. novembra devumu un pavērsienus: "Zīmīgi, ka nakts uz piektdienu ir trauksmaināka par pašu dienu dēļ "sagūstītā" Mēness Saturna valgos. To pastiprinās nakts melnumā notikusī Marsa pāreja Svaru zīmē, kur tas jūtas neomulīgi un tādēļ līdz pat gadumijai uzvedīsies "kā zilonis trauku veikalā". Svārstības starptautiskajās attiecībās un vēl jo vairāk privātās attiecībās tieši piektdien var notikt dēļ šī Marsa diskomforta. Īpaši svarīgi ir neļauties provokācijām, neielaisties garās sarunās un neskaidroties attiecībās, jo taisnība būs katram sava.

Visādi citādi diena sola aktīvu rosību, kam gan var atrasties opozicionāri un pretinieki, tomēr tas nemazinās darbīgumu. Rīta puse būs trauksmaina ceļu satiksmē. Īpaša dienas pazīme ir tā, ka vairāk nekā citkārt jūtam iracionālā, noslēpumainā klātbūtne. Un arī tādēļ šai dienai ir daudzi debesu aizbildņi jeb planetārie stāvokļi, kas liedz notikt kaut kam īpaši traģiskam. Tā teikt, bez Dieva ziņas ne matiņš nenokrīt…"

Ko diena nesīs katram individuāli? To var pavisam viegli noteikt Astrologi.lv projektā "Astro VIP" aktuālajā Mēness kalendārā atrodot individuālo Astro luksoforu, kurā pēc personas datiem aprēķināts planētu stāvoklis.

Visā gada nogalē astroloģiski patiesi vistrauksmainākais periods gaidāms uzreiz pēc valsts svētkiem no 19. līdz 29. novembrim, kad planētu mijiedarbība sola kaitniecisku enerģētiku privāti un globāli - kā "kulaks uz acs". - "Tādēļ vienalga, kas notiktu 13. novembrī tas ir tikai pumpuriņš novembra beigu notikumiem, kas var atnest gan epidēmijas, gan katastrofas, gan karadabību, gan finanšu sfēru satricinājumus, gan lielāku risku avio pārvadājumos. Laiks kļūst elektrizēts un notikumu plūsma ir tik neprognozējama, ka meklēs "zibens novedēja" vietu, lai izlādētos. Būtu pārsteigts, ja novembra beigas dēļ saspringtā planētu stāvokļa pavadīsim mierīgi, bet tas ir tieši tas, uz ko personīgi ceru!" – uzsver astrologs.

Ko katrs varam paveikt indiviudāli? Maksimāli elastīgi plānot savu laiku, lai pārmaiņu rezultātā varētu ātri pielāgoties situācijai. Svarīgi ir pēc iespējas mazāk atrasties ļaužu piepildītās vietās, pasākumos un lielveikalos. Un atcerēties, ka karmisku uzkrājumu veido nevis notikumi, bet attieksme pret tiem, un tieši ši attieksme, savukārt, veidos nākotnes notikumus.

Latvijas Numerologu biedrības vadītājs Kristaps Baņķis skaidro, ka skaitļa "13" vibrācijas allaž paliek nemainīgas: ""1" iemieso Saules simbolismu, jebkuras personas vai notikuma patību, centriskumu, esību, bet "3" saistāms ar Jupiteru, kas simbolizē skološanos, sabiedriskumu, pasaules uztveri. Rezultātā skaitļu mijiedarbība "1+3" rada "4" jeb Mēness mezglu Rahu – stabilitātes, cēloņu-seku ievērošanas galarezultātu. Varētu teikt, ka vienmēr 13. datumā ieteicams pieturēties pie atziņas: "Domā, ko domā". Ikvienai rīcībai, kas paveikta jebkurā 13. datumā būs lielāka karmiskās "lupas" uzraudzība nekā citiem datumiem.

"Cita lieta ir kolektīvās apziņas sētās šaubas vai bailes, kas vienu vai otru skaitli "pagriež" izpausmju disharmoniskajā virzienā. Tā kā ne viens skaitlis nav ne labs, ne slikts, tā izpausmes ir atkarīgas no tā vai pieslejamies pozitīvam skatījumam vai izmantojam konkrētā skaitļa negatīvi lādēto "ēnu". Un te lielu lomu spēlē tādi subjektīvi faktori kā "ar kuru kāju no gultas izkāpsi"," komentē Kristaps Baņķis.

"Ja kāds 13. datumā pamostas ar domu, ka būs slikti, tad palielinās varbūtība, ka kaut kas tāds arī notiks. Domas ir kā uz noteikta viļņa noregulēta antena, kas agri vai vēlu savu kanālu noķers! Pats rada situāciju un pats pēc tam priecājas, ka viss apstiprinās. Ja pieņem, ka "13" nes nelaimi, padomājiet, kā klājas cilvēkiem, kuri šajā datumā ir dzimuši. Tur taču būtu jābūt iemiesotām visām nelaimju nelaimēm! Taču tā nav! Tomēr pastāv iespēja, ka šiem cilvēkiem konkrētā cipara piesātinātā diena var radīt lielāku un atbildīgāku notikumu gūzmu," stāsta Kristaps Baņķis.

13. novembra Saules dienas ticējumi māņticīgajiem:

  • Dienas pazīmes ir saistītas ar zemi.
  • Nosmērēties ar putekļiem, mālzemi, smiltīm — gaidāma cīņa.
  • Iekrist bedrē — noslēpumu, dotību atklāšana.
  • Atrast monētu — uz veiksmi.
  • Ja vairākkārt kāds Tevi sauc vārdā — Sargeņģeļa palīdzības zīme.
  • Slikti priekšmeti: lūstoša grīda, kāpnes, papēdis; kanalizācijas, attīrīšanas iekārtu problēmas.
  • No vēja sasitas vai atveras logs — grūtības, pārmaiņas.
  • Sāk tecēt asins no deguna, mutes, smaganām — kaitējums, negatīvas enerģijas uzkrājums.
  • Ja kaut kas uzbirst (apmetums, smiltis, spalvas, putekļi) — priekšā nopietni pārbaudījumi.
  • Saplīst spogulis — izputēšana.
  • Putnu klaigas, īpaši uz palodzes vai pretī lido putni — nāves vēstneši.
  • Apvidus, pār kuru savilkušies pelēki mākoņi, īpaši ja visu dienu — nebūs svētības.
  • Mājās tek rūsains ūdens vai tas vispār atslēgts — izputēšana, nabadzība, ciešanas.
  • Salūst ķemme — spēka zuduma zīme.
]]>
Piešķir goda locekļa nosaukumu mecenātiem Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 12 Nov 2015 07:29:49 +0200 Kultūras portāls HC.LV Latvijas Mākslas akadēmija pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē piešķir goda locekļa nosaukumu – mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem.

Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi2015. gada 11. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Satversmes sapulcē mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem ir piešķirts Latvijas Mākslas akadēmijas goda locekļu nosaukums. Mecenāti ir pirmie mākslas, dizaina un kultūras jomas atbalstītāji, kuriem akadēmija piešķir goda locekļa nosaukumu.

LMA pirmo reizi akadēmijas pastāvēšanas vēsturē piešķir Latvijas Mākslas akadēmijas goda locekļa nosaukumu, un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi to saņem par izciliem nopelniem un devumu mākslas, dizaina un kultūras jomā. LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā prof. Andris Teikmanis norāda, ka Mākslas akadēmija iedibinājusi goda nosaukuma piešķiršanu, atzīmējot 200. gadskārtu, kopš Latvijas kultūrtelpā sākusies zinātniska, sistemātiska interese par mākslu un mākslas vēsturi, kas saistāma ar Kurzemes literatūras un mākslas biedrības darbības aizsākumu 1815. gadā. Savukārt mecenātu Teterevu ieguldījums turpina biedrības aizsāktās tradīcijas, sekmējot Latvijas izglītības un kultūras izaugsmi.

Mākslas akadēmijas un Borisa un Ināras Teterevu fonda veiksmīgā sadarbība aizsākās 2011. gadā, kad tika iedibināta Latvijas Mākslas akadēmijas balva, kuras mērķis ir apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina vai mākslas zinātnes laukā.

Tāpat ar Teterevu fonda atbalstu izveidots LMA stratēģiskās rīcības plāns periodam no 2012. līdz 2020. gadam, un LMA un Teterevu fonda sadarbības ietvaros realizētajā izglītības izcilības stiprināšanas programmā tiek piešķirtas stipendijas un granti. Uz "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijām mākslā" var pretendēt visu nodaļu bakalaura un maģistra programmu studenti. Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai, studentiem tiek apmaksāti mācību braucieni uz ārvalstīm, bet studiju noslēgumā, atkarībā no pabeigtās programmas, sniedz atbalstu izstādes, grāmatas vai kolekcijas veidošanai. Tāpat tiek sniegti granti LMA studentu un pasniedzēju vizītēm Eiropā un LMA pasniedzēju granti kvalifikācijas un radošās kvalitātes celšanai. Stipendijas piešķir projektiem, kuros par galveno mērķi tiek izvirzīta augstvērtīgas mākslas izglītības attīstība un konkurētspējas, kapacitātes un izcilības sekmēšana – gan LMA studentu sasniegumos, gan projektos, kas sekmē LMA atzīšanu un atpazīšanu starptautiskā mērogā.

Kopumā šo gadu laikā "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā" ieguvuši 13 LMA studenti, ar fonda atbalstu īstenoti 23 LMA pasniedzēju radošie braucieni un 73 studentiem un 9 pasniedzējiem bijusi iespēja doties studiju vizītēs ārvalstīs.

Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi ģimenes labdarības fondu dibinājuši 2010. gadā, lai veicinātu kultūras, mākslas un augstākās izglītības izcilību attīstību, kā arī lai sniegtu atbalstu sociālajā jomā, kopienu attīstības organizācijām un dzīvnieku aizsardzībai. Fonda atbalstītie labdarības projektu rezultāti aptver simtiem tūkstošu iedzīvotāju Latvijā un iedzīvotājus 10 citās valstīs teju visos kontinentos. Vairāk informācijas — www.teterevufonds.lv.

Borisam un Inārai Tetereviem ir piešķirts Latvijas valsts augstākais apbalvojums — Triju Zvaigžņu ordenis —, abi mecenāti atzīti par "Gada rīdziniekiem", savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, UNESCO Latvijas Nacionālās komisija un biedrība "ICOMOS Latvija" piešķīrusi Borisa un Ināras Teterevu fondam Kultūras mantojuma "Īpašo balvu" par mecenātismu. 2015. gadā abi mecenāti kļuvuši par "Eiropas gads attīstībai 2015" labās gribas vēstniekiem.

]]>
Aptauja: teju 72% Latvijas skolēnu ar dalību konkursos vēlas celt skolas prestižu Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 05 Nov 2015 13:29:46 +0200 Kultūras portāls HC.LV Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 79% skolēnu uzskata, ka darba devēji novērtē dalību un iegūtās godalgas ar izglītību cieši saistītos uzņēmumu un organizāciju konkursos.

Aptauja: teju 72% Latvijas skolēnu ar dalību konkursos vēlas celt skolas prestižuTaču mērķtiecīgi informāciju par šādām iespējām celt savu izglītības līmeni meklē vien 9% aptaujāto skolēnu, liecina Rīgas Brīvostas ikgadējā skolēnu / studentu zinātnisko darbu konkursa "Osta pilsētai" rīkotāju veiktā skolēnu aptauja.

Gadu gaitā skolēnu iespējas celt savu izglītības līmeni arī ārpus skolas un paplašināt redzesloku ir kļuvušas ārkārtīgi plašas. Dažādas organizācijas, valsts iestādes un uzņēmumi ik gadu rīko neskaitāmus konkursus, kas sniedz iespēju ne vien celt zināšanu līmeni, pieslīpēt prezentācijas prasmes, aizstāvēt savas idejas nozares līderu priekšā, bet arī iegūt mācību stipendijas un citas vērtīgas balvas. Lielākā daļa jeb 78% aptaujāto skolēnu ir piedalījušies kādas organizācijas vai uzņēmuma rīkotā konkursā. Zīmīgi, ka gandrīz tik pat (72%) skolēnu atzīst, ka dalība konkursā ir goda jautājums un būtiska nozīme ir arī iespējai ar dalību konkursos celt pārstāvētās skolas prestižu. 9% aptaujāto šis aspekts nešķiet būtisks, bet 19% skolēnu, startējot konkursos, par to nav domājuši.

Kopumā 79% aptaujāto skolēnu tic, ka darba devēji novērtē dalību un iegūtās godalgas ārpus skolas konkursos, tieši tādēļ daļa skolēnu (13%) kā galveno motivāciju dalībai ārpusskolas sacensībā min iespēju iegūt labu pieredzes ierakstu savā CV. Tikmēr 14% skolēnu labprāt piedalās konkursos, lai jau vidusskolā varētu sevi prezentēt potenciālajiem darba devējiem.

"Galvenokārt dalībai konkursos un dažādos projektos motivē tas, ka uzvarot tiek dota iespēja parādīt sevi plašākam sabiedrības lokam. Pēc vidusskolas sola skolēni būtībā ir liela masa, savukārt dalība dažādos konkursos ir labs ieraksts CV un iespēja izcelties uz masas fona. Tā ir iespēja sevi prezentēt, parādīt, ka darbu daru kvalitatīvi un mērķtiecīgi. Tas ir veids kā celts savu zināšanu un pieredzes līmeni. Ja tiek dota iespēja, kāpēc to neizmantot?", uzskata skolēnu konkursa "Osta pilsētai 2014" uzvarētājs Kārlis Jonāss, kurš aktīvi piedalās dažādos konkursos, darbojas Eiropas Jauniešu Parlamentā un vienmēr meklē jaunas iespējas paplašināt savu redzesloku.

Visbiežāk, piesakoties konkursos, jaunieši novērtē iespēju celt savu zināšanu līmeni (23%), iespēju publiski prezentēt savas idejas (18%), tostarp skolēnus motivē iespēja iegūt vērtīgas balvas (17%) un satikt domubiedrus (15%). Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto (54%) konkursa ietvaros gatavojuši radošus darbus - gleznojuši, fotografējuši, zīmējuši vai programmējuši, 29% - gatavojuši esejas, domrakstus vai zinātniski pētniecisko darbus, 17% - iesnieguši savus biznesa plānus.

Visbiežāk informāciju par iespējām piedalīties dažādos ar izglītību cieši saistītos konkursos skolēni gūst internetā (40%), tur pat 23% no skolas telpās izvietotās informācijas vai skolotājiem, bet 18% no draugiem un paziņām. 10% respondentu informāciju dzirdējuši vai redzējuši televīzijas un radio reklāmās, bet tikai 9% jauniešu paši mērķtiecīgi meklē informāciju par aktuālajām iespējām.

Aptauja konkursa "Osta pilsētai" ietvaros tika veikta oktobra mēnesī interneta vidē un tajā piedalījās 423 respondenti no visas Latvijas.

]]>
Notiks vieslekcija par bezvadu un optisko sakaru izaicinājumiem Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Mon, 02 Nov 2015 19:19:43 +0200 Kultūras portāls HC.LV 2015. gada 4. novembrī, plkst. 18.00, Rīgas Tehniskajā Universitātes 403. auditorijā, Kaļķu ielā 1, Rīgā, notiks Prof. Dr.-Ing. habil. Andreasa Ārensa vieslekcija "Bezvadu un optisko sakaru izaicinājumi. Informācijas pārraide kādreiz uz tagad."

Sakaru iekārtu pasaule pēdējos gados ir piedzīvojusi revolūciju – valoda, dati un multimediju informācijas apmaiņa ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Ar to saistīts ir nepārtraukti augošais datu apjoms, kam pamazām iztrūkst resursu – tādu kā diapazons un raidīšanas jauda, kas savukārt pieprasa izmantot arvien jaunas tehnoloģijas informācijas pārraidīšanai. Pēdējos gados sakaru iekārtu pasauli ir mainījusi daudzantenu sistēmu (MIMO-Systems) teorija. Balstoties uz pamatprincipiem, kā tiek veikta digitālo signālu pārraide caur traucētiem kanāliem, profesors Ārens iepazīstinās un analizēs pašreizējos un nākotnes pārraides konceptus bezvadu un vadu optisko tīklu jomā.

Prof. Dr.-Ing. habil. Andreas Ārens kopš 2008. gada ir atbildīgais par Rūpnieciskās inženierijas Maģistra programmu Vismāras Augstskolā. Profesora pētniecības jomas ir saistītas ar sakaru pārraidi un iekārtām. Beztam viņš ir piedalījies dažādos zinātniskos projektos, ko organizē Federālā Izglītības un zinātnes ministrija, Vācijas pētniecības biedrība "Deutsche Forschungsgemeinschaft" (DFG), kā arī Vācijas Akadēmiskās Apmaiņas Dienests (DAAD). Interesentiem lekcijā būs iespēja iepazīties ar eksperta pētījumiem par šo tēmu, un ar kādiem izaicinājumiem mums nākas saskarties mūsdienās.

Lekcija notiks angļu valodā. Dalība bezmaksas.

Plašāka informācija: www.hochschulkontor.lv.

Zinātnisko vakaru organizē Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs.

]]>
93% MMU uzņēmēju arī nākotnē vēlētos piedalīties digitālo prasmju veicināšanas apmācībās Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Fri, 30 Oct 2015 11:15:11 +0200 Kultūras portāls HC.LV 9 no 10 mazo un mikro uzņēmumu (MMU) darbiniekiem arī nākotnē vēlētos piedalīties Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) organizētajās apmācībās, lai veicinātu digitālās prasmes, liecina projekta "Informācijas Tehnoloģiju apmācības mazajiem un mikro uzņēmumiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai" ietvaros veiktā dalībnieku aptauja.

LIKTAKopumā projektā notikušas 6784 apmācības, iesaistot teju 1500 komersantus, no kuriem vairāk kā divas trešdaļas jeb 68.7% bija sievietes. Visvairāk dalībnieku bija vecumā no 25 līdz 54 gadiem (80.5%), savukārt vecumā no 15 līdz 24 un 55 līdz 64 gadiem projektā piedalījās attiecīgi 9.6% un 8.9% komersantu. Savukārt 74.3% projekta dalībnieku ir iegūta augstākā izglītība, 18.7% ir vidējā, vidējā profesionālā, bet 7% koledžas līmeņa (augstāka par vidējo) izglītība.

96% uzņēmumu vadītāju norādīja, ka visas vai lielākā daļa apmācību bija atbilstošas mazā biznesa procesiem uzņēmumā. 92.4% no uzņēmējiem izcēla pozitīvo ietekmi uz darbinieku produktivitāti, 60.1% respondentu akcentēja iegūto prasmju ietekmi uz uzņēmuma konkurētspējas veicināšanu, bet 71,9% - pozitīvo ietekmi uz uzņēmuma attīstību.

Komersanti ļoti atzinīgi novērtējuši projektā iegūtās zināšanas, uzsverot pasniedzēju kompetenci, mācību satura atbilstību savām biznesa vajadzībām un e-kursu apmācību formātu. Kopumā 10 ballu skalā vairāk kā 3000 respondentu - kursu dalībnieku - apmierinātību ar notikušajām apmācībām kopumā novērtējuši ar atzīmi 9.05. Kursu dalībnieki ar vērtējumu 9.45 novērtēja pasniedzēju kompetenci, bet 9.39 – pasniedzēju darba saskarsmes stilu.

Projekta ietvaros komersantiem bija iespējas piedalīties 16 dažāda līmeņa un dažādiem biznesa procesiem atbilstošās apmācību programmās, turklāt apmācības notika visā Latvijā: Aglonā, Aizkrauklē, Balvos, Cēsīs, Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Krāslavā, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Madonā, Preiļos, Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā un Ventspilī. Visaktīvāk no Latvijas reģioniem iesaistījās Latgale, kur notikušas gandrīz 800 apmācības.

Par projektu: Eiropas Savienības fonda projekts "Informācijas Tehnoloģiju apmācības mazajiem un mikro uzņēmumiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai" Nr. APA/1.3.1.1.1/12/03/001 (Līgums Nr.L-APA-12-0031).

Mājas lapa: www.mmu.lv.

]]>
Navigācijas studiju laboratorija Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Fri, 23 Oct 2015 13:43:46 +0300 Kultūras portāls HC.LV Latvijas Jūras akadēmijas Navigācijas studiju laboratorija ir izveidota starptautiskā projekta "EfficienSea 2" ietvaros.

Navigācijas studiju laboratorijaTā ir paredzēta attālas pieejas informācijas apmaiņas sistēmas "Maritime Cloud" testēšanai. Šī sistēma ietver jaunās paaudzes elektroniskas kartogrāfijas programmatūru; elektroniskas navigācijas risinājumus, kādi samazina avārijas risku; automātiskas atskaites un ārkārtas reaģēšanas sistēmas.

Laboratorija sastāv no sešiem kuģu tiltiņiem, aprīkotiem ar visām nepieciešamā sastāvdaļām, tai skaitā, radaru, kuģu kontroles instrumentiem, elektronisko kartogrāfiju un vizualizāciju. Testēšanas procesā, attiecīgie kuģi var veikt gan kopējus, gan atsevišķus uzdevumus.

Navigācijas laboratorijas atvēršana paredzēta 2015. gada 27. oktobrī plkst. 13.00, Latvijas Jūras akadēmijas Mācību korpusa 4. stāvā, Flotes ielā 12 k-1.

]]>
Normatīvā nasta uzņēmējiem smagāka par 2016. gada budžetu Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 22 Oct 2015 13:17:23 +0300 Kultūras portāls HC.LV Aprēķināts, ka normatīvā nasta jeb pamata uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu klāsts Latvijā ir krietni smagāks par 2016. gada Saeimā iesniegto budžeta projektu.

Normatīvā nasta uzņēmējiem smagāka par 2016. gada budžetuUzņēmējam jāpārzina gandrīz 19 kg normatīvo aktu jeb jāspēj izlasīt 3 749 lapaspuses, lai darbotos likumā noteiktajā kārtībā.

Vēl nesen Finanšu ministrija jautrās noskaņās prezentēja Saeimā iesniegto 2016. gada budžeta projektu, – tas sverot 4,14 kg un kopumā sastāv no 799 lapaspusēm. Bet, vai ar tādu pašu entuziasmu un smaidu uz lūpām 2016. gadu uzsāks arī uzņēmēji? SIA "Grand Credit" veiktie aprēķini norāda, ka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem vidēji jāpārzina 70 normatīvie akti, tādi kā "Komerclikums", "Pievienotās vērtības nodokļa likums", likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" u.c., kas kopumā ir sastādīti uz 3 749 lapaspusēm un sver 18,5 kg.

"Vidējā svērtā normatīvo aktu bāze, ko nepieciešams zināt vidējam uzņēmējam, ir pārspējusi pat pasaulē biezākās grāmatas rekordu. Lai izlasītu šādu papīru kalnu, uzņēmējam pie likuma burta būtu jāpavada 62 h. Pa šo laiku, pārvarot 36,9 tūkstošus kilometru un šķērsojot 33 valstu gaisa telpu, iespējams aplidot apkārt pasaulei. Tieši tik pat daudz laika prasītu Gaujas noairēšana visā tās garumā vai 125 latviešu iecienītā seriāla "Ugunsgrēks" sēriju noskatīšanās," komentē SIA "Grand Credit" MVU kredītprojektu vadītājs Martins Beresņevs.

]]>
Rīgā noslēdzas Baltijā pirmā iesācējuzņēmēju apmācību programma "Startup Pirates Riga" Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Wed, 21 Oct 2015 11:37:16 +0300 Kultūras portāls HC.LV No 11. līdz 18. oktobrim Rīgā norisinājās Baltijā pirmā starptautiskā uzņēmēju apmācību programma "Startup Pirates Riga", kas 8 dienu garumā ar "startup" pasauli iepazīstināja gan studentus un absolventus, gan citus interesentus.

Uzvarētāju komanda "Roadtrip"Programmas ietvaros kopumā norisinājās 8 nodarbības uzņēmējdarbībā, komandu vadībā, mārketingā un finansēs, 2 mentoringa sesijas ar pieredzējušiem nozares pārstāvjiem, kā arī 3 ekspertu runas. "Startup Pirates Riga" kā vieslektori un eksperti piedalījās Uldis Leiterts no "Infogr.am", Aigars Mačiņš no "Microsoft Latvia", Artis Kehris no "Ask.fm", Māris Daģis no "Sellfy". Kopumā programmas ietvaros tika izstrādāti 5 "startup" uzņēmumi, no kuriem viens ieguva uzvarētāja titulu.

"Startup Pirates Riga" ir unikālā jauno uzņēmēju apmācību programma, kas norisinās vairākās valstīs visā pasaulē un pagājušajā nedēļā tā pirmo reizi tika rīkota arī Baltijā. Astoņu dienu garumā programmas dalībniekiem bija iespēja piedalīties lekcijās un darbnīcās, kurās mentoru klātbūtnē tika strādāts pie iesācējuzņēmuma idejas un kvalitātes. Paralēli darbam norisinājās arī komandu veicināšanas aktivitātes un neformālie pasākumi, kuru laikā jaunajiem uzņēmējiem bija iespēja paplašināt savu kontaktu loku un aprunāties ar "startup" pasaules cilvēkiem.

Programmas laikā jaunajiem uzņēmējiem bija iespēja mācīties no tādiem sabiedrībā zināmiem savas jomas ekspertiem kā startup eksperta Viestura Sosāra, pārdošanas profesionāļa Vīganta Lesauska, pieredzējuša biznesa trenera Dāvida Štēbeļa, "Giraffe360" dibinātāja Mikusa Opelta, "4finance" izpilddirektora Toma Jurjeva un daudziem citiem.

"Šī ir patiešām lieliska iespēja jauniešiem ieraudzīt startup dzīvi no iekšpuses — un pieredzējušo lektoru un mentoru vadībā attīstīt savu ideju līdz pelnošam biznesam, turklāt arī jautrā un modernā veidā" - stāsta programmas organizators Aleksandrs Borovenskis.

Kopumā apmācību programmas ietvaros tika izveidoti 5 "startup" uzņēmumi, no kuriem par uzvarētāju tika atzīta aplikācija "Roadtrip", kas izplāno ceļojuma maršrutu ar interesantākajiem pieturas un apskates punktiem un ir īpaši parocīga tiem, kam trūkst laika vai iemaņu to izdarīt pašiem. Uzvarētāju komanda balvā ieguva iespēju doties uz "Silicon Valley Comes to the Baltics 2015", "Coffee Inn" abonementus, kā arī vairāku interneta pakalpojumu dāvanu kartes — no serveriem līdz programmatūrai, kopējā vērtībā virs 5000 eiro.

Ar iespaidiem dalās "Roadtrip" komandas līdere Agnese Zaķe: "Pirāti "rullz"! Ļoti noderīga un produktīva programma. Lai uzbūvētu startup ir jāiegulda daudz darba, un "Startup Pirates" palīdz visu salikt pa plauktiņiem, saņemt atsauksmes no profesionāļiem, dabūt finansējumu vai uzsākt sarunas ar investoriem".

Nākamie "Startup Pirates Riga" pasākumu datumi un vairāk informācijas mājaslapā: riga.startuppirates.org.

]]>
Piešķirtas Ināras Teterevas stipendijas Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Fri, 16 Oct 2015 10:03:33 +0300 Kultūras portāls HC.LV 2015. gada 15. oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem tika piešķirtas "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā".

Piešķirtas Ināras Teterevas stipendijas mākslā 2015Stipendijas ieguva Evija Šaitere, Kristīne Kutepova, Laima Ūdre un Margrieta Dreiblate.

Mecenāte Ināra Tetereva, apsveicot jauniešus, nosauca viņus par krustbērniem un pauda gandarījumu, ka izcilo studentu - stipendiātu kļūst arvien vairāk. Viņa pauda cerību, ka stipendijas motivēs jauniešus palikt Latvijā un piedalīties valsts attīstībā.  "Novēlu jums ceļavēju, lai jūsu uzņemtais kurss ved uz panākumiem," teica mecenāte.

"Mūsu studentiem šī stipendija rada iespēju rast savu vietu dzīvē un piepildījumu radošajā darbā – vai tā būtu izstādes kataloga izveide, vai radošais brauciens. Stipendija studiju laikā ir neatsverams finansiālais atspaids – tas studentiem ļauj pilnvērtīgi nodoties studijām un radošajai darbībai," uzskata LMA rektors profesors Aleksejs Naumovs.

Raksturojot stipendiātes, Modes dizaina apakšnozares 3. kursa studentes Evijas Šaiteres darbu, profesors Aigars Bikše atzīmē viņas spēju pārsteigt. Pārvarot pieņēmumus par apģērba dizaina tēlu, jaunās mākslinieces interese par mitoloģiju un cilvēka dziļākajiem kultūras slāņiem transformējas cilvēka iekšējo būtību manifestējošā apģērbā. Profesors uzteic Evijas drosmi radošajā darbā, mērķtiecīgumu un spēju sevi apliecināt starptautiskos konkursos.

Savukārt stipendiāti, Modes dizaina apakšnozares 1. kursa maģistranti Laimu Ūdri profesors Bikše uzskata par personību, kas izceļas ar nopietnu, atbildīgu pieeju dotajiem uzdevumiem un izcilām darba spējām. Viņš norāda, ka Laimas radītās kolekcijas raksturo vērīga apkārtējo notikumu analīze, un uzsver, ka modes dizains jaunās mākslinieces projektos ir ne tikai apģērbs, bet arī idejiska un sociāla komunikācija. Dizainere rada tēlus, kuros apvienojas monumentāla forma un pārdomātas detaļas. Šie formas pētījumi balstās jūtīgā sabiedrisko vibrāciju ainā.

Stipendijas vērtēšanas komisijas locekle, LMA docente Elīna Ģibiete par stipendiāti, Glezniecības apakšnozares 3. kursa studenti Kristīni Kutepovu saka: "Ja Kristīni jānosauc vienā viņu raksturojošā vārdā, šis vārds būtu "jauda"." Docente Kristīni raksturo kā aktīvu, enerģisku un ideju pilnu mākslinieci, kuras radošums ļauj strādāt dažādās mākslas nozarēs, kā arī aizraut apkārtējos. Studente apguvusi tekstilmākslu un pašreiz studē glezniecību, spilgti pierādot sevi arī šajā mākslas veidā.

Komentējot stipendijas piešķiršanu Vizuālās komunikācijas apakšnozares 1. kursa maģistrantei Margrietai Dreiblatei, Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs profesors Jānis Murovskis atzīmē: "Apsveicu komisijas izvēli! Jaunā māksliniece savu radošo darbību saista ar vienmēr aktuālo sociālo sfēru. Margrietas radošajos projektos ir nepārprotama interese par visu, kas virmo ap viņu, par to, kas šķiet svarīgs un aktuāls ne tikai mūsdienu jaunās sabiedrības vidū. Šīs aktuālās problēmas tiek apspēlētas savdabīgi, šķiet, raugoties no ārēji viegla un neuzspiesta skatupunkta. Bet saturā darbi ir pārliecinoši, ar iekšēju emocionālu un sociālu spriedzi."

"Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā" LMA studentiem piešķir, sākot ar 2. kursu bakalaura programmā un 1. kursa maģistrantiem līdz studiju pabeigšanai. Ik gadu piešķir divas stipendijas bakalauriem un vienu – maģistrantūras studentam. Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai tiek apmaksāti mācību braucienus uz ārvalstīm studiju laikā un studiju noslēgumā tiek dota iespēj rīkot personālizstādi.

Kopš 2012. gada, papildus šīm stipendijām, Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz finansiālu atbalstu arī LMA studentu grupu un mācībspēku radošiem braucieniem ārvalstīs, kā arī atbalsta Latvijas Mākslas akadēmijas balvu.

]]>
Sīvā konkurencē noskaidrotas sešas labākās "start-up" komandas Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 08 Oct 2015 10:53:43 +0300 Kultūras portāls HC.LV Pagājušajā piektdienā "Nordic Club House" telpās notika "eegloo" un "ERGO" rīkotais atvērtais ideju konkurss "ERGO academy start-up" jeb jaunuzņēmēju programmā, kur sīvā cīņā tika noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras tālāk piedalīsies "ERGO" akadēmijā.

Sīvā konkurencē noskaidrotas sešas labākās "start-up" komandasVairāku stundu garumā jaunuzņēmēju industrijā kompetenti žūrijas locekļi nenogurstoši klausījās jauno uzņēmēju idejās, izvērtēja tās un atzina par labu esam sešas no divdesmit divām idejām. Jāatzīst, ka sešas komandas arī bija maksimālais akadēmijai izvirzītais komandu skaits un, ja nebūtu šāda ierobežojuma, akadēmijai noteikti tiktu izvirzītas vēl vairākas idejas.

Starp izvēlētajām komandām bija tādas idejas kā uzlabot kredītu izsniegšanas un lidostu transfēru pakalpojumus, kā piesaistīt uzņēmējus no ASV, kuri vēlētos atbalstīt jaunos uzņēmējus un biznesa studentus ar stipendijām izglītībai ASV, un daudzas citas idejas.

Kopumā "ERGO FinTech Academy" programmai bija pieteiktas 48 idejas, no kurām 22 tika izvirzītas prezentēšanai žūrijas locekļu un vairāk kā 100 cilvēku lielas auditorijas priekšā. Gan kuplais konkursam pieteikto ideju, gan pasākuma apmeklētāju skaits ir ievērojams sasniegums biznesa ideju konkursu jomā Latvijā.

Izvēlētās 6 komandas visu oktobri apmeklēs 18 kompetentu mentoru vadītas meistarklases, kurās uzzinās svarīgus un noderīgus padomus, kā labāk uzsākt un attīstīt savu biznesa ideju. Reizi nedēļā katrai komandai būs jāprezentē savas idejas attīstība, tādējādi parādot savu progresu un slīpējot to Akadēmijas noslēguma pasākumam.

Oktobra mēnesī paveikto ikviens interesents varēs novērtēt "ERGO FinTech Academy Demo Day" pasākumā, kurš norisināsies 30. oktobrī attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" telpās, Doma Laukumā 4, plkst. 17.30. Šī pasākuma ietvaros tiks noskaidrotas labākās "ERGO" akadēmijas komandas un piešķirtas balvas.

Atgādināsim, ka komandas cīnās par iespēju doties uz apmaksātu "Slush 2015" konferenci Helsinkos, "Silicon Valley comes to Baltics" konferenci Rīgā un 3000 EUR naudas balvām savas idejas realizācijai.

"eegloo" ir biznesa inkubators, kas palīdz jaunuzņēmumiem ātri izveidot produktu un ieviest to tirgū. eegloo eksperti palīdz jaunajiem uzņēmējiem ar zināšanām, kontaktiem, investīcijām, dizaina un izstrādes kapacitāti.

"ERGO" ir viena no vadošajām apdrošinātāju grupām Baltijas reģionā. Tā ietilpst "ERGO Apdrošinātāju Grupā", kas ir starp lielākajām Eiropā ar gada parakstīto prēmiju virs 18 miljardiem eiro. Grupas uzņēmumi ir pārstāvēti 30 pasaules valstīs. "ERGO" akcionārs ir vadošā pārapdrošināšanas sabiedrība pasaulē "Munich Re".

Sekojiet ziņām arī mājas lapā - academy.eegloo.co.

]]>
Starptautiskajā Kafijas dienā dāvās kafiju skolotājiem Dzīvesveids Sabiedrība http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// http://www.hc.lv/dzivesveids/sabiedriba// Thu, 01 Oct 2015 10:12:09 +0300 Kultūras portāls HC.LV "Löfbergs" informē: 1. oktobris – pirmā oficiālā Kafijas diena.

Starptautiskajā Kafijas dienā dāvās kafiju skolotājiemPilnīgi noteikti kafija ir viens no iecienītākajiem dzērieniem visā pasaulē un tieši tādēļ 1. oktobrī, saskaņā ar Starptautiskās kafijas organizācijas lēmumu, pirmo reizi kafija tiek oficiāli godināta. Starptautisko Kafijas dienu visā pasaulē ar dažāda mēroga pasākumiem ir plānots atzīmēt vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Tā ir diena, kad izceļ šī dzēriena seno vēsturi un runā par kafijas nozari un tās ilgtspējīgu attīstību. Kafija ir viena no pasaules lielākām kultūrām un otra visvairāk pārdotā prece pasaulē pēc naftas.

Starptautisko Kafijas dienu šogad pirmo reizi svinēs arī Latvijā – starptautiski plaši pazīstamais kafijas ražotājs "Löfbergs" šogad kafijas dienā uzsāks jaunu tradīciju un dāvinās Latvijas reģionu skolu skolotājiem vairāk nekā 200 kg kafijas, aicinot arī citus kafijas ražotājus un izplatītājus iesaistīties Kafijas dienas atzīmēšanā, jo kafija ne tikai labi garšo, bet kalpo arī labiem mērķiem.

Pirmā oficiālā Starptautiskā Kafijas diena tiks atklāta Itālijā, kur Milānā notiks pirmais globālais kafijas forums. Tā ietvaros tiks rīkotas diskusijas par kafijas nozari un tās nākotni. Tāpat īpaši kafijai veltīti pasākumi notiks visā pasaulē – Kenijas pilsētā Kiambu notiks ekskursijas uz kafijas saimniecībām, sacensības garu Kafijas dienas ietvaros sekmēs Klīvlendā paredzētais kafijas brūvēšanas konkurss, Londonā tiks izrādītas kafijai veltītas filmas, savukārt Tokijā kafijas dienu atzīmēs visas nedēļas garumā ar īpašu sambas dejotāju un slavenību parādi Tokijas centrā. Daudzi kafijas ražotāji šo dienu izmanto, lai paustu atbalstu kādai sabiedrības grupai, kā, piemēram, dažās Londonas kafejnīcās šajā dienā pārdotās kafijas tiks ziedoti jauno Etiopijas atlētu atbalstam.

"Löfbergs" ir viens no lielākajiem kafijas ražotājiem ar 100 gadu pieredzi un ir iesaistījies Kafijas dienas atzīmēšanā jau iepriekš. Tādēļ arī šajā gadā tieši Latvijā Zviedrijas ražotājs publiski aicina arī citus uzņēmumus iesaistīties šo svētku svinēšanā. Tā kā Starptautiskā Kafijas diena tiek atzīmēta vien dažas dienas pirms skolotāju dienas – 4. oktobrī, īpašu atbalstu "Löfbergs " nolēmis sniegt pedagogiem, novērtējot viņu cēlo un nozīmīgo darbu, dāvina 930 Latvijas reģionu skolotājiem vairāk kā 200 kg kafijas.

"Kafija visiecienītākā ir starp to profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienas darbā ir ļoti svarīgi saglabāt augstas koncentrēšanās spējas un uzmanību, jo viņiem uzticētie pienākumi jāpilda ar īpaši lielu atbildību. Kā liecina mūsu uzņēmuma veiktā interneta aptauja, kafiju visvairāk patērē baņķieri, mediķi un skolotāji. Arī pasaules pētījumu norāda, ka skolotāji joprojām ir starp 10 profesijām, kas ikdienā bauda kafiju vairāk nekā citi, tādēļ šogad Starptautiskajā kafijas dienā parūpēsimies par to, lai reģionu skolu skolotāji dienu uzsāk ar gardu un aromātiskus kafiju," stāsta "Löfbergs" izplatītājs Latvijā, SIA "Melnā Kafija" ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste.

Kā liecina uzņēmuma 2013. gada septembrī veiktā interneta aptauja, starp 60 dažādu profesiju pārstāvjiem visvairāk kafiju dzer baņķieri (9%), mediķi (7%), skolotājas (7%), bērnudārza audzinātājas vai aukles (6%), klientu apkalpošanas speciālisti (6%), pārdevējas (5%), sekretāres (5%) un grāmatvedes (5%).

Par uzņēmumu:

Lielākā un modernākā kafijas ražotne Baltijas valstīs SIA "Melnā Kafija" kopš 1996.gada ražo svaigi grauzdētu kafiju tepat Latvijā, Ķekavas novadā. Kopš 2010.gada rudens SIA "Melnā Kafija" ietilpst Zviedrijas kafijas ražotāja "LöfbergsLila" ģimenes uzņēmuma grupas sastāvā un pārstāv Löfbergs produkciju, veic tās izplatīšanas vadību Baltijā un Austrumeiropā. Savukārt uzņēmuma ražotnē Ķekavā tiek ražoti pašu izstrādāti zīmoli Melna Coffee un Professional, kā arī tiek izstrādāti maisījumi privātiem zīmoliem pēc individuāla pasūtījuma. Professional līnijas kafijas pupiņu maisījumu sortiments ir profesionālu (HoReCa) atzīts un tas tiek piedāvāts kafejnīcām, bāriem, restorāniem, viesnīcām un birojiem. Uzņēmuma produkcija tiek pārdota Latvijā, kā arī eksportēta uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Baltkrieviju un citām valstīm. SIA "Melnā Kafija" speciālisti zaļās kafijas pupiņas iepērk tikai no pārbaudītiem un sertificētiem piegādātājiem Eiropā, gan arī kafijas audzēšanas reģionos Centrālāfrikā, Brazīlijā, Kolumbijā un Āzijas valstīs. "Melnā Kafija" ražo vairāk nekā 50 dažādus kafijas produktus mazumtirdzniecībai un HoReCa segmentam.

]]>