Svarīgi, ka Briselē ir pašu žurnālists

Marta Podniece, 19.02.2009., 09:34

"Pieredze Briselē ir ļoti, ļoti unikāla" diskusijā par reportiera darbu Briselē un starptautisko žurnālistu secināja kādreizējais Latvijas Televīzijas reportieris Briselē, pašreizējais Hansa Media žurnālists Ansis Bogustovs, uzsverot, ka ārzemju ziņu veidošanā galvenais ir neapjukt pie sīkumiem.

Diskusiju, pulcinot jaunos žurnāliSvarīgi, ka Briselē ir pašu žurnālistsstus un interesentus no LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF), Rīgas Stradiņa Universitātes, kā arī Āgenskalna valsts ģimnāzijas, 17. februārī LU SZF organizēja žurnālistu organizācija FEJS Latvija.

Veidojot sižetus par Eiroparlamenta lēmumiem pirms un pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, žurnālists Briseli par mājām saucis piecus gadus. Kā vienu no svarīgākajām iemaņām, kas jāzina, dodoties strādāt par reportieri Briselē, A. Bogustovs norādīja svešvalodu zināšanas. "Kā minimums jāzina trīs svešvalodas. Relīzi jau tu vari arī izlasīt angļu valodā, bet tās jau nav īstās ziņas – svarīgi dzirdēt arī ko viens francūzis čukst ausī otram Eiropas Parlamenta gaiteņos, un tur franču valoda nepieciešama," uzsvēra A. Bogustovs, piebilstot, ka Latvijas žurnālistiem nevajadzētu nonicināt arī krievu valodas zināšanas. "Krievu valoda atver ceļu uz visu Austrumeiropu," saka Ansis, kuram pašam tā noderējusi, veidojot kādu reportāžu Polijā.

"Ziņai jābūt unikālai, svarīgai un analītiskai, citādi ārzemju ziņu korespondenta dārdzība neatmaksājas. Jāziņo ne tikai par jaunpieņemtiem Eiropas Komisijas lēmumiem un direktīvām, bet jāskata to Latvijas kontekstā, jāpārredz aktualitāte, jāanalizē, ko iegūs "tante no Bauskas"," norādīja Ansis. Tieši tāpēc žurnālists uzsvēra, cik svarīgi, ka Briselē ir pašu reportieris. "Protams, no aģentūrām ziņas var dažkārt iegūt daudz ātrāk, bet mājas auditorijai ir svarīgi, ka tur bijis tieši savs latviešu cilvēks, kas pārzina situāciju savā valstī, kas pārstāv Latvijas vērtības ārzemēs," skaidro Ansis.

Tomēr Ansis neslēpa savu skepsi attiecībā uz Latvijas situāciju ārzemju reportieru jautājumā. Lai arī būt par žurnālistu ārzemēs ir dārgs prieks, Ansis bija optimistisks, iesakot alternatīvu un optimālu risinājumu – sižetus veidot vienlaicīgi gan radio, gan televīzijai, piebilstot, ka nekas neizpildāms tas nav, jo pats savulaik ir veidojis reportāžas abiem medijiem vienkopus.

Diskusija notika cikla Aci pret aci ar žurnālistu ietvaros, ko 2008. gada decembrī aizsāka FEJS Latvija.

FEJS (Forum for European Journalism Students) Latvija Tā ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas Eiropā aktīvi darbojas kopš 1988. gada vairāk kā 30 valstīs. Kopš 2008. gada augusta FEJS grupa izveidota arī Latvijā (FEJS Latvija) - tā ir ne tikai oficiāla organizācija, bet arī iespēja satikties žurnālistikā ieinteresētiem cilvēkiem, diskutēt par Latvijas un pasaules žurnālistikas tendencēm. Vairāk par FEJS starptautisko organizāciju skatīt http://lv.fejs.org/ un www.draugiem.lv domubiedru grupā "FEJS Latvija".


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
হাই, আমি আপনার মূল্য জানতে চেয়েছিলাম.

Robertunsab

Szia, meg akartam tudni az árát.

MasonSax

cp loli ==> eit.tw/04G9JV <== ==> url.epoch.tw/Z4RGq <==

BobbyBrock


ienāktreģistrēties