Ārā jau tumst. Pieturā sēž sarāvies cilvēks ar somām. Šajā posmā kursē tikai viens autobuss, neiet pārāk bieži. Neskatoties uz to, ka nav vairs ziema, piestāju klāt, pamāju ar roku, lai kāpj iekšā. Sieviete pusmūža gados ar divam kulēm. Diezgan droši sēžas iekšā – iepriekšējo reizi šajā pašā pieturā cita sieviete man atteica – pateica, ka principa pēc nesēžas mašīnās pie svešiem vīriešiem, tas nekas, ka viņa varētu man būt par vecmāmiņu. Bet tādus principus es cienu un novērtēju.

"Kur jums jātiek?", uzsāku krieviski. Ar valodu trāpīju pareizi – parasti jūtu, kādā valodā jārunā. Lai gan šajā apkaimē vispār latviski reti runā. "Līdz TEC2 vismaz būtu labi. Gaidu autobusu, jau ļoti ilgi, rekur nosalu pavisam, jūtat cik auksts? Labi, ka jūs tā, paņēmāt mani, labs cilvēks" satver manu roku, kamēr es cenšos iestūrēt joslā un vienlaicīgi spogulī pieskatu autobusu, kurš piestājis pieturvietā aiz manis. Salonā sāku just spēcīgu alkohola smaku. "Jā, nav silti, bet labāk piesprādzējieties". "Jā, tiešām... Paldies!". Ieslēdzu sievietei sēdekļa apsildi.

Sievietei sāk zvanīt telefons. "Jā... Kādas 40 minūtes gaidīju autobusu, te viens puisis pats piebrauca, piedāvājās aizvest līdz TEC2... Jā, viss, labi, atā." Saku – "Rekur autobuss tieši aiz manis piestāja. Kur jums vajag, tieši uz TEC2? Es garām braucu, varu aizvest tālāk ja vajag." "Jā, TEC2 ir labi, man tālāk uz Salaspils pusi..." "Jūs tad labāk tālāk izlaist? Es tāpat tālāk braucu." "Nē, man turpat jāgriežās nost, kooperatīvi tur ceļa malā... tur netālu ar kājām" "Labi, nav problēmu, kas ta man, pievedīšu." "Zinat, jūs labs cilvēks..." Sākās, nodomāju es... Nu negribu es klausīties, cik es esmu labs. Nu ne jau tāpēc es tevi paņēmu, lai klausītos slavas dziesmas... "Kā, jūs tā iedomājāties? Es jau tur pavisam nosalusi, "atkal satver manu roku, sajūtu tiešām aukstu roku. "Es te regulāri braucu garām, ik pa laikam kādu aizvedu, te tāpat viens ceļš tālāk ved un autobuss reti." "Ziniet, es tirgū strādāju, tirgoju ar mandarīniem, ananāsiem, lokiem, ķiplokiem, visu ko... Varu jums kaut ko iedot...", sāk meklēties pa somām... "Nē, paldies, neko nevajag, es tikko iepirkos veikalā, biju Rimi..." Tā tikai vēl trūka, ka man tagad mēģinās "atmaksāt" ar sev atstātiem labumiem! "Par cik jūs tur pirkāt? Pie mums tirgū viss lētāk... Pienāciet pie manis, es jums visu labāko izlasīšu. Zināt, kur es strādāju? Piena paviljons, tad vēl viens paviljons, un tad paviljons "Abava", tur pie otrā galda, no ieejas redzēsiet, nāciet... Par cik, jūs pirkāt Rimi?". "Zināt, es Rimi cenšos augļus un dārzeņus īpaši nepirkt, šodien tik rukolu nopirku", mēģinu prātā atcerēties, par cik... Kaut kas pāri eiro bija... "Labāk pasakiet, kur tālāk braukt, te taisni?" "Jā, es te cauri mežiņam iziešu, 3 km..." "Vēl 3km cauri mežiņam?! Tur piebraukt nevar?" "Jūs mani tiešām mājās aizvedīsiet?", paskatās uz mani vērīgi. "Tiešām, kur tad es likšos," pasmaidu. "Vai, paldies.... ziniet, mēs nesen mašīnu pārdevām, Land Cruiser. Ir vēl mums viena kravas, četrtonnīga, bet tā aizņemta, viens dēls ar sievu Jūrmalā, otrs ar aizņemts ar meiteni..." "Jā, saprotams, nevienam nesanāca, tā gadās." Sākas pretīgs gruntsceļš. "Zināt, jums laba mašīna," "Nevaru sūdzēties," atbildu. "Es jūtu ka laba, kā stūrē, es tak arī ar mašīnu braucu, par cik viņu pirkāt?" "Sen tas bija..." "Par cik toreiz?" Atbildu, "Jā mēs ar pirkām savējo par tikpat nopirkām, gadus 6, 7 atpakaļ. Jūs tāpat?" "Jā, tiešām. Te taisni vai pa labi?", pasmaidu, ka tā uzminēja laiku. "Taisni, rekur tur mani izlaidīsiet... Jūs noteikti pienāciet tirgū, es jūs iegaumēju, atpazīšu, ja gribēsiet meitenei pārsteigumu uztaisīt, es jums par velti visu salasīšu..., ir tomēr Dievs pasaulē, kā man paveicās..."

Tante, nemāni sevi. Ne tu mani skaidrā vairs atpazīsi bez mašīnas, ne tu man gribēsi ko bez maksas dot... Ja tu man dosi ko bez maksas, tad taču tu zaudēsi visu brīnumu, ka cilvēki palīdz tāpat vien. Varētu jau aiziet varbūt tevi apciemot, varbūt tiešām atcerētos, vismaz neapšmauktu. Bet līdz algai vēl patālu, lai tā ietu uz tirgu, un nesanāk jau tur tikt, jo piektdienas vakaros braucu parasti pēc darba uzreiz mājās.

"Laikam jau ir... ", atbildu. Un pasmaidu, "Lai jums veicas!" Tante vēl miljons reizes atvadās, un pamāj, kamēr apgriežos. Līdz centram benzīns visticamāk vairs nepietiks svētdien. Bet nu gan jau ko izdomāšu... 3km cauri mežam tumsā ar somām nav tā vērti, zinu pat pēc savas pieredzes. Jābrauc ātrāk mājās, gribās tomēr sasodīti uz wc...

Nesen iebraucot A.Deglava ielas Maksimā pamanīju plauktā Turtle Wax Soft Top roof cleaner & conditioner system produktu, kuru pirms tam pēdējo reizi kādā Maksimā redzēju vairākus gadus atpakaļ, un toreiz tā arī nenopirku. Ko pēc tam ļoti nožēloju, jo vēlāk vairs to nekur nemanīju. Tāpēc šoreiz nebija divu domu, ka jāņem - cena zem 14 Ls (šķiet, ka bija kāda akcija vēl).

Produkts sastāv no diviem sprejiem - jumta tīrīšanas līdzekļa un kondicioniera, kurš veido aizsargkārtu, kas atgrūž mitrumu no jumta.

Pagūglējot atradu ka šis varbūt nav top produkts kabioleta jumta kopšanai pasaulē, taču vismaz top 10 tas ietilpst, un Latvijā jāsamierinās ar to, kas ir. Atradu arī vizuālu instrukciju tā pielietošanai:

Tā kā mans zvērs bija pa rudeni un agro pavasari diezgan dažādus laikapstākļus pārcietis (ziemas miegu, protams, gulēja garāžā), tad jumtam prasījās sakopšana, jo tas bija pārtapis no melna par pelēcīgu, turklāt auto turēšana zem kokiem arī nav nākusi par labu - vietām jumts palicis mazliet iezaļgans.

Tātad bilde pirms apkopes (var uzklikšķināt, lai redzētu lielākā izmērā):

Apkopu pēc instrukcijas un kamēr gaidīju, kamēr jumts žūst, tikmēr nomazgāju pārējo mašīnu. Bilde pēc apkopes (jumts gan vēl ir mazliet mitrs):

Attēlā jumts vēl ir mazliet mitrs (tāpēc arī mazliet ieliecies, bet tas laikam ir normāli), taču var redzēt, ka efekts, kaut arī nav perfekts, bet ir pozitīvs. Iespējams, ka pēc dažām tādām apkopes reizēm jumts izskatītos tik labi, cik vien tas ir iespējams, ņemot vērā tā nolietojumu, taču tā kā izlēmu vēl tajā dienā kārtīgi ievaskot auto un vēl pārklāt ar aizsargpārklājumu, tad nolēmu šoreiz neizrauties ar vairākkārtēju mazgāšanu.

Daži padomi no personīgās pieredzes, lai saglabātu pēc iespējas labāku stāvokli kabrioleta mīkstajam jumtam, jo tā pāršūšana nav lēts prieks:

• Centieties neturēt auto tiešos saules staros - jumts izbalēs;
• Neturiet auto zem eglēm un priedēm, no kurām karstās dienās mēdz pilēt sveķi;
• Vēlams auto neturēt zem kokiem vispār, jo no tiem mēdz pilēt sula un krist putekšņi, kas padarīs jumtu zaļganu;
• Vismaz es sava auto jumtu mazgāju reti un tikai ar rokām. Automazgātavās vienmēr auto tiek mazgāts ar rokām un parasti piesaku jumtu tikai izsūkt ar putekļsūcēju (vai neaiztikt vispār), jo domāju, ka Stotoila un tamlīdzīgu mazgātavu birsetes varētu kaitēt jumtam;
• Nelietojiet mašīnas pārvalku, jo stiprā vējā tas beržās gar jumtu un var izberzt tur pat caurumu.

Šis auto, manuprāt, ir viens no skaistākajiem un labākajiem auto pārstāvjiem pasaulē. Jo vairāk uz to skatos, jo vairāk par to sajūsminos. Rodsteris, kura dizains ieturēts elegantās, senlaicīgās formās, taču izmantotas ir mūsdienu tehnoloģijas.

Wiesmann MF5 auto pats par sevi ir ļoti labs - to darbina BMW 2011. gada jaudīgākais 5 litrīgs V10 dzinējs no BMW M5 un BMW M6 - S85B50, ar 507 zirgspēkiem un 520 Nm griezes momentu. Ražots tikai 55 eksemplāros, maksā sākot ar EUR 189,500.

Taču vācu tūninga ateljē SchwabenFolia un Dahler izpildījumā tas ir kļuvis vēl skaistāks un jaudīgāks - aplīmēts ar melnu matētu plēvi, 600 zirgspēki, 0 līdz 100 km/h sasniedz tikai 3.5 sekundēs un 200 km/h mazāk kā 10 sekundēs. Maksimālais ātrums - 321 km/h jeb 200 jūdzes stundā pie 1,395 kg liela svara. Cena gan netiek atklāta.

Diski - BBS kalti priekšā, un 20×11.5 aizmugurē kā arī Brembo bremzes. Ļoti zema profila riepas, taču izskatās, manuprāt, vienkārši ideāli.

Par konkrētā auto interjeru neesmu sajūsmā, taču par Wiesmann iepriekšējā modeļa MF4 interjeru gan - skatiet bildes zemāk. Manuprāt, viens no skaistākajiem interjeriem, kādus esmu redzējis.

Un ko par vēl vecāku modeli Wiesmann MF3 saka Džeremijs Klārksons no "Top Gear"? Izklausās pēc ideāla auto...

Man šoks, parēķinu cik tas ir naudās, cik daudz es ieekonomētu, ja ar tādu braukātu uz darbu (ar auto, kas ēd līdz 10L/100km dienā aiziet ap 6Ls). Vajag!

Aizeju mājās, izmeklēju visu Googli, sameklējot visu pieejamo info par motorolleriem, izskatu 3 reizes cauri ss.lv un nonāku pie secinājuma, ka jāpērk vismaz 125cm³ lietots firmas ražojuma motorolleris, summā ap 400 Ls. Labāk lietots firmas, nekā jauns ķīniešu. Un ar mazu kubatūru īpaši tālu nevarot aizbraukt – pārkarst motors, un arī dzinēja resurss nav pārāk liels. Turklāt mans maršruts līdz darbam ir 15 km šoseja un 15 km pilsēta – tātad vajag ko jestrāku.

Nākamajā dienā darbā izzvejoju visu informāciju, ko vien varu dabūt no kolēģiem – par visu, ko viņi zin par motorolleriem. Neko daudz gan neizdabūju, bet vismaz mēģināju. Izrādās, ka kolēģi tajā dienā saderēja, vai nākamajā dienā es jau atbraukšu uz darbu ar rolleri vai nē. Vakarā noskatu vienu, diemžēl īpašnieks nav sazvanāms.

Nākamajā dienā beidzot sazvanu īpašnieku, kurš ir gatavs nolaist cenu no 400 līdz 250, jo "nevarot dabūt dokumentus, bet naudu baigi vajag". Kur es ar viņu braukšu bez dokumentiem? Nākas meklēt citu variantu. Zila Aprilia – 450 Ls, "pēdējā cena". Aizsūtu e-pastu – par 400 paņemšu. Pārdevējs ar mieru, aizbraucu apskatīt uz Bolderāju.

Pārdevējs izripina motorolleri: "Nu, izbrauksi?" - "Es nemāku." Pārdevējam šoks: "Kāpēc tad taisies pirkt?" "Iemācīšos." "Labi, sēdies, izvizināšu." Uzsēžos, gāze līdz galam, vējš sejā, manevrējam pa Bolderāju starp mašīnām, mēģinu ko saskatīt, jo acis asaro no vēja. Pat cepure no galvas kaut kur pa ceļam nokrīt. Šajā brīdī saprotu, ka tas, kā es iedomājos braukšanu ar motorolleri varbūt īsti nav tā kā tas patiesībā ir. Nu, ok, piešaušos. Sarunājam, ka galējo atbildi došu nākamajā dienā – nepatīk man pārsteidzīgi lēmumi. Vēlreiz ss.lv caurskatīšana un variantu izvērtēšana – šķiet, ka pats labākais variants, ņemot vērā cenas/kvalitātes/firmas/izskata/jaudas samērus.

Vēl pēc dienas sarunājam motorollera pārrakstīšanu CSDD, un pārdevējs pat piesakās atvest motorolleri ar busiņu uz manu ciemu – lai es pa ceļam nenositoties, ja jau neesmu braucis līdz tam. Tikko rolleris nogādāts ciemā, nesagaidu jauniešus, kuri solījās iemācīt braukt, uzsēžos un sāku braukt. Ļoti nepierasti ir stūrēt, īpaši grūti iet uz pagriezieniem, taču jūtos neslikti. Vakarā jau tiek vizināti ciema sīkie. Brālis aizdod simbolisku ķiveri, tā ka varu braukt arī pa ceļu. Starp citu, ciema jauniešu motorolleris, kurš mani iedvesmoja, dienu iepriekš salūza – vēl aizvien neesot salabots.

Pašlaik esmu nobraucis 1500 km, tāpēc varu padalīties ar iespaidiem. Pēc būtības daudz nerakstīšu – diezgan līdzīgi iespaidi, kā apraksta citi. Sākumā grūti piešauties pie stūrēšanas, braucot ātrāk par 70 km/h ir jūtams ļoti stiprs vējš (īpaši nepatīkami ir kukaiņi, kad ar 100km/h braucot, krūtīs trāpās spāre, ir diezgan sāpīgi). Caur sastrēgumiem izbraukt vienmēr prieks, diezgan nestabila sajūta ir bremzējot, īpaši, ja to dara strauji, jo riteņi var nobloķēties, un tad ir pagrūti novaldīt rolleri. Motorolleris tomēr ir paredzēts asfaltam – pa gruntsceļiem un mežu ar viņu nav pārāk patīkami braukt.

Par benzīna patēriņu – ņemot vērā 180cm³ dzinēju, ar rolleri braukt uz darbu sanāk 3 reizes lētāk, kā ar auto. Rēķinu, ka rollera iegāda nākamvasar jau varētu atmaksāties. Kaut arī pa šoseju parasti braucu lēnāk, kā to daru ar auto (nu nepatīkams ir tas pretvējš), nokavēto ar uzviju atgūstu pie luksoforiem un sastrēgumos.

Par tehnisko pusi – nedēļu pēc rollera iegādes izgāju tehnisko apskati bez problēmām (uz apskati bija jānomaina pagriezienu spuldzītes uz dzeltenām, par ko mani jau brīdināja rollera pārdevējs). Kopš tā laika ir bijušas sīkas nedienas, taču tās ātri un salīdzinoši lēti līdz šim atrisinājuši servisā (www.scooters.lv). Nopirku jaunu akumulatoru (15 Ls), jo vecais laikam bija savu laiku nokalpojis.

Kopumā pagaidām esmu ļoti apmierināts – pabraucot ikdienā mēnesi uz darbu esmu diezgan piešāvies pie visa, tikai plānoju vēl iegādāties motobraucēja jaku, labāku ķiveri, kas vairāk pasargā seju no vēja, knišļiem un asfalta, kā arī cimdus, lai siltāka braukšana. Protams, braucot ar auto ir lielāks komforts, var klausīties mūziku, sarunāties ar blakussēdētāju, pakasīt aiz auss, kad vēlies, taču motorolleris ir ļoti labs nelieliem ekonomiskiem ikdienas izbraucieniem, īpaši pa pilsētu, ar mērķi ātri pārvietoties no punkta A līdz punktam B.

Pēdējā laikā aizvien biežāk gan sāku aizdomāties par A kategorijas tiesībām un aizvien biežāk ieskatīties motociklu sludinājumos... It kā gribās, bet tai pašā laikā arī nevajag.

Motorolleris vai motocikls?

Ja braucat pārsvarā pa pilsētu, tad noteikti ērtāks būs motorolleris. Tam nav jāpārslēdz ātrumi, vadība ir vienkāršāka kā motociklam, tas ir arī manevrētspējīgāks. Braucieniem ārpus pilsētas labāks būs motocikls, pie lieliem (virs 50 km/h) ātrumiem tas būs stabilāks, drošāks (dugas), tam ir arī lielāki riteņi, nekā motorollerim. Runājot nevis par prakstiskiem apsvērumiem, bet par gaumi, uzskatu, ka labāk ir labs motorolleris, nekā sūdīgs motocikls. Starp citu, motocikli arī izmaksā vairāk, nekā motorolleri – gan to cena, gan apkope, gan benzīna patēriņš parasti ir lielāki.

Dzinēja tilpums

Lētākie motorolleri tiek ražoti ar dzinēja tilpumu līdz 50 kubikcentimetriem. Šiem motorolleriem nav nepieciešamas īpašas tiesības, nav jāiet tehniskā apskate, par tiem nav jāmaksā ceļa nodoklis. Tā kā CSDD transporta klasifikācijā nav tāda termina kā motorolleris, tad tie tiek saukti par mopēdiem. Brauc viņi parasti ar maksimālo ātrumu 50 km/h, labākie eksemplāri var sasniegt pat vairāk. Dzinējs parasti tiek dzesēts ar gaisu, tāpēc braucot tālākus gabalus, dzinējs var viegli pārkarst, un ņemot vērā mazo kubatūru, dzinēja resurss ir ļoti īss. Bremzes parasti ir disku priekšā un trumuļu aizmugurē (mazāk efektīvas, bet ir ilglaicīgākas, turklāt bremzēšana pārsvarā notiek ar priekšējām bremzēm). Svars varētu būt ap 130 kg.

Ja tev ir B kategorijas autovadītāja apliecība un vismaz 21 gads, tad vari izvēlēties jaudīgāku motorolleri – ar 125cm³ dzinēja apjomu. CSDD tas oficiāli skaitās kā motocikls, līdz ar to uz to attieksies tie paši ierobežojumi, kas uz motocikliem un automašīnām – pa gājēju ielām ar tādu braukt ir aizliegts. Toties maksimālais ātrums ar tādu varētu būt ap 100 km/h. Kas gan patiesībā nav pārāk komfortabls braukšanas ātrums. Protams, ka tādam motorollerim dzinēja resurss ir stipri lielāks, uzrāviens arī ir labāks. Bremzes gan priekšējās, gan aizmugurējās parasti ir disku. Motors tiek dzesēts līdzīgi kā automašīnām ar dzesēšanas palīdzību. Atšķirībā no 50cm³ motorolleriem, šiem parasti aizmugurē ir divi amortizātori, katrs savā pusē, nevis tikai viens. Svars varētu būt virs 200 kg.

A kategorijas vadītāja apliecība, ļauj vadīt vēl jaudīgākus motorollerus sākot no 21 gada, taču izskatās, ka A kategorijas vadītāja apliecības īpašnieki pārsvarā tomēr izvēlas jau motociklus. Sīkāku informāciju meklējiet CSDD mājaslapā.

Ražotājs

Vienā teikumā – labāk lietots itālis vai francūzis, nekā jauns ķīnietis. Tā nu es esmu izpētījis. Kāds motorolleru servisa īpašnieks gan piebilda, ka ķīniešu četrtaktnieki arī neesot slikti. (Motori iedalās divtaktniekos un četrtaktniekos, no kuriem divtaktnieki ir jaudīgāki taču skaļāki un ar mazāku resursu un ar sarežģītāku apkopi.) Zināmākie ražotāji, kas skaitās uzticami ir Aprilia, Piaggio, Gilera, Honda, Peugeot, Suzuki, Yamaha. ASA arī neesot smādējami. Protams, ka stilīgākais motorolleris ir Piaggio ražotais Vespa, taču arī tā cena ir atbilstoša. Ar ķīniešu ražotājiem savukārt ir tā, ka var paveikties un var nepaveikties – nekad nevar zināt, kāds garastāvoklis tajā brīdī bija ķīnietim, kad viņš skrūvēja motorolleri. Runā, ka ķīniešu ražojumi pat jauni mēdz pēc pāris nedēļām sabojāties.

Benzīna patēriņš

Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir mazs. Taču, 125cm³ dzinējiem tas var būt ap 4L/100km, tāpēc jāuzpildās kādreiz tomēr būs. Ir forši, ja bākas tilpums ir lielāks – var retāk pildīties. Mazajiem motorolleriem tas var būt ap 3-5L, 125cm³ – arī 9L un lielāks.

Disku izmērs

Ar maziem ritentiņiem braukšana pa bedrēm nav tik stabila, kā ar lielākiem, kā arī lielu ātrumu uzņemt ir grūti. Maziem diskiem arī riepas ātrāk nodilstot. Motorolleriem mazi skaitās ~10 collu diski, 12 ir vidēji lieli, 14 skaitās ļoti lieli.

Kam pievērst uzmanību pērkot lietotu?

Pirmām kārtām jau motoram, kā tas skan. Te nu es neko sīkāk neesmu kompetents komentēt, jo bērnību neesmu pavadījis stumjot un remontējot mopēdus. Jāpievērš uzmanību dokumentiem – vai tie ir uz konkrēto motorolleri, vai šasijas numuri sakrīt. Bez dokumentiem varēs vizināties tik pa mežu un savas mājas pagalmu, nevis smalki aizvest savu meiteni uz veikalu pēc saldējuma. Var skatīties vai siksna, bremžu kluči un riepas nav nodilušas, taču riepas maksā apmēram līdz 30 Ls un siksna ap 20 Ls, kas arī nav pārāk traki. Motorolleris sastāv no metāla rāmja, ap kuru ir apskrūvētas plastmasas, tāpēc īpaši rūsēt tur nav kam. Plastmasas ir viegli nomainīt un tās nemaksā pārāk dārgi, taču jāskatās, lai krāsa atbilstu tehniskajā pasē norādītajā, un nezinu vai kuram katram modelim plastmasas ir tik viegli atrodamas un pieejamas. Jāpārbauda vai darbojas visi lukturi un skaņas signāls kā arī mērinstrumenti. Pārbaudiet vai motorollerim ir visi paredzētie spoguļi. Pārbaudiet kā darbojas amortizātori, vai no tiem nesūcas eļļa (visticamāk, ka tikai priekšējie būs eļļas amortizatori), vai priekšējā dakša nav saliekta. Droši vien ir vērts mēģināt noskaidrot iemeslu, kāpēc motorolleris tiek tirgots, un izlemt vai tam ticēt.

Tūnings un šķūnings

Motorollera tūnings ir diezgan vienkāršs un salīdzinoši ar mašīnas tūningu izmaksā daudz mazāk. Bieži tiek ievietoti lielāka apjoma dzinēji, nekā uzrādīts tehniskajā pasē (tehniskajā apskatē ar to nav problēmu), mainīti izpūtēji, lukturi un darītas citas lietas. Ārzemēs ir daudzi ražotāji, kas ražo attiecīgās detaļas, taču jāskatās vai jūsu motorollerim ir tik pieejamas tūningotās detaļas. Tāpat arī jāņem vērā, ka palielinot jaudu, parasti jārēķinās arī ar lielāku benzīna patēriņu. Pēc savas nelielās pieredzes varu teikt, ka braukt ar motorolleri ātrāk par 50km/h jau sāk palikt nekomfortabli, jo ir salīdzinoši liels pretvējš, un varbūt mazie kukaiņi nebūs tik ļoti jūtami, taču, ielidojot sejā vai krūtīs kādai lielākai spārei sajūtas ir ne pārāk patīkamas. Tāpēc noteikti vajadzētu padomāt par ķiveri ar aizsargstiklu vai motobraucēja brillēm un atbilstošu apģērbu.

Cena

Cena visbiežāk ir atkarīga no visiem iepriekšminētajiem faktoriem. Jaunu ķīnieti var nopirkt sākot ar 350 Ls un uz augšu. Jauns laba ražotāja motorolleris varētu virs 1000 Ls. Lietotiem cenas būs attiecīgi virs 100 Ls un virs 600 Ls, vai arī lētāk, ja jums ļoti paveiksies, vai būsiet gatavs veltīt resursus motorollera savešanai kārtībā.

Citas izmaksas

Noteikti jāiegādājas laba ķivere. Bez ķiveres var ne tikai policija uzlikt sodu, bet tā arī var būt vienīgais aizsarglīdzeklis, kas jūs sargās pēc kritiena. Pieredzējušāki par mani motociklisti iesaka arī iegādāties cimdus. Pie izmaksām noteikti jāpieskata arī piemērots apģērbs, ja taisāties pārvietoties ar ātrāk, kā 50 km/h, kur vējš diezgan stipri saldē un arī kritiena sekas varētu būt smagākas. 125 cm³ motorollera pārrakstīšana CSDD izmaksā 20 Ls, nodoklis uz gadu – 25 Ls, OCTA uz 3 mēnešiem ir atrodama par 4 Ls. Un pieļauju, ka ļoti labs naudas ieguldījums varētu būt kādā labā ķēdē, ar kuru pieslēgt motorolleri, lai to tik vienkārši nebūtu nozagt.

Ja kādam ir kas iebilstams vai piebilstams – droši komentējiet.

Braucu pa galveno ceļu, pirms krustojuma piebremzēju, lai nogrieztos pa kreisi. Priekšā esošais sudraba krāsas BMW arī griežas pa kreisi. Paskatos, vai pretī kāds nebrauc, vai var droši griezties – nē, neviena nav, dodu gāzi un griežos pa kreisi. Paskatos uz priekšu, lai būtu drošs, ka neiebraucu priekšā esošajam bembim pakaļā, taču turpat acu priekšā ir vēl kas – velosipēdists, kurš uzradies nez no kurienes. Acīm redzami braucis pāri krustojumam pa galveno ceļu man pretējā virzienā.

Novērtēju ātri situāciju un spiežu pa bremzēm (kā saka – "nodevu pa mēmajiem"). Mans auto praktiski apstājas. Patīkama sajūta ieplūst sirdī, ar apziņu, ka sliktākajā gadījumā, ja velosipēdists mani nebūs pamanījis, viņš ietrieksies stāvošā mašīnā. Bet tas būs sliktākajā gadījumā. Viņam vēl ir iespējas bremzēt un mainīt braukšanas traektoriju.

Taču notiek sliktākais gadījums. Velosipēds atsitās pret priekšējo numura zīmi. Vēroju pārsteigtā velosipēdista seju, kamēr viņš veļas pāri motora pārsegam man pretī. Šķiet, ka sitiens bija mīksts - tātad nav tik traki. Tikmēr velosipēdista ķermenis tuvojas vējstiklam un mīksti to iespiež, izveidojot uz tā "zirnekļa tīklu". Stikls pagalam, bet labi, ka tas nav parastais loga stikls, kas sašķīst gabalos, nodomāju pie sevis. Velosipēdists nokrīt no motora pārsega man kreisajā pusē.

Tikmēr jau ir kāda mašīna apstājusies krustojumā, vēl kāds velosipēdists jau skaļi lamā mani. Novērtēju situāciju un ātri padodu mazliet uz atpakaļu, lai avārijas dēļ neveidotos sastrēgums vai vēl kāda avārijas situācija. Izkāpju no mašīnas. Nokritušais padzīvojušais vīrietis apjucis pieceļas. Pie acs ir asinis. Pieeju klāt, atvainojos, un atzīstu savu vainu. "Kā tad tu tā...", nosaka viņš. Lai kā arī būtu, ir skaidrs, ka viņam bija galvenais ceļš, un man viņš bija jāpalaiž. Ieslēdzu avārijas signālus, tiek izsaukti ātrie, policija un vīrietis tiek apsēdināts ceļa malā. Piedāvāju vīrietim sagaidīt ātros manā mašīnā, un viņš manu piedāvājumu arī pieņem.

Vēlreiz atvainojos. Vīrietis izskatās apjucis, bet ne dusmīgs. Pavaicāju, vai viņš zin, kas tagad notiks. Nē, nezinot, kaut kas tāds atgadoties pirmo reizi. Tāpat kā man.

Pēc minūtēm 10 atbrauc ātrie, ātri apskata vīrieti, un nolemj, ka labāk aizvest uz slimnīcu, uztaisīt rentgenu. Vēl pēc 20 minūtēm atbrauc policisti, kuri nomēra visu ko redz. Tikmēr palīdzam iecelt ātrās palīdzības mašīnā vīrieša velosipēdu, kuram ir saliekta dakša, un vīrietis tiek aizvests uz slimnīcu.

Nobraucu ar mašīnu maliņā, kur policija mani palūdz uzrakstīt situācijas skaidrojumu, noformē papīrus, un paziņo, lai pirmdien es zvanot uz iecirkni un interesējos, kad jānāk uz pārrunām ar inspektoru. Sods varētu būt līdz 50 Ls, taču visdrīzāk tikšot arī ierosināta krimināllieta. Un kādu mēnesi es nedrīkstu labot mašīnu.

Palūdzu cietušā kontaktus, lai varētu ar viņu sazvanīties, taču policija iedod tikai vārdu un uzvārdu. Uzzvanu uz slimnīcu, kur man pasaka, ka cietušais jau esot aizgājis mājās (tas ir labi), taču kontaktus viņi, protams, man nedošot.

Mašīnai tika iebuktēta numura zīme, nošķaidīts numura zīmes paliktnis, iespiestas dekoratīvās restes, izveidotas dažas buktes uz motora pārsega, viens skrāpējums, un pats nozīmīgākais bojājums – sabojāts stikls. Par kuru policisti apgalvo, ka tas nekas – ar auto varot braukt, jo redzamībai jau tas īpaši netraucē.

Vēlāk, pārdomājot situāciju, nonācu pie dažiem secinājumiem.

Pirmkārt, šī bija tā reize, kad avārija notika neveiksmīgu apstākļu sagadīšanās pēc. Mašīna, kas griezās pa kreisi pirms manis, ļoti neveiksmīgi aizsedza velosipēdistu, tāpēc mēs viens otru nemaz neredzējām. Es neesmu velosipēdistu nīdējs uz ceļa, tieši pretēji – vienmēr cenšos tos palaist, apbraukt pa gabalu un visādi citādi rīkoties pret tiem pēc iespējas pieklājīgāk un pēc iespējas uzmanīgāk. Tāpat kā ar motociklistiem. Bet šī bija situācija, kura, ja atkārtotos, visticamāk būtu ar tieši tādu pašu iznākumu.

Otrais secinājums – bija vērts ieguldīt naudu labās riepās. Ja mana mašīna nespētu tik strauji nobremzēt, nevar zināt, vai velosipēdists tiktu sveikā ar "viegliem miesas bojājumiem". Bet dzelži – tie ir tikai dzelži.

Tāda lūk neveiksmīgi-veiksmīga situācija. Zvanot vēlāk uz policiju, noskaidrojās, ka cietušais atteicās ierosināt pret mani krimināllietu.  Arī patīkami.

Tā kā esmu laimīgais Z3 īpašnieks, tad esmu diezgan daudz interesējies par BMW Z līniju kopumā. Z1 ir Z līnijas aizsācējs (tā turpinājās ar Z3, Z4 un Z8), taču Z1 mašīnas ir izlaistas tikai 8000 eksemplāros.

Z1 rodsteris (tātad 2 vietīgs kabriolets) izceļās ar savām sānu durvīm, kuras atveras nevis tradicionālā veidā, bet nolaižas uz leju. Turklāt mašīnas korpuss ir veidots tā, ka ir vienlīdz droši braukt gan ar paceltām, gan nolaistām durvīm. Z1 tika ražots no 1989.gada martam līdz 1991.gada jūnijam. Tam ir 2,5 L motors (no standarta E30 325i, tāpat kā dažas citas detaļas), un tā jauda ir 170 zirgspēki - tātad pilnīgi pietiekoša arī mūsdienās (t.i. lielāka nekā lielajam vairumam ģimenes transportlīdzekļu Latvijā). Lai gan no otras puses, neskatoties uz to, ka šī auto virsbūve ir pilnībā veidota no plastikāta, auto svars ir 1480 kg, un 100 km/h tas sasniedz zem 8 sekundēm.

Konkrētais ss.lv atrodamais eksemplārs, cik es zinu, ir vienīgais Latvijā, un ir slavens ar to, ka piederēja Mārim Bensonam - Bensons Auto īpašniekam, bijušajam Hondas oficiālajam dīlerim. (Starp citu nesen iegādājos viņu bijušo www.bensonsauto.lv domēnu.) Interesanti, ka šajā rakstā, tiek apgalvots, ka tādu auto ir tikai nedaudz virs 4 tūkstošiem, lai gan Wikipēdijā ir rakstīts, ka tieši 1990.gadā tika izlaisti visvairāk, jeb 4096 modeļi, iespējams, ka tas skaitlis ir no turienes ņemts.

Cena 19 900 €, nobraukums 39 000 km (nav slikti!). Izskatās gan, ka baltās ādas sēdekļi un baltā apdare nav oriģinālā, jo Wikipēdijā neatradu, ka Z1 tiktu ražots ar baltu interjeru. Tāpat konkrētais eksemplārs ir diezgan pamatīgi piestūķēts ar audio tehniku (var apskatīties vairāk bildes BRC autocentra mājaslapā), neskatoties uz to, ka iekšā ir "oriģinālais" Z1 Sony disku atskaņotājs. Kas savukārt nozīmē, ka bagāžniekā vietas vairs nav nekam. Visdrīzāk pat sieviešu rokassomiņai.

Lai nu kā, es noteikti gribētu sev tādu auto, tas būtu lielisks retu auto kolekcijas aizsākums :) Turklāt cena šķiet ļoti laba tādam auto (neskatoties uz to, ka es to nevarētu atļauties nopirkt). Lai gan jāatzīstās, ka Z8 man tomēr fascinē vairāk - Latvijā esmu vismaz vienu reizi redzējis tādu. Sapņot jau nav aizliegts :)

Kad nopirku savu auto 2 gadus atpakaļ, un izgāju ar to tehnisko apskati, man tika pateikts - "šīm riepām ir pēdējā sezona". Tā nu pagājušo gadu riepas jau bija tādā stāvoklī, ka, lai izietu tehnisko apskati, man nācās samainīties ar riepām ar kādu citu cilvēku.

Taču pēc tam, kad gadījās saslīdēt uz ceļa, sāku domāt par drošību. Izlēmu, ka pirkšu pašas labākās riepas. Turklāt jaunas. Tāpēc pirms gada pasūtīju iekš www.reifen-direct.lv mašīnai aizmugurē 245/45R16 Continental SportContact riepas, kas šajos izmēros bija pati labākā (kvalitātes ziņā) izvēle. Izmaksāja riepas diezgan - ap 260 Ls, tāpēc priekšējās vēl nevarēju uzreiz atļauties.

Gada laikā pamanījos braucot sadurt vienu jauno riepu tā, ka tā nebija labojama (nepamanīju un sabraucu kordas), tāpēc nācās pasūtīt vēl vienu.

Tagad, kad tuvojas tehniskā apskate, iepirku beidzot arī priekšējās riepas - 225/45R16 Dunlop SP Sport 9000 - atkal labāko, ko varēju atrast šajā izmērā. Pasūtīju turpat, jo tā ir pati lētākā vieta, turklāt piegāde ir bez maksas, ja pasūta vismaz 2 riepas. Pasūtījums atnāca apmēram 5 darba dienu laikā. Sākumā gan biju pasūtījis Latvijas interneta veikalā, kur cena bija tāda pati, taču, kā jau tas Latvijas veikaliem parasti gadās, izrādījās, ka tāda prece Latvijā nekur nav pieejama.

Aizbraucu uz Ulbrokas R1 riepu servisu mainīt riepas, taču tur, noņemot riteņus, atsaucīgais čalis izskaidroja, ka man diskus vajadzētu pirms tam izvalcēt, jo iekšmalas nav diez ko taisnas. Līdz šim domāju, ka diskus valcē (padara apaļus) tikai tad, ja ir riktīgi kaut kas sadauzīts, tā, ka riepa regulāri nopūšas. Taču čalis paskaidroja, ka liekot labas, jaunas riepas man tomēr derētu izvalcēt disku, jo tad arī mašīna mazāk vibrē braucot un arī riepa mazāk dilst. Līdz ar to, ka mazāk vibrācijas, arī mazāka slodze uz gultņiem - tātad arī tos vajadzētu mainīt retāk. Izklausījās loģiski, tāpēc  man visu salika atpakaļ un pierakstījos nākamajā rītā Kalnciema ielā uz valcēšanu un riepu maiņu.

Izdarīja man to apmēram stundas laikā, kopumā priekšējo riepu nomaiņa, balansēšana un disku valcēšana izmaksāja 40 Ls (plus pašas riepas par ~100 Ls/gab.), bet nu, domāju, ka tie ir neizbēgamie tēriņi, ko maksāju par savu drošību, un arī ilgtermiņā tam vajadzētu atmaksāties. Turpat man arī ieteica nākotnē paņemt mazliet šaurākas riepas (ņēmu tādas, kādas bija pirms tam uz mašīnas), jo šaurākas labāk atbilstu diskiem.

Lai nu kā, ceru, ka tagad tehnisko apskati pēc dažām dienām iziešu bez problēmām.

Protams, ka ar vizināšanos es domāju vizināšanos ar savu Zvēru, nevis pašreizējo pārvietošanos ar huļiganku.

Bet tikmēr - šis tas, uz ko paskatīties no auto-moto pasaules, lai aizmirstos, ka ārā ir sniegs, dubļi un auksts.

Kompānija "BMW" publicējusi reklāmas video savam jaunākajam sportiskajam motociklam "BMW S1000 RR". Tā ietvaros ražotājs mēģinājis atkārtot vienu no senākajiem trikiem pasaulē – galdauta noraušanu no galda, traukiem paliekot vietā – tikai daudz lielākā formātā.

Ar "BMW S1000 RR" motociklu, kas attīsta 193 zirgspēku jaudu un no vietas līdz 100 km/h paātrinās 2,9 sekundēs, reklāmas ietvaros mēģina noraut galdautu galdam, kas bagātīgi klāts vairāk kā 20 personām. 

Ticu, ka triks ir reāli veikts, tam ir veikta rūpīga sagatavošanās, un neviens taču neapgalvo, ka tas ir veikts ar pirmo reizi ;)

Starp citu, tam motociklam ir tieši tāda pati jauda, kā manam Zvēram - gandrīz 200 zirgi. Motociklam tas varētu būt ĻOTI iespaidīgi. Man būtu bail ar tādu braukt. Tikko atcerējos, ka vienīgā reize, kad pats patstāvīgi esmu braucis uz motocikla, bija ziemā, kaut kur Latgalē pa sniegu, ar skijoringam domātu motociklu. Varbūt metrus 50 - 100 bija maksimālā distance, kuru spēju nobraukt nenogāžoties. Bija diezgan slidens, un bija ļoti jūtīga gāze :) Lai gan esmu pārliecināts, ka jauda viņam nebija stipri liela, pretējā gadījumā mani tik vienkārši nepielaistu viņam uzsēsties virsū. Vēl esmu vienu dienu bērnībā vizinājies ar mopēdu - to pašu, ar kuru metru brauc, divus - nes. (Un vispār būs jāuzprasās brālim, lai iemāca braukt ar viņa jauno motociklu, kamēr viņš vēl ir tuvumā.)

Eh, labi, no realitātes pie sapņiem: Ženēvas autoizstādes karstākā akutalitāte Porsche 918 Spyder.

"Porsche 918 Spyder" aprīkots ar hibrīda spēka agregātu, kas apvieno 500 zirgspēku jaudīgu 3,4-litru V8 augstu apgriezienu atmosfērisko benzīna dzinēju un divus elektromotorus ar kopējo jaudu 218 ZS, kas novietoti katrs uz savas riteņu ass. "Porsche" hibrīda koncepts no vietas līdz 100 km/h paātrināties 3,2 sekundēs un sasniegt 320 km/h maksimālo braukšanas ātrumu.

Tātad maksimālā iespējamā jauda ir 718 ZS. Un pati odziņa ir tā, ka ekonomiskajā braukšanas režīmā šis pusotras tonnas smagais tehnoloģiskais skaistulis patērē zem 4 L benzīna uz 100 km (konkrētais cipars dažādos avotos atšķiras). Plus iespējams līdz 25 km nobraukt tikai ar elektromotiem, netērējot benzīnu.

Es sev tādu gribētu. Es gan nezinu, vai pa mūsu kraso temperatūras svārstību (un ne tikai)  sabojātajiem ceļiem, kuri diez vai šajos ekonomiskajos apstākļos tiks laboti, ar šādu mašīnu būtu iespējams komfortabli braukt. Gan jau līdz pirmajai bedrei. Bet kamēr tas nav noticis, pasapņot taču drīkst :)

Ja kādam interesē vairāk, iesaku pašiem pameklēt internetā, vai noskatīties video:

Tad es parasti mazliet piebremzēju, un, kamēr sīkie mēģina saprast, kāpēc šoreiz mani tik vienkārši ir pierunājuši un kas vispār notiek, pie ātruma zem 10 km/h strauji nobremzēju. Paskaidroju, ka tas bija braucot lēni, un lai paši iedomājas, kas notiktu pie normāla ātruma. Izskaidroju, ka, pat ja viņi paļaujas uz mani, tas vēl negarantē, ka kāds idiots pēkšņi manī nemēģinās ietriekties, vai uz ceļa gadīsies kāda cita neparedzēta situācija (piemēram, dzīvnieks uz ceļa). Pēc tam parasti iebildumu pret sprādzēšanos vairs nav.

Pats sprādzējos jau automātiski, un vienmēr pārbaudu, vai blakussēdētājs ir piesprādzējies. Reizēm pat dubulti pārbaudu, īpaši, ja blakus ir bērni vai meitenes.

Jāsāk jau ar pašu pirmo, no kuras netaisos atteikties -
mans zvērs, aka Pussy Magnet, jeb BMW Z3.

Kolekcionāru vērtība - BMW Z8.

Iespaidīgais Ford Mustang.

Mercedes-Benz SLR Cabrio.

Tas pats Mercedes-Benz SLR Cabrio.

Un vēlreiz.

Audi R8 V10 Spyder.

Iepriekš minētais video ar Audi R8 V10 Spyder.

Pats sapriecājos, cik gudri uzrakstīju :)

Īsts "чёрный бумер", turklāt salīdzinoši labā stāvoklī un nenodragāts/netūningots (iepriekšējam īpašniekam + mašīnai ir 16 bonus-malus klase).

Motorītis gadījās pats labākais, kāds vien E30 mēdz būt (efektivitāte/benzīna patēriņš/modernums), benzīna patēriņš arī šim motoram ir relatīvi mazs - ap 10 L uz 100 km. Jā, jā es jau zinu, ka mans Z3 2,8 L 1997 ēd tikpat un tas neskaitās maz, bet nu priekš E30 tas ir neslikts rādītājs.

Apsildāmie sēdekļi, vissezonas riepas, ļoti augsts klīrenss, kas man ziemā ir ideāli.

Ak, jā - kā dabūju? Muterīte pirms gada nopirka jaunu Land Rover Freelander II džipu, tāpēc vecā huļiganka aizņēma tikai vietu pagalmā. Vasarā biju izņēmies lai draugus uz Bausku/Rundāles pili aizvizinātu - tad uzmetu jau aci mašīnai. Izskatās smuks, salons kopts (vajag gan tikai šo to pielabot), gaita arī mīksta (laikam kā jau visiem bembjiem, bet mīkstāka kā manam Z3). Biju domājis, varbūt es varētu uz ziemu pārpirkt, lai ir ar ko braukt ziemā uz darbu, lai nebūtu ar zemo Z3 sniegs jāšķūrē. Bet tā kā tagad uz darbu vairs nav jābraukā, tad bija žēl maksāt kādus tūkstots euro, kuru turklāt lieku nemaz nav.

Un tad Ziemassvētkos mamma uzjautā - negribi sev paņemt bembi? Ar noteikumu, ka savedīsi kārtībā un kopsi? Pāris dienas apdomāju un piekritu. Noderēs saimniecībā :)

Pāris dienās bembis tika izskatīts, un vakar aizlaidu uz TA - pēdējā diena, kad vēl nodoklis bija 24 Ls, jo pēc tam būtu 48 Ls. Nopirku arī apdrošināšanu uz gadu. 28 Ls ar kapeikām! (BM 16?). Jāsametina mazliet slieksnis pie priekšējā spārna un spārni, jānomaina kaut kāds pakaļējā tilta amortizatora atbalsta gultnis un bremžu cauruļvads.

Un 6 vieninieki - jāpieregulē lukturi, trīs vieninieki par rūsu, nevienmērīga stāvbremzes darbība (mainot bremžu klučus it kā tam būtu jānovēršās), "neliels amortizatora putekļu sarga bojājums".

Īsāk sakot, braukt var, būtiskākais laikam ir bremžu cauruļvads, dārgākais - metināšanas darbi. Saimniecībā noderēs :) He, daudzu vidusskolnieku sapnis un kulta auto :) 90to gadu atskaņas :) Galvenais - neķūnēt :)

Tāpat jau sakopju mašīnu, nomazgāju, izrūcinu un izkustinu līdz blakusciema veikalam, vai pa retam, pie lielas vajadzības, aizbraucu uz Rīgu.

Tipiska situācija manā mašīnā, kad cilvēki (ok, līdz šim tikai meitenes) vēlas aizvērt jumtu :) Pie tam, pat tad, kad nelīst! Jāatzīstas, ka reizēm arī pa lietu braucu ar atvērtu jumtu. Pie zināma braukšanas ātruma piles nepaspēj iepilēt iekšā :)

Kā redzams bildēs, Meksikā pārsvarā ir amerikāņu auto, pie tam parasti diezgan nožēlojamā stāvoklī. Kaut arī pat ceļu atdalošās joslas tur vietām tiek veidotas kā  5 cm augstas pumpas, redzēju pārdodamies ne tikai Hummer, bet arī Ferrari, Lamborgini un citas zemas mašīnas (bet neredzēju tās uz ielām).  Redzēju vienu Z3 arī uz ielas ;) Bet vispār - apbrīnojami maz kabrioletu. Rīgas ielās ir reizes desmit vairāk redzami kabrioleti.

1. Vispārīgā daļa. BMW ir automašīna. Kustību uzsāk ar gāzes pedāli. Beidz ar bremzes pedāli. Bet tas viss ir tik sarežģīti, ka sīkāk izklāstīt nav nepieciešams.

2. Kustības uzsākšana. BMW kustību uzsāk tikai pēc tam, kad tajos iesēdušies vadītāji. Rādīt pagrieziena signālu, kas brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus, nav obligāti. Ieteicams pirms braukšanas uzsākšanas uzlikt tumšas saulesbrilles un ieslēgt mūziku uz lielāko skaļumu. Braukšana jāuzsāk maksimāli nokaucinot riepas.

3. Kustība apdzīvotās vietās. BMW neeksistē braukšanas ātruma ierobežojumi. Tajā pašā laikā apdzīvotās vietās tas nedrīkst būt mazāks par 90 km/h. Aizliegta jebkura apstāšanās pie gājēju pārejām, krustojumiem, dzelzceļu pārbrauktuvēm, tiltiem, viaduktiem un tuneļiem.

4. Kustība ārpus apdzīvotām vietām. BMW pārvietojas nevis pa labo, bet gan pa kreiso ceļa pusi. Savukārt apdzīšana notiek tieši pretēji - nevis pa kreiso, bet pa labo pusi. Ņemot vērā, ka šis ir ļoti sarežģīts punkts, daudzi BMW vadītāji to bieži pārkāpj, tāpēc spiesti maksāt lielas soda naudas.

5. Kustība pa ietvēm. Gadījumā, ja braucamā daļa ir aizņemta, BMW ir atļauta pārvietošanās pa ietvēm un gājēju celiņiem. Jāņem vērā ceļa apmales augstums. Braukšanas laikā ieteicams nepārtraukti signalizēt.

6. Neregulējami krustojumi. Galvenais ceļš ir tas, pa kuru pārvietojas BMW. Gadījumā, ja pie krustojuma piebrauc divi BMW, galveno ceļu nosaka pēc dzinēja tilpuma.

7. Regulējami krustojumi. BMW krustojumu nešķērso pie zaļās gaismas, jo var gadīties, ka pa šķērsojamo ielu brauc cits BMW. Braukšanu var uzsākt, iededzoties dzeltenajai gaismai, krustojums jāšķērso, degot sarkanajai signālugunij. No visa spēka jāspiež gāzes pedālis, lai perfekti nodeldētu riepas. Ja aiz krustojuma stāv Ceļu policijas darbinieki, drīkst viņiem pamāt ar roku. Krustojuma šķērsošanas laikā ieteicams nepārtraukti signalizēt.

8. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana. Pievērsiet uzmanību, ka atšķirībā no krustojumiem dzelzceļa pārbrauktuvi drīkst šķērsot arī tad, kad nedeg sarkanā signālgaisma. Bet, tai degot, BMW ir tiesības pārbrauktuvi šķērsot pat tad, ja tā vadītājs redz tuvojoties vilcienu.

9. Līkumi, pagriezieni, šķēršļu apbraukšana. Tāpat kā uzsākot braukšanu, arī līkumos, pagriezienos un apbraucot šķērsli, BMW vadītājam nav jārāda nekādi signāli, kas liecinātu par manevru, kuru grasās izdarīt. Līkumos ātrums nevis jāsamazina, bet gan jāpalielina. Savukārt pagriezienos viņiem ir tiesības braukt pa iekšējo braukšanas joslu un jebkurā ātrumā. Tāpat kā tiesības lamāt pārējos autovadītājus, kas, braucot pēc vecajiem neBMW noteikumiem, mēģina tiem traucēt. Par šī noteikuma neievērošanu draud sods līdz trim minimālajām mēnešalgām.

10. Pasažieru pārvadāšana. BMW ir atļauts iesēdināt tik daudz blondīņu, cik vadītājs uzskata par nepieciešamu. Gadījumā, ja to skaits salonā sāk traucēt braukšanai, dažas blondīnes ir atļauts novietot bagāžniekā.

11. Signāli. BMW izmanto trīs signālu veidus: uzsākot apdzīšanu ieslēgtas tālās gaismas, kas brīdina par apdzīšanas sākšanu, beidzot apdzīšanu jāpateicas apdzenamās mašīnas vadītājam ar žestu - roka dūrē, bet vidējais pirksts iztaisnots uz augšu. Visos pārējos gadījumos izmantojama ilgstoša signalizēšana.

12. Specializēto ierīču un citu pribambasu lietošana. BMW vadītājam obligāti jāmāk ieslēgt auto magnetolu, kā arī atvērt jumta lūku. Braukšanas laikā obligāti jāieslēdz tuvās, tālās un pretmiglas gaismas. Lai citiem atgādinātu BMW braukšanas priekšrocības atļauts lietot signāltauri un mutiskus brīdinājumus, kuros norāda, kurā virzienā un cik tālu jādodas traucējošajam satiksmes dalībniekam. Bez tam signāltauri un riepu nokaucināšanu atļauts izmantot, lai piesaistītu meiteņu uzmanību.

13. Ārkārtējas situācijas. Ja BMW vadītājs konstatē, ka viņam beigušās cigaretes, tad viņš uzliek uz jumta bākugunis un turpina ceļu līdz pirmajam cigarešu kioskam ar ātrumu, kas nav mazāks par 180 km/h . Ja BMW vadītāja alkohola saturs asinīs ir tik augsts, ka nostāvēt vai paiet vairs nav iespējams ir jāsēžas pie stūres, ņemot vērā, ka BMW ir četri atbalsta punkti, bet vadītājam tikai divi.

14. Alkohola lietošana. Pie stūres dzert nedrīkst! Lai lietotu alkoholu, ieteicams apstāties, izkāpt ārā, iedzert, un tad turpināt kustību. Šī noteikuma neievērošana draud ar iespēju uzliet alkoholu sev virsū.

15. Specifika. BMW motors atrodas zem motora pārsega, bet bagāžniekā līdzās rezerves riepai brauciena laikā čuč advokāts. Advokāts izmantojams gadījumos, ja citi braukšanas dalībnieki nav ievērojuši šos noteikumus un uz ceļa ir radusies avārijas situācija. Nopietnu bojājumu gadījumā problēmas tiek atrisinātas ar jumta palīdzību. Patiesībā šis punkts vairs neattiecas uz BMW vadītājiem, bet gan pārējiem satiksmes dalībniekiem.

16. Atbildība. BMW vadītājs ne par ko neatbild. Pārējie satiksmes dalībnieki atbild par absolūti visiem bojājumiem, kas nodarīti BMW. Gadījumā, ja citi satiksmes dalībnieki neatzīst savu vainu, jautājumu izskata speciāla komisija, kuru pārstāv tikai BMW vadītāji.

Teksts paņemts no kāda lietotāja profila daudzsološajā (mans subjektīvais profesionālais viedoklis) jaunajā autoportālā www.autobildes.lv. Iesaku visiem! Skaisti nostrādāts! Tagad tur ir atrodams arī mans BMW Z3.

Par sajūgu runājot - vienu dienu ievēroju, ka kaut kas nav labi, ka apgriezieni sāka vienu brīdi peldēt, nākamajā dienā sajūga pedālis palika dīvaini mīksts, un virs 2000 apgriezieniem sāka slīdēt. Aizbraucu pa taisno uz WESS Select, kur par 210 Ls nākamajā rītā varēju saņemt atpakaļ savu zvēru ar pilnībā nomainītu sajūgu - esot bijis nodilis un sajūga grozs saspiedies.

Un vēlos es bieži. Jo nomazgāta, spīdīga mašīna izskatās 3x foršāk, nekā nemazgāta. Turklāt, vai tad tādu skaistuli var nemazgāt? Un trešais iemesls - vienreiz nohaltūrēju, nenomazgāju, un dabūju piezīmi no kādas meitenes par netīru mašīnu. Kopš tās reizes sapratu, ka mani attaisnojumi par to, kāpēc man ir netīra mašīna, nav attaisnojoši.

Tā kā man nav nekādas pieredzes auto mazgāšanā pašam, jo līdz šim man vienkārši nebija vietas, kur to darīt, tāpēc izmantoju automazgātaves pakalpojumus. Pirmo reizi "pašam mazgājot" pārsvarā mazgāja bērni, kuri teicās zinot. Nez kāpēc bērnu mamma iedeva "šampūnu" - trauku mazgājamo līdzekli. Jāatzīst, ka rezultāts nemaz nebija tik slikts. Taču nākamajā reizē, centos uzlabot mazgāšanas tehniku. Iepirku tuvējā ciemata saimniecības veikalā dažādas lupatiņas un auto šampūnu par pāris latiem ar integrētu vasku. Ņemot vērā instrukcijas uz šampūna pudeles un atceroties dažādos auto forumos lasītās gudrības par auto mazgāšanu, no sākuma auto tiek noskalots, cik nu tas ir iespējams, un tad tikai mazgāts ar šampūnu, un beigās uzspodrināts. 

Tagad izmantoju arī riepu spīdumu (pūšamo), kā arī interjeram antistatistisku līdzekli melnai plastmasai. Tā kā šampūns par pāris latiem šodien veiksmīgi beidzās, tad ceru nākamajai reizei iepirkt ko kvalitatīvāku - esmu jau dabūjis kontaktus Amway izplatītājai, lai tiktu pie Amway vaska, kas esot pats labākais (tā raksta un runā). Ja līdz nākamajai mazgāšanas reizei netikšu pie tā, tad izmantošu Turtle Platinium sēriju (ar palmu vasku?) vai to ar teflonu, runā, ka esot labs un spīdīgs. Protams, tas nepavisam nav lētākais gals, bet tik skaista mašīna nav pelnījusi neko sliktāku.

Runājot par pašu mazgāšanu, reāli man sanāk parasti mazgāt apmēram 2x nedēļā. Vismaz. Ja ņem vērā, ka 6-7 dienas nedēļā katru dienu nobraucu vidēji 80-90km - 200m pa gruntsceļu/meža ceļu (pie mājas), 40 km pa šoseju, un 40 km pilsētā. Nezinu, vai tas ir daudz vai maz. Mazgāšana parasti man aizņem stundu. Šodien vismaz no 3 kaimiņiem dzirdēju replikas, kā "Tev neapnika viņu vēl mazgāt?", "Kāpēc tu tik bieži viņu mazgā?", "Tu agrāk arī tikpat bieži viņu mazgāji, kad te nedzīvoji?",  "Krāsu nenomazgāsi nost?", viens pat paziņoja (pirmo reizi ar viņu runāju), ka es viņu mazgājot kā sieviete. Kad uzjautāju, kā viņš to domā, viņš atbildēja - "nu ļoti bieži".

Labi, es saprotu, ka man nav kā vienam kaimiņam celtnieku sapnis - VW Pasāts universāls, kurā varot iekraut laikam 2 200litrīgās mucas bagāžniekā, un laikam tonnu ķieģeļu. Kurš tiek izmantots tikai pa gruntsceļiem, tāpēc aizmugurē, bez standarta "Nomazgā mani!", kāds jokdaris centimetru biezajā putekļu kārtā ir uzrakstījis ar pirktu "šie nav netīrumi, šis ir aizsargslānis". Bet tāpat sāku domāt par to, vai es gadījumā tiešām nemazgāju savu auto par biežu. Lai gan, kāpēc gan ne? Ja es varu to atļauties, kāpēc lai mans auto neizskatītos vienmēr labi?

... klausoties sev tīkamu mūziku, vērojot kā virs galvas starp traucošām priežu galotnēm spīd zvaigznes un maliņā spīd ideāls pasaku mēnesis. Kā man patīk tā intīmā noskaņa!